Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Vinayapiṭake

Mahāvagga-aṭṭhakathā

1. Mahākhandhakaṃ

Bodhikathā

Ubhinnaṃ pātimokkhānaṃ, saṅgītisamanantaraṃ;

Saṅgāyiṃsu mahātherā, khandhakaṃ khandhakovidā.

Yaṃ tassa dāni sampatto, yasmā saṃvaṇṇanākkamo;

Tasmā hoti ayaṃ tassa, anuttānatthavaṇṇanā.

Padabhājaniye atthā, yehi yesaṃ pakāsitā;

Te ce puna vadeyyāma, pariyosānaṃ kadā bhave.

Uttānā ceva ye atthā, tesaṃ saṃvaṇṇanāya kiṃ;

Adhippāyānusandhīhi, byañjanena ca ye pana.

Anuttānā na te yasmā, sakkā ñātuṃ avaṇṇitā;

Tesaṃyeva ayaṃ tasmā, hoti saṃvaṇṇanānayoti.



南无他佛陀 阿拉哈 佛陀
律藏
大部份注释
大篇章
佛道论
两者的戒律，正如合唱之后；
大长老们聚集，讲解篇章的精要。
如今所到之处，因何而有阐述；
因此这是他的，最无上的意义阐述。
逐字分解的意义，已为他们所显明；
若再继续说，究竟何时才能完成。
那些显明的意义，究竟有什么阐述；
依于意图的追寻，及其所用的词句。
不显明的意义，因无法知晓而被忽略；
因此这正是他的，阐述的意义所在。

1.Tena samayena buddho bhagavā uruvelāyaṃ viharati najjā nerañjarāya tīre bodhirukkhamūle paṭhamābhisambuddhoti ettha kiñcāpi ‘‘tena samayena buddho bhagavā verañjāya’’ntiādīsu viya karaṇavacane visesakāraṇaṃ natthi, vinayaṃ patvā pana karaṇavacaneneva ayamabhilāpo āropitoti ādito paṭṭhāya āruḷhābhilāpavasenevetaṃ vuttanti veditabbaṃ. Esa nayo aññesupi ito paresu evarūpesu.

Kiṃ panetassa vacane payojananti? Pabbajjādīnaṃ vinayakammānaṃ ādito paṭṭhāya nidānadassanaṃ. Yā hi bhagavatā ‘‘anujānāmi, bhikkhave, imehi tīhi saraṇagamanehi pabbajjaṃ upasampada’’nti (mahāva. 34) evaṃ pabbajjā ceva upasampadā ca anuññātā, yāni ca rājagahādīsu upajjhāyaupajjhāyavattaācariyaācariyavattādīni anuññātāni, tāni abhisambodhiṃ patvā sattasattāhaṃ bodhimaṇḍe vītināmetvā bārāṇasiyaṃ dhammacakkaṃ pavattetvā iminā anukkamena idañcidañca ṭhānaṃ patvā imasmiñca imasmiñca vatthusmiṃ paññattānīti evametesaṃ pabbajjādīnaṃ vinayakammānaṃ ādito paṭṭhāya nidānadassanaṃ etassa vacane payojananti veditabbaṃ.

Tattha uruvelāyanti mahāvelāyaṃ; mahante vālikarāsimhīti attho. Atha vā ‘‘urū’’ti vālikā vuccati; ‘‘velā’’ti mariyādā; velātikkamanahetu āhaṭā uru uruvelāti evampettha attho daṭṭhabbo. Atīte kira anuppanne buddhe dasasahassakulaputtā tāpasapabbajjaṃ pabbajitvā tasmiṃ padese viharantā ekadivasaṃ sannipatitvā katikavattaṃ akaṃsu – ‘‘kāyakammavacīkammāni nāma paresampi pākaṭāni honti, manokammaṃ pana apākaṭaṃ; tasmā yo kāmavitakkaṃ vā byāpādavitakkaṃ vā vihiṃsāvitakkaṃ vā vitakketi, tassa añño codako nāma natthi, so attanāva attānaṃ codetvā pattapuṭena vālikaṃ āharitvā imasmiṃ ṭhāne ākiratu, idamassa daṇḍakamma’’nti. Tato paṭṭhāya yo tādisaṃ vitakkaṃ vitakketi, so tattha pattapuṭena vālikaṃ ākirati. Evaṃ tattha anukkamena mahāvālikarāsi jāto, tato naṃ pacchimā janatā parikkhipitvā cetiyaṭṭhānamakāsi. Taṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘uruvelāyanti mahāvelāyaṃ; mahante vālikarāsimhīti attho’’ti. Tameva sandhāya vuttaṃ – ‘‘atha vā urūti vālikā vuccati; velāti mariyādā; velātikkamanahetu āhaṭā uru uruvelāti evampettha attho daṭṭhabbo’’ti.

Bodhirukkhamūleti bodhi vuccati catūsu maggesu ñāṇaṃ; taṃ bodhiṃ bhagavā ettha pattoti rukkhopi ‘‘bodhirukkho’’tveva nāmaṃ labhi, tassa bodhirukkhassa mūle bodhirukkhamūle. Paṭhamābhisambuddhoti paṭhamaṃ abhisambuddho; abhisambuddho hutvā sabbapaṭhamaṃyevāti attho. Ekapallaṅkenāti sakimpi anuṭṭhahitvā yathāābhujitena ekeneva pallaṅkena. Vimuttisukhapaṭisaṃvedīti vimuttisukhaṃ phalasamāpattisukhaṃ paṭisaṃvedayamāno.


在那个时候，佛世尊住在乌鲁维拉（大砾石地区），在尼兰然河（Nerañjarā River）岸边菩提树根下。关于"在那个时候"这个说法，虽然像在其他场合中"佛世尊在韦兰阇"等表述中没有特别的语法原因，但在律藏中，这种表达是通过语法性质被添加的，应当从一开始就理解为已经建立的叙述方式。这种方式也适用于其他类似的情况。
这种说法有什么目的呢？是为了从一开始就展示出家和其他律法仪式的缘起。因为世尊曾说："诸比丘，我允许以这三归依进行出家和受具足戒"，并且允许了出家和受具足戒，以及在王舍城等地的师徒礼仪等。这些都是在证得最高觉悟后，在菩提坛度过七七四十九天，在波罗奈斯转法轮，按照这个顺序到达各个地方，在各种情况下制定了这些规则。因此，这种说法的目的是为了展示出家等律法仪式的缘起。
在这里，"乌鲁维拉"意味着大砾石地区；即大量砾石堆积的地方。或者，"乌鲁"意为砾石，"维拉"意为界限；因为超越界限而带来的砾石，所以称为"乌鲁维拉"。据说在过去佛未出现时，有一万个家庭的儿子出家为苦行者，居住在那个地方。一天，他们聚集并制定了一个约定："身体和语言的行为对他人是显而易见的，但心灵的行为是不可见的。因此，谁若起贪欲、瞠恚或加害的念头，没有外部的指责者，他应该自我谴责，用钵盛砾石撒在这个地方，这将是他的惩罚。"从那时起，谁起了这样的念头，就在那里用钵撒砾石。这样，那里逐渐形成了大砾石堆，后来人们将其围绕并将其作为圣地。这就是"乌鲁维拉"意为大砾石地区的由来。
"菩提树根"中，"菩提"意指四种道路上的智慧；世尊在此获得了这种菩提，因此树也获得了"菩提树"的名字，在这棵树的根部。"最初觉悟"意指最初证得觉悟，即首先且唯一地觉悟。"一跏趺坐"意指不起身，以原来盘坐的姿势。"体验解脱之乐"意指体验果定之乐。


Paṭiccasamuppādanti paccayākāraṃ. Paccayākāro hi aññamaññaṃ paṭicca sahite dhamme uppādetīti ‘‘paṭiccasamuppādo’’ti vuccati. Ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana sabbākārasampannaṃ vinicchayaṃ icchantena visuddhimaggato gahetabbo. Anulomapaṭilomanti anulomañca paṭilomañca. Tattha ‘‘avijjāpaccayā saṅkhārā’’tiādinā nayena vutto avijjādiko paccayākāro attanā kattabbakiccakaraṇato ‘‘anulomo’’ti vuccati. ‘‘Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho’’tiādinā nayena vutto sveva anuppādanirodhena nirujjhamāno taṃ kiccaṃ na karotīti tassa akaraṇato ‘‘paṭilomo’’ti vuccati. Purimanayena vā vutto pavattiyā anulomo, itaro tassā paṭilomoti evampettha attho daṭṭhabbo. Ādito pana paṭṭhāya yāva antaṃ, antato ca paṭṭhāya yāva ādiṃ pāpetvā avuttattā ito aññenatthena anulomapaṭilomatā na yujjati.

Manasākāsīti manasi akāsi. Tattha yathā anulomaṃ manasi akāsi, idaṃ tāva dassetuṃ ‘‘avijjāpaccayā saṅkhārā’’tiādi vuttaṃ. Tattha avijjā ca sā paccayo cāti avijjāpaccayo. Tasmā avijjāpaccayā saṅkhārā sambhavantīti iminā nayena sabbapadesu attho veditabbo. Ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana sabbākārasampannaṃ vinicchayaṃ icchantena visuddhimaggatova gahetabbo.

Yathā pana paṭilomaṃ manasi akāsi, idaṃ dassetuṃ avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodhotiādi vuttaṃ. Tattha avijjāya tvevāti avijjāya tu eva. Asesavirāganirodhāti virāgasaṅkhātena maggena asesanirodhā . Saṅkhāranirodhoti saṅkhārānaṃ anuppādanirodho hoti. Evaṃ niruddhānaṃ pana saṅkhārānaṃ nirodhā viññāṇaṃ niruddhaṃ, viññāṇādīnañca nirodhā nāmarūpādīni niruddhāniyeva hontīti dassetuṃ saṅkhāranirodhā viññāṇanirodhotiādīni vatvā evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotīti vuttaṃ. Tattha kevalassāti sakalassa; suddhassa vā sattavirahitassāti attho. Dukkhakkhandhassāti dukkharāsissa. Nirodho hotīti anuppādo hoti.

Etamatthaṃviditvāti yvāyaṃ ‘‘avijjādivasena saṅkhārādikassa dukkhakkhandhassa samudayo ca avijjānirodhādivasena ca nirodho hotī’’ti vutto, sabbākārena etamatthaṃ viditvā. Tāyaṃ velāyanti tāyaṃ tassa atthassa viditavelāyaṃ. Imaṃ udānaṃ udānesīti imaṃ tasmiṃ vidite atthe hetuno ca hetusamuppannadhammassa ca pajānanāya ānubhāvadīpakaṃ ‘‘yadā have pātubhavantī’’tiādikaṃ somanassayuttañāṇasamuṭṭhānaṃ udānaṃ udānesi, attamanavācaṃ nicchāresīti vuttaṃ hoti.


缘起法是因缘的形态。因缘的形态，正是相互依赖的法所生起，因此称为“缘起法”。这是其中的概括。若要详细说明，应从完全具备的各个方面进行分析，理应遵循清净道的原则。顺缘与逆缘，顺缘和逆缘。这里“无明为因而生起的行”是以这种方式表述的，因无明而需自己去做的事情，所以称为“顺缘”。“因无明的完全消灭而生起的行的消灭”，是以这种方式表述的，因而不再做那件事情，因此称为“逆缘”。根据前面的说法，顺缘是指因缘的发生，另一方则是其逆缘，故此处的意思应如此理解。从开始到结束，从结束到开始，由于未被表述，因此在其他方面不适用顺缘与逆缘的概念。
“心之所作”是指心中所作。这里为了说明顺缘如何在心中所作，提到“无明为因而生起的行”等等。这里无明和因是相互依存的，因此称为无明因。所以无明为因而生起的行是存在的，因此在所有方面的意义应如此理解。这是其中的概括。若要详细说明，应从完全具备的各个方面进行分析，理应遵循清净道的原则。
而当逆缘在心中所作时，为了说明这一点，提到“因无明的完全消灭而生起的行的消灭”等等。这里“因无明的完全消灭”是指通过涅槃的道路而完全消灭。行的消灭是指行的生起被阻止。如此，因而被阻止的行，意识也被阻止，意识等的消灭，名色等也被阻止，因此说明行的消灭是意识的消灭等，因而说明了这个完全的苦集的消灭。这里的“完全”是指整体的；或是指完全清净，或是指无众生的意思。苦集是指苦的聚集。消灭是指不再生起。
了解这个意思，即是说“因无明等而生起的行等的苦集是由无明的消灭等而消灭”，因此从各个方面了解这个意思。在那个时候，就是在了解这个意义的时刻。这个时刻，是在了解这个意义的时刻。此时所述的比喻，是在了解这个意义的因和因所生法的存在，因此称为“当时确实显现的”之类的，因而产生了与欢喜有关的智慧，表达了愉悦的言辞。


Tassattho – yadā haveti yasmiṃ bhave kāle. Pātubhavantīti uppajjanti. Dhammāti anulomapaccayākārapaṭivedhasādhakā bodhipakkhiyadhammā. Atha vā pātubhavantīti pakāsanti; abhisamayavasena byattā pākaṭā honti. Dhammāti catuariyasaccadhammā. Ātāpo vuccati kilesasantāpanaṭṭhena vīriyaṃ; ātāpinoti sammappadhānavīriyavato. Jhāyatoti ārammaṇūpanijjhānalakkhaṇena ca lakkhaṇūpanijjhānalakkhaṇena ca jhānena jhāyantassa. Brāhmaṇassāti bāhitapāpassa khīṇāsavassa. Athassa kaṅkhā vapayantīti athassa evaṃ pātubhūtadhammassa kaṅkhā vapayanti. Sabbāti yā etā ‘‘ko nu kho bhante phusatīti; no kallo pañhoti bhagavā avocā’’tiādinā, tathā ‘‘katamaṃ nu kho bhante jarāmaraṇaṃ; kassa ca panidaṃ jarāmaraṇanti ; no kallo pañhoti bhagavā avocā’’tiādinā ca nayena paccayākāre kaṅkhā vuttā, yā ca paccayākārasseva appaṭividdhattā ‘‘ahosiṃ nu kho ahaṃ atītamaddhāna’’ntiādikā soḷasa kaṅkhā āgatā, tā sabbā vapayanti apagacchanti nirujjhanti. Kasmā? Yato pajānāti sahetudhammanti yasmā avijjādikena hetunā sahetukaṃ imaṃ saṅkhārādiṃ kevalaṃ dukkhakkhandhadhammaṃ pajānāti aññāti paṭivijjhatīti.

2. Dutiyavāre – imaṃ udānaṃ udānesīti imaṃ tasmiṃ vidite atthe ‘‘avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho’’ti evaṃ pakāsitassa nibbānasaṅkhātassa paccayakkhayassa avabodhānubhāvadīpakaṃ vuttappakāraṃ udānaṃ udānesīti attho. Tatrāyaṃ saṅkhepattho – yasmā paccayānaṃ khayasaṅkhātaṃ nibbānaṃ avedi aññāsi paṭivijjhi, tasmā yadāssa ātāpino jhāyato brāhmaṇassa vuttappakārā dhammā pātubhavanti, athassa yā nibbānassa aviditattā uppajjeyyuṃ, tā sabbāpi kaṅkhā vapayantīti.



其意是——当时发生于何处。显现是指生起。法是顺缘因缘的明了所依的菩提所需法。或者显现是指显明；因觉悟而显现的法是显著的。法是四圣谛的法。热心称为因烦恼的焚烧而生的精进；热心者是指有正当努力的精进者。禅定者是指以所缘为对象的禅定特征和特征为对象的禅定者。婆罗门者是指已断除恶行的清净者。于是对他，怀疑生起；于是对这样已显现的法，怀疑生起。所有的，即是那些“谁呢，尊者，触发了？”“没有明确的问题，世尊曾说过”之类的，以及“哪个是衰老与死亡；这究竟是谁的衰老与死亡？”“没有明确的问题，世尊曾说过”之类的，因缘的怀疑被提及，这些因缘的怀疑由于未被充分理解而产生了“我是否曾在过去存在过”等等的十六种怀疑，皆都生起、消失、被阻止。为什么呢？因为他知道因缘法；因为以无明等为因，所生的这一切法，唯有苦集的法他知道，其他的他不知。
第二次——这个时刻的比喻是指在了解这个意义时，“因无明的完全消灭而生起的行的消灭”，这样显现的涅槃所指的因缘的消灭的明了。这里的概括是——由于他了解因缘的消灭称为涅槃，因此，当他热心的禅定者，婆罗门所说的那种法显现时，由于对涅槃的无知而生起的怀疑，所有的怀疑皆会生起。

3. Tatiyavāre – imaṃ udānaṃ udānesīti imaṃ yena maggena so dukkhakkhandhassa samudayanirodhasaṅkhāto attho kiccavasena ca ārammaṇakiriyāya ca vidito, tassa ariyamaggassa ānubhāvadīpakaṃ vuttappakāraṃ udānaṃ udānesīti attho. Tatrāpāyaṃ saṅkhepattho – yadā have pātubhavanti dhammā ātāpino jhāyato brāhmaṇassa, tadā so brāhmaṇo tehi vā uppannehi bodhipakkhiyadhammehi, yassa vā ariyamaggassa catusaccadhammā pātubhūtā, tena ariyamaggena vidhūpayaṃ tiṭṭhati mārasenaṃ ‘‘kāmā te paṭhamā senā’’tiādinā nayena vuttappakāraṃ mārasenaṃ vidhūpayanto vidhamento viddhaṃsento tiṭṭhati. Kathaṃ? Sūriyova obhāsayamantalikkhaṃ, yathā sūriyo abbhuggato attano pabhāya antalikkhaṃ obhāsentova andhakāraṃ vidhamento tiṭṭhati, evaṃ sopi brāhmaṇo tehi dhammehi tena vā maggena saccāni paṭivijjhantova mārasenaṃ vidhūpayanto tiṭṭhatīti.

Evamettha paṭhamaṃ udānaṃ paccayākārapaccavekkhaṇavasena, dutiyaṃ nibbānapaccavekkhaṇavasena , tatiyaṃ maggapaccavekkhaṇavasena uppannanti veditabbaṃ. Udāne pana ‘‘rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ paṭiccasamuppādaṃ anulomaṃ, dutiyaṃ yāmaṃ paṭilomaṃ, tatiyaṃ yāmaṃ anulomapaṭiloma’’nti vuttaṃ; taṃ sattāhassa accayena ‘‘sve āsanā vuṭṭhahissāmī’’ti rattiṃ uppāditamanasikāraṃ sandhāya vuttaṃ. Tadā hi bhagavā yassa paccayākārapajānanassa ca paccayakkhayādhigamassa ca ānubhāvadīpikā purimā dve udānagāthā, tassa vasena ekekameva koṭṭhāsaṃ paṭhamayāmañca majjhimayāmañca manasākāsi, idha pana pāṭipadarattiyā evaṃ manasākāsi. Bhagavā hi visākhapuṇṇamāya rattiyā paṭhamayāme pubbenivāsaṃ anussari, majjhimayāme dibbacakkhuṃ visodhesi, pacchimayāme paṭiccasamuppādaṃ anulomapaṭilomaṃ manasi katvā ‘‘idāni aruṇo uggamissatī’’ti sabbaññutaṃ pāpuṇi. Sabbaññutappattisamanantarameva ca aruṇo uggacchi. Tato taṃ divasaṃ teneva pallaṅkena vītināmetvā sampattāya pāṭipadarattiyā tīsu yāmesu evaṃ manasi katvā imāni udānāni udānesi. Iti pāṭipadarattiyā evaṃ manasi katvā taṃ ‘‘bodhirukkhamūle sattāhaṃ ekapallaṅkena nisīdī’’ti evaṃ vuttasattāhaṃ tattheva vītināmesi.

Bodhikathā niṭṭhitā.

Ajapālakathā



3. Tatiyavāre – imaṃ udānaṃ udānesīti imaṃ yena maggena so dukkhakkhandhassa samudayanirodhasaṅkhāto attho kiccavasena ca ārammaṇakiriyāya ca vidito, tassa ariyamaggassa ānubhāvadīpakaṃ vuttappakāraṃ udānaṃ udānesīti attho. Tatrāpāyaṃ saṅkhepattho – yadā have pātubhavanti dhammā ātāpino jhāyato brāhmaṇassa, tadā so brāhmaṇo tehi vā uppannehi bodhipakkhiyadhammehi, yassa vā ariyamaggassa catusaccadhammā pātubhūtā, tena ariyamaggena vidhūpayaṃ tiṭṭhati mārasenaṃ ‘‘kāmā te paṭhamā senā’’tiādinā nayena vuttappakāraṃ mārasenaṃ vidhūpayanto vidhamento viddhaṃsento tiṭṭhati. Kathaṃ? Sūriyova obhāsayamantalikkhaṃ, yathā sūriyo abbhuggato attano pabhāya antalikkhaṃ obhāsentova andhakāraṃ vidhamento tiṭṭhati, evaṃ sopi brāhmaṇo tehi dhammehi tena vā maggena saccāni paṭivijjhantova mārasenaṃ vidhūpayanto tiṭṭhatīti.

Evamettha paṭhamaṃ udānaṃ paccayākārapaccavekkhaṇavasena, dutiyaṃ nibbānapaccavekkhaṇavasena , tatiyaṃ maggapaccavekkhaṇavasena uppannanti veditabbaṃ. Udāne pana ‘‘rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ paṭiccasamuppādaṃ anulomaṃ, dutiyaṃ yāmaṃ paṭilomaṃ, tatiyaṃ yāmaṃ anulomapaṭiloma’’nti vuttaṃ; taṃ sattāhassa accayena ‘‘sve āsanā vuṭṭhahissāmī’’ti rattiṃ uppāditamanasikāraṃ sandhāya vuttaṃ. Tadā hi bhagavā yassa paccayākārapajānanassa ca paccayakkhayādhigamassa ca ānubhāvadīpikā purimā dve udānagāthā, tassa vasena ekekameva koṭṭhāsaṃ paṭhamayāmañca majjhimayāmañca manasākāsi, idha pana pāṭipadarattiyā evaṃ manasākāsi. Bhagavā hi visākhapuṇṇamāya rattiyā paṭhamayāme pubbenivāsaṃ anussari, majjhimayāme dibbacakkhuṃ visodhesi, pacchimayāme paṭiccasamuppādaṃ anulomapaṭilomaṃ manasi katvā ‘‘idāni aruṇo uggamissatī’’ti sabbaññutaṃ pāpuṇi. Sabbaññutappattisamanantarameva ca aruṇo uggacchi. Tato taṃ divasaṃ teneva pallaṅkena vītināmetvā sampattāya pāṭipadarattiyā tīsu yāmesu evaṃ manasi katvā imāni udānāni udānesi. Iti pāṭipadarattiyā evaṃ manasi katvā taṃ ‘‘bodhirukkhamūle sattāhaṃ ekapallaṅkena nisīdī’’ti evaṃ vuttasattāhaṃ tattheva vītināmesi.

Bodhikathā niṭṭhitā.

Ajapālakathā



3. Tatiyavāre – imaṃ udānaṃ udānesīti imaṃ yena maggena so dukkhakkhandhassa samudayanirodhasaṅkhāto attho kiccavasena ca ārammaṇakiriyāya ca vidito, tassa ariyamaggassa ānubhāvadīpakaṃ vuttappakāraṃ udānaṃ udānesīti attho. Tatrāpāyaṃ saṅkhepattho – yadā have pātubhavanti dhammā ātāpino jhāyato brāhmaṇassa, tadā so brāhmaṇo tehi vā uppannehi bodhipakkhiyadhammehi, yassa vā ariyamaggassa catusaccadhammā pātubhūtā, tena ariyamaggena vidhūpayaṃ tiṭṭhati mārasenaṃ ‘‘kāmā te paṭhamā senā’’tiādinā nayena vuttappakāraṃ mārasenaṃ vidhūpayanto vidhamento viddhaṃsento tiṭṭhati. Kathaṃ? Sūriyova obhāsayamantalikkhaṃ, yathā sūriyo abbhuggato attano pabhāya antalikkhaṃ obhāsentova andhakāraṃ vidhamento tiṭṭhati, evaṃ sopi brāhmaṇo tehi dhammehi tena vā maggena saccāni paṭivijjhantova mārasenaṃ vidhūpayanto tiṭṭhatīti.

Evamettha paṭhamaṃ udānaṃ paccayākārapaccavekkhaṇavasena, dutiyaṃ nibbānapaccavekkhaṇavasena , tatiyaṃ maggapaccavekkhaṇavasena uppannanti veditabbaṃ. Udāne pana ‘‘rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ paṭiccasamuppādaṃ anulomaṃ, dutiyaṃ yāmaṃ paṭilomaṃ, tatiyaṃ yāmaṃ anulomapaṭiloma’’nti vuttaṃ; taṃ sattāhassa accayena ‘‘sve āsanā vuṭṭhahissāmī’’ti rattiṃ uppāditamanasikāraṃ sandhāya vuttaṃ. Tadā hi bhagavā yassa paccayākārapajānanassa ca paccayakkhayādhigamassa ca ānubhāvadīpikā purimā dve udānagāthā, tassa vasena ekekameva koṭṭhāsaṃ paṭhamayāmañca majjhimayāmañca manasākāsi, idha pana pāṭipadarattiyā evaṃ manasākāsi. Bhagavā hi visākhapuṇṇamāya rattiyā paṭhamayāme pubbenivāsaṃ anussari, majjhimayāme dibbacakkhuṃ visodhesi, pacchimayāme paṭiccasamuppādaṃ anulomapaṭilomaṃ manasi katvā ‘‘idāni aruṇo uggamissatī’’ti sabbaññutaṃ pāpuṇi. Sabbaññutappattisamanantarameva ca aruṇo uggacchi. Tato taṃ divasaṃ teneva pallaṅkena vītināmetvā sampattāya pāṭipadarattiyā tīsu yāmesu evaṃ manasi katvā imāni udānāni udānesi. Iti pāṭipadarattiyā evaṃ manasi katvā taṃ ‘‘bodhirukkhamūle sattāhaṃ ekapallaṅkena nisīdī’’ti evaṃ vuttasattāhaṃ tattheva vītināmesi.

Bodhikathā niṭṭhitā.

Ajapālakathā




#### 注意此处是断点重试开始位置，可能需要清理此位置之前的一次翻译 ####
以下是完整的中文翻译：
3. 第三\段 - 这个优陀那（即自发的感叹诗）是这样诵出的。通过他所走的道路，已经以作用和对象的方式被了知的苦蕴的集起和灭绝的意义，阐明了这个圣道的威力。其中要点是：当正在精进禅修的婆罗门处，诸法显现出来时，无论是由于生起的菩提分法，还是由于已经显现的四圣谛的圣道，他都站在那里驱散魔军，如同诗中所说："欲望是你们的第一支军队"等。他驱散、摧毁魔军。怎么做到的呢？就像太阳升起时以其光芒照亮虚空，驱散黑暗一样，这位婆罗门也以这些法或这个道路穿透真谛，站在那里驱散魔军。
就这样，第一个优陀那是以缘起的观察方式，第二个是以涅槃的观察方式，第三个是以道路的观察方式而生起的，应当这样理解。在优陀那中还说："夜晚第一更时顺观缘起，第二更时逆观缘起，第三更时顺逆观缘起"；这是关于七天后说"明天早上我将起座"的夜间所生起的专注而说的。当时世尊以前两首优陀那诗阐明了缘起的认知和缘的穷尽的威力，他在每一个时段（第一更和中更）专注。在这里，在帕提帕达之夜，他这样专注。世尊在毗沙卡满月之夜的第一更回忆前世，在中更清净天眼，在后更观察缘起的顺逆，并想"现在晨曦将升起"，获得了一切智。恰在获得一切智之后，晨曦升起。此后，他度过了那一天，在帕提帕达之夜的三个更次如此专注，诵出了这些优陀那。就这样，他在菩提树下连续坐了七天。
菩提故事结束。
阿阇梨故事开始。

4.Athakho bhagavā sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā bodhirukkhamūlā yena ajapālanigrodho tenupasaṅkamīti ettha na bhagavā tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā anantarameva bodhirukkhamūlā yena ajapālanigrodho tenupasaṅkami. Yathā pana ‘‘bhutvā sayatī’’ti vutte na ‘‘hatthe adhovitvā mukhaṃ avikkhāletvā sayanasamīpaṃ agantvā aññaṃ kiñci ālāpasallāpaṃ akatvā sayati’’cceva vuttaṃ hoti, bhojanato pana pacchā sayati, na nasayatīti idamevattha dīpitaṃ hoti. Evamidhāpi ‘‘na tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā anantarameva pakkāmī’’ti vuttaṃ hoti, vuṭṭhānato ca pana pacchā pakkāmi, na napakkāmīti idamevettha dīpitaṃ hoti.

Anantaraṃ pana apakkamitvā bhagavā kiṃ akāsīti? Aparānipi tīṇi sattāhāni bodhisamīpeyeva vītināmesi. Tatrāyaṃ anupubbikathā – bhagavati kira buddhattaṃ patvā sattāhaṃ ekapallaṅkena nisinne ‘‘na bhagavā vuṭṭhāti; kiṃ nu kho aññepi buddhattakarā dhammā atthī’’ti ekaccānaṃ devatānaṃ kaṅkhā udapādi. Atha bhagavā aṭṭhame divase samāpattito vuṭṭhāya devatānaṃ kaṅkhaṃ ñatvā kaṅkhāvidhamanatthaṃ ākāse uppatitvā yamakapāṭihāriyaṃ dassetvā tāsaṃ kaṅkhaṃ vidhamitvā pallaṅkato īsakaṃ pācīnanissite uttaradisābhāge ṭhatvā cattāri asaṅkhyeyyāni kappasatasahassañca upacitānaṃ pāramīnaṃ balādhigamanaṭṭhānaṃ pallaṅkaṃ bodhirukkhañca animisehi akkhīhi olokayamāno sattāhaṃ vītināmesi, taṃ ṭhānaṃ animisacetiyaṃ nāma jātaṃ. Atha pallaṅkassa ca ṭhitaṭṭhānassa ca antarā puratthimato ca pacchimato ca āyate ratanacaṅkame caṅkamanto sattāhaṃ vītināmesi, taṃ ṭhānaṃ ratanacaṅkamacetiyaṃ nāma jātaṃ. Tato pacchimadisābhāge devatā ratanagharaṃ māpayiṃsu. Tattha pallaṅkena nisīditvā abhidhammapiṭakaṃ visesato cettha anantanayaṃ samantapaṭṭhānaṃ vicinanto sattāhaṃ vītināmesi, taṃ ṭhānaṃ ratanagharacetiyaṃ nāma jātaṃ.

Evaṃ bodhisamīpeyeva cattāri sattāhāni vītināmetvā pañcame sattāhe bodhirukkhamūlā yena ajapālanigrodho tenupasaṅkami. Tassa kira nigrodhassa chāyāya ajapālakā gantvā nisīdanti; tenassa ajapālanigrodhotveva nāmaṃ udapādi. Sattāhaṃ vimuttisukhapaṭisaṃvedīti tatrāpi dhammaṃ vicinantoyeva vimuttisukhaṃ paṭisaṃvedento nisīdi. Bodhito puratthimadisābhāge esa rukkho hoti. Evaṃ nisinne ca panettha bhagavati eko brāhmaṇo gantvā pañhaṃ pucchi. Tena vuttaṃ ‘‘atha kho aññataro’’tiādi. Tattha huṃhuṅkajātikoti so kira diṭṭhamaṅgaliko nāma , mānavasena kodhavasena ca ‘‘huṃhu’’nti karonto vicarati, tasmā ‘‘huṃhuṅkajātiko’’ti vuccati. ‘‘Huhukkajātiko’’tipi paṭhanti.


第四\段 - 然后，世尊在七天结束时，从那时的定中起身，走向菩提树下的阿阇梨无忧榕。这里并不是说世尊从那时的定中起身后，立刻就走向菩提树下的阿阇梨无忧榕。就像说“生起后不动”，并不是说“手放在下面，面不转向，走到坐卧的附近，不说任何话”，而是说在用餐后才会坐下，并不是说不坐下，这就是此处的说明。同样地，这里也说“并不是说从那时的定中起身后，立刻就离开”，而是说从起身后才离开，并不是说不离开，这就是此处的说明。
那么，世尊在离开后做了什么呢？接下来的三天，他仍然在菩提树下度过。这里有一个逐步的叙述——世尊在成佛后，坐在那里七天，心中想“世尊不起来；难道还有其他成佛的法存在？”于是一些天神产生了疑虑。于是，世尊在第八天从定中起身，知道天神的疑虑，为了消除疑虑，便在空中显现出双重神通，消除了他们的疑虑。在坐位的东南方，站着一个由无量劫所积聚的福德力量的座位，世尊注视着菩提树，连续七天度过，这个地方因此被称为无眨眼圣地。然后，世尊在座位的立足处，东面和西面，来回走动，连续七天度过，这个地方因此被称为宝座圣地。之后，西方的天神们便不再遮蔽宝屋。
在那里，世尊坐着，特别是研究《阿毗达摩》时，细致地探求周围的法，连续七天度过，这个地方因此被称为宝屋圣地。
就这样，世尊在菩提树下连续度过了四个七天，到了第五个七天，走向菩提树下的阿阇梨无忧榕。因为那棵无忧榕的阴影下，阿阇梨无忧榕下的生物们坐着；因此，得名为阿阇梨无忧榕。七天中，世尊体验着解脱的快乐，坐在那里探求法，体验解脱的快乐。此树位于东面。就在这样坐着的时候，有一个婆罗门走来问了一个问题。于是说“然后有一个人”之类的话。那人名为呼呼鸟，因其发声如“呼呼”而游荡，因此被称为“呼呼鸟”。也有称为“呼呼鸟”的。


Etamatthaṃ viditvāti etaṃ tena vuttassa vacanassa sikhāpattamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi. Tassattho – yo bāhitapāpadhammatāya brāhmaṇo na diṭṭhamaṅgalikatāya, huṃhuṅkārakabhāvādipāpadhammayutto hutvā kevalaṃ jātimattakena brahmaññaṃ paṭijānāti, so brāhmaṇo bāhitapāpadhammattā huṃhuṅkārappahānena nihuṃhuṅko, rāgādikasāvābhāvena nikkasāvo, bhāvanānuyogayuttacittatāya yatatto, sīlasaṃvarena vā saññatacittatāya yatatto, catumaggañāṇasaṅkhātehi vedehi antaṃ, vedānaṃ vā antaṃ gatattā vedantagū, maggabrahmacariyassa vusitattā vusitabrahmacariyo. Dhammena brahmavādaṃ vadeyya, ‘‘brāhmaṇo, aha’’nti etaṃ vādaṃ dhammena vadeyya, yassa sakale lokasannivāse kuhiñci ekārammaṇepi rāgussado dosussado mohussado mānussado diṭṭhussadoti ime ussadā natthīti.

Ajapālakathā niṭṭhitā.

Mucalindakathā

5.Akālameghoti asampatte vassakāle uppannamegho. Ayaṃ pana gimhānaṃ pacchime māse udapādi. Sattāhavaddalikāti tasmiṃ uppanne sattāhaṃ avicchinnavuṭṭhikā ahosi. Sītavātaduddinīti sā ca pana sattāhavaddalikā udakaphusitasammissena sītavātena samantā paribbhamantena dūsitadivasattā sītavātaduddinī nāma ahosi. Atha kho mucalindo nāgarājāti tasseva mucalindarukkhassa samīpe pokkharaṇiyā nibbatto mahānubhāvo nāgarājā. Sattakkhattuṃ bhogehi parikkhipitvāti evaṃ bhogehi parikkhipitvā uparimuddhani mahantaṃ phaṇaṃ karitvāva ṭhite; tasmiṃ tassa parikkhepabbhantaraṃ lohapāsāde bhaṇḍāgāragabbhappamāṇaṃ ahosi, tasmā bhagavā nivāte pihitadvāravātapāne kūṭāgāre nisinno viya jāto. Mā bhagavantaṃ sītantiādi tassa tathā karitvā ṭhānakāraṇaparidīpanaṃ. So hi ‘‘mā bhagavantaṃ sītaṃ bādhayittha, mā uṇhaṃ, mā ḍaṃsādisamphasso bādhayitthā’’ti tathā karitvā aṭṭhāsi. Tattha kiñcāpi sattāhavaddalikāya uṇhameva natthi, sace pana antarantarā megho vigaccheyya uṇhaṃ bhaveyya , tampi naṃ mā bādhayitthāti evaṃ tassa cintetuṃ yuttaṃ. Viddhanti ubbiddhaṃ; meghavigamena dūrībhūtanti attho. Vigatavalāhakanti apagatameghaṃ. Devanti ākāsaṃ. Sakavaṇṇanti attano rūpaṃ.

Sukho vivekoti nibbānasaṅkhāto upadhiviveko sukho. Tuṭṭhassāti catumaggañāṇasantosena santuṭṭhassa. Sutadhammassāti pakāsitadhammassa. Passatoti taṃ vivekaṃ yaṃ vā kiñci passitabbaṃ nāma, taṃ sabbaṃ attano vīriyabalādhigatena ñāṇacakkhunā passantassa. Abyāpajjanti akuppanabhāvo; etena mettāpubbabhāgo dassito. Pāṇabhūtesu saṃyamoti sattesu ca saṃyamo; avihiṃsanabhāvo sukhoti attho. Etena karuṇāpubbabhāgo dassito. Sukhā virāgatā loketi vītarāgatāpi sukhāti dīpeti. Kāmānaṃ samatikkamoti yā ‘‘kāmānaṃ samatikkamo’’ti vuccati; sā virāgatāpi sukhāti attho. Etena anāgāmimaggo kathito. Asmimānassa yo vinayoti iminā pana arahattaṃ kathitaṃ; arahattañhi asmimānassa ‘‘passaddhivinayo’’ti vuccati. Ito parañca sukhaṃ nāma natthi, tenāha ‘‘etaṃ ve paramaṃ sukha’’nti.

Mucalindakathā niṭṭhitā.

Rājāyatanakathā



Etamatthaṃ viditvāti etaṃ tena vuttassa vacanassa sikhāpattamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi. Tassattho – yo bāhitapāpadhammatāya brāhmaṇo na diṭṭhamaṅgalikatāya, huṃhuṅkārakabhāvādipāpadhammayutto hutvā kevalaṃ jātimattakena brahmaññaṃ paṭijānāti, so brāhmaṇo bāhitapāpadhammattā huṃhuṅkārappahānena nihuṃhuṅko, rāgādikasāvābhāvena nikkasāvo, bhāvanānuyogayuttacittatāya yatatto, sīlasaṃvarena vā saññatacittatāya yatatto, catumaggañāṇasaṅkhātehi vedehi antaṃ, vedānaṃ vā antaṃ gatattā vedantagū, maggabrahmacariyassa vusitattā vusitabrahmacariyo. Dhammena brahmavādaṃ vadeyya, ‘‘brāhmaṇo, aha’’nti etaṃ vādaṃ dhammena vadeyya, yassa sakale lokasannivāse kuhiñci ekārammaṇepi rāgussado dosussado mohussado mānussado diṭṭhussadoti ime ussadā natthīti.
阿阇梨故事结束。
穆差林故事
5. 阿卡拉梅戈是指在不适合降雨的季节升起的云。这云是在夏季最后一个月出现的。在这七天的时间里，云的出现是不断的。寒风凛冽的意思是，这七天的时间里，因水流经过而变得寒冷的风在四周盘旋，称为寒风凛冽。然后，穆差林王是那棵穆差林树附近的池塘中出生的伟大王者。被七次宝物包围，因此被宝物包围着，展现出巨大的鳞片；在他的包围之中，铁制的仓库的容量正好是那样，因此，世尊就像坐在封闭的门窗的屋子里一样出现。不要让世尊感到寒冷，等等，这是为了说明他所处的状态。因为他想“不要让世尊感到寒冷，不要让他感到热，不要让他受到叮咬等的干扰”，因此他就这样站着。虽然在这七天的时间里没有热，但如果云层在中间消散，可能会变得热，因此不应让他感到热，这样的思考是合理的。被刺的意思是被刺穿；意为因云的消散而变得遥远。消散的云是指云消失。天是指天空。自己的颜色是指自身的形象。
幸福的独处是指涅槃的独处的幸福。满足是指因四圣道的智慧而感到满足。明了的法是指被阐明的法。看到的意思是看到那种独处，或者任何可见之物，所有这些都是凭借自身的精力和智慧的眼睛所见。没有怨恨是指没有不动摇的状态；通过此显示了慈悲的前提。对有生命的生物的克制是指对众生的克制；不伤害是指幸福的意思。通过此显示了悲悯的前提。幸福的离世是指超越世俗的幸福；即使是超越世俗的幸福也是幸福。超越欲望是指所谓的“超越欲望”；它的意思是超越世俗的幸福。通过此说明了无漏道。以此而论，关于无我者的戒律是指阿罗汉；阿罗汉是指无我者的“安住戒律”。从此以后，没有幸福，因此我说“这确实是最高的幸福”。
穆差林故事结束。
王宫故事开始。

6.Mucalindamūlāti mahābodhito pācīnakoṇe ṭhitamucalindarukkhamūlā. Rājāyatananti dakkhiṇadisābhāge ṭhitaṃ rājāyatanarukkhaṃ upasaṅkami . Tena kho pana samayenāti katarena samayena. Bhagavato kira rājāyatanamūle sattāhaṃ ekapallaṅkena nisinnassa samādhito vuṭṭhānadivase aruṇuggamanavelāyameva ‘‘bhojanakiccena bhavitabba’’nti ñatvā sakko devarājā osadhaharītakaṃ upanesi. Bhagavā taṃ paribhuñji, paribhuttamattasseva sarīrakiccaṃ ahosi. Sakko mukhodakaṃ adāsi. Bhagavā mukhaṃ dhovitvā tasmiṃyeva rukkhamūle nisīdi. Evaṃ uggate aruṇamhi nisinne bhagavati.

Tena kho pana samayena tapussabhallikā vāṇijāti tapusso ca bhalliko cāti dve bhātaro vāṇijā. Ukkalāti ukkalajanapadato. Taṃ desanti yasmiṃ dese bhagavā viharati. Katarasmiñca dese bhagavā viharati? Majjhimadese. Tasmā majjhimadesaṃ gantuṃ addhānamaggappaṭipannā hontīti ayamettha attho. Ñātisālohitā devatāti tesaṃ ñātibhūtapubbā devatā. Etadavocāti sā kira nesaṃ sabbasakaṭāni appavattīni akāsi. Tato te kiṃ idanti maggadevatānaṃ baliṃ akaṃsu. Tesaṃ balikammakāle sā devatā dissamāneneva kāyena etaṃ avoca. Manthena ca madhupiṇḍikāya cāti abaddhasattunā ca sappimadhuphāṇitādīhi yojetvā baddhasattunā ca. Patimānethāti upaṭṭhahatha. Taṃ voti taṃ patimānanaṃ tumhākaṃ bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāya. Yaṃ amhākanti yaṃ paṭiggahaṇaṃ amhākaṃ assa dīgharattaṃ hitāya sukhāya. Bhagavato etadahosīti yo kirassa padhānānuyogakāle patto ahosi, so sujātāya pāyāsaṃ dātuṃ āgacchantiyā eva antaradhāyi. Tenassa etadahosi – ‘‘patto me natthi, purimakāpi ca na kho tathāgatā hatthesu paṭiggaṇhanti, kimhi nu kho ahaṃ paṭiggaṇheyyaṃ manthañca madhupiṇḍakañcā’’ti.


穆差林根是指位于大菩提树东南角的穆差林树根。王宫是指位于南方的王宫树。那时，世尊在王宫树下坐了七天，直到从定中起身的那一天，正好在晨曦升起的时候，知道“应该吃饭”。于是天王萨迦把药草送来。世尊享用了这药草，吃完后仅仅满足于身体的需求。天王又给了他漱口水。世尊漱口后，便坐在那棵树下。就在晨曦升起时，世尊坐在那里。
那时，塔普萨和巴利基兄弟是商人。乌卡拉是指乌卡拉国。那是世尊所居住的地方。那么世尊居住在什么地方呢？在中部地区。因此，前往中部地区的路途必然是通达的，这就是此处的意思。亲属的红色天神是指他们的亲属曾经是天神。她说的是她确实为他们的所有车队做了小的安排。然后，他们问“这是什么？”于是他们为路上的天神们献上了供品。在他们献供的时间，那位天神在场时，便用身体对他们说：“用磨制的蜜饼和蜜糖等来供养。”用这种方式来引导他们。请照顾好他，这将是你们长久的幸福。你们所接受的，将是你们长久的幸福。世尊对此说：“这确实是如此。”在他修行的过程中，苏贾塔为了给他提供米粥而来，便隐身不见。因此，他说：“我没有得到，早先也没有得到，至于如来是不会接受的，我该如何接受呢？”




Parivitakkamaññāyāti ito pubbeva bhagavato sujātāya dinnabhojanaṃyeva ojānuppabandhanavasena aṭṭhāsi, ettakaṃ kālaṃ neva jighacchā na pipāsā na kāyadubbalyaṃ ahosi. Idāni panassa āhāraṃ paṭiggahetukāmatāya ‘‘na kho tathāgatā’’tiādinā nayena parivitakko udapādi . Taṃ evaṃ uppannaṃ attano cetasā bhagavato cetoparivitakkamaññāya. Catuddisāti catūhi disāhi. Selamaye patteti muggavaṇṇaselamaye patte. Idaṃyeva bhagavā paṭiggahesi, teyeva sandhāya vuttaṃ. Cattāro pana mahārājāno paṭhamaṃ indanīlamaṇimaye patte upanāmesuṃ, na te bhagavā aggahesi. Tato ime cattāropi muggavaṇṇasilāmaye patte upanāmesuṃ, bhagavā cattāropi patte aggahesi tesaṃ pasādānurakkhaṇatthāya, no mahicchatāya. Gahetvā ca pana cattāropi yathā ekova patto hoti tathā adhiṭṭhahi, catunnampi ekasadiso puññavipāko ahosi. Evaṃ ekaṃ katvā adhiṭṭhite paṭiggahesi bhagavā paccagghe selamaye patte manthañca madhupiṇḍikañca. Paccaggheti paccagghasmiṃ; pāṭekkaṃ mahagghasminti attho. Atha vā paccaggheti abhinave abbhuṇhe; taṅkhaṇe nibbattasminti attho. Dve vācā etesaṃ ahesunti dvevācikā. Atha vā dvīhi vācāhi upāsakabhāvaṃ pattāti attho . Te evaṃ upāsakabhāvaṃ paṭivedetvā bhagavantaṃ āhaṃsu – ‘‘kassa dāni bhante amhehi ajja paṭṭhāya abhivādanapaccuṭṭhānaṃ kātabba’’nti? Atha bhagavā sīsaṃ parāmasi, kesā hatthe laggiṃsu. Te tesaṃ adāsi ‘‘ime tumhe pariharathā’’ti. Te kesadhātuyo labhitvā amateneva abhisittā haṭṭhatuṭṭhā bhagavantaṃ vanditvā pakkamiṃsu.

Rājāyatanakathā niṭṭhitā.

Brahmayācanakathā



以下是直译：
关于思考的适当性，在佛陀从苏佳塔（Sujātā）那里得到食物之前，就已经因为营养的补充而站立，在那段时间既没有饥饿，也没有口渴，身体也没有虚弱。现在，由于想要接受食物，他生起了"如来们并非……"等方式的思考。佛陀以自己的心意识知道了这个生起的思考。
四方向：四个方向。在石制碗中：在墨绿色石制的碗中。佛陀正是接受了这个，这正是所说的。四大王首先将靛蓝宝石制的碗献上，佛陀并未接受。然后他们四人献上墨绿色石制的碗，佛陀接受了这四个碗，为了维护他们的虔诚，而非出于贪婪。
接受后，他使四个碗如同一个碗一样，四个碗的功德果报也是相同的。这样使之成为一个后，佛陀接受了高贵的石制碗，其中盛有蜂蜜糕和蜂蜜。"高贵的"意指每个单独都很昂贵；或者意指新鲜温热，即在那一刻产生。
他们有两种说法，或者意指他们通过两种言语达到了在家信徒的身份。他们这样确认了在家信徒的身份后，对佛陀说："尊者，从今天开始，我们应该向谁致敬和问候？"
于是佛陀抚摸了头，头发粘在了手上。他把头发给了他们说："你们照看这个。"他们得到了这些发丝，被不死之液浇灌，欣喜若狂地顶礼佛陀后离去。
王舍城（Rājāyatana）故事结束。
梵天请求的故事

7. Atha kho bhagavā sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā vuttappakārametaṃ sabbaṃ kiccaṃ niṭṭhāpetvā rājāyatanamūlā punapi yena ajapālanigrodho tenupasaṅkami. Parivitakko udapādīti tasmiṃ nisinnamattasseva sabbabuddhānaṃ āciṇṇasamāciṇṇo ayaṃ cetaso parivitakko udapādi. Kasmā panāyaṃ sabbabuddhānaṃ uppajjatīti? Dhammassa mahantabhāvaṃ garubhāvaṃ bhāriyabhāvaṃ paccavekkhaṇāya brahmunā yācite desetukāmatāya ca. Jānanti hi buddhā ‘‘evaṃ parivitakkite brahmā āgantvā dhammadesanaṃ yācissati, tato sattā dhamme gāravaṃ uppādessanti, brahmagaruko hi lokasannivāso’’ti. Iti imehi dvīhi kāraṇehi ayaṃ vitakko uppajjatīti.

Tattha adhigato kho myāyanti adhigato kho me ayaṃ. Ālayarāmāti sattā pañca kāmaguṇe allīyanti, tasmā te ‘‘ālayā’’ti vuccanti. Tehi ālayehi ramantīti ālayarāmā. Ālayesu ratāti ālayaratā. Ālayesu suṭṭhumuditāti ālayasammuditā. Yadidanti nipāto. Tassa ṭhānaṃ sandhāya ‘‘yaṃ ida’’nti paṭiccasamuppādaṃ sandhāya ‘‘yo aya’’nti evamattho daṭṭhabbo. Idappaccayatāpaṭiccasamuppādoti imesaṃ paccayā idappaccayā, idappaccayāva idappaccayatā, idappaccayatā ca sā paṭiccasamuppādo cāti idappaccayatāpaṭiccasamuppādo. So mamassa kilamathoti yā ajānantānaṃ desanā nāma, so mama kilamatho assa; sā mama vihesā assāti attho. Bhagavantanti bhagavato. Anacchariyāti anu acchariyā. Paṭibhaṃsūti paṭibhānasaṅkhātassa ñāṇassa gocarā ahesuṃ, parivitakkayitabbabhāvaṃ pāpuṇiṃsu.

Halanti ettha hakāro nipātamatto; alanti attho. Pakāsitunti desituṃ. Alaṃ dāni me imaṃ kicchena adhigataṃ dhammaṃ desetunti vuttaṃ hoti. Paṭisotagāminti paṭisotaṃ vuccati nibbānaṃ; nibbānagāminti attho. Rāgarattāti kāmarāgabhavarāgadiṭṭhirāgena rattā. Na dakkhantīti na passissanti. Tamokhandhena āvuṭāti avijjārāsinā ajjhotthaṭā. Appossukkatāyāti nirussukkabhāvena; adesetukāmatāyāti attho.



以下是直译：
7. 然后，佛陀在七天之后，从那定中起座，完成了所有应做的事情，重新前往王舍城（Rājāyatana）根部，走向阿伽帕兰尼格罗树（Ajapālanigrodha）。思考生起了，这个思考是在他坐下时，所有佛陀的所知所觉中生起的。为什么这个思考会在所有佛陀中生起呢？是为了观察法的伟大、沉重和重要性，因应梵天的请求而想要讲述。因为佛陀们知道：“这样思考后，梵天会前来请求法的讲述，那么众生会对法生起敬重，梵天确实是世间的重者。”因此，由这两个原因，这个思考生起了。
在这里，"已获得"意指“我已获得”。"乐于安住"是指众生沉迷于五欲，因此他们被称为“安住者”。"安住于安乐中"是指乐于安住。 "安住于极乐中"是指极其快乐的安住。 "即是"是指副词。关于那个地方，"这是"指的是因缘法，"谁是"则应这样理解。 "因缘法的因缘法"是指因缘的因缘，这个因缘法就是因缘法的因缘，因缘法也可以说是因缘法的因缘。这个因缘法对于我来说是痛苦的，若是未了解的教导，称为“这是我的痛苦”；这就是我的烦恼的意思。 "佛陀"是指佛陀。 "不奇怪"是指随之而来的不奇怪。 "思维"是指思维所及的智慧的领域，达到了思考的状态。
“哈”的意思在这里是“哈”音的副词；“不”的意思。 "被显示"是指被讲述。 "我现在已通过这个艰难的事情获得的法，来讲述"的意思。 "归向涅槃"是指归向涅槃；意为达到涅槃。 "被贪欲所染"是指被欲望、贪爱和见解的贪欲所染。 "不见"是指不见。 "被无明所覆盖"是指被无明的黑暗所笼罩。 "因无所欲"是指没有渴望；"因想要讲述"是指这个意思。

8.Yatra hi nāmāti yasmiṃ nāma loke. Bhagavato purato pāturahosīti dhammadesanāyācanatthaṃ dasasu cakkavāḷasahassesu mahābrahmāno gahetvā āgamma bhagavato purato pāturahosi . Apparajakkhajātikāti paññāmaye akkhimhi appaṃ rāgadosamoharajaṃ etesaṃ evaṃsabhāvāti apparajakkhajātikā. Bhavissanti dhammassa aññātāroti paṭivijjhitāro.

Pāturahosīti pātubhavi. Samalehi cintitoti rāgādīhi malehi samalehi chahi satthārehi cintito. Apāpuretanti vivara etaṃ. Amatassa dvāranti amatassa nibbānassa dvārabhūtaṃ ariyamaggaṃ. Suṇantu dhammaṃ vimalenānubuddhanti ime sattā rāgādimalānaṃ abhāvato vimalena sammāsambuddhena anubuddhaṃ catusaccadhammaṃ suṇantu.

Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhitoti selamaye ekagghane pabbatamuddhani yathāṭhitova yathā cakkhumā puriso samantato janataṃ passeyya, tvampi sumedha sundarapañña sabbaññutaññāṇena samantacakkhu bhagavā dhammamayaṃ paññāmayaṃ pāsādamāruyha sayaṃ apetasoko sokāvatiṇṇaṃ jātijarābhibhūtañca janataṃ avekkhassu upadhāraya.

Uṭṭhehīti bhagavato dhammadesanatthaṃ cārikacaraṇaṃ yācanto bhaṇati. Vīrātiādīsu bhagavā vīriyavantatāya vīro. Devaputtamaccukilesābhisaṅkhāramārānaṃ vijitattā vijitasaṅgāmo. Jātikantārādinittharaṇasamatthatāya satthavāho. Kāmacchandaiṇassa abhāvato aṇaṇo.

9.Ajjhesananti yācanaṃ. Buddhacakkhunāti indriyaparopariyattañāṇena ca āsayānusayañāṇena ca. Imesañhi dvinnaṃ ñāṇānaṃ buddhacakkhūti nāmaṃ. Apparajakkhāti paññācakkhumhi rāgādirajaṃ appaṃ yesaṃ, te apparajakkhā. Yesaṃ taṃ mahantaṃ te mahārajakkhā. Yesaṃ saddhādīni indriyāni tikkhāni te tikkhindriyā. Yesaṃ tāni mudūni te mudindriyā. Yesaṃ teyeva saddhādayo ākārā sundarā te svākārā. Yesaṃ teyeva saddhādayo ākārā asundarā te dvākārā. Ye kathitakāraṇaṃ sallakkhenti, sukhena sakkā honti viññāpetuṃ te suviññāpayā. Ye paralokañca vajjañca bhayato passanti te paralokavajjabhayadassāvino. Uppaliniyanti uppalavane. Itaresupi eseva nayo. Antonimuggaposīnīti yāni udakassa anto nimuggāneva posayanti. Samodakaṃ ṭhitānīti udakena samaṃ ṭhitāni. Udakaṃ accuggamma ṭhitānīti udakaṃ atikkamitvā ṭhitāni.

Apārutāti vivaṭā. Amatassa dvārāti ariyamaggo. So hi amatasaṅkhātassa nibbānassa dvāraṃ. Pamuñcantu saddhanti sabbe attano saddhaṃ pamuñcantu. Pacchimapadadvaye ayamattho , ahañhi attano paguṇaṃ suppavattimpi imaṃ paṇītaṃ uttamaṃ dhammaṃ kāyavācākilamathasaññī hutvā manujesu devamanussesu na bhāsinti.

Brahmayācanakathā niṭṭhitā.

Pañcavaggiyakathā



在那里，名为“何处”的地方。在佛陀面前，佛陀为了讲述法而显现，十个轮中的万千大梵天聚集而来，来到佛陀面前显现。少量的天眼者是指在智慧的眼中，少量的贪、恼、无明的尘垢，因而称为少量的天眼者。将会有对法的了解者，是指被理解者。
显现是指显现的状态。被六种老师的贪、恼等污垢所思考。显现的是指显现的状态。无死之门是指通往无死涅槃的圣道。听闻法的众生，由于没有贪、恼的污垢，故能由无漏的正觉者听闻四圣谛法。
如同山巅上的石头一样，稳固如山的石头，正如有眼的人能四方观察众人，你也应当以无所障碍的全知智慧，登上法的智慧殿堂，自我观察被生、老、病、死所困扰的众生，保持觉知。
起立是指为佛陀讲法而请求行走。勇者等是指佛陀因有勇气而被称为勇者。天子因战胜了烦恼、魔障而被称为胜利者。因具备解脱的能力而被称为教导者。因无欲望而无所依附。
请求是指请求。佛眼是指具备对他人和自我内心的智慧。此二种智慧称为佛眼。少量的天眼是指在智慧眼中，少量的贪等尘垢者，他们称为少量的天眼。那些拥有大量的则称为大天眼。那些信仰等根本的智慧者是敏锐的，他们是敏锐的智慧者。那些拥有柔和的信仰等者则是柔和的智慧者。那些信仰等的特征美丽者是美丽的样子。那些信仰等的特征不美丽者是丑陋的样子。那些能理解所说原因的人，能轻易被引导。那些能看到来世和因恐惧而避免的者，是能见到来世和因恐惧而避开的者。莲花生长于莲花园。其他的也是同样的道理。水底的水草是指水中生长的草。与水平齐的状态是指与水平齐的状态。水面之上生长的则是指在水面以上生长的状态。
开放是指开放。无死之门是指圣道。因为这是无死涅槃之门。让所有人释放自己的信仰。后两句的意思是，我确实是自己的信仰，虽然修行良好，但在众生中，神人中，不以身体和语言的苦恼而不说。
梵天请求的故事结束。
五比丘的故事

10.Paṇḍitoti paṇḍiccena samannāgato. Byattoti veyyattiyena samannāgato. Medhāvīti ṭhānuppattiyā paññāya samannāgato. Apparajakkhajātikoti samāpattiyā vikkhambhitattā nikkilesajātiko visuddhasatto. Ājānissatīti sallakkhessati paṭivijjhissati. Bhagavatopi kho ñāṇaṃ udapādīti sabbaññutaññāṇaṃ uppajji ‘‘ito sattamadivasamatthake kālaṃkatvā ākiñcaññāyatane nibbatto’’ti. Mahājāniyoti sattadivasabbhantare pattabbamaggaphalato parihīnattā mahatī jāni assāti mahājāniyo akkhaṇe nibbattattā. Abhidosakālaṃkatoti hiyyo kālaṃkato, sopi nevasaññānāsaññāyatane nibbattoti addasa. Bahūkārāti bahūpakārā. Padhānapahitattaṃ upaṭṭhahiṃsūti padhānatthāya pesitattabhāvaṃ mukhodakadānādinā upaṭṭhahiṃsu.

11.Antarā ca gayaṃ antarā ca bodhinti upako bodhimaṇḍassa ca gayāya ca antare bhagavantaṃ addasa. Addhānamaggappaṭipannanti addhānamaggaṃ paṭipannaṃ.

Sabbābhibhūti sabbaṃ tebhūmakadhammaṃ abhibhavitvā ṭhito. Sabbavidūti sabbaṃ catubhūmakadhammaṃ avediṃ aññāsiṃ. Sabbesu dhammesu anūpalittoti sabbesu tebhūmakadhammesu kilesalepena alitto. Sabbañjahoti sabbaṃ tebhūmakadhammaṃ jahitvā ṭhito. Taṇhakkhaye vimuttoti taṇhakkhaye nibbāne ārammaṇato vimutto. Sayaṃ abhiññāyāti sabbaṃ catubhūmakadhammaṃ attanāva jānitvā. Kamuddiseyyanti kaṃ aññaṃ ‘‘ayaṃ me ācariyo’’ti uddiseyyaṃ.

Na me ācariyo atthīti lokuttaradhamme mayhaṃ ācariyo nāma natthi. Natthi me paṭipuggaloti mayhaṃ paṭibhāgapuggalo nāma natthi. Sītibhūtoti sabbakilesagginibbāpanena sītibhūto. Kilesānaṃyeva nibbutattā nibbuto.

Kāsīnaṃpuranti kāsiraṭṭhe nagaraṃ. Āhañchaṃ amatadundubhinti dhammacakkappaṭilābhāya amatabheriṃ paharissāmīti gacchāmi.

Arahasi anantajinoti anantajino bhavituṃ yutto. Hupeyyapāvusoti āvuso evampi nāma bhaveyya. Sīsaṃ okampetvāti sīsaṃ cāletvā.

12.Saṇṭhapesunti katikaṃ akaṃsu. Bāhullikoti cīvarabāhullādīnaṃ atthāya paṭipanno. Padhānavibbhantoti padhānato vibbhanto bhaṭṭho parihīno. Āvatto bāhullāyāti cīvarādibahulabhāvatthāya āvatto. Odahatha bhikkhave sotanti upanetha bhikkhave sotaṃ; sotindriyaṃ dhammasavanatthaṃ abhimukhaṃ karothāti attho. Amatamadhigatanti amataṃ nibbānaṃ mayā adhigatanti dasseti. Iriyāyāti dukkarairiyāya. Paṭipadāyāti dukkarapaṭipadāya. Abhijānātha me noti abhijānātha nu me samanupassatha. Evarūpaṃ bhāsitametanti etaṃ evarūpaṃ vākyaṃ bhāsitanti attho. Asakkhi kho bhagavā pañcavaggiye bhikkhū saññāpetunti ‘‘ahaṃ buddho’’ti jānāpetuṃ asakkhi.

13.Cakkhukaraṇīti paññācakkhuṃ sandhāyāha. Ito paraṃ sabbaṃ padatthato uttānameva. Adhippāyānusandhiyojanādibhedato pana papañcasūdaniyā majjhimaṭṭhakathāyaṃ vuttanayena veditabbaṃ. Ito paṭṭhāya hi ativitthārabhīrukassa mahājanassa cittaṃ anurakkhantā suttantakathaṃ avaṇṇayitvā vinayakathaṃyeva vaṇṇayissāma.

18.Sāva tassa āyasmato upasampadā ahosīti āsāḷhīpuṇṇamāya aṭṭhārasahi devatākoṭīhi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhitassa ‘‘ehi bhikkhū’’ti bhagavato vacanena abhinipphannā sāva tassa āyasmato ehibhikkhūpasampadā ahosi.



智者是指具备智慧的人。勇者是指具备勇气的人。聪慧者是指在适当的地方具备智慧的人。少量的天眼者是指因禅定而抑制的，清净的存在。将会理解是指将会洞察到。佛陀的智慧生起了，生起了全知的智慧，"此时经过七天的时间，降生于无所有之处"。大智者是指在七天之间因获得的道果而失落的，因而称为大智者。因果的时间是指过去的时间，亦是未觉知的无所有之处。许多的因是指许多的帮助。因努力而获得的状态是指为努力而被送达的状态，如同口中给予水的状态。
在中间的伽耶和菩提之间，佛陀看见了他。确实是走在正道上的人。
所有的胜者是指在所有的五大法中站立。所有的智者是指所有的四大法中的智慧者。所有法中无所沾染是指在所有的五大法中没有污垢的存在。完全放下是指完全放下所有的五大法。因贪欲的消灭而解脱是指因贪欲的消灭而解脱于涅槃的境界。自我知晓是指自我知晓所有的四大法。若他人问我“这是谁的老师”，我会回答“这不是我的老师”。
我的老师并不存在于世俗法中。我的个体也并不存在于个体之中。因消灭所有的污垢而冷静下来。因污垢的灭除而得以解脱。
在迦毗罗卫国（Kāśī）之城。我要去敲响不死的鼓声，以获得法轮的转动。
应当称为无量胜者。朋友，这样的名字也应当存在。头部摇动是指头部的移动。
他们安置了。广泛是指为了衣物的广泛等而采取的措施。因努力而分散是指因努力而分散而无所依附。因衣物等的广泛而安置。听吧，僧人们，关注听觉；使听觉的根本朝向法的聆听。已获得无死是指我已获得了无死的涅槃。行走是指艰难的行走。修行是指艰难的修行。请你们了解我，不要忽视我。这样的说法是指这样的说法。佛陀无法使五比丘明白“我已成佛”。
眼睛的作用是指智慧的眼。接下来所有的字义都是显而易见的。至于意图的追踪和结合等，需根据《大乘中道论》的说法来理解。从此以后，我们将根据对大众的心的保护，阐述经文的内容，详细讲述戒律的内容。
他确实得到了尊者的出家，正值阿萨丽普那（Āsāḷhī）满月之际，和十八位天神一起，获得了须陀洹的果位，佛陀说：“来吧，僧人们。”因此，他获得了尊者的出家。

19.Atha kho āyasmato ca vappassāti ādimhi vappattherassa pāṭipadadivase dhammacakkhuṃ udapādi, bhaddiyattherassa dutiyadivase, mahānāmattherassa tatiyadivase, assajittherassa catutthiyanti. Imesañca pana bhikkhūnaṃ kammaṭṭhānesu uppannamalavisodhanatthaṃ bhagavā antovihāreyeva ahosi. Uppanne uppanne kammaṭṭhānamale ākāsena gantvā malaṃ vinodesi. Pakkhassa pana pañcamiyaṃ sabbe te ekato sannipātetvā anattasuttena ovadi. Tena vuttaṃ ‘‘atha kho bhagavā pañcavaggiye’’tiādi.

24.Tenakho pana samayena cha loke arahanto hontīti pañcamiyā pakkhassa lokasmiṃ cha manussā arahanto hontīti attho.

Pañcavaggiyakathā niṭṭhitā.

Pabbajjākathā

31.Pubbānupubbakānanti paveṇivasena porāṇānuporāṇānanti attho. Tena kho pana samayena ekasaṭṭhi loke arahanto hontīti purimā cha ime ca pañcapaññāsāti antovassamhiyeva ekasaṭṭhi manussā arahanto hontīti attho.

Tatra yasaādīnaṃ kulaputtānaṃ ayaṃ pubbayogo – atīte kira pañcapaññāsajanā sahāyakā vaggabandhena puññāni karontā anāthasarīrāni paṭijaggantā vicaranti, te ekadivasaṃ gabbhiniṃ itthiṃ kālaṃkataṃ disvā ‘‘jhāpessāmā’’ti susānaṃ nīhariṃsu. Tesu pañca jane ‘‘tumhe jhāpethā’’ti susāne ṭhapetvā sesā gāmaṃ paviṭṭhā. Yaso dārako taṃ sarīraṃ vijjhitvā parivattetvā ca jhāpayamāno asubhasaññaṃ paṭilabhi. So itaresampi catunnaṃ janānaṃ ‘‘passatha bho imaṃ asuciṃ paṭikūla’’nti dassesi. Tepi tattha asubhasaññaṃ paṭilabhiṃsu. Te pañcapi janā gāmaṃ gantvā sesasahāyakānaṃ kathayiṃsu. Yaso pana dārako gehampi gantvā mātāpitūnnañca bhariyāya ca kathesi. Te sabbepi asubhaṃ bhāvayiṃsu. Ayametesaṃ pubbayogo. Tenāyasmato yasassa nāṭakajanesu susānasaññāyeva uppajji, tāyeva ca upanissayasampattiyā sabbesaṃ visesādhigamo nibbattīti.

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesīti bhagavā yāva pacchimakattikapuṇṇamā, tāva bārāṇasiyaṃ viharanto ekadivasaṃ te khīṇāsave saṭṭhi bhikkhū āmantesi.

32.Dibbā nāma dibbesu visayesu lobhapāsā. Mānusā nāma mānusakesu visayesu lobhapāsā. Mā ekena dveti ekena maggena dve mā agamittha. Assavanatāti assavanatāya. Parihāyantīti anadhigataṃ nādhigacchantā visesādhigamato parihāyanti.

33.Antakāti lāmaka hīnasatta. Antalikkhacaroti rāgapāsaṃ sandhāyāha. Tañhi so ‘‘antalikkhacaro’’ti mantvā āha.



然后，在尊者瓦帕萨的修行日，佛陀的法眼生起了，在尊者巴德雅的第二日，尊者摩哈南的第三日，尊者阿萨吉的第四日。至于这些比丘，为了清除在修行处出现的污垢，佛陀就在内院中。对于出现的污垢，佛陀通过空中前往修行处，清除污垢。至于第五日，佛陀将所有人聚集在一起，用无我法进行教导。因此说：“那时，佛陀对五比丘说。”
因此，在那时，六位世间的阿罗汉存在；在第五日的聚会上，六位人类的阿罗汉存在。
五比丘的故事结束。
出家故事
过去与未来的意思是，按照顺序，古老的与新近的意思。因此在那时，世间有六十位阿罗汉；前面六位与这五十位共计六十位人类的阿罗汉存在。
在那时，名为耶索的贵族子弟们，过去似乎是五十位圣者，他们通过团结而行善，照顾无依无靠的众生，他们在某一天见到一个怀孕的女人，看到时机已到，便将她带入火葬场。他们对这五位圣者说：“你们来火葬吧。”于是其余的进入村庄。耶索的孩子在毁灭那具尸体后，转身火葬时，获得了不净的观念。他向其他四人展示：“请看这不洁的东西。”他们也因此获得了不净的观念。这五个人回到村庄后，向其余的同伴们讲述。耶索的孩子回到家中，向父母和妻子讲述。他们都生起了不净的观念。这就是他们的过去因缘。因此，尊者耶索的名声在火葬的观念中生起，因而所有的特殊成就都因缘而生。
然后，佛陀对比丘们说道，佛陀在巴拉那西（Bārāṇasī）住到最后的中秋满月那天，有一天，他对六十位已证得灭尽的比丘们说道。
天人是指在天界的贪欲。人类是指在人间的贪欲。不要通过一条路走向两条路。听闻是指通过听闻。失去是指未获得的，因而失去特殊成就。
末法是指低劣的众生。空中行者是指与贪欲相关。因为他称之为“空中行者”，所以说。

34.Nānādisā nānājanapadāti nānādisato ca nānājanapadato ca. Anujānāmi bhikkhave tumheva dāni tāsu tāsu disāsu tesu tesu janapadesupabbājethātiādimhi pabbajjāpekkhaṃ kulaputtaṃ pabbājentena ye parato ‘‘na bhikkhave pañcahi ābādhehi phuṭṭho pabbājetabbo’’tiādiṃ katvā yāva ‘‘na andhamūgabadhiro pabbājetabbo’’ti evaṃ paṭikkhittā puggalā, te vajjetvā pabbajjādosavirahito puggalo pabbājetabbo. Sopi ca mātāpitūhi anuññātoyeva. Tassa anujānanalakkhaṇaṃ ‘‘na bhikkhave ananuññāto mātāpitūhi putto pabbājetabbo, yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti etasmiṃ sutte vaṇṇayissāma.

Evaṃ pabbajjādosavirahitaṃ mātāpitūhi anuññātaṃ pabbājentenāpi ca sace acchinnakeso hoti, ekasīmāya ca aññepi bhikkhū atthi, kesacchedanatthāya bhaṇḍukammaṃ āpucchitabbaṃ. Tassa āpucchanākāraṃ ‘‘anujānāmi, bhikkhave, saṅghaṃ apaloketuṃ bhaṇḍukammāyā’’ti ettha vaṇṇayissāma. Sace okāso hoti, sayaṃ pabbājetabbo. Sace uddesaparipucchādīhi byāvaṭo hoti, okāsaṃ na labhati, eko daharabhikkhu vattabbo ‘‘etaṃ pabbājehī’’ti. Avuttopi ce daharabhikkhu upajjhāyaṃ uddissa pabbājeti, vaṭṭati. Sace daharabhikkhu natthi, sāmaṇeropi vattabbo ‘‘etaṃ khaṇḍasīmaṃ netvā pabbājetvā kāsāyāni acchādetvā ehī’’ti. Saraṇāni pana sayaṃ dātabbāni. Evaṃ bhikkhunāva pabbajito hoti. Purisañhi bhikkhuto añño pabbājetuṃ na labhati, mātugāmaṃ bhikkhunito añño. Sāmaṇero pana sāmaṇerī vā āṇattiyā kāsāyāni dātuṃ labhati. Kesoropanaṃ yena kenaci kataṃ sukataṃ.

Sace pana bhabbarūpo hoti sahetuko ñāto yasassī kulaputto, okāsaṃ katvāpi sayameva pabbājetabbo. ‘‘Mattikāmuṭṭhiṃ gahetvā nhāyitvā kese temetvā āgacchāhī’’ti ca pana na vissajjetabbo. Pabbajitukāmānañhi paṭhamaṃ balavaussāho hoti, pacchā pana kāsāyāni ca kesaharaṇasatthakañca disvā utrasanti, ettoyeva palāyanti, tasmā sayameva nahānatitthaṃ netvā sace nātidaharo hoti, ‘‘nahāhī’’ti vattabbo. Kesā panassa sayameva mattikaṃ gahetvā dhovitabbā. Daharakumārako pana sayaṃ udakaṃ otaritvā gomayamattikāhi ghaṃsitvā nahāpetabbo. Sacepissa kacchu vā piḷakā vā honti, yathā mātā puttaṃ na jigucchati , evameva ajigucchantena sādhukaṃ hatthapādasīsāni ghaṃsitvā nahāpetabbo. Kasmā? Ettakena hi upakārena kulaputtā ācariyupajjhāyesu ca sāsane ca balavasinehā tibbagāravā anivattidhammā honti, uppannaṃ anabhiratiṃ vinodetvā therabhāvaṃ pāpuṇanti, kataññū katavedino honti.


各种不同的地方，众多的国家。现在我允许你们，僧人们，你们现在可以在各个方向、各个国家出家。关于出家的条件，出家者应当在他人面前说：“不，僧人们，若被五种障碍所触及，则不应出家。”直到说到“盲人、愚人和聋人不得出家”，这样被拒绝的人，除非是没有贪欲和出家障碍的人，才可以出家。并且他也必须得到父母的许可。对于他的许可的特征，“不，僧人们，未经父母的允许，儿子不得出家；若出家，则犯下重罪。”在这部经文中将会阐述。
因此，出家者应当没有出家障碍，并且得到父母的允许，若他是未剃发的，若在同一地方还有其他比丘，关于剃发的事务应当询问。对于询问的方式，“我允许你们，僧人们，去看僧团的剃发事务。”在这里将会说明。若有机会，应当自己出家。若因询问而受阻，未能获得机会，单个年轻比丘应当说：“你们应当出家。”若年轻比丘不在，则应当由小比丘或小比丘尼说：“请带着这一块剃发的地方出家，遮盖上衣。”而避难的地方应当自己给予。这样，出家者就成为比丘。一个人不能使其他比丘出家，母亲也不能使其他比丘出家。然而，小比丘或小比丘尼可以使其他比丘出家，给予剃发的衣物。剃发的事务则由任何人来做。
如果他是有能力的，具备条件的，有名声的贵族子弟，即使获得机会，也应当自己出家。“抓住泥土，洗澡，剃发后再来。”这句话也不应被放弃。欲出家者首先应当有强烈的愿望，之后看到衣物和剃发的地方时，便会退缩，因此应当自己前往洗澡的地方，若不是过于热，就应当说：“不，我不洗。”他的头发应当自己抓住并清洗。年轻的男孩应当自己下水，抓住泥土洗澡。如果他有肚子或皮肤病，就像母亲不会厌恶自己的儿子一样，亦应当好好地清洗手脚和头部。为什么呢？因为通过这样的帮助，贵族子弟在老师和教导者的教导下，能够对教法产生深厚的信任和尊重，能够消除产生的无欲，达到长老的境界，成为知恩和有作为的人。





Evaṃ nahāpanakāle pana kesamassuṃ oropanakāle vā ‘‘tvaṃ ñāto yasassī, idāni mayaṃ taṃ nissāya paccayehi na kilamissāmā’’ti na vattabbo, aññāpi aniyyānikakathā na kathetabbā. Atha khvassa ‘‘āvuso, suṭṭhu upadhārehi satiṃ upaṭṭhāpehī’’ti vatvā tacapañcakakammaṭṭhānaṃ ācikkhitabbaṃ, ācikkhantena ca vaṇṇasaṇṭhānagandhāsayokāsavasena asucijegucchapaṭikūlabhāvaṃ nijjīvanissattabhāvaṃ vā pākaṭaṃ karontena ācikkhitabbaṃ. Sace hi so pubbe madditasaṅkhāro hoti bhāvitabhāvano, kaṇṭakavedhāpekkho viya paripakkagaṇḍo, sūriyuggamanāpekkhaṃ viya ca pariṇatapadumaṃ, athassa āraddhamatte kammaṭṭhānamanasikāre indāsani viya pabbate kilesapabbate cuṇṇayamānaṃyeva ñāṇaṃ pavattati, khuraggeyeva arahattaṃ pāpuṇāti. Ye hi keci khuragge arahattaṃ pattā, sabbe te evarūpaṃ savanaṃ labhitvā kalyāṇamittena ācariyena dinnanayaṃ nissāya no anissāya. Tasmāssa āditova evarūpī kathā kathetabbāti.

Kesesu pana oropitesu haliddicuṇṇena vā gandhacuṇṇena vā sīsañca sarīrañca ubbaṭṭetvā gihigandhaṃ apanetvā kāsāyāni tikkhattuṃ vā dvikkhattuṃ vā sakiṃ vā paṭiggāhetabbo. Athāpissa hatthe adatvā ācariyo vā upajjhāyo vā sayameva acchādeti, vaṭṭati. Sacepi aññaṃ daharaṃ vā sāmaṇeraṃ vā upāsakaṃ vā āṇāpeti ‘‘āvuso, etāni kāsāyāni gahetvā etaṃ acchādehī’’ti taṃyeva vā āṇāpeti ‘‘etāni gahetvā acchādehī’’ti sabbaṃ vaṭṭati. Sabbaṃ tena bhikkhunāva dinnaṃ hoti.

Yaṃ pana nivāsanaṃ vā pārupanaṃ vā anāṇattiyā nivāseti vā pārupati vā, taṃ apanetvā puna dātabbaṃ. Bhikkhunā hi sahatthena vā āṇattiyā vā dinnameva kāsāvaṃ vaṭṭati, adinnaṃ na vaṭṭati, sacepi tasseva santakaṃ hoti, ko pana vādo upajjhāyamūlake! Ayaṃ ‘‘paṭhamaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādāpetvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ kārāpetvā’’ti ettha vinicchayo.

Bhikkhūnaṃpāde vandāpetvāti ye tattha sannipatitā bhikkhū, tesaṃ pāde vandāpetvā; atha saraṇaggahaṇatthaṃ ukkuṭikaṃ nisīdāpetvā añjaliṃ paggaṇhāpetvā evaṃ vadehīti vattabbo. ‘‘Yamahaṃ vadāmi, taṃ vadehī’’ti vattabbo. Athassa upajjhāyena vā ācariyena vā ‘‘buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmī’’tiādinā nayena saraṇāni dātabbāni yathāvuttapaṭipāṭiyāva na uppaṭipāṭiyā. Sace hi ekapadampi ekakkharampi uppaṭipāṭiyā deti, buddhaṃ saraṇaṃyeva vā tikkhattuṃ datvā puna itaresu ekekaṃ tikkhattuṃ deti, adinnāni honti saraṇāni.

Imañca pana saraṇagamanūpasampadaṃ paṭikkhipitvā anuññātaupasampadā ekato suddhiyā vaṭṭati. Sāmaṇerapabbajjā pana ubhatosuddhiyāva vaṭṭati, no ekato suddhiyā. Tasmā upasampadāya sace ācariyo ñattidosañceva kammavācādosañca vajjetvā kammaṃ karoti, sukataṃ hoti. Pabbajjāya pana imāni tīṇi saraṇāni bukāradhakārādīnaṃ byañjanānaṃ ṭhānakaraṇasampadaṃ ahāpenteneva ācariyenapi antevāsikenapi vattabbāni. Sace ācariyo vattuṃ sakkoti, antevāsiko na sakkoti; antevāsiko vā sakkoti, ācariyo na sakkoti; ubhopi vā na sakkonti, na vaṭṭati. Sace pana ubhopi sakkonti, vaṭṭati.


以下是完整的简体中文直译：
在剃发沐浴时，或在剪发时，不应说："你是知名的，有声誉的，现在我们依靠你不会感到疲惫。"也不应谈论其他无关的话题。然后应该对他说："尊敬的，请仔细思考，建立正念。"应该解释触身五处作意。在解释时，应该通过皮肤、形状、气味、意向、位置等方面，使不净、可厌、可憎、无生命的本质变得明显。如果他之前已经被磨练过、已经修习过，就像已经准备穿刺荆棘的成熟脓肿，又如已经准备迎接日出的成熟莲花，那么一旦开始专注作意，智慧就会像在山上粉碎烦恼山一样迅速生起，并会直接证得阿罗汉果。凡是在剃刀边缘证得阿罗汉果的人，都是通过听闻这样的教导，依靠善知识和老师给予的方法。因此，从一开始就应该这样谈论。
在剃发后，用姜黄粉或香粉涂抹头部和身体，去除世俗气息，应该接受袈裟三次或两次，或一次。如果老师或授戒师不给他拿在手中，而是亲自为他穿上，这是可以的。即使他吩咐另一个年轻比丘、沙弥或居士说："尊敬的，拿这些袈裟给他穿上"，或者直接吩咐"拿着这些穿上"，都是可以的。所有的一切都被认为是由那位比丘给予的。
如果穿着或披着衣服是未经允许的，就应该脱下并重新给予。比丘亲自给予或通过他人给予的袈裟是允许的，未给予的不允许。即使是属于他自己的，何况是从授戒师那里得到的！这是关于"首先剃发，穿上袈裟，单肩披上上衣"的判定。
令比丘们顶礼：让在场的比丘们顶礼，然后令他跪坐以接受皈依，举起合掌，这样说："你要这样说。"应该说："你说我所说的。"然后由授戒师或老师按照"我皈依佛"等方式给予皈依，按照之前说明的顺序，不是反向。如果他以相反顺序给予哪怕一个词或一个音节，或者先三次给予佛皈依，然后在其他皈依中每次给予三次，那么皈依就是未给予的。
拒绝这种皈依仪式后，被允许的具足戒仪式一起净化是可以的。沙弥出家仪式则需要双方净化，而不是一起净化。因此，在具足戒仪式中，如果老师避开了请求的缺陷和仪式宣告的缺陷而执行仪式，就是正确完成的。在出家仪式中，这三个皈依，无论是老师还是学生，只要能够正确发音，就应该宣说。如果老师能说而学生不能，或学生能说而老师不能，或两者都不能，都是不可以的。但如果两者都能，则是可以的。


Imāni ca pana dadamānena ‘‘buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmī’’ti evaṃ ekasambandhāni anunāsikantāni vā katvā dātabbāni, ‘‘buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmī’’ti evaṃ vicchinditvā makārantāni vā katvā dātabbāni. Andhakaṭṭhakathāyaṃ nāmaṃ sāvetvā ‘‘ahaṃ bhante buddharakkhito yāvajīvaṃ buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmī’’ti vuttaṃ, taṃ ekaaṭṭhakathāyampi natthi, pāḷiyampi na vuttaṃ, tesaṃ rucimattameva, tasmā na gahetabbaṃ. Na hi tathā avadantassa saraṇaṃ kuppatīti.

Anujānāmi bhikkhaveimehi tīhi saraṇagamanehi pabbajjaṃ upasampadanti imehi buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmītiādīhi evaṃ tikkhattuṃ ubhatosuddhiyā vuttehi tīhi saraṇagamanehi pabbajjañceva upasampadañca anujānāmīti attho. Tattha yasmā upasampadā parato paṭikkhittā, tasmā sā etarahi saraṇamatteneva na ruhati. Pabbajjā pana yasmā parato ‘‘anujānāmi, bhikkhave, imehi tīhi saraṇagamanehi sāmaṇerapabbajja’’nti anuññātā eva, tasmā sā etarahipi saraṇamatteneva ruhati. Ettāvatā hi sāmaṇerabhūmiyaṃ patiṭṭhito hoti.

Sace panesa matimā hoti paṇḍitajātiko, athassa tasmiṃyeva ṭhāne sikkhāpadāni uddisitabbāni. Kathaṃ? Yathā bhagavatā uddiṭṭhāni. Vuttañhetaṃ –

‘‘Anujānāmi , bhikkhave, sāmaṇerānaṃ dasa sikkhāpadāni, tesu ca sāmaṇerehi sikkhituṃ. Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, abrahmacariyā veramaṇī, musāvādā veramaṇī, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī, vikālabhojanā veramaṇī, naccagītavāditavisūkadassanā veramaṇī, mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā veramaṇī, uccāsayanamahāsayanā veramaṇī, jātarūparajatapaṭiggahaṇā veramaṇī’’ti (mahāva. 106).

Andhakaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘ahaṃ, bhante, itthannāmo yāvajīvaṃ pāṇātipātā veramaṇisikkhāpadaṃ

Samādiyāmī’’ti evaṃ saraṇadānaṃ viya sikkhāpadadānampi vuttaṃ, taṃ neva pāḷiyaṃ na aṭṭhakathāsu atthi, tasmā yathāpāḷiyāva uddisitabbāni. Pabbajjā hi saraṇagamaneheva siddhā, sikkhāpadāni pana kevalaṃ sikkhāparipūraṇatthaṃ jānitabbāni. Tasmā tāni pāḷiyaṃ āgatanayena uggahetuṃ asakkontassa yāya kāyaci bhāsāya atthavasenapi ācikkhituṃ vaṭṭati. Yāva pana attanā sikkhitabbasikkhāpadāni na jānāti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṭṭhānanisajjādīsu pānabhojanādividhimhi ca na kusalo hoti, tāva bhojanasālaṃ vā salākabhājanaṭṭhānaṃ vā aññaṃ vā tathārūpaṭṭhānaṃ na pesetabbo, santikāvacaroyeva kātabbo, bāladārako viya paṭijaggitabbo, sabbamassa kappiyākappiyaṃ ācikkhitabbaṃ, nivāsanapārupanādīsu ābhisamācārikesu vinetabbo. Tenāpi ‘‘anujānāmi, bhikkhave, dasahaṅgehi samannāgataṃ sāmaṇeraṃ nāsetu’’nti (mahāva. 108) evaṃ parato vuttāni dasa nāsanaṅgāni ārakā parivajjetvā ābhisamācārikaṃ paripūrentena dasavidhe sīle sādhukaṃ sikkhitabbanti.

Pabbajjākathā niṭṭhitā.

Dutiyamārakathā

35.Mayhaṃ kho bhikkhaveti mayā khoti attho. Atha vā yo mayhaṃ yoniso manasikāro, tena hetunāti attho. Puna anuppattāti ettha vibhattiṃ pariṇāmetvā mayāti vattabbaṃ.

Dutiyamārakathā niṭṭhitā.

Bhaddavaggiyakathā



以下是完整的简体中文直译：
这些应当通过“我皈依佛”这样的单音节语句或通过鼻音发音来给予，或通过“我皈依佛”这样的方式分开发音来给予。在《暗喻经》中提到：“我，尊敬的，受到佛的保护，终生皈依佛”，这在单一的经文中没有提到，在巴利文中也没有提到，因此仅仅是众人的喜好，所以不应被采纳。因为不应认为如此说的皈依是无效的。
我允许比丘们通过这三种皈依来获得出家和具足戒，即通过“我皈依佛”等等，三次的双重清净的皈依。由于具足戒是他人所禁止的，因此现在仅仅通过皈依是不够的。而出家则因为早已被允许“我允许，比丘们通过这三种皈依获得沙弥出家”，所以它在这种情况下也仅仅通过皈依是足够的。至此，沙弥的身份就确立了。
如果此人是有智慧的聪明人，那么在他所处的位置应当指示戒律。如何指示？如同佛陀所指示的。这样说：
“我允许，比丘们，沙弥们的十条戒律，由这些沙弥来学习。杀生戒，禁止杀生；盗戒，禁止偷盗；淫戒，禁止淫乱；妄言戒，禁止说谎；酒戒，禁止饮酒；不当饮食戒，禁止不当饮食；歌舞乐器和观赏表演戒，禁止参与；花香涂抹和装饰戒，禁止使用；高座和大床戒，禁止使用；金银财宝戒，禁止接受。”（《大经》106）
在《暗喻经》中提到：“我，尊敬的，名为某某，终生皈依杀生戒”，这就如同皈依的给予一样，戒律的给予也是如此，这在巴利文和注释中都没有提到，因此应当如巴利文中所述。出家是通过皈依而成就的，而戒律则仅仅是为了完成学习而应当知道。因此应当以巴利文所来的方式来理解那些戒律。只要他自己不了解应当学习的戒律，他在持法衣、饮食等方面就不会熟练，因此不应送他去餐厅或盛器等地方，只有在附近的地方可以进行，应当如同小孩一般被看护，所有的适当与不适当都应当告知他，在衣物穿着等方面也应当被教导。因此，我也说：“我允许，比丘们，十个方面的沙弥不应被毁坏。”（《大经》108）因此，除了前面提到的十个毁灭的方面外，应当通过良好的行为来完善十种戒律。
出家论已结束。
第二个魔王论
35.我对比丘的意思是我自己。或者是，我的正念是如此，所以这就是原因。再者，未到达的意思是应当转变为“我”的形式。
第二个魔王论已结束。
善良的章节

36.Bhaddavaggiyāti te kira rājakumārā rūpena ca cittena ca bhaddakā vaggabandhena ca vicaranti, tasmā ‘‘bhaddavaggiyā’’ti vuccanti. Tena hi voti ettha vokāro nipātamatto. Dhammacakkhuṃ udapādīti kesañci sotāpattimaggo, kesañci sakadāgāmimaggo, kesañci anāgāmimaggo udapādi. Tayopi hi ete maggā ‘‘dhammacakkhū’’ti vuccanti. Te kira tuṇḍilajātake tiṃsadhuttā ahesuṃ, atha tuṇḍilovādaṃ sutvā pañcasīlāni rakkhiṃsu; idaṃ nesaṃ pubbakammaṃ.

Bhaddavaggiyakathā niṭṭhitā.

Uruvelapāṭihāriyakathā

37.Pamukhoti pubbaṅgamo. Pāmokkhoti uttamo visuddhapañño.

38.Anupahaccāti avināsetvā. Tejasā tejanti attano tejena nāgassa tejaṃ. Pariyādiyeyyanti abhibhaveyyaṃ, vināseyyaṃ vāti. Makkhanti kodhaṃ. Natveva ca kho arahā yathā ahanti attānaṃ ‘‘arahā aha’’nti maññamāno vadati.

39.Nerañjarāyaṃ bhagavātiādikā gāthāyo pacchā pakkhittā.

44-9.Vissajjeyyanti sukkhāpanatthāya pasāretvā ṭhapeyyanti attho. ‘‘Bhante āhara hattha’’nti evaṃ vadanto viya oṇatoti āharahattho. Uyyojetvāti vissajjetvā. Mandāmukhiyoti aggibhājanāni vuccanti.

51.Cirapaṭikāti cirakālato paṭṭhāya.

52.Kesamissantiādīsu kesā eva kesamissaṃ. Esa nayo sabbattha. Khārikājanti khāribhāro.

Uruvelapāṭihāriyakathā niṭṭhitā.

Bimbisārasamāgamakathā

55.Laṭṭhivaneti tāluyyāne. Suppatiṭṭhe cetiyeti aññatarasmiṃ vaṭarukkhe; tassa kiretaṃ nāmaṃ. Dvādasanahutehīti ettha ekaṃ nahutaṃ dasasahassāni. Ajjhabhāsīti tesaṃ kaṅkhācchedanatthaṃ abhāsi.

Kisakovadānoti tāpasacariyāya kisasarīrattā ‘‘kisako’’ti laddhanāmānaṃ tāpasānaṃ ovādako anusāsako samānoti attho. Atha vā sayaṃ kisako tāpaso samāno vadāno ca aññe ovadanto anusāsantotipi attho. Kathaṃ pahīnanti kena kāraṇena pahīnaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘tvaṃ uruvelavāsiaggiparicārakānaṃ tāpasānaṃ sayaṃ ovādācariyo samāno kiṃ disvā pahāsi, pucchāmi taṃ etamatthaṃ kena kāraṇena tava aggihuttaṃ pahīna’’nti.

Dutiyagāthāya ayamattho – ete rūpādike kāme itthiyo ca yaññā abhivadanti, svāhaṃ etaṃ sabbampi rūpādikaṃ kāmappabhedaṃ khandhupadhīsu malanti ñatvā yasmā ime yiṭṭhahutappabhedā yaññā malameva vadanti, tasmā na yiṭṭhe na hute arañjiṃ; yiṭṭhe vā hute vā nābhiraminti attho.

Tatiyagāthāya – atha kocarahīti atha kvacarahi. Sesaṃ uttānameva.

Catutthagāthāya – padanti nibbānapadaṃ. Santasabhāvatāya santaṃ. Upadhīnaṃ abhāvena anupadhikaṃ. Rāgakiñcanādīnaṃ abhāvena akiñcanaṃ. Tīsu bhavesu alaggatāya yaṃ kāmabhavaṃ yaññā vadanti, tasmimpi kāmabhave asattaṃ. Jātijarāmaraṇānaṃ abhāvena anaññathābhāviṃ. Attanā bhāvitena maggeneva adhigantabbaṃ, na aññena kenaci adhigametabbanti anaññaneyyaṃ. Yasmā īdisaṃ padamaddasaṃ, tasmā na yiṭṭhe na hute arañjiṃ. Tena kiṃ dasseti? Yo ahaṃ devamanussalokasampattisādhake na yiṭṭhe na hute arañjiṃ, so kiṃ vakkhāmi ‘‘ettha nāma me devamanussaloke rato mano’’ti.

56. Evaṃ sabbaloke anabhiratibhāvaṃ pakāsetvā atha kho āyasmā uruvelakassapo ‘‘sāvakohamasmī’’ti evaṃ bhagavato sāvakabhāvaṃ pakāsesi. Tañca kho ākāse vividhāni pāṭihāriyāni dassetvā. Dhammacakkhunti sotāpattimaggañāṇaṃ.



以下是完整的简体中文直译：
36.所谓“善者”，是指那些王子们在外形和心智上都很美好，因而被称为“善者”。因此，这里“善者”是指称谓的本质。法眼生起时，即是指某种程度的入道，某种程度的再来道，某种程度的无来道生起。这三条道路都被称为“法眼”。他们在《舌头鸟经》中是三十个善者，听到舌头鸟的教导后，守护五戒；这是他们的前世因缘。
善者的论述已结束。
乌鲁韦拉的神通论
37. “显现”是指最初的出现。“超越”是指最卓越的清净智慧。
38. “不损害”是指不让其消失。以自己的光明来照耀那条蛇的光明。“包围”是指压制与毁灭。愤怒是指愤恨。阿罗汉不会如同认为“我就是阿罗汉”那样说。
39. 以“在内阐明”的方式，关于“佛陀在尼兰佳河”的歌谣在后面被提到。
44-9. “放下”是指为了干燥而展开并放置。“尊敬地拿来”是像这样说的，手拿着像是拿来一样。被放下是指被放弃。缓慢的面孔是指盛火的器皿。
51. “长久以来”是指从很久以前开始。
52. 在“头发捆绑”等中，头发即是头发捆绑。这一规则适用于所有。砍伐者是指砍伐的重担。
乌鲁韦拉的神通论已结束。
宾比萨罗的会谈论
55. “长久的”是指树上的果实。稳固的圣地是指某棵大树；这是它的名字。十二个果实是指这里一个果实有十千个。为了消除他们的疑虑而说。
“瘦弱者”是指因修行而瘦弱的修行者，名为“瘦者”的修行者的教导者。或者说，自己是瘦弱的修行者，正在教导他人。如何被放弃是指什么原因被放弃。这是说：“你看到居住在乌鲁韦拉的火祭者，自己作为教导者，看到什么而放弃，问你这是因为什么原因你的火祭被放弃？”
第二首歌的意思是：这些色法和女众所说的祭品，都是我所知的，所有色法中的欲望都是污垢，因此他们说“污垢”，所以不应在祭品中不受欢迎；在祭品中无论是受欢迎还是不受欢迎的意思。
第三首歌的意思是：即使是某个地方，或某个时间。其余的都是直接的引述。
第四首歌的意思是：这是涅槃的道。因其安宁的性质而安静。因为没有上界而不受拘束。因为没有贪欲和执着而无所有。在三界中不被束缚的，欲望界的祭品，因此在欲望界中不被执着。因没有生、老、死而无异相。应当通过自身的修行而获得，而不是通过他人而获得，因此是无异的。因为看到了这样的境界，所以不应在祭品中不受欢迎。因此有什么可展示的呢？我在天人和人间的福报中不受欢迎，所以我怎么能说“在这里我在天人和人间的福报中愉悦”呢？
56. 如此展示在所有世界中不被喜爱的状态，然后尊者乌鲁韦拉卡萨波说：“我是一名弟子”，如此展示了佛陀的弟子身份。并在空中展示各种神通。法眼是指入道的智慧。

57.Assāsakāti āsīsanā; patthanāti attho. Esāhaṃ bhanteti ettha pana kiñcāpi maggappaṭivedhenevassa siddhaṃ saraṇagamanaṃ, tattha pana nicchayagamanameva gato, idāni vācāya attasanniyyātanaṃ karoti. Maggavasenevāyaṃ niyatasaraṇataṃ patto, taṃ paresaṃ vācāya pākaṭaṃ karonto paṇipātagamanañca gacchanto evaṃ vadati.

58.Siṅgīnikkhasavaṇṇoti siṅgīsuvaṇṇanikkhena samānavaṇṇo. Dasavāsoti dasasu ariyavāsesu vutthavāso. Dasadhammavidūti dasakammapathavidū. Dasabhi cupetoti dasahi asekkhehi aṅgehi upeto. Sabbadhidantoti sabbesu danto; bhagavato hi cakkhuādīsu kiñci adantaṃ nāma natthi.

59.Bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdīti bhagavantaṃ bhuttavantaṃ pattato ca apanītapāṇiṃ sallakkhetvā ekasmiṃ padese nisīdīti attho. Atthikānanti buddhābhivādanagamanena ca dhammasavanena ca atthikānaṃ. Abhikkamanīyanti abhigantuṃ sakkuṇeyyaṃ. Appākiṇṇanti anākiṇṇaṃ. Appasaddanti vacanasaddena appasaddaṃ. Appanigghosanti nagaranigghosasaddena appanigghosaṃ. Vijanavātanti anusañcaraṇajanassa sarīravātena virahitaṃ. ‘‘Vijanavāda’’ntipi pāṭho; anto janavādena rahitanti attho. ‘‘Vijanapāta’’ntipi pāṭho; janasañcāravirahitanti attho. Manussarāhaseyyakanti manussānaṃ rahassakiriyaṭṭhāniyaṃ. Paṭisallānasāruppanti vivekānurūpaṃ.

Sāriputtamoggallānapabbajjākathā



以下是完整的简体中文直译：
57. “呼吸者”是指给予安慰；“期望”是其意思。我说：“尊敬的”，这里虽然通过道的领悟而达成了皈依，但在这里是走向确定的皈依，现在通过言语进行自我安顿。通过道路的方式，达到了确定的皈依，正因为如此，向他人通过言语显现出这一点，正如在行走时所说的。
58. “如同蜜蜂的颜色”是指在蜜蜂的颜色中相同的颜色。 “十住”是指在十个圣住中所住。 “十法知者”是指十种行道的知识。 “十者”是指具备十种不可动摇的特征。 “无所不驯”是指在所有方面都被驯服；因为尊者的眼睛等中没有任何不驯服的存在。
59. “尊者吃过饭，放下了手中的碗，坐在一旁”是指尊者吃过饭后，手中放下碗，坐在一个地方。 “有意义的”是指通过礼佛和听法而有意义的。 “可接近的”是指能够前往的。 “少杂乱的”是指没有杂乱。 “少声音的”是指声音很少。 “少吼叫的”是指城市中吼叫的声音很少。 “无众生的”是指没有众生的身体之风。 “无众生的”也是一种说法；是指没有内在众生的说法。“无众生的”也是一种说法；是指没有众生的迁徙。 “人类的隐秘之所”是指人类的秘密行为之地。 “适合独处”是指适合独处的状态。
舍利弗和目犍连的出家论

60.Sāriputtamoggallānāti sāriputto ca moggallāno ca. Tehi katikā katā hoti‘‘yo paṭhamaṃ amataṃ adhigacchati, so ārocetū’’ti te kira ubhopi gihikāle upatisso kolitoti evaṃ paññāyamānanāmā aḍḍhateyyasatamāṇavakaparivārā giraggasamajjaṃ agamaṃsu. Tatra nesaṃ mahājanaṃ disvā etadahosi – ‘‘ayaṃ nāma evaṃ mahāsattanikāyo appatte vassasate maraṇamukhe patissatī’’ti. Atha ubhopi uṭṭhitāya parisāya aññamaññaṃ pucchitvā ekajjhāsayā paccupaṭṭhitamaraṇasaññā sammantayiṃsu ‘‘samma maraṇe sati amatenāpi bhavitabbaṃ, handa mayaṃ amataṃ pariyesāmā’’ti amatapariyesanatthaṃ sañcayassa channaparibbājakassa santike saparisā pabbajitvā katipāheneva tassa ñāṇavisaye pāraṃ gantvā amataṃ apassantā pucchiṃsu ‘‘kiṃ nu kho, ācariya, aññopettha sāro atthī’’ti? ‘‘Natthāvuso, ettakameva ida’’nti ca sutvā ‘‘tucchaṃ idaṃ āvuso nissāraṃ, yo dāni amhesu paṭhamaṃ amataṃ adhigacchati, so itarassa ārocetū’’ti katikaṃ akaṃsu. Tena vuttaṃ – ‘‘tehi katikā katā hotī’’tiādi.

Pāsādikena abhikkantenātiādīsu itthambhūtalakkhaṇe karaṇavacanaṃ veditabbaṃ. Atthikehi upaññātaṃ magganti etaṃ anubandhanassa kāraṇavacanaṃ; idañhi vuttaṃ hoti – ‘‘yaṃnūnāhaṃ imaṃ bhikkhuṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandheyyaṃ, kasmā ? Yasmā idaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhanaṃ nāma atthikehi upaññātaṃ maggaṃ ñāto ceva upagato ca maggo’’ti attho. Atha vā atthikehi amhehi ‘‘maraṇe sati amatenāpi bhavitabba’’nti evaṃ kevalaṃ atthīti upaññātaṃ nibbānaṃ nāma, taṃ magganto pariyesantoti evampettha attho daṭṭhabbo.

Piṇḍapātaṃ ādāya paṭikkamīti sudinnakaṇḍe vuttappakāraṃ aññataraṃ kuṭṭamūlaṃ upasaṅkamitvā nisīdi. Sāriputtopi kho ‘‘akālo kho tāva pañhaṃ pucchitu’’nti kālaṃ āgamayamāno ekamantaṃ ṭhatvā vattapaṭipattipūraṇatthaṃ katabhattakiccassa therassa attano kamaṇḍaluto udakaṃ datvā dhotahatthapādena therena saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā pañhaṃ pucchi. Tena vuttaṃ – ‘‘atha kho sāriputto paribbājako’’tiādi. Na tāhaṃ sakkomīti na te ahaṃ sakkomi. Ettha ca paṭisambhidāppatto thero na ettakaṃ na sakkoti. Atha kho imassa dhammagāravaṃ uppādessāmīti sabbākārena buddhavisaye avisayabhāvaṃ gahetvā evamāha.

Ye dhammā hetuppabhavāti hetuppabhavā nāma pañcakkhandhā; tenassa dukkhasaccaṃ dasseti. Tesaṃ hetuṃ tathāgato āhāti tesaṃ hetu nāma samudayasaccaṃ; tañca tathāgato āhāti dasseti. Tesañca yo nirodhoti tesaṃ ubhinnampi saccānaṃ yo appavattinirodho; tañca tathāgato āhāti attho. Tenassa nirodhasaccaṃ dasseti. Maggasaccaṃ panettha sarūpato adassitampi nayato dassitaṃ hoti, nirodhe hi vutte tassa sampāpako maggo vuttova hoti. Atha vā tesañca yo nirodhoti ettha tesaṃ yo nirodho ca nirodhupāyo cāti evaṃ dvepi saccāni dassitāni hontīti. Idāni tamevatthaṃ paṭipādento āha – ‘‘evaṃvādī mahāsamaṇo’’ti.


以下是完整的简体中文直译：
60. “舍利弗与目犍连”是舍利弗与目犍连。由他们所做的那些，正如“谁首先获得了不死，他就应当告知”那样，他们两人都在居士时期是名声显赫的，因而有一百五十个修行者随行而来，前往山顶。看到那里的大众，他们心中想：“这真是一个伟大的众生，岂能在七十岁时面临死亡？”于是他们都站起身来，互相询问，经过共同的死亡观念，他们达成共识：“在死亡中，若有觉知，就应当有不死的存在。我们应该寻求不死。”为了寻求不死，他们在隐士的指导下，带着随行的人出家，经过一段时间在知识的领域中达到彼岸，未见不死，他们问道：“老师，这里还有其他的实质存在吗？”“没有，朋友，只有这一点。”听到这样的话，他们说：“这真是空洞的，朋友，没有意义，谁若能首先获得不死，就应当告知他。”因此说：“由他们所做的事情正如所述。”
在“通过房屋的入口”中，女性的特征应当被理解为行为的表达。由有意义的众生所指的道路是因缘的表达；这可以理解为：“我若能跟随这个比丘，为什么？因为这跟随的道路是由有意义的众生所知晓和接纳的。”或者说，因有意义的众生而“在死亡中，若有觉知，就应当有不死的存在”，这仅仅是有意义的，因此被称为涅槃，这里应当理解为寻求的道路。
带着乞食回去，前往一个很难找到的地方，坐下来。舍利弗也因为“现在是提问的时机”而来到这里，站在一旁，为了完成说法的任务，向长者供水，洗净手脚后，与长者交谈，提出问题。因此说：“于是舍利弗问道，隐士……”。我不能这样说，我无法做到。这里的阿罗汉没有能力做到这一点。于是他想要阐明这一法的庄严，全面地阐述佛法的无边。
“诸法因缘生”是指五蕴；因此向他展示苦的真理。对此的因，正如如来所说的；对此的因即是生起的真理；如来也对此加以阐述。对于它们的灭，正是这两个真理的灭；如来也对此加以阐述。因此，向他展示灭的真理。而道路的真理则是从本质上虽未见而从方法上显现，因在灭的情况下，所说的成就的道路便是所说的。或者说，对于它们的灭，正是它们的灭和灭的方式；因此这两个真理都被显现出来。现在为了阐明这一点，他说：“如此说的伟大修行者”。


Eseva dhammo yadi tāvadevāti sacepi ito uttari natthi, ettakameva idaṃ sotāpattiphalamattameva pattabbaṃ, tathāpi eso eva dhammoti attho. Paccabyattha padamasokanti yaṃ mayaṃ pariyesamānā vicarāma, taṃ padamasokaṃ paṭividdhāttha tumhe; pattaṃ taṃ tumhehīti attho. Adiṭṭhaṃ abbhatītaṃ bahukehi kappanahutehīti amhehi nāma idaṃ padaṃ bahukehi kappanahutehi adiṭṭhameva abbhatītaṃ; iti tassa padassa adiṭṭhabhāvena dīgharattaṃ attano mahājānibhāvaṃ dīpeti.

62.Gambhīre ñāṇavisayeti gambhīre ceva gambhīrassa ca ñāṇassa visayabhūte. Anuttare upadhisaṅkhayeti nibbāne. Vimutteti tadārammaṇāya vimuttiyā vimutte. Byākāsīti ‘‘etaṃ me sāvakayugaṃ bhavissati aggaṃ bhaddayuga’’nti vadanto sāvakapāramiññāṇe byākāsi. Sāva tesaṃ āyasmantānaṃ upasampadā ahosīti sā ehibhikkhūpasampadāyeva tesaṃ upasampadā ahosi. Evaṃ upasampannesu ca tesu mahāmoggallānatthero sattahi divasehi arahatte patiṭṭhito, sāriputtatthero aḍḍhamāsena.

Atīte kira anomadassī nāma buddho loke udapādi. Tassa sarado nāma tāpaso sake assame nānāpupphehi maṇḍapaṃ katvā pupphāsaneyeva bhagavantaṃ nisīdāpetvā bhikkhusaṅghassāpi tatheva maṇḍapaṃ katvā pupphāsanāni paññapetvā aggasāvakabhāvaṃ patthesi. Patthayitvā ca sirīvaḍḍhassa nāma seṭṭhino pesesi ‘‘mayā aggasāvakaṭṭhānaṃ patthitaṃ, tvampi āgantvā ekaṃ ṭhānaṃ patthehī’’ti. Seṭṭhi nīluppalamaṇḍapaṃ katvā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ, tattha bhojetvā dutiyasāvakabhāvaṃ patthesi. Tesu saradatāpaso sāriputtatthero jāto, sirīvaḍḍho mahāmoggallānattheroti idaṃ nesaṃ pubbakammaṃ.

63.Aputtakatāyātiādīsu yesaṃ puttā pabbajanti, tesaṃ aputtakatāya. Yāsaṃ patī pabbajanti, tāsaṃ vedhabyāya vidhavābhāvāya. Ubhayenāpi kulupacchedāya. Sañcayānīti sañcayassa antevāsikāni. Magadhānaṃ giribbajanti magadhānaṃ janapadassa giribbajaṃ nagaraṃ. Mahāvīrāti mahāvīriyavanto. Nayamānānanti nayamānesu. Bhummatthe sāmivacanaṃ, upayogatthe vā. Kā usūyā vijānatanti dhammena nayantīti evaṃ vijānantānaṃ kā issā.

Sāriputtamoggallānapabbajjākathā niṭṭhitā.

Upajjhāyavattakathā

64-

以下是完整的简体中文直译：
61. “如果这就是法”，如果没有其他，只有这一点是须陀洹果，尽管如此，这就是法的意思。“所寻求的无忧之处”是我们所行走之处，这个无忧之处是为了你们所获得的；获得的就是你们的意思。未见的、超越的，因多次的造作而未见的，这是我们所称之为的，因多次的造作而未见的；因此，通过未见的状态，长久以来展现了自身的伟大众生的状态。
62. “深邃的知识领域”是指深邃且深邃的知识的领域。无上的、超越的，意指涅槃。解脱是指通过所缘的解脱而解脱。阐述是指“这将是我的弟子团，最优越的美好团体”，他在弟子圆满的知识上进行了阐述。彼时他们的尊者们的受戒是通过“来吧，出家”的受戒而获得的。如此，受戒后，伟大的目犍连尊者在七天内达到了阿罗汉果，舍利弗尊者则在八个月内达成。
在过去，名为阿难的佛陀在世上出现。他的弟子名为沙罗，设立了花环，令佛陀坐在花座上，同时也为僧团设立了相同的花座，渴望获得最高的弟子地位。并且，他向名为大富翁的首富发送了信息：“我已渴望获得最高的弟子地位，你也应当来此获得一个位置。”首富设立了蓝宝石的花环，供养佛陀及僧团，在那里供养后，渴望获得第二个弟子地位。在他们中，沙罗尊者出生，名为大富翁的目犍连尊者，这就是他们的前世因缘。
63. “无子之人”是指那些子女出家的人，因而称之为无子。那些妻子出家的人，因而称之为无妻。两者皆可称为破家者。 “聚集者”是指聚集的随行者。 “摩揭陀”是指摩揭陀国的山地城市。 “大勇者”是指拥有大勇气的人。 “引导者”是指正在引导的人。“地面”是指地面的称谓，或是指使用的地方。“为何羡慕”是指通过法而引导，因此，羡慕是指通过法而获得的。
舍利弗与目犍连的出家论已结束。
上师的教导论

5.Anupajjhāyakāti vajjāvajjaṃ upanijjhāyakena garunā virahitā. Anākappasampannāti na ākappena sampannā; samaṇasāruppācāravirahitāti attho . Uparibhojaneti bhojanassa upari. Uttiṭṭhapattanti piṇḍāya caraṇakapattaṃ. Tasmiñhi manussā ucchiṭṭhasaññino, tasmā uttiṭṭhapattanti vuttaṃ. Atha vā uṭṭhahitvā pattaṃ upanāmentīti evampettha attho daṭṭhabbo. Anujānāmi bhikkhave upajjhāyanti upajjhāyaṃ gahetuṃ anujānāmīti attho. Puttacittaṃ upaṭṭhapessatīti putto me ayanti evaṃ gehassitapemavasena cittaṃ upaṭṭhapessati. Esa nayo dutiyapadepi. Sagāravā sappatissāti garubhāvañceva jeṭṭhakabhāvañca upaṭṭhapetvā. Sabhāgavuttinoti sabhāgajīvikā. Sāhūti vātiādīni pañca padāni upajjhāyabhāvasampaṭicchanavevacanāni. Kāyena viññāpetīti evaṃ saddhivihārikena ‘‘upajjhāyo me bhante hohī’’ti tikkhattuṃ vutte sace upajjhāyo ‘‘sāhū’’tiādīsu pañcasu padesu yassa kassaci padassa vasena kāyena vā vācāya vā kāyavācāhi vā ‘‘gahito tayā upajjhāyo’’ti upajjhāyaggahaṇaṃ viññāpeti, gahito hoti upajjhāyo. Idameva hi ettha upajjhāyaggahaṇaṃ, yadidaṃ upajjhāyassa imesu pañcasu padesu yassa kassaci padassa vācāya vā sāvanaṃ kāyena vā atthaviññāpananti. Keci pana sādhūti sampaṭicchanaṃ sandhāya vadanti. Na taṃ pamāṇaṃ, āyācanadānamattena hi gahito hoti upajjhāyo, na ettha sampaṭicchanaṃ aṅgaṃ. Saddhivihārikenāpi na kevalaṃ iminā me padena upajjhāyo gahitoti ñātuṃ vaṭṭati. ‘‘Ajjatagge dāni thero mayhaṃ bhāro, ahampi therassa bhāro’’ti idampi ñātuṃ vaṭṭati.



以下是完整的简体中文直译：
5. “上师”是指没有任何过失的，因而没有重担。 “无所顾忌”是指没有顾忌；“没有修行者的相似行为”是其意思。 “在饮食之上”是指在饮食之上。 “举起的碗”是指乞食时所用的碗。在这其中，人们有着被丢弃的印象，因此称为“举起的碗”。或者说，指的是“起身后将碗拿来”，这样的意思应当被理解。 “我允许你们，尊敬的比丘，去拿上师”，是指允许拿取上师。 “孩子的心将被保持”是指“这孩子是我的”，这样因家庭的情感而保持的心。这个说法在第二个句子中也是如此。 “有海的良好意图”是指保持重担和长者的身份。 “有善行的生计”是指有善行的生计。 “善者”是指“善良的”，等其他五个词是指对上师身份的接受和认可。 “通过身体来表明”是指通过信士说：“上师，我尊敬您。”如果上师在说“善者”等这五个地方中，因某个词而通过身体或言语或身体言语表明“您被我接受为上师”，则上师被接受。因为这就是上师的接受，正是上师在这五个地方中因某个词而被认可的意义。有人说“善者”是指对接受的认可。那不是标准，因为仅仅通过请求施舍而被接受为上师，而不是在这里接受的部分。通过信士也不能仅仅通过这个词来认定上师被接受。 “现在，尊者对我而言是一个重担，我也是尊者的重担”，这也应当被理解。

66.Tatrāyaṃ sammāvattanāti yaṃ vuttaṃ sammā vattitabbanti, tatra ayaṃ sammāvattanā. Kālasseva uṭṭhāya upāhanā omuñcitvāti sacassa paccūsakāle caṅkamanatthāya vā dhotapādapariharaṇatthāya vā paṭimukkā upāhanā pādagatā honti, tā kālasseva uṭṭhāya apanetvā. Dantakaṭṭhaṃ dātabbanti mahantaṃ majjhimaṃ khuddakanti tīṇi dantakaṭṭhāni upanetvā tato yaṃ tīṇi divasāni gaṇhāti, catutthadivasato paṭṭhāya tādisameva dātabbaṃ. Sace aniyamaṃ katvā yaṃ vā taṃ vā gaṇhāti, atha yādisaṃ labhati tādisaṃ dātabbaṃ.

Mukhodakaṃ dātabbanti sītañca uṇhañca udakaṃ upanetvā tato yaṃ tīṇi divasāni vaḷañjeti, catutthadivasato paṭṭhāya tādisameva mukhadhovanodakaṃ dātabbaṃ. Sace aniyamaṃ katvā yaṃ vā taṃ vā gaṇhāti, atha yādisaṃ labhati tādisaṃ dātabbaṃ. Sace duvidhampi vaḷañjeti, duvidhampi upanetabbaṃ. Udakaṃ mukhadhovanaṭṭhāne ṭhapetvā vaccakuṭito paṭṭhāya sammajjitabbaṃ. There vaccakuṭiṃ gate pariveṇaṃ sammajjitabbaṃ; evaṃ pariveṇaṃ asuññaṃ hoti. There vaccakuṭito anikkhanteyeva āsanaṃ paññapetabbaṃ. Sarīrakiccaṃ katvā āgantvā tasmiṃ nisinnassa ‘‘sace yāgu hotī’’tiādinā nayena vuttavattaṃ kātabbaṃ. Uklāpoti kenaci kacavarena saṅkiṇṇo, sace pana añño kacavaro natthi, udakaphusitāneva honti, hatthenapi pamajjitabbo.

Saguṇaṃ katvāti dve cīvarāni ekato katvā, tā ekato katā dvepi saṅghāṭiyo dātabbā. Sabbañhi cīvaraṃ saṅghaṭitattā ‘‘saṅghāṭī’’ti vuccati. Tena vuttaṃ – ‘‘saṅghāṭiyo dātabbā’’ti. Nātidūre gantabbaṃ nāccāsanneti ettha sace upajjhāyaṃ nivattitvā olokentaṃ ekena vā dvīhi vā padavītihārehi sampāpuṇāti, ettāvatā nātidūre nāccāsanne gato hotīti veditabbaṃ. Pattapariyāpannaṃ paṭiggahetabbanti sace upajjhāyena bhikkhācāre yāguyā vā bhatte vā laddhe patto uṇho vā bhāriko vā hoti, attano pattaṃ tassa datvā so patto gahetabboti attho. Na upajjhāyassa bhaṇamānassa antarantarā kathā opātetabbāti antaraghare vā aññatra vā bhaṇamānassa aniṭṭhite tassa vacane aññā kathā na samuṭṭhāpetabbā. Ito paṭṭhāya ca pana yattha yattha nakārena paṭisedho kariyati, sabbattha dukkaṭāpatti veditabbā. Ayañhi khandhakadhammatā. Āpattisāmantā bhaṇamānoti padasodhammaduṭṭhullādivasena āpattiyā āsannavācaṃ bhaṇamāno. Nivāretabboti ‘‘kiṃ bhante īdisaṃ nāma vattuṃ vaṭṭati, āpatti na hotī’’ti evaṃ pucchantena viya vāretabbo. Vāressāmīti pana katvā ‘‘mahallaka, mā evaṃ bhaṇā’’ti na vattabbo.


“在这里，正确的行为”是指所说的“应当正确地行事”，因此这是正确的行为。 “在时刻起身，放下托盘”是指在黎明时分，为了走动或保持清洁，手中持有的托盘应当在此时起身放下。 “应当给予牙齿”是指应当提供大、中、小三种牙齿的数量，接着在这三天内，应该从第四天开始给予与之相同的。 如果不加限制地计算，得到了什么，就应当给予相应的。
“应当给予口水”是指提供温水与冷水，接着在这三天内应当给予与之相同的漱口水。从第四天开始，应当给予与之相同的。如果同时提供两种水，也应当同时给予。 在漱口水的地方应当放置水，从洗漱处开始应当清理。 若长者在洗漱处，应当清理周围；这样一来，周围便是清洁的。 若长者在洗漱处未离开，应当设定座位。 完成身体的工作后，来到这里坐下时，应当以“如果有粥”的方式进行所说的行为。 “被打乱”是指被某种器具搅拌，如果没有其他器具，仅仅是水触碰的情况下，也应当用手清理。
“合并在一起”是指将两件袈裟合并在一起，这两件合并后应当给予两条僧伽吒。 因为所有的袈裟都被合并在一起，所以称为“僧伽吒”。因此说：“应当给予僧伽吒。” “不应离得太远，也不应太近”，在这里如果上师回头看，透过一个或两个步骤接近，就应当理解为不离得太远，也不应太近。 “应当接受装满的碗”是指如果在上师的乞食中，粥或饭的碗是热的或重的，那么应当将自己的碗给他，这样他就可以接受这个碗。 不应在上师说话时，随意提起其他话题；在室内或其他地方说话时，不应在此时提起其他话。 从这里开始，凡是以任何方式被禁止的地方，所有地方都应当被视为有过失的。 这就是法的特性。 “在说话时，若有过失”是指由于说话不当而导致的过失。 “应当禁止”是指“尊者，是否可以说这样的事情，是否会有过失”，应当这样询问以禁止。 “我会禁止”是指说：“长者，不要这样说。”


Paṭhamataraṃ āgantvāti sace āsanne gāmo hoti, vihāre vā gilāno bhikkhu hoti, gāmato paṭhamataraṃ āgantabbaṃ. Sace dūre gāmo hoti, upajjhāyena saddhiṃ āgacchanto natthi, teneva saddhiṃ gāmato nikkhamitvā cīvarena pattaṃ veṭhetvā antarāmaggato paṭhamataraṃ āgantabbaṃ . Evaṃ nivattantena paṭhamataraṃ āgantvā āsanapaññāpanādi sabbaṃ kiccaṃ kātabbaṃ. Sinnaṃ hotīti tintaṃ sedaggahitaṃ. Caturaṅgulaṃ kaṇṇaṃ ussāretvāti kaṇṇaṃ caturaṅgulappamāṇaṃ atirekaṃ katvā evaṃ cīvaraṃ saṃharitabbaṃ. Kiṃ kāraṇā? Mā majjhe bhaṅgo ahosīti. Samaṃ katvā saṃharitassa hi majjhe bhaṅgo hoti, tato niccaṃ bhijjamānaṃ dubbalaṃ hoti taṃ nivāraṇatthametaṃ vuttaṃ. Tasmā yathā ajja bhaṅgaṭṭhāneyeva sve na bhijjati, tathā divase divase caturaṅgulaṃ ussāretvā saṃharitabbaṃ. Obhoge kāyabandhanaṃ kātabbanti kāyabandhanaṃ saṃharitvā cīvarabhoge pakkhipitvā ṭhapetabbaṃ.

Sacepiṇḍapāto hotīti ettha yo gāmeyeva vā antaraghare vā paṭikkamane vā bhuñjitvā āgacchati, piṇḍaṃ vā na labhati, tassa piṇḍapāto na hoti, gāme abhuttassa pana laddhabhikkhassa vā hoti; tasmā ‘‘sace piṇḍapāto hotī’’tiādi vuttaṃ. Sacepi tassa na hoti, bhuñjitukāmo ca hoti, udakaṃ datvā attanā laddhatopi piṇḍapāto upanetabbo. Pānīyena pucchitabboti bhuñjamāno tikkhattuṃ ‘‘pānīyaṃ bhante āhariyatū’’ti pānīyena pucchitabbo. Sace kālo atthi, upajjhāye bhutte sayaṃ bhuñjitabbaṃ. Sace upakaṭṭho kālo, pānīyaṃ upajjhāyassa santike ṭhapetvā sayampi bhuñjitabbaṃ.

Anantarahitāyāti taṭṭikadhammakhaṇḍādīsu yena kenaci anatthatāya paṃsusakkharamissāya bhūmiyā pattho na ṭhapetabboti attho. Sace pana kāḷavaṇṇakatā vā sudhābaddhā vā hoti nirajamattikā, tathārūpāya bhūmiyā ṭhapetuṃ vaṭṭati. Dhotavālikāyapi ṭhapetuṃ vaṭṭati. Paṃsurajasakkharādīsu na vaṭṭati. Tatra pana paṇṇaṃ vā ādhārakaṃ vā ṭhapetvā tatra nikkhipitabbo. Pārato antaṃ orato bhoganti idaṃ cīvaravaṃsādīnaṃ heṭṭhā hatthaṃ pavesetvā abhimukhena hatthena saṇikaṃ nikkhipanatthaṃ vuttaṃ. Ante pana gahetvā bhogena cīvaravaṃsādīnaṃ upari nikkhipantassa bhittiyaṃ bhogo paṭihaññati, tasmā tathā na kātabbaṃ.

Cuṇṇaṃ sannetabbanti nhānacuṇṇaṃ udakena temetvā piṇḍi kātabbā. Ekamantaṃ nikkhipitabbanti ekasmiṃ niddhūme ṭhāne ṭhapetabbaṃ. Jantāghare parikammaṃ nāma aṅgāramattikauṇhodakadānādikaṃ sabbaṃ kiccaṃ. Udakepi parikammanti aṅgapaccaṅgaghaṃsanādikaṃ sabbaṃ kiccaṃ. Pānīyena pucchitabboti jantāghare uṇhasantāpena pipāsā hoti, tasmā pucchitabbo.


“首先到达”是指如果附近有村庄，或者寺院有生病的比丘，则应当从村庄出发优先到达。如果村庄较远，跟随上师而来没有这个条件，因此应当从村庄出发，带着袈裟和碗，从中间的路优先到达。 以这种方式转身后，应当优先到达，并完成所有的任务，如设座等。 “被丢弃”是指三种被收集的食物。 “四指高的耳朵”是指耳朵的高度超过四指，因此应当以这种方式收起袈裟。 “为什么呢？”是因为“不要在中间破损”。 如果收起的方式保持平衡，破损就会在中间，因此不断破损的会变得脆弱，这样说是为了防止它。因此，今天在破损的地方，明天就不会破损，因此每天都应当将其收起到四指高。 “在物品上应当设定身体的束缚”是指收起身体的束缚，将袈裟放入物品中并放置。
如果有乞食，这是指在村庄或室内或在逃避时吃过东西而来的人，如果没有得到食物，则不算乞食；在村庄中未吃过的则算是获得的乞食；因此说“如果有乞食”。 如果没有乞食，但想要吃东西，则应当喝水，自己获得的乞食也应当提供。 “应当询问水”是指在吃东西时，应当三次询问“请给我水，尊者”。 如果有时间，若上师吃过东西，应当自己吃。 如果时间来临，应当将水放在上师面前，并自己吃。
“没有任何限制”是指在某个地方，因某种原因不应放置任何东西。 如果是黑色的或清水的，或是泥土的，则应当放置在这样的地方。 也应当放置在清洗的地方。 在灰尘、污垢等地方不应放置。 在那里应当放置树叶或支撑物。 “从另一边放下”是指在袈裟的底部，向下放置物品，以便用手轻轻放置。 在底部抓住物品时，放置物品时应当小心，以免损坏。
“应当放置粉末”是指用水湿润的洗涤粉末应当做成团。 “在一边放置”是指应当放置在某个干燥的地方。 “在动物的家中”是指与火、泥土、水等相关的所有工作。 在水中也应当进行相关的工作。 “应当询问水”是指在动物的家中，由于温暖而口渴，因此应当询问。






Sace ussahatīti sace pahoti; na kenaci gelaññena abhibhūto hoti; agilānena hi saddhivihārikena saṭṭhivassenāpi sabbaṃ upajjhāyavattaṃ kātabbaṃ, anādarena akarontassa vattabhede dukkaṭaṃ. Nakārapaṭisaṃyuttesu pana padesu gilānassāpi paṭikkhittakiriyaṃ karontassa dukkaṭameva. Appaṭighaṃsantenāti bhūmiyaṃ appaṭighaṃsantena. Kavāṭapiṭṭhanti kavāṭañca piṭṭhasaṅghātañca acchupantena. Santānakanti yaṃkiñci kīṭakulāvakamakkaṭakasuttādi. Ullokā paṭhamaṃ ohāretabbanti ullokato paṭhamaṃ ullokaṃ ādiṃkatvā avaharitabbanti attho. Ālokasandhikaṇṇabhāgāti ālokasandhibhāgā ca kaṇṇabhāgā ca antarabāhiravātapānakavāṭakāni ca gabbhassa ca cattāro koṇā pamajjitabbāti attho.

Yathāpaññattaṃpaññapetabbanti yathā paṭhamaṃ paññattaṃ ahosi, tatheva paññapetabbaṃ. Etadatthameva hi yathāpaññattaṃ sallakkhetvā nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbanti purimavattaṃ paññattaṃ. Sace pana paṭhamaṃ ajānantena kenaci paññattaṃ ahosi, samantato bhittiṃ dvaṅgulamattena vā tivaṅgulamattena vā mocetvā paññapetabbaṃ. Idañhi paññāpanavattaṃ. Sace kaṭasārako hoti atimahanto ca, chinditvā koṭiṃ nivattetvā bandhitvā paññapetabbo. Sace koṭiṃ nivattetvā bandhituṃ na jānāti, na chinditabbo. Puratthimā vātapānā thaketabbāti puratthimāya vātapānā thaketabbā. Evaṃ sesāpi vātapānā thaketabbā.

Vūpakāsetabboti aññattha netabbo. Vūpakāsāpetabboti añño bhikkhu vattabbo ‘‘theraṃ gahetvā aññattha gacchā’’ti vivecetabbanti vissajjāpetabbaṃ. Vivecāpetabbanti añño vattabbo ‘‘theraṃ diṭṭhigataṃ vissajjāpehī’’ti. Ussukkaṃ kātabbanti parivāsadānatthaṃ so so bhikkhu upasaṅkamitvā yācitabbo. Sace attanā paṭibalo hoti, attanāva dātabbo. No ce paṭibalo hoti, aññena dāpetabbo. Kinti nu khoti kena nu kho upāyena. Esa nayo sabbattha. Lahukāya vāpariṇāmeyyāti ukkhepanīyaṃ akatvā tajjanīyaṃ vā niyassaṃ vā kareyyāti attho. Tena hi ‘‘upajjhāyassa ukkhepanīyakammaṃ kattukāmo saṅgho’’ti ñatvā ekamekaṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā ‘‘mā bhante amhākaṃ upajjhāyassa kammaṃ karitthā’’ti yācitabbā. Sace karontiyeva, ‘‘tajjanīyaṃ vā niyassaṃ vā karothā’’ti yācitabbā. Sace karontiyeva, atha upajjhāyo ‘‘sammā vattatha bhante’’ti yācitabbo. Iti taṃ sammā vattāpetvā ‘‘paṭippassambhetha bhante kamma’’nti bhikkhū yācitabbā.

Samparivattakaṃ samparivattakanti samparivattetvā samparivattetvā. Na ca acchinne theve pakkamitabbanti yadi appamattakampi rajanaṃ gaḷati, na tāva pakkamitabbaṃ. Na upajjhāyaṃ anāpucchā ekaccassa patto dātabbotiādi sabbaṃ upajjhāyassa visabhāgapuggalavasena kathitaṃ. Na upajjhāyaṃ anāpucchā gāmo pavisitabboti piṇḍāya vā aññena vā karaṇīyena pavisitukāmena āpucchitvāva pavisitabbo. Sace upajjhāyo kālasseva vuṭṭhāya dūraṃ bhikkhācāraṃ gantukāmo hoti, ‘‘daharā piṇḍāya pavisantū’’ti vatvā gantabbaṃ. Avatvā gate pariveṇaṃ gantvā upajjhāyaṃ apassantena gāmaṃ pavisituṃ vaṭṭati. Sace gāmaṃ pavisantopi passati, diṭṭhaṭṭhānato paṭṭhāya āpucchituṃyeva vaṭṭati.


以下是完整的简体中文直译：
如果能够努力；没有被任何疾病所征服；即使是年满六十岁的同修，也应该完全履行对上座的义务，若不敬重地不履行，则犯轻罪。对于与"不"字相关的语词，即使是生病者，若执行被禁止的行为，亦犯轻罪。"不触碰"是指不在地上触碰。"门框"是指门和门框的连接处。"网络"是指任何虫窝、蜘蛛网等。"首先从光处移开"的意思是从光处首先移开光。"光的缝隙和耳部"是指光的缝隙部分、耳部部分，以及房间内外窗门的四个角落都应清洁。
按照最初制定的方式进行制定，即按照最初制定的方式进行。这正是按照最初制定的方式，仔细考虑后移除并放置一边。如果最初由于不知情而被某人制定，应从四周墙壁解除两指或三指宽。这就是制定的仪式。如果草席极大，应切断并折回，然后绑好。如果不知道如何折回并绑好，则不应切断。东面的窗户应关闭，其他窗户也同样应关闭。
"应驱逐"是指应带到别处。"应使驱逐"是指应告诉另一位比丘"带上长老到别处去"，即应使其离开。"应使分开"是指应告诉另一位比丘"使长老放弃其见解"。"应生起热忱"是指为了给予暂住期，每位比丘应前去请求。如果自己有能力，应由自己给予。如果没有能力，应由他人给予。"何以"是指用什么方法。这一原则适用于所有情况。"可以轻易转变"是指不施行中止仪式，或给予呵责，或施行驱逐。因此，知道"僧团想对上座施行中止仪式"后，应逐一接近每位比丘，请求"请勿对我们的上座施行仪式"。如果他们确实要这样做，应请求"给予呵责或驱逐"。如果他们确实要这样做，那么上座应被请求"请正确行事"。如此使其正确行事后，应请求比丘们"请中止仪式"。
"轮流"是指反复轮换。如果还未完全停止滴落，不应离开。不经上座允许不应给予任何人钵，等等，这些都是针对上座的特殊情况所说。未经上座允许不应进入村庄，即想为化缘或其他事务进入时，应先请示。如果上座早起并想远行化缘，可以说"年轻比丘可以进入"然后离去。未看到上座而进入住处是可以的。即使在进入村庄时看到上座，也应从看到的地方开始请示。


Na susānaṃ gantabbanti vāsatthāya vā dassanatthāya vā na gantabbaṃ. Na disā pakkamitabbāti ettha pakkamitukāmena kammaṃ ācikkhitvā yāvatatiyaṃ yācitabbo. Sace anujānāti, sādhu; no ce anujānāti, taṃ nissāya vasato cassa uddeso vā paripucchā vā kammaṭṭhānaṃ vā na sampajjati, upajjhāyo bālo hoti abyatto, kevalaṃ attano santike vasāpetukāmatāya eva gantuṃ na deti, evarūpe nivārentepi gantuṃ vaṭṭati. Vuṭṭhānamassa āgametabbanti gelaññato vuṭṭhānaṃ assa āgametabbaṃ; na katthaci gantabbaṃ. Sace añño bhikkhu upaṭṭhāko atthi, bhesajjaṃ pariyesitvā tassa hatthe datvā ‘‘bhante ayaṃ upaṭṭhahissatī’’ti vatvā gantabbaṃ.

Upajjhāyavattakathā niṭṭhitā.

Saddhivihārikavattakathā

67. Upajjhāyena saddhivihārikamhi sammāvattanāyaṃ – saṅgahetabbo anuggahetabboti uddesādīhissa saṅgaho ca anuggaho ca kattabbo. Tattha uddesoti pāḷivācanaṃ. Paripucchāti pāḷiyā atthavaṇṇanā. Ovādoti anotiṇṇe vatthusmiṃ ‘‘idaṃ karohi, idaṃ mā karitthā’’ti vacanaṃ. Anusāsanīti otiṇṇe vatthusmiṃ. Api ca otiṇṇe vā anotiṇṇe vā paṭhamaṃ vacanaṃ ovādo; punappunaṃ vacanaṃ anusāsanīti. Sace upajjhāyassa patto hotīti sace atirekapatto hoti. Esa nayo sabbattha. Parikkhāroti aññopi samaṇaparikkhāro. Idha ussukkaṃ nāma dhammikena nayena uppajjamānaupāyapariyesanaṃ. Ito paraṃ dantakaṭṭhadānaṃ ādiṃ katvā ācamanakumbhiyā udakāsiñcanapariyosānaṃ vattaṃ gilānasseva saddhivihārikassa kātabbaṃ. Anabhirativūpakāsanādi pana agilānassāpi kattabbameva. Cīvaraṃ rajantenāti ‘‘evaṃ rajeyyāsī’’ti upajjhāyato upāyaṃ sutvā rajantena. Sesaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ.

Saddhivihārikavattakathā niṭṭhitā.

Nasammāvattanādikathā



以下是完整的简体中文直译：
不得前往墓地，不论是为了居住还是为了观看，不应前往。不得离开方向；在此为离开而叙述的行为，应请示三次。如果得到许可，则很好；若不被允许，则因其居住的地方与其行为或修行不相应，上座是愚昧的，不明智，仅仅因为想让自己在其身边而不让其离开，这种情况也应当允许其离开。应当让他起身；因疾病而应让其起身；不应在任何地方前往。如果有其他比丘在旁，应寻求药物，交给他并说：“尊者，他会照顾您的。”然后可以离开。
上座的义务讨论已结束。
信士的义务讨论
67. 在上座的信士中，正当的行为——应当聚集、应当接受的义务，包含在叙述等的聚合与接受中。这里的“叙述”是指巴利语的表达。“请问”是巴利语的意义说明。“教导”是指在某个事物中“应如此做，不应如此做”的言辞。“训诫”是指在某个事物中。并且，无论是在某个事物中还是不在某个事物中，第一次的言辞是教导；反复的言辞是训诫。如果上座的义务得以履行；如果是多余的义务。这一原则适用于所有情况。“准备”是指其他的修行准备。在此，“努力”是指以正当的方式产生的努力寻求方法。从此之后，给予牙木、洗手水等的结束，应当为生病的信士履行。对于不生病者，给予的义务也是应当履行的。“衣服在染色”是指“应如此染色”，从上座那里听到染色的方法。其余的应当按照所述的方式理解。
信士的义务讨论已结束。
不正当行为的讨论。

68.Na sammā vattantīti yathāpaññattaṃ upajjhāyavattaṃ na pūrenti. Yo na sammā vatteyyāti yo yathāpaññattaṃ vattaṃ na pūreyya; so dukkaṭaṃ āpajjatīti attho. Paṇāmetabboti apasādetabbo. Na adhimattaṃ pemaṃ hotīti upajjhāyamhi adhimattaṃ gehassitapemaṃ na hoti. Nādhimattābhāvanā hotīti adhimattā mettābhāvanā na hoti; vuttapaṭipakkhanayena sukkapakkho veditabbo. Alaṃ paṇāmetunti yutto paṇāmetuṃ.

Appaṇāmento upajjhāyo sātisāro hotīti sadoso hoti, āpattiṃ āpajjati; tasmā na sammā vattanto paṇāmetabbova. Na sammāvattanāya ca yāva cīvararajanaṃ tāva vatte akariyamāne upajjhāyassa parihāni hoti. Tasmā taṃ akarontassa nissayamuttakassāpi amuttakassāpi āpattiyeva. Ekaccassa pattadānato paṭṭhāya amuttakanissayasseva āpatti.

Saddhivihārikā sammā vattanti, upajjhāyo sammā na vattati, upajjhāyassa āpatti. Upajjhāyo sammā vattati, saddhivihārikā sammā na vattanti, tesaṃ āpatti. Upajjhāye vattaṃ sādiyante saddhivihārikā bahukāpi honti, sabbesaṃ āpatti. Sace upajjhāyo ‘‘mayhaṃ upaṭṭhāko atthi, tumhe attano sajjhāyamanasikārādīsu yogaṃ karothā’’ti vadati, saddhivihārikānaṃ anāpatti. Sace upajjhāyo sādiyanaṃ vā asādiyanaṃ vā na jānāti, bālo hoti, saddhivihārikā bahukā. Tesu eko vattasampanno bhikkhu ‘‘upajjhāyassa kiccaṃ ahaṃ karissāmi, tumhe appossukkā viharathā’’ti evañce attano bhāraṃ katvā itare vissajjeti, tassa bhārakaraṇato paṭṭhāya tesaṃ anāpatti.

Nasammāvattanādikathā niṭṭhitā.

Rādhabrāhmaṇavatthukathā

69.Rādhabrāhmaṇavatthusmiṃ – kiñcāpi āyasmā sāriputto bhagavatā bārāṇasiyaṃ tīhi saraṇagamanehi anuññātaṃ pabbajjañceva upasampadañca jānāti, bhagavā pana taṃ lahukaṃ upasampadaṃ paṭikkhipitvā ñatticatutthakammena garukaṃ katvā upasampadaṃ anuññātukāmo. Athassa thero ajjhāsayaṃ viditvā ‘‘kathāhaṃ bhante taṃ brāhmaṇaṃ pabbājemi upasampādemī’’ti āha. Buddhānañhi parisā ajjhāsayakusalā honti, ayañca buddhaparisāya aggo.

Byattena bhikkhunā paṭibalenāti ettha byatto nāma yassa sāṭṭhakathaṃ vinayapiṭakaṃ vācuggataṃ pavattati, tasmiṃ asati yassa antamaso idaṃ ñatticatutthakammavācāmattampi suggahitaṃ hoti, vācuggataṃ pavattati, ayampi imasmiṃ atthe byatto. Yo pana kāsasosasemhādinā vā gelaññena oṭṭhadantajivhādīnaṃ vā asampattiyā pariyattiyaṃ vā akataparicayattā na sakkoti parimaṇḍalehi padabyañjanehi kammavācaṃ sāvetuṃ, byañjanaṃ vā padaṃ vā hāpeti, aññathā vā vattabbaṃ aññathā vadati, ayaṃ appaṭibalo. Tabbiparīto imasmiṃ atthe ‘‘paṭibalo’’ti veditabbo. Saṅgho ñāpetabboti saṅgho jānāpetabbo. Tato paraṃ yaṃ saṅgho jānāpetabbo, taṃ dassetuṃ ‘‘suṇātu me bhante’’tiādimāha.

71.Upasampannasamanantarāti upasampanno hutvā samanantarā. Anācāraṃ ācaratīti paṇṇattivītikkamaṃ karoti. Ullumpatu manti uddharatu maṃ, akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhapetu; sāmaṇerabhāvā vā uddharitvā bhikkhubhāve patiṭṭhāpetūti. Anukampaṃ upādāyāti anuddayaṃ paṭicca; mayi anukappaṃ katvāti attho.



以下是完整的简体中文直译：
68. 不正当的行为是指如同规定的上座义务未被履行。谁若不正当行为，即谁如同规定的行为未被履行；他就会犯轻罪。应当被劝告。不得过于亲密的爱；在上座中，过于亲密的家庭之爱并不存在。也不应有过于亲密的慈爱；根据所说的相反的原则，干燥的方面应当被理解。足够的劝告是不合适的。
不适当的上座是有缺陷的，犯下轻罪；因此，不正当行为应当被劝告。关于正当行为，直到衣物染色的行为尚未进行，上座将受到损害。因此，对于不进行该行为的人，无论是有义务还是没有义务，都是犯了轻罪。从某些人的钵施开始，便是无义务的轻罪。
信士们正当行为，上座未正当行为，上座的轻罪。上座正当行为，信士们未正当行为，彼等的轻罪。在上座的行为被接受的情况下，信士们也可能有很多，所有人的轻罪。如果上座说：“我有一个随侍，你们应当在自己的修行上努力”，则信士们没有轻罪。如果上座不知如何正当或不正当地行事，则愚蠢，信士们也很多。在这些人中，有一位具备行为的比丘说：“我会为上座做事，你们应当安住于平静中”，他在承担自己的责任后，便将其他人放下，从他承担责任的开始，便是他们的无轻罪。
不正当行为的讨论已结束。
69. 在拉达婆罗门的事情上——虽然尊者舍利弗在佛陀的允许下，在瓦拉纳西以三种归依而获得了出家及受戒，但佛陀却希望将轻松的受戒拒绝，想要以通知的第四种行为使其变得重要。于是，长老看到他的意图，便说：“我该如何让那位婆罗门出家并受戒呢？”因为佛陀的弟子们善于理解意图，而他是佛陀弟子中的佼佼者。
在此，具备行为的比丘是指，具备行为的比丘是以其言辞流畅的修行者，在此缺失的情况下，至少这一通知的第四种行为的言辞都应被善于理解。谁因疾病如咳嗽等，或因嘴唇、牙齿、舌头等的缺陷而无法在范围内以言辞表达行为，或丢失了言辞或词语，或以其他方式应当说出，或以其他方式说出，这便是无能。关于这一点，应当理解为“有能力”。僧团应当被告知。因此，接下来，僧团应当被告知，应当说：“请听我说，尊者”。
71. 受戒后立即。行为不当，即违反了规定。应当让我被提拔，令我从不善中得到安住；或以沙弥的身份被提拔并安住于比丘的身份。以慈悲为依托；因我而施加慈悲的意思。

73.Aṭṭhitā hotīti niccappavattinī hoti. Cattāro nissayeti cattāro paccaye. Yasmā cattāro paccaye nissāya attabhāvo pavattati, tasmā te nissayāti vuccanti.

Rādhabrāhmaṇavatthukathā niṭṭhitā.

Ācariyavattakathā

75.Kintāyaṃ bhikkhu hotīti kiṃ te ayaṃ bhikkhu hoti. Aññehi ovadiyo anusāsiyoti aññehi ovaditabbo ceva anusāsitabbo ca. Bāhullāya āvatto yadidaṃ gaṇabandhikanti gaṇabandho etassa bāhullassa atthīti gaṇabandhikaṃ, bāhullaṃ. Yaṃ idaṃ gaṇabandhikaṃ nāma bāhullaṃ, tadatthāya atilahuṃ tvaṃ āpannoti vuttaṃ hoti.

76.Abyattāti paññāveyyattiyena virahitā. Aññattaropi aññatitthiyapubboti pasūro paribbājako. So kira ‘‘dhammaṃ thenessāmī’’ti udāyittherassa santike pabbajitvā tena sahadhammikaṃ vuccamāno tassa vādaṃ āropesi. Anujānāmi bhikkhave byattena bhikkhunātiādimhi byatto pubbe bhikkhunovādakavaṇṇanāyaṃ vuttalakkhaṇoyeva. Yo pana antevāsino vā saddhivihārikassa vā gilānassa sakkoti upaṭṭhānādīni kātuṃ, ayaṃ idha paṭibaloti adhippeto. Vuttampi cetaṃ –

‘‘Pañcahupāli , aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Katamehi pañcahi? Paṭibalo hoti antevāsiṃ vā saddhivihāriṃ vā gilānaṃ upaṭṭhātuṃ vā upaṭṭhāpetuṃ vā, anabhirataṃ vūpakāsetuṃ vā vūpakāsāpetuṃ vā, uppannaṃ kukkuccaṃ dhammato vinodetuṃ, abhidhamme vinetuṃ, abhivinaye vinetū’’nti (pari. 418).

77.Pakkhasaṅkantesūti titthiyapakkhasaṅkantesu. Anujānāmi bhikkhave ācariyanti ācārasamācārasikkhāpanakaṃ ācariyaṃ anujānāmi. Ācariyo bhikkhave antevāsikamhītiādi sabbaṃ ‘‘upajjhāyo bhikkhave saddhivihārikamhī’’tiādinā nayena vuttavaseneva veditabbaṃ. Nāmamattameva hi ettha nānaṃ.

Ācariyavattakathā niṭṭhitā.

Paṇāmanākhamanākathā

80.Antevāsikā ācariyesu na sammā vattantīti ettha pana yaṃ pubbe ‘‘nasammāvattanāya ca yāva cīvararajanaṃ, tāva vatte akariyamāne upajjhāyassa parihāni hoti, tasmā taṃ akarontassa nissayamuttakassāpi amuttakassāpi āpattiyevā’’ti ca, ‘‘ekaccassa pattadānato paṭṭhāya amuttakanissayasseva āpattī’’ti ca lakkhaṇaṃ vuttaṃ, na teneva lakkhaṇena nissayantevāsikassa āpatti veditabbā. Nissayantevāsikena hi yāva ācariyaṃ nissāya vasati, tāva sabbaṃ ācariyavattaṃ kātabbaṃ. Pabbajjāupasampadādhammantevāsikehi pana nissayamuttakehipi ādito paṭṭhāya yāva cīvararajanaṃ, tāva vattaṃ kātabbaṃ; anāpucchitvā pattadānādimhi pana etesaṃ anāpatti. Etesu ca pabbajjantevāsiko ca upasampadantevāsiko ca ācariyassa yāvajīvaṃ bhāro. Nissayantevāsiko ca dhammantevāsiko ca yāva samīpe vasanti, tāvadeva. Tasmā ācariyenāpi tesu sammā vattitabbaṃ. Ācariyantevāsikesu hi yo yo na sammā vattati, tassa tassa āpatti.

Paṇāmanākhamanākathā niṭṭhitā.

Nissayapaṭippassaddhikathā



以下是完整的简体中文直译：
73. 站立是指持续不断的存在。四种依赖，即四种条件。由于四种条件依赖于自我存在，因此称之为依赖。
拉达婆罗门的讨论已结束。
教师的义务讨论
75. 这位比丘是什么？这位比丘对他人进行劝导和教导。关于众多的聚集，这就是所谓的聚集的众多，众多的意思。所说的聚集是指众多，因此说“你被召唤”。
76. 不具备的，是指无智慧的。或是某个非佛教徒的先行者。因为他在乌达雅长老的教导下出家，因而被称为同法者，便将其观点归于他。对此我允许比丘们说“以不具备的比丘”为开头，便是以不具备的比丘为基础的教导。谁能够为住持或信士、病人提供服务，这里是指有能力的人。所说的就是——
“应当由具备五种条件的比丘进行受戒，给予依赖，沙弥应当被照顾。哪五种条件？能够为住持或信士、病人提供服务，能够照顾，能够不懈怠，能够解决出现的疑虑，能够在《阿毗达摩》中进行教导，能够在教导中进行教导。”（《大藏经》418页）
77. 关于外道的疑虑。我允许比丘们，老师是指教授行为规范的老师。我允许老师在比丘和住持之间进行教导，所有的“上座比丘”都应当如此理解。这里仅仅是名称而已。
教师的义务讨论已结束。
关于宣誓的讨论
80. 在住持的教师中，若不正当行为；在这里，之前所说的“在不正当行为和衣物染色的情况下，尚未进行的行为将使上座受到损害，因此对于不进行该行为的人，无论是有依赖还是没有依赖，都是轻罪”，以及“从某些人的钵施开始，便是无依赖的轻罪”是指的特征，并不意味着依赖住持的轻罪应当被理解。依赖住持的人，若依赖于教师而居住，所有的教师的义务都应当履行。关于出家和受戒的法则，住持也应当从一开始到衣物染色的过程中履行义务；而在未请示的情况下给予钵施等则没有轻罪。在这些人中，出家者和受戒者的教师在其生存期间都是负担。依赖住持的人和法者只要在附近居住，便是如此。因此，教师也应当在这些人中正当行事。在教师和住持之间，谁若不正当行事，便是他们的轻罪。
关于宣誓的讨论已结束。
关于依赖的安宁讨论。

83. Upajjhāyamhā nissayapaṭippassaddhīsu – upajjhāyo pakkanto vātiādīsu ayaṃ vinicchayo – pakkantoti tamhā āvāsā vippavasitukāmo pakkanto disaṃ gato. Evaṃ gate ca pana tasmiṃ sace vihāre nissayadāyako atthi, yassa santike aññadāpi nissayo vā gahitapubbo hoti, yo vā ekasambhogaparibhogo, tassa santike nissayo gahetabbo, ekadivasampi parihāro natthi. Sace tādiso natthi, añño lajjī pesalo atthi, tassa lajjīpesalabhāvaṃ jānantena tadaheva nissayo yācitabbo. Sace deti, iccetaṃ kusalaṃ. Atha pana ‘‘tumhākaṃ upajjhāyo lahuṃ āgamissatī’’ti pucchati, upajjhāyena ca tathā vuttaṃ, ‘‘āma, bhante’’ti vattabbaṃ. Sace vadati ‘‘tena hi upajjhāyassa āgamanaṃ āgamethā’’ti vaṭṭati. Atha panassa pakatiyā pesalabhāvaṃ na jānāti, cattāri pañca divasāni tassa bhikkhuno sabhāgataṃ oloketvā okāsaṃ kāretvā nissayo gahetabbo.

Sace pana vihāre nissayadāyako natthi, upajjhāyo ca ‘‘ahaṃ katipāhena āgamissāmi, mā ukkaṇṭhitthā’’ti vatvā gato, yāva āgamanā parihāro labbhati. Athāpi naṃ tattha manussā paricchinnakālato uttaripi pañca vā dasa vā divasāni vāsentiyeva, tena vihāraṃ pavatti pesetabbā ‘‘daharā mā ukkaṇṭhantu, ahaṃ asukadivasaṃ nāma āgamissāmī’’ti. Evampi parihāro labbhati. Atha āgacchato antarāmagge nadīpūrena vā corādīhi vā upaddavo hoti, thero udakosakkanaṃ vā āgameti, sahāye vā pariyesati, tañce pavattiṃ daharā suṇanti, yāva āgamanā parihāro labbhati. Sace pana so ‘‘idhevāhaṃ vasissāmī’’ti pahiṇati, parihāro natthi. Yattha nissayo labbhati, tattha gantabbaṃ.

Vibbhante pana kālaṅkate pakkhasaṅkante vā ekadivasampi parihāro natthi. Yattha nissayo labbhati, tattha gantabbaṃ. Āṇattīti pana nissayapaṇāmanā vuccati. Tasmā ‘‘paṇāmemi ta’’nti vā ‘‘mā idha paṭikkamī’’ti vā ‘‘nīhara te pattacīvara’’nti vā ‘‘nāhaṃ tayā upaṭṭhātabbo’’ti vāti iminā pāḷinayena ‘‘mā maṃ gāmappavesanaṃ āpucchī’’tiādinā pāḷimuttakanayena vā yo nissayapaṇāmanāya paṇāmito hoti, tena upajjhāyo khamāpetabbo.

Sace āditova na khamati, daṇḍakammaṃ āharitvā tikkhattuṃ tāva sayameva khamāpetabbo. No ce khamati, tasmiṃ vihāre mahāthere gahetvā khamāpetabbo. No ce khamati, sāmantavihāre bhikkhū gahetvā khamāpetabbo. Sace evampi na khamati, aññattha gantvā upajjhāyassa sabhāgānaṃ santike vasitabbaṃ ‘‘appeva nāma sabhāgānaṃ me santike vasatīti ñatvāpi khameyyā’’ti. Sace evampi na khamati, tatreva vasitabbaṃ. Tatra ce dubbhikkhādidosena na sakkā hoti vasituṃ, taṃyeva vihāraṃ āgantvā aññassa santike nissayaṃ gahetvā vasituṃ vaṭṭati. Ayamāṇattiyaṃ vinicchayo.

Ācariyamhā nissayapaṭippassaddhīsu ācariyo pakkanto vāhotīti ettha koci ācariyo āpucchitvā pakkamati, koci anāpucchitvā. Antevāsikopi evameva. Tatra sace antevāsiko ācariyaṃ āpucchati ‘‘asukaṃ nāma bhante ṭhānaṃ gantuṃ icchāmi kenacideva karaṇīyenā’’ti, ācariyena ca ‘‘kadā gamissasī’’ti vutto ‘‘sāyanhe vā rattiṃ vā uṭṭhahitvā gamissāmī’’ti vadati, ācariyopi ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchati, taṅkhaṇaññeva nissayo paṭippassambhati.


以下是完整的简体中文直译：
83. 从上座的依赖安宁——上座已经到达，这一解释是——“到达”指的是希望从那里离开居住地，前往某个方向。如此离开时，如果在寺院中有依赖的给予者，且在他身边有其他的依赖或之前已被接受的依赖，或者有一次性享用的情况，那么应当在他身边接受依赖，哪怕只有一天也不应缺乏照顾。如果没有这样的情况，若有其他害羞的给予者，知晓其害羞的性质，则应当立即请求依赖。如果给予，则这是善行。然后如果问：“你们的上座会很快到达吗？”则应当如此回答：“是的，尊者。”如果他说：“那么你们应当等上座的到来。”则这是应当的。然而如果他不知道其本性，观察到那位比丘的状态，应该在四到五天内为他开辟空间以接受依赖。
如果在寺院中没有依赖的给予者，上座说：“我会在几天后到达，请不要焦虑。”然后离开，直到他到达，便会获得照顾。即使在那时，众人也可能在有限的时间内居住五天或十天，因此应当在寺院中发送消息：“年轻人们不要焦虑，我将在某天到达。”这样也能获得照顾。若在路上遇到河流或盗贼等危险，长老应当接受水，或寻找同伴，若有这样的情况，年轻人应当听到，直到他到达，便会获得照顾。如果他说：“我将在这里住下。”则没有照顾。在哪里能获得依赖，便应前往那里。
如果时间延误或遇到困难，哪怕只有一天也不会有照顾。在哪里能获得依赖，便应前往那里。被命令的则称为依赖的请求。因此，“我请求你”或“请不要拒绝我”或“请拿走你的钵和衣物”或“我不应被你照顾”等等，通过这一巴利语的方式，或通过“请不要问我进入村庄”等等的方式，任何依赖的请求都应当被宽恕。
如果从一开始就不被宽恕，应当施加惩罚，至少应当宽恕三次。如果不宽恕，则应当在寺院中由大长老宽恕。如果不宽恕，则应当由僧团中的比丘宽恕。如果即使如此也不宽恕，则应当前往其他地方，在上座的同伴身边居住，“即使知道我在上座的同伴身边居住，也应宽恕。”如果即使如此也不宽恕，则应当在那儿居住。如果因乞食困难而无法居住，则应当前往那座寺院，接受他人的依赖而居住。这是关于依赖的具体解释。
从教师的依赖安宁——教师已到达，若有教师询问后离开，或未询问而离开。住持也是如此。如果住持询问教师：“我想去某个地方，尊者，请允许我以某种方式去。”教师则会问：“你何时去？”若他说：“我将在傍晚或夜间起身去。”教师则会说：“很好。”这样依赖便会立即得到安宁。


Sace pana ‘‘bhante asukaṃ nāma ṭhānaṃ gantukāmomhī’’ti vutte ācariyo ‘‘asukasmiṃ nāma gāme piṇḍāya caritvā pacchā jānissasī’’ti vadati, so ca ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchati, tato ce gato, sugato. Sace pana na gacchati, nissayo na paṭippassambhati. Athāpi ‘‘gacchāmī’’ti vutte ācariyena ‘‘mā tāva gaccha, rattiṃ mantetvā jānissāmā’’ti vutto mantetvā gacchati, sugato. No ce gacchati, nissayo na paṭippassambhati. Ācariyaṃ anāpucchā pakkamantassa pana upacārasīmātikkame nissayo paṭippassambhati. Antoupacārasīmato paṭinivattantassa na paṭippassambhati.

Sace pana ācariyo antevāsikaṃ āpucchati ‘‘āvuso asukaṃ nāma ṭhānaṃ gamissāmī’’ti, antevāsikena ca ‘‘kadā’’ti vutte ‘‘sāyanhe vā rattibhāge vā’’ti vadati, antevāsikopi ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchati, taṅkhaṇaññeva nissayo paṭippassambhati.

Sace pana ācariyo ‘‘sve piṇḍāya caritvā gamissāmī’’ti vadati, itaro ca ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchati, ekadivasaṃ tāva nissayo na paṭippassambhati, punadivase paṭippassaddho hoti. ‘‘Asukasmiṃ nāma gāme piṇḍāya caritvā jānissāmi mama gamanaṃ vā agamanaṃ vā’’ti vatvā sace na gacchati, nissayo na paṭippassambhati. Athāpi ‘‘gacchāmī’’ti vutte antevāsikena ‘‘mā tāva gacchatha, rattiṃ mantetvā jānissathā’’ti vutto mantetvāpi na gacchati, nissayo na paṭippassambhati.

Sace ubhopi ācariyantevāsikā kenaci karaṇīyena bahisīmaṃ gacchanti, tato ce ācariyo gamiyacitte uppanne anāpucchāva gantvā dvinnaṃ leḍḍupātānaṃ antoyeva nivattati, nissayo na paṭippassambhati. Sace dve leḍḍupāte atikkamitvā nivattati, paṭippassaddho hoti. Ācariyupajjhāyā dve leḍḍupāte atikkamma aññasmiṃ vihāre vasanti, nissayo paṭippassambhati.

Ācariye vibbhante kālaṅkate pakkhasaṅkante ca taṅkhaṇaññeva paṭippassambhati. Āṇattiyaṃ pana sacepi ācariyo muñcitukāmova hutvā nissayapaṇāmanāya paṇāmeti, antevāsiko ca ‘‘kiñcāpi maṃ ācariyo paṇāmeti, atha kho hadayena muduko’’ti sālayova hoti, nissayo na paṭippassambhatiyeva. Sacepi ācariyo sālayo, antevāsiko nirālayo, ‘‘na dāni imaṃ nissāya vasissāmī’’ti dhuraṃ nikkhipati, evampi na paṭippassambhati. Ubhinnaṃ sālayabhāve pana na paṭippassambhatiyeva. Ubhinnaṃ dhuranikkhepena paṭippassambhati. Paṇāmitena daṇḍakammaṃ āharitvā tikkhattuṃ khamāpetabbo. No ce khamati, upajjhāye vuttanayena paṭipajjitabbaṃ.

Upajjhāyena vā samodhānagatoti ettha dassanasavanavasena samodhānaṃ veditabbaṃ. Sace hi ācariyaṃ nissāya vasanto saddhivihāriko ekavihāre cetiyaṃ vā vandantaṃ ekagāme piṇḍāya vā carantaṃ upajjhāyaṃ passati, nissayo paṭippassambhati. Upajjhāyo passati, saddhivihāriko pana na passati, na paṭippassambhati. Maggappaṭipannaṃ vā ākāsena vā gacchantaṃ upajjhāyaṃ disvā dūrattā bhikkhūti jānāti, upajjhāyoti na jānāti, na paṭippassambhati. Sace jānāti, paṭippassambhati. Uparipāsāde upajjhāyo vasati, heṭṭhā saddhivihāriko, taṃ adisvāva yāguṃ pivitvā pakkamati, āsanasālāya vā nisinnaṃ adisvāva ekamante bhuñjitvā pakkamati, dhammassavanamaṇḍape vā nisinnampi taṃ adisvāva dhammaṃ sutvā pakkamati, nissayo na paṭippassambhati. Evaṃ tāva dassanavasena samodhānaṃ veditabbaṃ.


以下是完整的简体中文直译：
如果说：“尊者，我想去某个地方。”教师会说：“在那个村子里乞食后，我会知道。”他会接受这样的回答，然后离开，便是善行。如果他不去，依赖便不会安宁。即使他说“我会去”，教师会说：“不要去，晚上我会知道。”他在思考后去，便是善行。如果不去，依赖便不会安宁。若教师未询问而离开，超越了依赖的界限，依赖便不会安宁。若在依赖的界限内返回，则不受影响。
如果教师询问住持：“我想去某个地方。”住持问：“什么时候去？”他说：“在傍晚或夜间。”住持也会接受，然后依赖便会立即安宁。
如果教师说：“明天我会乞食后去。”而他也接受，那么在一天内依赖不会安宁，第二天则会安宁。如果他说：“我会在那个村子里乞食后知道我的去与不去。”若不去，依赖便不会安宁。如果他说“我会去”，而住持劝他：“不要去，晚上请你们思考后再决定。”即使思考后不去，依赖也不会安宁。
如果两位教师和住持因某种原因一起离开，若教师在考虑去向时未询问便离开，依赖便不会安宁。如果超越了两位教师的界限而返回，则会安宁。如果教师和上座超越了两位教师的界限而在其他寺院居住，依赖便会安宁。
在教师超越时间延误或遇到困难时，依赖便会立即安宁。如果教师想要放弃而请求依赖，住持则会说：“即使教师请求我，我的内心依然坚固。”依赖便不会安宁。如果教师内心坚固，而住持却毫无依赖，若说：“我现在不想依赖这里。”即使如此，依赖也不会安宁。若两者都坚固，则不会安宁。若两者都放下责任，则依赖便会安宁。若施加惩罚，至少应当宽恕三次。如果不宽恕，则应当根据上座所说的进行处理。
关于上座的宽恕，可以通过观察和听闻来理解。如果住持依赖教师而居住，信士在同一寺院中恭敬地行乞，看到上座，依赖便会安宁。若上座看到信士，而信士未看到上座，则依赖便不会安宁。若在路上行走，看到上座而不知是上座，依赖便不会安宁。如果知道，则依赖便会安宁。若上座在上层，信士在下层，若不看到便离开，或在坐禅室中未看到便用餐后离开，依赖便不会安宁。这样便是通过观察来理解宽恕的情况。


Savanavasena pana sace upajjhāyassa vihāre vā antaraghare vā dhammaṃ kathentassa anumodanaṃ vā karontassa saddaṃ sutvā ‘‘upajjhāyassa me saddo’’ti sañjānāti, nissayo paṭippassambhati. Asañjānantassa na paṭippassambhatīti ayaṃ samodhāne vinicchayo.

Nissayapaṭippassaddhikathā niṭṭhitā.

Upasampādetabbapañcakakathā



以下是完整的简体中文直译：
通过听闻的方式，如果在上座的寺院或内室中，听到上座讲法或进行赞叹的声音，若能意识到“这是我上座的声音”，则依赖便会安宁。若未能意识到，则依赖便不会安宁。这是关于宽恕的具体解释。
关于依赖的安宁讨论已结束。
关于受戒的五种条件讨论。
provided by EasyChat

84. Idāni yaṃ pubbe ‘‘anujānāmi bhikkhave byattena bhikkhunā paṭibalena dasavassena vā atirekadasavassena vā upasampādetuṃ, nissayaṃ dātu’’nti saṅkhepato upajjhāyācariyānaṃ lakkhaṇaṃ vuttaṃ, taṃ vitthārato dassetuṃ ‘‘pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatenā’’tiādimāha. Tattha pañcahi aṅgehīti pañcahi aguṇaṅgehi. So hi sīlakkhandhādīhi asamannāgatattāva aguṇaṅgehi samannāgato hoti. Na upasampādetabbanti upajjhāyena hutvā na upasampādetabbaṃ. Na nissayo dātabboti ācariyena hutvā nissayo na dātabbo. Ettha ca na asekkhena sīlakkhandhenāti ca attanā na asekkhenāti ca assaddhoti ca ādīsu tīsu pañcakesu ayuttavasena paṭikkhepo kato, na āpattiaṅgavasena. Yo hi asekkhehi sīlakkhandhādīhi asamannāgato pare ca tattha samādapetuṃ asakkonto assaddhiyādidosayuttova hutvā parisaṃ pariharati, tassa parisā sīlādīhi parihāyatiyeva, na vaḍḍhati. Tasmā tena na upasampādetabbantiādi ayuttavasena vuttaṃ, na āpattiaṅgavasena. Na hi khīṇāsavasseva upajjhāyācariyabhāvo bhagavatā anuññāto. Yadi tasseva anuññāto abhavissa, ‘‘sace upajjhāyassa anabhirati uppannā hotī’’tiādiṃ na vadeyya. Yasmā pana khīṇāsavassa parisā sīlādīhi na parihāyati, tasmā ‘‘pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabba’’ntiādi vuttaṃ.

Adhisīle sīlavipannotiādīsu pārājikañca saṅghādisesañca āpanno adhisīle sīlavipanno nāma. Itare pañcāpattikkhandhe āpanno ajjhācāre ācāravipanno nāma. Sammādiṭṭhiṃ pahāya antaggāhikāya diṭṭhiyā samannāgato atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno nāma. Yattakaṃ sutaṃ parisaṃ pariharantassa icchitabbaṃ, tena virahitattā appassuto. Yaṃ tena jānitabbaṃ āpattādi, tassa ajānanato duppañño. Imasmiṃ pañcake purimāni tīṇi padāni ayuttavasena vuttāni, pacchimāni dve āpattiaṅgavasena.

Āpattiṃna jānātīti ‘‘idaṃ nāma mayā kata’’nti vutte ‘‘imaṃ nāma āpattiṃ ayaṃ āpanno’’ti na jānāti. Vuṭṭhānaṃ na jānātīti vuṭṭhānagāminito vā desanāgāminito vā āpattito evaṃ nāma vuṭṭhānaṃ hotīti na jānāti. Imasmiṃ pañcake purimāni dve padāni ayuttavasena vuttāni, pacchimāni tīṇi āpattiaṅgavasena.

Ābhisamācārikāya sikkhāyāti khandhakavatte vinetuṃ na paṭibalo hotīti attho. Ādibrahmacariyakāyāti sekkhapaṇṇattiyaṃ vinetuṃ na paṭibaloti attho. Abhidhammeti nāmarūpaparicchede vinetuṃ na paṭibaloti attho. Abhivinayeti sakale vinayapiṭake vinetuṃ na paṭibaloti attho. Vinetuṃ na paṭibaloti ca sabbattha sikkhāpetuṃ na sakkotīti attho. Dhammato vivecetunti dhammena kāraṇena vissajjāpetuṃ. Imasmi pañcake sabbapadesu āpatti. Āpattiṃ na jānātītiādipañcakasmimpi sabbapadesu āpatti. Ūnadasavassapariyosānapañcakepi eseva nayo. Iti ādito tayo pañcakā, catutthe tīṇi padāni, pañcame dve padānīti sabbepi cattāro pañcakā ayuttavasena vuttā. Catutthapañcake dve padāni, pañcame tīṇi, chaṭṭhasattamaaṭṭhamā tayo pañcakāti sabbepi cattāro pañcakā āpattiaṅgavasena vuttā; sukkapakkhe aṭṭhasu anāpattiyevāti.

Upasampādetabbapañcakakathā niṭṭhitā.

Upasampādetabbachakkakathā



以下是完整的简体中文直译：
84. 现在之前所说的：“我允许比丘们由有能力的比丘在十年或超过十年内进行受戒，给予依赖。”这简要地说明了上座和教师的特征，现在为了详细说明，便说：“五个方面，诸比丘，具备的。”在这里“五个方面”指的是五个无德之法。因为他在戒法等方面的缺乏，故称为无德之法。并且不应当由上座进行受戒。并且作为教师的情况下，依赖也不应当给予。在这里，关于不应当依赖的说法，是在于不应当依赖于戒法等三种情况，而不是在于受戒的方面。因为若在无德的戒法等方面缺乏，且无法使他人接受，便因缺乏信任而有种种过失，因此他的团体便会因戒法等而衰退，而不会增长。因此，不应当由他进行受戒等的说法，是在于适当的情况，而不是在于受戒的方面。因为不可能只有根除者被允许作为上座和教师。如果这被允许，则不应说：“如果对上座没有欢喜。”因为根除者的团体不会因戒法而衰退，因此说：“由具备五个方面的比丘进行受戒。”
在有过失的情况下，因违反而被归类为根本戒或僧团戒的，称为有过失的有德者。其他五个过失的情况，称为因行为而有过失的。若放弃正见，因错误的见解而具备的，称为有过失的错误见解。对于所听之团体的照顾，因缺乏而被称为少闻。因不知道应当知道的过失而被称为愚笨。在这五个方面，前面三个是适当的情况，后面两个是受戒的方面。
对于过失的不了解，若说：“这确实是我所做的。”而不知“这是一种过失。”对于觉醒的不了解，若说：“觉醒是由觉醒者或讲法者所做的。”而不知“这是一种觉醒。”在这五个方面，前面两个是适当的情况，后面三个是受戒的方面。
关于应当具备的行为，若无法进行相应的教导，意指无法进行教导。关于初步修行者，意指无法进行教导。关于阿毗达摩，意指无法进行教导。关于全面的教导，意指无法进行教导。无法进行教导的情况，意味着无法进行全面的教导。因法的缘故进行区分，意味着因法的缘故进行放弃。在这五个方面，所有方面都是过失。对于过失的不了解等五个方面，所有方面都是过失。在十五年的结尾的五个方面也是如此。由此，初步的三组五个，第四组的三个，最后的两个，即所有的四组五个都是适当的情况。第四组的两个，第五组的三个，第六组的七个、八个，所有的四组五个都是过失；在干燥的季节没有过失。
关于应当受戒的五种情况的讨论已结束。
关于应当受戒的六种情况的讨论。

85. Chakkesu ūnadasavassapadaṃ viseso, taṃ sabbattha āpattikaraṃ. Sesaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Tattha ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena na svāgatāni hontīti ubhatovibhaṅgavasena na svāgatāni. Na suvibhattānīti mātikāvibhaṅgavasena. Na suppavattīnīti vācuggatavasena. Na suvinicchitāni suttaso anubyañjanasoti mātikāto ca vibhaṅgato ca na suṭṭhu vinicchitāni.

Upasampādetabbachakkakathā niṭṭhitā.

Aññatitthiyapubbavatthukathā

86. Aññatitthiyapubbavatthusmiṃ – yo tāva ayaṃ pasūro, so titthiyapakkantakattā na upasampādetabbo. Yo pana aññopi nayidha pabbajitapubbo āgacchati, tasmiṃ yaṃ kattabbaṃ taṃ dassetuṃ ‘‘yo so bhikkhave aññopī’’tiādimāha. Tattha tassa cattāro māse parivāso dātabboti ayaṃ titthiyaparivāso nāma; appaṭicchannaparivāsotipi vuccati. Ayaṃ pana naggaparibbājakasseva ājīvakassa vā acelakassa vā dātabbo . Sace sopi sāṭakaṃ vā vāḷakambalādīnaṃ aññataraṃ titthiyaddhajaṃ vā nivāsetvā āgacchati, nāssa parivāso dātabbo. Aññassa pana tāpasapaṇḍaraṅgādikassa na dātabbova.

Paṭhamaṃ kesamassuntiādinā tassa āditova sāmaṇerapabbajjaṃ dasseti. Evaṃ pabbājentehi pana tasmiṃ saṅghamajjhe nisinneyeva ‘‘tvaṃ pabbājehi, tvaṃ ācariyo hohi, tvaṃ upajjhāyo hohī’’ti therā bhikkhū na vattabbā. Evaṃ vuttā hi sace tassa ācariyupajjhāyabhāvena jigucchantā na sampaṭicchanti, atha so ‘‘nayime mayhaṃ saddahantī’’ti kujjhitvāpi gaccheyya. Tasmā taṃ ekamantaṃ netvā tassa ācariyupajjhāyā pariyesitabbā.



六十岁以下的特别情况，处处都是过失。其余的应当按照所说的理解。在这里，两个戒律的详细说明并不受欢迎，因此从两方面的分析来看并不受欢迎。并且不善于分配，因此从清单的分析来看并不善于分配。并且不善于表述，因此从言辞的表达来看并不善于表述。并且不善于精确地阐述，因此从清单和分析来看并不善于精确地阐述。
关于应当受戒的六种情况的讨论已结束。
关于其他宗教徒的前身讨论。
关于其他宗教徒的前身——若此人是外道，由于外道的离去而不应当受戒。若是其他人曾在此出家而回来，便要说明“他确实是比丘。”在这里，他的四个月的禁闭是应当给予的，这称为外道的禁闭；也可称为不被接受的禁闭。此禁闭应当给予给光头的游方僧、阿吉瓦卡（Ajivika）或无衣者。如果他也穿着外道的袍子或其他外道的标志而来，则不应当给予禁闭。至于其他的修行者，如苦行者、白衣者等，则不应给予禁闭。
以“第一次剃发”开始，说明了他的出家。如此出家的人在僧团中坐着时，长老比丘不应当说：“你要出家，你要成为教师，你要成为上座。”如这样说，若因他作为教师和上座而感到厌恶，则不被接受，结果他会愤怒地说：“这些人不信任我。”因此，必须将他带到一旁，寻找他的教师和上座。

87.Evaṃ kho bhikkhave aññatitthiyapubbo ārādhako hoti, evaṃ anārādhakoti ayamassa parivāsavattadassanatthaṃ mātikā. Kathañca bhikkhavetiādi tasseva vibhaṅgo. Tattha atikālena gāmaṃ pavisatīti bhikkhūnaṃ vattakaraṇavelāyameva gāmaṃ piṇḍāya pavisati. Atidivā paṭikkamatīti kulagharesu itthipurisadārakadārikādīhi saddhiṃ gehassitakathaṃ kathento tattheva bhuñjitvā bhikkhūsu pattacīvaraṃ paṭisāmetvā uddesaparipucchādīni vā karontesu paṭisallīnesu vā āgacchati; na upajjhāyavattaṃ nācariyavattaṃ karoti, aññadatthu vasanaṭṭhānaṃ pavisitvā niddāyati. Evampi bhikkhave aññatitthiyapubbo anārādhako hotīti evampi karonto parivāsavattassa sampādako pūrako na hoti.

Vesiyāgocaro vātiādīsu vesiyāti āmisakiñcikkhasampadānādinā sulabhajjhācārā rūpūpajīvikā itthiyo. Vidhavāti matapatikā vā pavutthapatikā vā itthiyo; tā yena kenaci saddhiṃ mittabhāvaṃ patthenti. Thullakumārikāti yobbannappattā yobbannātītā vā kumāriyo; tā purisādhippāyāva vicaranti, yena kenaci saddhiṃ mittabhāvaṃ patthenti. Paṇḍakāti ussannakilesā avūpasantapariḷāhā napuṃsakā; te pariḷāhavegābhibhūtā yena kenaci saddhiṃ mittabhāvaṃ patthenti . Bhikkhuniyoti samānapabbajjā itthiyo; tāhi saddhiṃ khippameva vissāso hoti, tato sīlaṃ bhijjati.

Tattha vesiyānaṃ kulesu kulupako hutvā piṇḍapātacariyādīhi vā apadisitvā sinehasanthavajātena hadayena abhiṇhadassanasallāpakāmatāya tāsaṃ santikaṃ upasaṅkamanto ‘‘vesiyāgocaro’’ti vuccati, so nacirasseva ‘‘asukavesiyā saddhiṃ gato’’ti vattabbataṃ pāpuṇāti. Esa nayo sabbattha. Sace pana vesiyādayo salākabhattādīni denti, bhikkhūhi saddhiṃ gantvā saddhiṃyeva bhuñjitvā vā gahetvā vā āgantuṃ vaṭṭati. Gilānā bhikkhuniyo ovadituṃ vā dhammaṃ vā desetuṃ uddesaparipucchādīni vā dātuṃ gacchantehi bhikkhūhi saddhiṃ gantuṃ vaṭṭati. Yo pana tathā āgantvā mittasanthavavasena gacchati, ayaṃ anārādhako hoti.

Uccāvacāni karaṇīyānīti mahantakhuddakāni kammāni. Tattha ghaṇṭiṃ paharitvā samaggena saṅghena sannipatitvā kattabbāni cetiyamahāpāsādapaṭisaṅkharaṇādīni kammāni uccāni nāma. Cīvaradhovanarajanādīni khandhakapariyāpannāni ca aggisālavattādīni ābhisamācārikāni avacāni nāma. Tattha na dakkho hotīti tesu kammesu cheko susikkhito na hoti. Na analasoti uṭṭhānavīriyasampanno na hoti; ‘‘bhikkhusaṅghassa kammaṃ atthī’’ti sutvā pageva bhattakiccaṃ katvā gabbhantaraṃ pavisitvā yāvadatthaṃ supitvā sāyaṃ nikkhamati. Tatrupāyāyāti tesu kammesu upāyabhūtāya. Vīmaṃsāyāti ṭhānuppattikavīmaṃsāya. ‘‘Idamevaṃ kattabbaṃ, idamevaṃ na kattabba’’nti tasmiṃyeva khaṇe uppannapaññāya samannāgato na hoti. Na alaṃ kātuṃ na alaṃ saṃvidhātunti sahatthāpi kātuṃ samattho na hoti; ‘‘gaṇhatha bhante, gaṇha dahara, gaṇha sāmaṇera, sace tumhe vā na karissatha, amhe vā na karissāma, ko dāni imaṃ karissatī’’ti evaṃ ussāhaṃ janetvā saṃvidhātuṃ aññamaññaṃ kāretumpi samattho na hoti. Bhikkhūhi ‘‘kammaṃ karissāmā’’ti vutte kiñci rogaṃ apadisati, bhikkhūnaṃ kammaṃ karontānaṃ samīpeneva vicarati, sīsameva dasseti, ayampi anārādhako hoti.


如此，诸比丘，其他宗教的前身是有能力的，如此不具能力者，这是为了说明他的禁闭情况。关于“诸比丘”的详细说明。在这里，若在适当的时候进入村庄，即在比丘出外乞食的时间进入村庄。若在适当的白天离开，即与家中的男女、妻子、儿女等谈论家事，随后在那儿用餐；在比丘们的乞食碗中放置食物，进行请求、询问等，或在独处时前来；他不进行上座的活动，也不进行教师的活动，而是进入其他地方居住并沉睡。如此，诸比丘，其他宗教的前身也是不具能力者；如此行事者并不是禁闭的完成者。
关于“从妓女的居所出入”的说法，妓女是指以提供物质享受等来维持生计的女性。寡妇是指失去丈夫或离婚的女性；她们渴望与他人建立友谊。粗俗的少女是指已成年或超过青春期的少女；她们以男性为目标，渴望与他人建立友谊。无性者是指被欲望所困扰、未能克制的男性；他们因欲望的冲动而渴望与他人建立友谊。比丘女是指同样出家的女性；她们与之建立信任关系，因而戒律会被破坏。
在这里，妓女们在家中作为家庭成员，或通过乞食等方式，因与她们建立的深厚的情感联系而前往她们的地方，称为“从妓女的居所出入”，他很快就会被称为“与某个妓女在一起”。这种情况在所有地方都是如此。若妓女们提供食物，便可以与比丘们一起前往，或一起用餐。生病的比丘女可以与前来的比丘们一起去劝导或讲法，或进行请求、询问等。若她以友谊的名义前来，这便是不具能力者。
关于“应当进行的高低工作”，是指大大小小的工作。在这里，击鼓后，必须与僧团一起聚集的工作，如建立圣地、大殿等，称为高工作。洗衣、清洗、收集等工作，属于戒律范围内的，称为低工作。在这里，不善于做的人，意味着在这些工作中未受良好训练。并且不懒惰，意味着具备积极的努力；若听到“僧团的工作是重要的”，便在完成饭食后进入内室，直到适当的地方安然入睡。关于“因此”，是指在这些工作中起到帮助的作用。关于“思考”，是指思考地点的适宜性。“这应当如此做，那不应当如此做”，在那一刻具备的智慧并不具备。并且不应当进行，不应当设定，意味着即使有能力去做，也不具备进行的能力；“请拿着，尊者，请拿着，年轻人，请拿着，若你们不做，我们也不做，那谁来做呢？”以这样的热情来进行安排，彼此间也不具备进行的能力。若比丘们说“我们将进行工作”，便会出现任何疾病，他会在比丘们进行工作时靠近，显示出自己的样子，这也是不具能力者。


Na tibbacchando hotīti balavacchando na hoti. Uddeseti pāḷipariyāpuṇane. Paripucchāyāti atthasavane. Adhisīleti pātimokkhasīle. Adhicitteti lokiyasamādhibhāvanāya. Adhipaññāyāti lokuttaramaggabhāvanāya.

Saṅkantohotīti idhāgato hoti. Tassa satthunoti tassa titthāyatanasāmikassa. Tassa diṭṭhiyāti tassa santakāya laddhiyā. Idāni sāyeva laddhi yasmā tassa titthakarassa khamati ceva ruccati ca ‘‘idameva sacca’’nti ca daḷhaggāhena gahitā; tasmā tassa khanti ruci ādāyoti vuccati. Tena vuttaṃ – ‘‘tassa khantiyā tassa ruciyā tassa ādāyassā’’ti. Avaṇṇe bhaññamāneti garahāya bhaññamānāya. Anabhiraddhoti aparipuṇṇasaṅkappo; no paggahitacitto. Udaggoti abbhunnatakāyacitto. Idaṃ bhikkhave saṅghātanikaṃ aññatitthiyapubbassa anārādhanīyasminti bhikkhave yamidaṃ tassa satthuno tasseva ca laddhiyā avaṇṇe bhaññamāne ‘‘kiṃ ime paraṃ garahantī’’ti kāyavacīvikāranibbattakaṃ anattamanattaṃ, buddhādīnañca avaṇṇe bhaññamāne attamanattaṃ, yañca tasseva satthuno tasseva ca laddhiyā vaṇṇe bhaññamāne attamanattaṃ, buddhādīnañca vaṇṇabhaṇane anattamanattaṃ, idaṃ aññatitthiyapubbassa anārādhanīyasmiṃ saṅghātanikaṃ, anārādhake parivāsavattaṃ apūrake kamme idaṃ liṅgaṃ, idaṃ lakkhaṇaṃ, idamacalappamāṇanti vuttaṃ hoti. Evaṃ anārādhako kho bhikkhave aññatitthiyapubbo āgato na upasampādetabboti ito ekenapi aṅgena samannāgato na upasampādetabbo. Sukkapakkhe sabbaṃ vuttavipallāsena veditabbaṃ.

Evaṃ ārādhako kho bhikkhaveti evaṃ nātikālena gāmappavesanā nātidivā paṭikkamanaṃ, na vesiyādigocaratā, sabrahmacārīnaṃ kiccesu dakkhatādi, uddesādīsu tibbacchandatā, titthiyānaṃ avaṇṇabhaṇane attamanatā, buddhādīnaṃ avaṇṇabhaṇane anattamanatā, titthiyānaṃ vaṇṇabhaṇane anattamanatā, buddhādīnaṃ vaṇṇabhaṇane attamanatāti imesaṃ aṭṭhannaṃ titthiyavattānaṃ paripūraṇena ārādhako paritosako bhikkhūnaṃ aññatitthiyapubbo āgato upasampādetabbo.

Sace pana upasampadamāḷakepi ekaṃ vattaṃ bhindati, puna cattāro māse parivasitabbaṃ. Yathā pana bhinnasikkhāya sikkhamānāya puna sikkhāpadāni ca sikkhāsammuti ca diyyati, evaṃ nayimassa kiñci puna dātabbamatthi. Pubbe dinnaparivāsoyeva hi tassa parivāso. Tasmā puna cattāro māse parivasitabbaṃ. Sace parivasanto antarā aṭṭha samāpattiyo nibbatteti, lokiyadhammo nāma kuppanasabhāvo, na upasampādetabbo. Cattāro māse pūritavattova upasampādetabbo. Sace pana parivasanto cattāri mahābhūtāni pariggaṇhati, upādārūpāni paricchindati, nāmarūpaṃ vavatthapeti, tilakkhaṇaṃ āropetvā vipassanaṃ ārabhati, lokiyadhammo nāma kuppanasabhāvo, neva upasampādetabbo. Sace pana vipassanaṃ vaḍḍhetvā sotāpattimaggaṃ paṭilabhati, paripuṇṇaṃyeva hoti vattaṃ. Samūhatāni sabbadiṭṭhigatāni abbuḷhaṃ vicikicchāsallaṃ taṃdivasameva upasampādetabbo. Sacepi titthiyaliṅge ṭhito sotāpanno hoti, parivāsakiccaṃ natthi, tadaheva pabbājetvā upasampādetabbo.


Na tibbacchando hotīti，强烈的欲望并不存在。Uddeseti pāḷipariyāpuṇane，指示是对巴利文的全面理解。Paripucchāyāti atthasavane，询问是为了理解其意义。Adhisīleti pātimokkhasīle，专注于戒律的遵守。Adhicitteti lokiyasamādhibhāvanāya，专注于世俗的禅定修习。Adhipaññāyāti lokuttaramaggabhāvanāya，专注于超世的道的修习。
Saṅkantohotīti，指的是来到这里。 Tassa satthunoti，指的是他的导师的存在。 Tassa diṭṭhiyāti，指的是他的见解。Idāni sāyeva laddhi，因他对导师的信任而形成的信念，因而他能容忍、喜欢并坚定地把“这就是事实”视为真理；因此，称为“他的容忍、喜好和信任”。Tena vuttaṃ – “tassa khantiyā tassa ruciyā tassa ādāyassā”，因此被称为“他因容忍、喜好和信任而被称为”。Avaṇṇe bhaññamāneti，指的是对不好的说法的批评。Anabhiraddhoti，意味着未完全的意图；没有专注的心。Udaggoti，指的是心灵的升华。Idaṃ bhikkhave saṅghātanikaṃ aññatitthiyapubbassa anārādhanīyasminti，诸比丘，这就是关于其他宗教徒的禁闭，因他的导师的存在而形成的信念，对不好的说法的批评，“这些人为什么要批评他？”这与身体和言辞的行为有关。佛陀等的批评则是无我之我，这就是关于其他宗教徒的禁闭的情况，关于不被尊重的禁闭的情况，未完全的工作，这就是标志，这就是特征，这就是不动的标准。因此，如此，诸比丘，其他宗教的前身不应被允许受戒，若他只符合其中任何一项，也不应被允许受戒。关于干燥的季节，所有内容应当被理解为相反的情况。
如此，诸比丘，具备能力者，意味着不应在适当的时间进入村庄，不应在适当的白天离开，不应进入妓女等的居所，在共同修行者的工作中要有能力，关于指示等应当有强烈的欲望，关于外道的批评应当有自我意识，关于佛陀等的批评应当是无我的，关于外道的赞美应当是无我的，关于佛陀等的赞美应当是自我的。这八种外道的行为通过满足而使得具备能力的比丘应当被允许受戒。
若在受戒的仪式中有任何一项破坏，则需再禁闭四个月。正如在破戒后，重新学习戒律和戒律的约定被给予，故此，对于他没有任何再给予的事情。先前给予的禁闭确实是他的禁闭。因此，再次需禁闭四个月。若在禁闭期间内产生八种定境，世俗法则的性质是动摇的，因此不应被允许受戒。四个月内的完全行为应当被允许受戒。若在禁闭期间内掌握四大元素，切割依附的物质，确定名色，施加特征并开始内观，世俗法则的性质是动摇的，因此不应被允许受戒。若在内观中提升至入流果，便是完全的行为。所有的见解被抛弃，疑惑的箭在那一天被允许受戒。即使在外道的标志下成为入流者，若没有禁闭的工作，则当日便应被允许受戒。


Upajjhāyamūlakaṃ cīvaraṃ pariyesitabbanti upajjhāyaṃ issaraṃ katvā tassa cīvaraṃ pariyesitabbaṃ. Pattampi tatheva. Tasmā yadi upajjhāyassa pattacīvaraṃ atthi, ‘‘imassa dehī’’ti vattabbo. Atha natthi, aññe dātukāmā honti, tehipi upajjhāyasseva dātabbaṃ ‘‘idaṃ tumhākaṃ katvā imassa dethā’’ti. Kasmā? Titthiyā nāma vilomā honti ‘‘saṅghena me pattacīvaraṃ dinnaṃ, kiṃ mayhaṃ tumhesu āyatta’’nti vatvā ovādānusāsaniṃ na kareyyuṃ, upajjhāyena pana āyattajīvikattā tassa vacanakaro bhavissati. Tenassa ‘‘upajjhāyamūlakaṃ cīvaraṃ pariyesitabba’’nti vuttaṃ. Bhaṇḍukammāyāti kesoropanatthaṃ. Bhaṇḍukammakathā parato āgamissati.

Aggikāti aggiparicaraṇakā. Jaṭilakāti tāpasā. Ete bhikkhave kiriyavādinoti ete kiriyaṃ na paṭibāhanti, ‘‘atthi kammaṃ, atthi kammavipāko’’ti evaṃdiṭṭhikā. Sabbabuddhā hi nekkhammapāramiṃ pūrayamānā etadeva pabbajjaṃ pabbajitvā pūresuṃ, mayāpi tatheva pūritā, na etesaṃ sāsane pabbajjā vilomā, tasmā upasampādetabbā, na tesaṃ parivāso dātabboti. Imāhaṃ bhikkhave ñātīnaṃ āveṇikaṃ parihāraṃ dammīti imaṃ ahaṃ tesaṃ pāṭekkaṃ odissakaṃ parihāraṃ dadāmi. Kasmā evamāha? Te hi titthāyatane pabbajitāpi sāsanassa avaṇṇakāmā na honti, amhākaṃ ñātiseṭṭhassa sāsananti vaṇṇavādinova honti, tasmā evamāhāti.

Aññatitthiyapubbavatthukathā niṭṭhitā.

Pañcābādhavatthukathā



Upajjhāyamūlakaṃ cīvaraṃ pariyesitabbanti，必须寻找以导师为根本的袈裟。Pattampi tatheva，钵也是如此。因此，若导师的乞食碗存在，则应说：“请给这个。”若不存在，其他想要给予的人也必须给与导师的：“这是你们的，给这个。”为何如此？外道的确是相反的，他们会说：“我从僧团那里得到了乞食碗，与你们有什么关系？”因此，他们不会听从教导，而导师因依赖于生活而会听从他的话。因此说：“必须寻找以导师为根本的袈裟。”Bhaṇḍukammāyāti，指的是为剃发而进行的工作。关于剃发的事情将在后面提到。
Aggikāti，指的是火的供养。Jaṭilakāti，指的是苦行者。这些比丘，确实是行动的语言者，他们并不否定行为，“有行为，必有果报”，就是这样的见解。所有的佛陀在修习出离的圆满时，正是因这个而出家，正如我也因此而圆满，所以在他们的教义中出家并不相反，因此应当被允许受戒，而不应给予他们禁闭。因此，我对比丘们说：“我将给予亲属们的特别供养。”为何这样说？因为他们即使在导师的教导下出家，也不想对教义有不好的看法，他们只是希望在我们亲属中有个好的声誉，因此才这样说。
关于其他宗教徒的前身的讨论已结束。
关于五种障碍的讨论。

88.Magadhesupañca ābādhā ussannā hontīti magadhanāmake janapade manussānañca amanussānañca pañca rogā ussannā vuḍḍhippattā phātippattā honti. Jīvakakomārabhaccakathā cīvarakkhandhake āvibhavissati. Na bhikkhave pañcahi ābādhehi phuṭṭho pabbājetabboti ye te kuṭṭhādayo pañca ābādhā ussannā, tehi phuṭṭho abhibhūto na pabbājetabbo.

Tattha kuṭṭhanti rattakuṭṭhaṃ vā hotu kāḷakuṭṭhaṃ vā, yaṃkiñci kiṭibhadaddukacchuādippabhedampi sabbaṃ kuṭṭhamevāti vuttaṃ. Tañce nakhapiṭṭhippamāṇampi vaḍḍhanakapakkhe ṭhitaṃ hoti, na pabbājetabbo. Sace pana nivāsanapārupanehi pakatipaṭicchanne ṭhāne nakhapiṭṭhippamāṇaṃ avaḍḍhanakapakkhe ṭhitaṃ hoti, vaṭṭati. Mukhe pana hatthapādapiṭṭhesu vā sacepi avaḍḍhanakapakkhe ṭhitaṃ nakhapiṭṭhito ca khuddakatarampi, na vaṭṭatiyevāti kurundiyaṃ vuttaṃ. Tikicchāpetvā pabbājentenāpi pakativaṇṇe jāteyeva pabbājetabbo. Godhāpiṭṭhisadisacuṇṇaokiraṇakasarīrampi pabbājetuṃ na vaṭṭati.

Gaṇḍoti medagaṇḍo vā hotu añño vā yo koci kolaṭṭhimattakopi ce vaḍḍhanakapakkhe ṭhito gaṇḍo hoti, na pabbājetabbo. Paṭicchannaṭṭhāne pana kolaṭṭhimatte avaḍḍhanakapakkhe ṭhito vaṭṭati. Mukhādike appaṭicchannaṭṭhāne avaḍḍhanakapakkhe ṭhitopi na vaṭṭati. Tikicchāpetvā pabbājentenāpi sarīraṃ sañchaviṃ kāretvāva pabbājetabbo. Uṇṇigaṇḍā nāma honti gothanā viya aṅgulikā viya ca tattha tattha lambanti, etepi gaṇḍāyeva. Tesu sati pabbājetuṃ na vaṭṭati. Daharakāle khīrapiḷakā yobbannakāle ca mukhe kharapiḷakā nāma honti, mahallakakāle nassanti, na tā gaṇḍasaṅkhyaṃ gacchanti, tāsu sati pabbājetuṃ vaṭṭati. Aññe pana sarīre kharapiḷakā nāma aparā padumakaṇṇikā nāma honti, aññā sāsapabījakā nāma sāsapamattā eva sakalasarīraṃ pharanti, tā sabbā kuṭṭhajātikā eva. Tāsu sati na pabbājetabbo.

Kilāsoti na bhijjanakaṃ na paggharaṇakaṃ padumapuṇḍarīkapattavaṇṇaṃ kuṭṭhaṃ, yena gunnaṃ viya sabalaṃ sarīraṃ hoti, tasmiṃ kuṭṭhe vuttanayeneva vinicchayo veditabbo. Sosoti sosabyādhi; tasmiṃ sati na pabbājetabbo. Apamāroti pittummāro vā yakkhummāro vā; tattha pubbaverikena amanussena gahito duttikiccho hoti. Appamattakepi pana apamāre sati na pabbājetabbo.

Pañcābādhavatthukathā niṭṭhitā.

Rājabhaṭavatthukathā



在摩揭陀，有五种疾病是普遍存在的，摩揭陀的人民与非人类之间，五种疾病普遍盛行，达到繁荣与发展。关于吉瓦卡·孔玛拉巴卡的讨论，将在袈裟的部分阐述。诸比丘，不应因五种疾病而被允许出家，这五种疾病如癞病等，若被感染，则不应被允许出家。
在这里，癞病可以是红癞或黑癞，所有任何一种虫病、皮肤病等都被称为癞病。即使是指甲大小的病变，若在发育阶段，则不应被允许出家。若在衣物的包裹下，病变处隐藏在正常的地方，指甲大小的病变也可以被允许。若在口部、手足的背面，甚至是指甲上有较小的病变，则不应被允许出家，正如在《古兰经》中所说。经过治疗后，若病变完全消失，则应被允许出家。若身体上有如狗的皮肤病，亦不可被允许出家。
关于肿块，可能是腮腺肿块或其他任何肿块，若在发育阶段，肿块则不应被允许出家。若在隐藏的地方，肿块的发育则可以被允许。若在口部等不易隐藏的地方，肿块的发育则不应被允许。经过治疗后，若身体恢复正常，则应被允许出家。肿块像是牛的肿块，或像手指一样，在各处伸展，这些也是肿块。在这些情况下，不应被允许出家。幼年时期的乳腺肿块和青春期的肿块，老年时期则消失，这些肿块不会被计入肿块的数量。在这些情况下，不应被允许出家。其他身体上的肿块被称为“硬肿块”，而其他的则被称为“种子肿块”，这些肿块在全身分布，所有的都是癞病的种类。在这些情况下，不应被允许出家。
关于疾病，指的是不应被打破或剥离的病症，像是白色莲花的颜色的病症，因而身体如同强壮的牛一样，这种病症应依照前述的标准进行判断。关于干枯的病症，指的是干枯病；若被感染，则不应被允许出家。关于轻微的病症，可能是胆病或鬼病；在这里，若被恶劣的非人类所感染，则难以应对。即使是轻微的病症，若存在，也不应被允许出家。
关于五种疾病的讨论已结束。
关于国王的军队的讨论。

90. Rājabhaṭavatthusmiṃ – paccantaṃ uccinathāti paccantaṃ vaḍḍhetha. Core palāpetvā corabhayena vuṭṭhite gāme āvāsāpetvā ārakkhaṃ datvā kasikammādīni pavattāpethāti vuttaṃ hoti. Rājā pana sotāpannattā ‘‘core ghātetha, hanathā’’ti na āṇāpeti. Upajjhāyassa deva sīsaṃchinditabbantiādi sabbaṃ ‘‘pabbajjāya upajjhāyo seṭṭho, tato ācariyo, tato gaṇo’’ti cintetvā idaṃ vohāre aḍḍavinicchaye āgatanti āhaṃsu. Na bhikkhave rājabhaṭo pabbājetabboti ettha amacco vā hotu mahāmatto vā sevako vā kiñci ṭhānantaraṃ patto vā appatto vā, yo koci rañño bhattavetanabhaṭo, sabbo rājabhaṭoti saṅkhyaṃ gacchati, so na pabbājetabbo. Tassa pana puttanattabhātukā ye rājato bhattavetanaṃ na gaṇhanti, te pabbājetuṃ vaṭṭati. Yo pana rājato laddhaṃ nibaddhabhogaṃ vā māsasaṃvaccharaparibbayaṃ vā raññoyeva niyyāteti, puttabhātuke vā taṃ ṭhānaṃ sampaṭicchāpetvā rājānaṃ ‘‘na dānāhaṃ devassa bhaṭo’’ti āpucchati, yena vā yaṃ kammakāraṇā vetanaṃ gahitaṃ, taṃ kammaṃ kataṃ hoti, yo vā pabbajassūti raññā anuññāto hoti, tampi pabbājetuṃ vaṭṭati.

Rājabhaṭavatthukathā niṭṭhitā.

Coravatthukathā

91. Coravatthūsu – manussā passitvāti yehi gihikāle diṭṭhapubbo ye ca ‘‘ayaṃ so’’ti aññesaṃ suṇanti, te passitvā ubbijjantipi…pe… dvārampi thakenti. Ye pana na jānanti, tesaṃ gharesu bhikkhaṃ labhati. Na bhikkhaveti bhagavā sayaṃ dhammassāmī, tasmā āyatiṃ akaraṇatthāya bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññapento evamāha. Tattha dhajaṃ bandhitvā viya vicaratīti dhajabandho. Mūladevādayo viya loke pākaṭoti vuttaṃ hoti. Tasmā yo gāmaghātaṃ vā panthaduhanaṃ vā nagare sandhicchedādikammaṃ vā karonto vicarati, paññāyati ca ‘‘asuko nāma idaṃ idaṃ karotī’’ti, so na pabbājetabbo. Yo pana rājaputto rajjaṃ patthento gāmaghātādīni karoti, so pabbājetabbo. Rājāno hi tasmiṃ pabbajite tussanti, sace pana na tussanti, na pabbājetabbo. Pubbe mahājane pākaṭo coro pacchā corakammaṃ pahāya pañcasīlādīni samādiyati, tañce manussā evaṃ jānanti, pabbājetabbo. Ye pana ambalabujādicorakā sandhicchedādicorā eva vā adissamānā theyyaṃ karonti, pacchāpi iminā nāma idaṃ katanti na paññāyanti, tepi pabbājetuṃ vaṭṭati.



在国王的军队中——远方被捕获，远方被加强。盗贼逃跑后，因盗贼的恐惧而在村庄中安置，给予保护并使其进行农业等工作。国王却因入流者的身份，不会命令“杀掉盗贼，杀掉他们”。关于导师的头颅应当被砍掉等一切，都是基于“出家人中导师为首，其次是老师，再其次是团体”的思考，因此在此说到“关于出家人的判定已到达一半”。诸比丘，国王的军队不应被允许出家，此处无论是大臣、官员、侍者，或是任何其他地方的人，若是国王的食客，皆被视为国王的军队，因此不应被允许出家。至于他的儿子、弟弟等那些不从国王那里接受食物的，则应被允许出家。若是国王所获得的固定收入，或是按月、按年领取的国王的收入，若是给予的，国王会问：“我并不是国王的军队。”若是以某种工作为理由而领取的收入，那就是已经完成的工作，若是被允许出家，则应被允许出家。
关于国王的军队的讨论已结束。
关于盗贼的讨论。
关于盗贼的情况——人们看到时，若是曾在家中见过的人，或是听说过“这是他”的人，看到后即会惊慌……等……也会关闭门。那些不知道的人，则在家中获得乞讨。诸比丘，佛陀是自我教导的法主，因此为了不让他们长久地不行动，便为僧侣设定了戒律。因此说：“如同绑住旗帜般行走。”被称为“绑旗”。如同根本天神等在世间显现。因此，若是有人在村庄中进行屠杀、在路上进行抢劫，或是在城中进行拦截等行为，显而易见“某人正在做这些事情”，则不应被允许出家。若是国王的儿子渴望王位而进行村庄屠杀等行为，则应被允许出家。国王对此出家的人感到高兴，若是不高兴，则不应被允许出家。曾经在大众中被称为盗贼，后来放弃盗贼行为而接受五戒等，若人们知道这一点，则应被允许出家。若是那些像芒果花一样的盗贼，进行拦截等行为，事后却不被识别的人，亦应被允许出家。

92.Kāraṃ bhinditvāti aṭṭabandhanādiṃ bhinditvā. Abhayūvarāti ettha bhayena uparamantīti bhayūvarā, ete pana laddhābhayattā na bhayūvarāti abhayūvarā; pakārassa cettha vakāro katoti veditabbo. Na bhikkhave kārabhedako pabbājetabboti kāro vuccati bandhanāgāraṃ. Idha pana andubandhanaṃ vā hotu saṅkhalikabandhanaṃ vā rajjubandhanaṃ vā gāmabandhanaṃ vā nigamabandhanaṃ vā nagarabandhanaṃ vā purisagutti vā janapadabandhanaṃ vā dīpabandhanaṃ vā, yo etesu yaṃkiñci bandhanaṃ bhinditvā vā chinditvā vā muñcitvā vā vivaritvā vā passamānānaṃ vā apassamānānaṃ vā palāyati, so kārabhedakoti saṅkhyaṃ gacchati. Tasmā īdiso kārabhedako coro dīpabandhanaṃ bhinditvā dīpantaraṃ gatopi na pabbājetabbo. Yo pana na coro, kevalaṃ hatthakammaṃ akaronto ‘‘evaṃ no apalāyanto karissatī’’ti rājayuttādīhi baddho, so kāraṃ bhinditvā palātopi pabbājetabbo. Yo pana gāmanigamapaṭṭanādīni keṇiyā gahetvā taṃ asampādento bandhanāgāraṃ pavesito hoti, so palāyitvā āgato na pabbājetabbo. Yopi kasikammādīhi dhanaṃ sampādetvā jīvanto ‘‘nidhānaṃ iminā laddha’’nti pesuññaṃ upasaṃharitvā kenaci bandhāpito hoti, taṃ tattheva pabbājetuṃ na vaṭṭati, palāyitvā gataṃ pana gataṭṭhāne pabbājetuṃ vaṭṭati.

93.Nabhikkhave likhitakoti ettha likhitako nāma na kevalaṃ ‘‘yattha passati tattha hantabbo’’ti, atha kho yo koci corikaṃ vā aññaṃ vā garuṃ rājāparādhaṃ katvā palāto, rājā ca naṃ paṇṇe vā potthake vā ‘‘itthannāmo yattha dissati, tattha gahetvā māretabbo’’ti vā ‘‘hatthapādānissa chinditabbānī’’ti vā ‘‘ettakaṃ nāma daṇḍaṃ āharāpetabbo’’ti vā likhāpeti, ayaṃ likhitako nāma, so na pabbājetabbo.

94.Kasāhato katadaṇḍakammoti ettha yo vacanapesanādīni akaronto haññati, na so katadaṇḍakammo. Yo pana keṇiyā vā aññathā vā kiñci gahetvā khāditvā puna dātuṃ asakkonto ‘‘ayameva te daṇḍo hotū’’ti kasāhi haññati, ayaṃ kasāhato katadaṇḍakammo. So ca kasāhi vā hato hotu addhadaṇḍakādīnaṃ vā aññatarena, yāva allavaṇo hoti, tāva na pabbājetabbo. Vaṇe pana pākatike katvā pabbājetabbo. Sace pana jāṇūhi vā kapparehi vā nāḷikerapāsāṇādīhi vā ghātetvā mutto hoti, sarīre cassa gaṇṭhiyo paññāyanti, na pabbājetabbo. Phāsukaṃ katvā eva gaṇṭhīsu sannisinnāsu pabbājetabbo.

95.Lakkhaṇāhato katadaṇḍakammoti ettha katadaṇḍakammabhāvo purimanayeneva veditabbo. Yassa pana nalāṭe vā ūruādīsu vā tattena lohena lakkhaṇaṃ āhataṃ hoti, so sace bhujisso yāva allavaṇo hoti, tāva na pabbājetabbo. Sacepissa vaṇā ruḷhā honti, chaviyā samaparicchedā, lakkhaṇaṃ na paññāyati, timaṇḍalavatthassa uttarāsaṅge kate paṭicchannokāse ce hoti, pabbājetuṃ vaṭṭati, appaṭicchannokāse ce na vaṭṭati.

Coravatthukathā niṭṭhitā.

Iṇāyikavatthukathā



“破坏者”指的是破坏绑缚等。无畏者在此是指因恐惧而退缩的人；而这些人因获得了安全感而不再是无畏者；此处的“无畏”应被理解为安全的状态。诸比丘，破坏者不应被允许出家，破坏者被称为被囚禁的人。在这里，无论是盲目被囚禁，还是被锁链、绳索、村庄、城镇、城市的监禁，或是国家的监禁，若是破坏了这些监禁，逃脱、解脱、被释放或被释放的人，无论是看到的人还是未看到的人，皆被称为破坏者。因此，这种破坏者即便是破坏了国家的监禁而逃往他处，也不应被允许出家。若不是盗贼，仅仅是不做手工而被国王等人拘禁的人，若是破坏了监禁而逃跑，则应被允许出家。若是被村庄、城镇、城市等拘禁而未能达到目的的人，逃跑后回来的，则不应被允许出家。若是通过农业等手段获得财富的人，若是因某种原因被拘禁，则不应在那时被允许出家，而是逃跑后在逃跑的地方被允许出家。
“不应被写下”的意思是，这里的写下者不仅仅是指“看到的地方就应杀掉”，而是指任何人若因犯罪或其他重大罪行而逃跑，国王在纸上或书本上写下“在某地被看到的，便应抓住并杀掉”或“应砍掉他的手脚”或“应带来这样的惩罚”等等，这种写下者不应被允许出家。
“因伤害而受到的惩罚”指的是在言语、行为等方面不作为而受到惩罚的人，不是受到惩罚的行为。若是因抓住或其他原因而被抓住，无法再给予他东西，而说“这就是你的惩罚”，则是因伤害而受到的惩罚。若是因某种原因受到惩罚，若是中等惩罚等，直到他被释放之前，皆不应被允许出家。若是在公开场合被允许出家。若是因膝盖、手腕、石头等被打而逃脱，身体上显现出肿块，则不应被允许出家。若是经过处理后，肿块在身体上显现，则应被允许出家。
“因特征而受到的惩罚”指的是应根据前述的标准来理解受罚的情况。若是在额头或大腿等部位因某种金属而受到特征性的伤害，若是他的手臂在释放之前则不应被允许出家。若是他的身体有明显的伤害，若是身体的表面被遮盖，且在上方有遮挡的地方，则应被允许出家；若是没有遮挡的地方，则不应被允许出家。
关于盗贼的讨论已结束。
关于乞丐的讨论。

96.Na bhikkhave iṇāyikoti ettha iṇāyiko nāma yassa pitipitāmahehi vā iṇaṃ gahitaṃ hoti, sayaṃ vā iṇaṃ gahitaṃ hoti, yaṃ vā āthapetvā mātāpitūhi kiñci gahitaṃ hoti, so taṃ iṇaṃ paresaṃ dhāretīti iṇāyiko. Yaṃ pana aññe ñātakā āthapetvā kiñci gaṇhanti, so na iṇāyiko. Na hi te taṃ āthapetuṃ issarā, tasmā taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati, itaraṃ na vaṭṭati. Sace panassa ñātisālohitā ‘‘mayaṃ dassāma, pabbājetha na’’nti iṇaṃ attano bhāraṃ karonti, añño vā koci tassa ācārasampattiṃ disvā ‘‘pabbājetha naṃ, ahaṃ iṇaṃ dassāmī’’ti vadati, pabbājetuṃ vaṭṭati. Tesu asati bhikkhunā tathārūpassa upaṭṭhākassāpi ārocetabbaṃ ‘‘sahetuko satto iṇapalibodhena na pabbajatī’’ti. Sace so paṭipajjati, pabbājetabbo. Sacepi attano kappiyabhaṇḍaṃ atthi, ‘‘etaṃ dassāmī’’ti pabbājetabbo. Sace pana neva ñātakādayo paṭipajjanti, na attano dhanaṃ atthi, ‘‘pabbājetvā bhikkhāya caritvā mocessāmī’’ti pabbājetuṃ na vaṭṭati. Sace pabbājeti dukkaṭaṃ. Palātopi ānetvā dātabbo. No ce deti, sabbaṃ iṇaṃ gīvā hoti. Ajānitvā pabbājayato anāpatti. Passantena pana ānetvā iṇasāmikānaṃ dassetabbo. Apassantassa gīvā na hoti.

Sace iṇāyiko aññaṃ desaṃ gantvā pucchiyamānopi ‘‘nāhaṃ kassaci kiñci dhāremī’’ti vatvā pabbajati, iṇasāmiko ca taṃ pariyesanto tattha gacchati, daharo taṃ disvā palāyati, so ca theraṃ upasaṅkamitvā ‘‘ayaṃ bhante kena pabbājito, mama ettakaṃ nāma dhanaṃ gahetvā palāto’’ti vadati, therena vattabbaṃ ‘‘mayā upāsaka ‘aṇaṇo aha’nti vadanto pabbājito, kiṃ dāni karomi, passa me pattacīvaramatta’’nti ayaṃ tattha sāmīci. Palāte pana gīvā na hoti.

Sace pana naṃ therassa sammukhāva disvā ‘‘ayaṃ mama iṇāyiko’’ti vadati, ‘‘tava iṇāyikaṃ tvameva jānāhī’’ti vattabbo. Evampi gīvā na hoti. Sacepi so ‘‘pabbajito ayaṃ idāni kuhiṃ gamissatī’’ti vadati, therena ‘‘tvaṃyeva jānāhī’’ti vattabbo. Evampissa palāte gīvā na hoti. Sace pana thero ‘‘kuhiṃ dāni ayaṃ gamissati, idheva acchatū’’ti vadati, so ce palāyati, gīvā hoti. Sace so sahetukasatto hoti vattasampanno, therena ‘‘īdiso aya’’nti vattabbaṃ. Iṇasāmiko ce ‘‘sādhū’’ti vissajjeti, iccetaṃ kusalaṃ. Sace pana ‘‘upaḍḍhupaḍḍhaṃ dethā’’ti vadati, dātabbaṃ. Aparena samayena atiārādhako hoti, ‘‘sabbaṃ dethā’’ti vuttepi dātabbameva. Sace pana uddesaparipucchādīsu kusalo hoti bahūpakāro bhikkhūnaṃ, bhikkhācāravattena pariyesitvāpi iṇaṃ dātabbamevāti.

Iṇāyikavatthukathā niṭṭhitā.

Dāsavatthukathā



诸比丘，“乞讨者”是指那些因父母等而获得乞讨的，或是自己获得乞讨的人，或是经过父母的帮助而获得的乞讨，这样的人被称为乞讨者。他所获得的乞讨应由他人承担。因此，若是其他亲属帮助他获得乞讨，则不算是乞讨者。因为他们没有权力去帮助他，所以应当允许他出家，其他的则不应允许。若是他的亲属说：“我们会给予他，请允许他出家”，或者其他人看到他有出家资格而说：“请允许他出家，我会给予他乞讨”，则应当允许他出家。在这些情况下，若有比丘，应当告知这样的助手：“因乞讨而获得的生存者不能出家。”若他开始出家，则应允许他出家。若他有自己的合适的财物，若说“我会给予他”，则应允许他出家。若是亲属等人不开始行动，且自己没有财物，若说“出家后我会通过乞讨来解脱”，则不应允许他出家。若他出家则为不善。若他逃跑后被带回来，则应给予他。若不给予，则所有的乞讨都将成为他的负担。若是无知而被允许出家，则不算有过失。若是他看到而被带回来，应当向乞讨者展示。若他未看到，则不算有负担。
若乞讨者前往其他地方被询问时，若说“我不为任何人承担乞讨”，而乞讨者也前往那里寻找他，年轻人看到后逃跑，他则应前往长老处说：“尊者，他是我的乞讨者，我带着这样的财物逃跑。”长老应当这样说：“我告诉你，‘我没有任何东西’。”这样在那里的情况是合适的。若他看到长老而说：“这是我的乞讨者”，则应当说：“你知道你的乞讨者。”这样也不算有负担。若他问：“这个出家人现在要去哪里？”长老应当说：“你自己知道。”这样在他逃跑时也不算有负担。若长老说：“他现在要去哪里，留在这里就好。”若他逃跑，则会有负担。若他是有生存能力的，长老应当说：“这样的情况。”若乞讨者说：“很好”，则这是善行。若他说：“请给我一半”，则应给予。若是稍后他过于贪婪，若说“请全部给我”，则应给予。若他在提问和询问方面有善行，若对比丘有很大帮助，则应给予乞讨。
关于乞讨者的讨论已结束。
关于奴隶的讨论。

97.Na bhikkhave dāsoti ettha cattāro dāsā – antojāto, dhanakkīto, karamarānīto, sāmaṃ dāsabyaṃ upagatoti. Tattha antojāto nāma jātidāso gharadāsiyā putto. Dhanakkīto nāma mātāpitūnaṃ santikā putto vā sāmikānaṃ santikā dāso vā dhanaṃ datvā dāsacārittaṃ āropetvā kīto. Ete dvepi na pabbājetabbā. Pabbājentena tattha tattha cārittavasena adāsaṃ katvā pabbājetabbā.

Karamarānīto nāma tiroraṭṭhaṃ vilopaṃ vā katvā upalāpetvā vā tiroraṭṭhato bhujissamānusakāni āharanti, antoraṭṭheyeva vā katāparādhaṃ kiñci gāmaṃ rājā ‘‘vilumpathā’’ti āṇāpeti, tato mānusakānipi āharanti. Tattha sabbe purisā dāsā, itthiyo dāsiyo. Evarūpo karamarānīto dāso yehi ānīto, tesaṃ santike vasanto vā bandhanāgāre baddho vā purisehi rakkhiyamāno vā na pabbājetabbo. Palāyitvā pana gato, gataṭṭhāne pabbājetabbo. Raññā tuṭṭhena ‘‘karamarānītake muñcathā’’ti vatvā vā sabbasādhāraṇena vā nayena bandhanā mokkhe kate pabbājetabbova.

Sāmaṃ dāsabyaṃ upagato nāma jīvitahetu vā ārakkhahetu vā ‘‘ahaṃ te dāso’’ti sayameva dāsabhāvaṃ upagato. Rājūnaṃ hatthiassagomahiṃsagopakādayo viya, tādiso dāso na pabbājetabbo. Rañño vaṇṇadāsīnaṃ puttā honti amaccaputtasadisā, tepi na pabbājetabbā. Bhujissitthiyo asaṃyatā vaṇṇadāsīhi saddhiṃ vicaranti, tāsaṃ putte pabbājetuṃ vaṭṭati. Sace sayameva paṇṇaṃ āropenti, na vaṭṭati. Bhaṭiputtakagaṇādīnaṃ dāsāpi tehi adinnā na pabbājetabbā. Vihāresu rājūhi ārāmikadāsā nāma dinnā honti, tepi pabbājetuṃ na vaṭṭati. Bhujisse pana katvā pabbājetuṃ vaṭṭati. Mahāpaccariyaṃ ‘‘antojātadhanakkītake ānetvā bhikkhusaṅghassa ārāmike demāti denti, takkaṃ sīse āsittakasadisāva honti, te pabbājetuṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Kurundiyaṃ pana ‘‘ārāmikaṃ demāti kappiyavohārena denti, yena kenaci vohārena dinno hotu, neva pabbājetabbo’’ti vuttaṃ. Duggatamanussā saṅghaṃ nissāya jīvissāmāti vihāre kappiyakārakā honti, etepi pabbājetuṃ vaṭṭati. Yassa mātāpitaro dāsā, mātā eva vā dāsī, pitā adāso, taṃ pabbājetuṃ na vaṭṭati. Yassa pana mātā adāsī, pitā dāso, taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati. Bhikkhussa ñātakā vā upaṭṭhākā vā dāsaṃ denti ‘‘imaṃ pabbājetha, tumhākaṃ veyyāvaccaṃ karissatī’’ti attanovāssa dāso atthi, bhujisso katova pabbājetabbo. Sāmikā dāsaṃ denti ‘‘imaṃ pabbājetha, sace abhiramissati, adāso vibbhamissati ce, amhākaṃ dāsova bhavissatīti ayaṃ tāvakāliko nāma, taṃ pabbājetuṃ na vaṭṭatī’’ti kurundiyaṃ vuttaṃ. Nissāmikadāso hoti, sopi bhujisso katova pabbājetabbo. Ajānanto pabbājetvā vā upasampādetvā vā pacchā jānāti, bhujissaṃ kātumeva vaṭṭati.


诸比丘，“奴隶”在此有四种——内种奴、富奴、劳工奴、以及同样的奴隶。内种奴是指出生为奴的家庭奴隶的儿子。富奴是指在父母或主人面前，给予财物后被认为是奴隶的人。以上这两种都不应被允许出家。被允许出家的人应当是在某个地方因奴隶身份而未被给予的。
劳工奴是指在逃亡或被捕后被带回的人，或是在某个地方因犯下罪行而被国王命令“抓捕”的人，这些人也会被带回。所有这些人都是男性奴隶，女性则是女奴。这样的劳工奴，若是被带来，若在他们面前生活，或者被囚禁在监狱中，或被人保护，也不应被允许出家。若是逃跑后被带回来，则应被允许出家。国王满意地说“释放劳工奴”，或者以其他方式释放他们，皆应被允许出家。
同样的奴隶是指因生存或保护而“我就是你的奴隶”而自愿成为奴隶的人。像国王的象、马、牛等奴隶，像这样的奴隶不应被允许出家。国王的女奴的儿子们与大臣的儿子相似，他们也不应被允许出家。若是男性奴隶与女奴一起生活，他们的儿子应被允许出家。若他们自己不愿意，则不应被允许出家。国王的儿子们是大臣的儿子，若他们被给予的奴隶不应被允许出家。若是住在修道院中，国王的奴隶则被给予，亦不应被允许出家。若是被允许出家则应被允许出家。若是被给予的奴隶，若是被国王给予的奴隶，则应被允许出家。若是在修道院中被给予的奴隶，若是被允许出家则应被允许出家。
若是一个人的父母是奴隶，母亲是奴隶，父亲是自由人，则不应被允许出家。若是母亲是自由人，父亲是奴隶，则应被允许出家。若比丘的亲属或助手给予奴隶“请允许他出家，他会为你们服务”，若他是自由人的奴隶，则应被允许出家。主人给予奴隶“请允许他出家，若他愿意则是自由人”，这样的情况在库伦地被提及。若是依赖于他人生活的奴隶，若是被允许出家则应被允许出家。若他不知道而被允许出家，或者被允许后再知道，则应当为奴隶的身份而被允许出家。


Imassa ca atthassa pakāsanatthaṃ idaṃ vatthuṃ vadanti – ekā kira kuladāsī ekena saddhiṃ anurādhapurā palāyitvā rohaṇe vasamānā puttaṃ paṭilabhi, so pabbajitvā upasampannakāle lajjī kukkuccako ahosi. Athekadivasaṃ mātaraṃ pucchi – ‘‘kiṃ upāsike tumhākaṃ bhātā vā bhaginī vā natthi, na kañci ñātakaṃ passāmī’’ti. ‘‘Tāta, ahaṃ anurādhapure kuladāsī, tava pitarā saddhiṃ palāyitvā idha vasāmī’’ti. Sīlavā bhikkhu ‘‘asuddhā kira me pabbajjā’’ti saṃvegaṃ labhitvā mātaraṃ tassa kulassa nāmagottaṃ pucchitvā anurādhapuraṃ āgamma tassa kulassa gharadvāre aṭṭhāsi. ‘‘Aticchatha bhante’’ti vuttepi nātikkami, te āgantvā ‘‘kiṃ bhante’’ti pucchiṃsu. ‘‘Tumhākaṃ itthannāmā dāsī palātā atthī’’ti? Atthi bhante. Ahaṃ tassā putto, sace maṃ tumhe anujānātha, pabbajjaṃ labhāmi, tumhe mayhaṃ sāmikāti . Te haṭṭhatuṭṭhā hutvā ‘‘suddhā bhante tumhākaṃ pabbajjā’’ti taṃ bhujissaṃ katvā mahāvihāre vasāpesuṃ catūhi paccayehi paṭijaggantā. Thero taṃ kulaṃ nissāya vasamānoyeva arahattaṃ pāpuṇīti.

Dāsavatthukathā niṭṭhitā.

Kammārabhaṇḍuvatthādikathā

98-9.Kammārabhaṇḍūti tulādhāramuṇḍako suvaṇṇakāraputto, pañcasikho taruṇadārakoti vuttaṃ hoti. Saṅghaṃ apaloketuṃ bhaṇḍukammāyāti saṅghaṃ bhaṇḍukammatthāya āpucchituṃ anujānāmīti attho. Tatrāyaṃ āpucchanavidhi – sīmāpariyāpanne bhikkhū sannipātetvā pabbajjāpekkhaṃ tattha netvā ‘‘saṅghaṃ bhante imassa dārakassa bhaṇḍukammaṃ āpucchāmī’’ti tikkhattuṃ vā dvikkhattuṃ vā sakiṃ vā vattabbaṃ. Ettha ca ‘‘imassa dārakassa bhaṇḍukammaṃ āpucchāmī’’tipi ‘‘imassa samaṇakaraṇaṃ āpucchāmī’’tipi ‘‘imassa pabbājanaṃ āpucchāmī’’tipi ‘‘ayaṃ samaṇo hotukāmo’’tipi ‘‘ayaṃ pabbajitukāmo’’tipi vattuṃ vaṭṭatiyeva.

Sace sabhāgaṭṭhānaṃ hoti, dasa vā vīsaṃ vā tiṃsaṃ vā bhikkhū vasantīti paricchedo paññāyati, tesaṃ ṭhitokāsaṃ vā nisinnokāsaṃ vā gantvāpi purimanayeneva āpucchitabbaṃ. Pabbajjāpekkhaṃ vināva daharabhikkhū vā sāmaṇere vā pesetvāpi ‘‘eko bhante pabbajjāpekkho atthi tassa bhaṇḍukammaṃ āpucchāmā’’tiādinā nayena āpucchāpetuṃ vaṭṭati.

Sace keci bhikkhū senāsanaṃ vā gumbādīni vā pavisitvā niddāyanti vā samaṇadhammaṃ vā karonti, āpucchakā ca pariyesantāpi adisvā ‘‘sabbe āpucchitā amhehī’’ti saññino honti, pabbajjā nāma lahukaṃ kammaṃ, tasmā pabbajito supabbajitova pabbājentassāpi anāpatti.

Sace pana mahāvihāro hoti anekabhikkhusahassāvāso, sabbe bhikkhū sannipātetumpi dukkaraṃ, pageva paṭipāṭiyā āpucchituṃ, khaṇḍasīmāyaṃ vā ṭhatvā nadīsamuddādīni vā gantvā pabbājetabbo. Yo pana navamuṇḍo vā hoti vibbhantako vā nigaṇṭhādīsu aññataro vā dvaṅgulakeso vā ūnadvaṅgulakeso vā, tassa kesacchedanakiccaṃ natthi, tasmā bhaṇḍukammaṃ anāpucchitvāpi tādisaṃ pabbājetuṃ vaṭṭati. Dvaṅgulātirittakeso pana yo hoti antamaso ekasikhāmattadharopi, so bhaṇḍukammaṃ āpucchitvāva pabbājetabbo. Upālivatthu mahāvibhaṅge vuttanayameva.



这段文本的内容如下：
为了阐明这个意义，讲述这个故事——有一个家族的女奴与一名男子一起，从阿努拉达布尔（现代阿努拉德普拉）逃跑后，在罗汉（现代罗汉）生活，生下了一个儿子。这个儿子出家后，在获得出家时感到羞愧和不安。一天，他询问母亲：“尊者，你有兄弟或姐妹吗？我看不到任何亲属。”她回答：“儿子，我是阿努拉达布尔的家族女奴，与你的父亲一起逃跑，现在我住在这里。”一位有德行的比丘因感到“我的出家是不洁净的”，于是向她询问这个家族的名字和姓氏，随后来到阿努拉达布尔，在这个家族的家门口站着。他说：“请您稍等。”虽然他没有离开，但他们来问：“尊者，有什么事？”他说：“你们的女奴逃跑了，对吗？”他们回答：“是的，尊者。”他说：“我是她的儿子，如果你们允许我，我将获得出家，你们是我的主人。”他们立刻高兴地说：“尊者，你的出家是洁净的。”于是他们把他带到大寺院中，给予他四种供养。长老因这个家族而住在此地，最终达到了阿罗汉果。
关于奴隶的讨论已结束。
关于工匠和财物的讨论
98-9. 工匠是指称重的金匠，金属工匠的儿子，年轻男孩等。这里的意思是允许询问僧团的财物。这里的询问程序是——在边界范围内聚集比丘，带来需要出家的请求，询问：“尊者，我想询问这个男孩的财物。”可以询问一次或两次，或者直接询问。在这里，可以说“我想询问这个男孩的财物”，也可以说“我想询问这个出家请求”，或者“我想询问他的出家资格”，或者“他想成为出家人”，或者“他想出家”。
如果有十、二十或三十位比丘在场，便可以明确询问，前往他们所在的地方或坐着的地方询问。即使没有出家请求，也可以派遣年轻比丘或出家人前去询问：“尊者，我想询问这个男孩的财物。”
如果有些比丘进入卧室或房间睡觉，或者进行修行，询问者在寻找时未见到他们，便会认为“我们都被询问过了”。出家是轻松的事情，因此出家人即便是被允许出家也不会有过失。
如果是大寺院，居住着成千上万的比丘，聚集所有比丘也很困难，尤其是在特定的地方进行询问，或者前往河流、海洋等地方出家。如果是新剃发的，或是混乱不堪的，或者在其他教派中，若是有两根指头长的，或是少于两根指头的，这样的人没有剃发的必要，因此可以在未询问的情况下出家。若是剃发超过两根的，最少应剃一根，便应在询问后出家。关于乌帕利的讨论在《大分解》中已有说明。

100.Ahivātakarogenāti māribyādhinā; yatra hi so rogo uppajjati, taṃ kulaṃ dvipadacatuppadaṃ sabbaṃ nassati, yo bhittiṃ vā chadanaṃ vā bhinditvā palāyati, tirogāmādigato vā hoti, so muccati. Tathā cettha pitāputtā mucciṃsu. Tena vuttaṃ – ‘‘pitāputtakā sesā hontī’’ti.

Kākuḍḍepakanti yo vāmahatthena leḍḍuṃ gahetvā nisinno sakkoti āgatāgate kāke uḍḍāpetvā purato nikkhittaṃ bhattaṃ bhuñjituṃ, ayaṃ kākuḍḍepako nāma, taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati.

102.Ittaroti appamattako; katipāhameva vāso bhavissatīti attho.

103.Ogaṇenāti parihīnagaṇena; appamattakena bhikkhusaṅghenāti attho. Abyattena yāvajīvanti ettha sacāyaṃ vuḍḍhataraṃ ācariyaṃ na labhati, upasampadāya saṭṭhivasso vā sattativasso vā hotu, navakatarassāpi byattassa santike ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā ‘‘ācariyo me āvuso hohi, āyasmato nissāya vacchāmī’’ti evaṃ tikkhattuṃ vatvā nissayo gahetabbova. Gāmappavesanaṃ āpucchantenāpi ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā gāmappavesanaṃ āpucchāmi ācariyā’’ti vattabbaṃ. Esa nayo sabbaāpucchanesu. Pañcakachakkesu cettha yattakaṃ sutaṃ nissayamuttakassa icchitabbaṃ, taṃ bhikkhunovādakavaṇṇanāyaṃ vuttaṃ. Tassa natthitāya ca appassuto; atthitāya ca bahussutoti veditabbo. Sesaṃ vuttanayeneva.

Kammārabhaṇḍuvatthādikathā niṭṭhitā.

Rāhulavatthukathā



“阿希瓦塔卡罗根”是指由魔鬼病引起的；在那里，若此病出现，整个家族，包括人类和四足动物，都会灭亡，若有人打破墙壁或遮挡物逃跑，或是逃往隐秘之处，则会得救。因此，父亲和儿子也会得救。故而说：“父子等其他人也会得救。”
“卡库德佩卡”是指用左手抓住一块食物，坐着时可以把来往的乌鸦吓跑，吃掉面前放着的食物，这叫做卡库德佩卡，应当允许他出家。
“伊塔罗”是指少量的；意味着只会有几天的居住。
“欧嘎涅那”是指少数的群体；意味着是小规模的比丘僧团。若不在这里，若没有更年长的老师，若在获得出家后，若六十岁或七十岁，甚至是新出家的，也应当坐在老师的身边，双手合十地说：“尊者，请成为我的老师，我依赖于您。”这样说三次后，应当被允许出家。若询问进入村庄时，也应当坐在老师的身边，双手合十地说：“尊者，我想询问进入村庄的事。”这样说是适宜的。这是所有询问的原则。在五十个或六十个比丘的情况下，若是所学的内容是应当被依赖的，便应当在比丘的教导中有说明。若没有，便是少闻；若有，便是多闻。其他的内容按上述方式说明。
关于工匠和财物的讨论已结束。
关于拉胡拉的讨论。

105.Yenakapilavatthu tena cārikaṃ pakkāmīti ettha ayaṃ anupubbikathā. Suddhodanamahārājā kira bodhisattassa abhinikkhamanadivasato paṭṭhāya ‘‘mama putto buddho bhavissāmīti nikkhanto, jāto nu kho buddho’’ti pavattisavanatthaṃ ohitasotova viharati. So bhagavato padhānacariyañca sambodhiñca dhammacakkappavattanādīni ca suṇanto ‘‘idāni kira me putto rājagahaṃ upanissāya viharatī’’ti sutvā ekaṃ amaccaṃ āṇāpesi – ‘‘ahaṃ tāta vuḍḍho mahallako, sādhu me jīvantasseva puttaṃ dassehī’’ti. So ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā purisasahassaparivāro rājagahaṃ gantvā bhagavato pāde vanditvā nisīdi. Athassa bhagavā dhammakathaṃ kathesi, so pasīditvā pabbajjañceva upasampadañca yāci. Tato naṃ bhagavā ehibhikkhūpasampadāya upasampādesi , so sapariso arahattaṃ patvā tattheva phalasamāpattisukhaṃ anubhavamāno vihāsi. Rājā teneva upāyena aparepi aṭṭha dūte pahiṇi, tepi sabbe saparisā tatheva arahattaṃ patvā tattheva vihariṃsu. ‘‘Iminā nāma kāraṇena te nāgacchantī’’ti rañño koci pavattimattampi ārocento natthi.

Atha rājā bodhisattena saddhiṃ ekadivasaṃjātaṃ kāḷudāyiṃ nāma amaccaṃ pahiṇitukāmo purimanayeneva yāci, so ‘‘sace ahaṃ pabbajituṃ labhāmi, dassessāmī’’ti āha. Taṃ rājā ‘‘pabbajitvāpi me puttaṃ dassehī’’ti pahiṇi; sopi purisasahassaparivāro gantvā tatheva saparivāro arahattaṃ pāpuṇi. So ekadivasaṃ sambhatesu sabbasassesu vissaṭṭhakammantesu janapadamanussesu pupphitesu thalajajalajapupphesu paṭipajjanakkhame magge bhagavantaṃ vanditvā saṭṭhimattāhi gāthāhi gamanavaṇṇaṃ vaṇṇesi. Bhagavā ‘‘kimeta’’nti pucchi. ‘‘Bhante tumhākaṃ pitā suddhodanamahārājā mahallakomhi, jīvantasseva me puttaṃ dassehī’’ti maṃ pesesi, sādhu bhante bhagavā ñātakānaṃ saṅgahaṃ karotu, kālo cārikaṃ pakkamitunti. Tena hi saṅghassa ārocehi, ‘‘bhikkhū gamiyavattaṃ pūressantī’’ti. ‘‘Sādhu bhante’’ti thero tathā akāsi. Bhagavā aṅgamagadhavāsīnaṃ kulaputtānaṃ dasahi sahassehi kapilavatthuvāsīnaṃ dasahīti sabbeheva vīsatisahassehi khīṇāsavehi parivuto rājagahā nikkhamitvā rājagahato saṭṭhiyojanikaṃ kapilavatthuṃ divase divase yojanaṃ gacchanto dvīhi māsehi pāpuṇissāmīti aturitacārikaṃ pakkāmi. Tena vuttaṃ – ‘‘yena kapilavatthu tena cārikaṃ pakkāmī’’ti.

Evaṃ pakkante ca bhagavati udāyitthero nikkhantadivasato paṭṭhāya suddhodanamahārājassa gehe bhattakiccaṃ karoti. Rājā theraṃ parivisitvā pattaṃ gandhacuṇṇena ubbaṭṭetvā uttamabhojanassa pūretvā ‘‘bhagavato dehī’’ti therassa hatthe ṭhapeti. Theropi tatheva karoti. Iti bhagavā antarāmagge raññoyeva piṇḍapātaṃ paribhuñji. Theropi ca bhattakiccāvasāne divase divase rañño āroceti ‘‘ajja bhagavā ettakaṃ āgato’’ti, buddhaguṇapaṭisaṃyuttāya ca kathāya sākiyānaṃ bhagavati saddhaṃ uppādesi. Teneva naṃ bhagavā ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ kulappasādakānaṃ yadidaṃ kāḷudāyī’’ti etadagge ṭhapesi.


“由此，前往卡皮拉瓦土”是指这段逐步叙述。净饭王自从菩萨出家那天起，便想着“我的儿子将成为佛”，因此他专注于此。听闻佛陀的修行、觉悟、法轮转动等事迹后，他想：“现在我的儿子在王舍城生活。”于是，他命令一位大臣：“我年老体衰，希望能见到我的儿子。”这位大臣回应：“好。”然后带着成千上万的男子前往王舍城，向佛陀顶礼后坐下。佛陀为他讲法，他听后，恳求出家和获得出家资格。佛陀于是以“来吧，出家吧”的方式给予他出家资格，他和随行的人一起获得了阿罗汉果，享受着果位的快乐。王也以同样的方式派遣了八位使者，他们也都获得了阿罗汉果，继续在那儿生活。王对他们说：“正因如此，他们不愿意来。”没有人向国王报告任何事情。
随后，国王想派遣一位名叫卡卢达伊的大臣去与菩萨见面，于是请求他：“如果我能出家，我会让你见到。”国王说：“即使出家后，我也希望能见到我的儿子。”于是他派遣这位大臣；这位大臣带着成千上万的男子前往，并同样获得了阿罗汉果。有一天，在所有的食物和供养被准备好时，他在城市的人们面前，向佛陀顶礼，吟诵了六十句诗歌。佛陀问：“这是什么？”他回答：“尊者，你的父亲净饭王已年迈，请让我见到我的儿子。”于是他被派去，尊者希望能为亲属聚集，时机已到，准备出发。因此，告知僧团：“比丘们准备出发。”长老如是行事。佛陀带着一万名来自安哥马迦的家族子弟，十万名来自卡皮拉瓦土的家族子弟，所有人都围绕着他，离开王舍城，朝向卡皮拉瓦土，日复一日地行走，计划在两个月内抵达。因此说：“由此，前往卡皮拉瓦土。”
当佛陀出发时，乌达耶长老从净饭王的家中开始准备食物。国王陪伴着长老，盛着香粉，准备丰盛的饮食，放在长老的手中。长老也如是行事。于是，佛陀在中途享用了国王的施食。长老在饮食结束后，每天向国王报告：“今天佛陀已到达此地。”通过与佛陀的美德相关的谈话，萨基亚人对佛陀生起信心。因此，佛陀说：“比丘们，我的弟子中，最优秀的就是卡卢达伊。”如此，卡卢达伊被列为最优秀的弟子。


Sākiyāpi kho anuppatte bhagavati ‘‘amhākaṃ ñātiseṭṭhaṃ passissāmā’’ti sannipatitvā bhagavato vasanaṭṭhānaṃ vīmaṃsamānā nigrodhasakkassa ārāmo ramaṇīyoti sallakkhetvā tattha sabbaṃ paṭijagganavidhiṃ kāretvā gandhapupphādihatthā paccuggamanaṃ karontā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍite daharadahare nāgarikadārake ca dārikāyo ca paṭhamaṃ pahiṇiṃsu, tato rājakumāre ca rājakumārikāyo ca tesaṃ anantarā sāmaṃ gantvā gandhapupphacuṇṇādīhi pūjayamānā bhagavantaṃ gahetvā nigrodhārāmameva agamaṃsu. Tatra bhagavā vīsatisahassakhīṇāsavaparivuto paññattavarabuddhāsane nisīdi. Sākiyā mānajātikā mānathaddhā, te ‘‘siddhatthakumāro amhehi daharatarova amhākaṃ kaniṭṭho, bhāgineyyo, putto, nattā’’ti cintetvā daharadahare rājakumāre āhaṃsu – ‘‘tumhe vandatha, mayaṃ tumhākaṃ piṭṭhito nisīdissāmā’’ti.

Tesu evaṃ nisinnesu bhagavā tesaṃ ajjhāsayaṃ oloketvā ‘‘na maṃ ñātī vandanti, handa ne vandāpayissāmī’’ti abhiññāpādakaṃ catutthajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya iddhiyā ākāsaṃ abbhuggantvā tesaṃ sīse pādapaṃsuṃ okiramāno viya kaṇḍambamūle yamakapāṭihāriyasadisaṃ pāṭihāriyamakāsi. Rājā taṃ acchariyaṃ disvā āha – ‘‘bhagavā tumhākaṃ maṅgaladivase brāhmaṇassa vandanatthaṃ upanītānaṃ pāde vo parivattitvā brāhmaṇassa matthake patiṭṭhite disvāpi ahaṃ tumhe vandiṃ, ayaṃ me paṭhamavandanā. Vappamaṅgaladivase jambucchāyāya sirisayane nipannānaṃ vo jambucchāyāya aparivattanaṃ disvāpi pāde vandiṃ, ayaṃ me dutiyavandanā. Idāni imaṃ adiṭṭhapubbaṃ pāṭihāriyaṃ disvāpi tumhākaṃ pāde vandāmi, ayaṃ me tatiyavandanā’’ti.

Suddhodanamahārājena pana vandite bhagavati avanditvā ṭhito nāma ekasākiyopi nāhosi, sabbeyeva vandiṃsu. Iti bhagavā ñātayo vandāpetvā ākāsato oruyha paññatte āsane nisīdi. Nisinne bhagavati sikhāppatto ñātisamāgamo ahosi, sabbe ekaggā sannipatiṃsu. Tato mahāmegho pokkharavassaṃ vassi, tambavaṇṇamudakaṃ heṭṭhā viravantaṃ gacchati. Kassaci sarīre ekabindumattampi na patati, taṃ disvā sabbe acchariyabbhutajātā ahesuṃ. Bhagavā ‘‘na idāneva mayhaṃ ñātisamāgame pokkharavassaṃ vassati, atītepi vassī’’ti imissā aṭṭhuppattiyā vessantarajātakaṃ kathesi. Dhammadesanaṃ sutvā sabbe uṭṭhāya vanditvā padakkhiṇaṃ katvā pakkamiṃsu. Ekopi rājā vā rājamahāmatto vā ‘‘sve amhākaṃ bhikkhaṃ gaṇhathā’’ti vatvā gato nāma natthi.


萨基亚人聚集在佛陀的住所，想着“我们将见到我们的亲属”，在思考尼哥罗达萨卡的园林美丽之后，进行了所有的准备，手中捧着香花，前往那里，首先派遣了年轻的男孩和女孩，随后王子和公主们也紧随其后，带着香花和粉末，朝佛陀走去，最终抵达尼哥罗达园。在那里，佛陀坐在设定的佛座上，周围围绕着二万名已断尽烦恼的人。萨基亚人自尊心强，他们想：“悉达多王子是我们中最年轻的亲属，是我们的弟弟、儿子，非我们莫属。”于是对年轻的王子们说：“你们要向他致敬，我们将坐在你们身后。”
当他们坐下时，佛陀观察到他们的心思，想：“我的亲属不向我致敬，我要让他们致敬。”于是，他进入了第四禅定，随后升空，像一颗星星般飞升，似乎在他们的头顶上洒下了尘土，显现出如同双重神通的神迹。国王看到这一奇迹，便说：“尊者，你们在吉祥日子里，被布施的祭司们送来，看到你们的脚掌转向祭司的头部，我也向你们致敬，这是我的第一次致敬。在吉祥日子里，看到你们的脚掌未转向，便向你们致敬，这是我的第二次致敬。现在，看到这一未曾见过的神迹，我也向你们致敬，这是我的第三次致敬。”
然而，净饭王在向佛陀致敬时，佛陀并未回礼，站着的萨基亚人中没有一个人不向佛陀致敬，大家都向佛陀致敬。于是，佛陀让亲属们致敬后，从空中降下，坐在设定的座位上。坐下后，佛陀与亲属们相聚，大家齐心协力聚集在一起。然后，乌云降下，倾盆大雨，黄色的水流在下面奔腾而过。没有一个水滴落在任何人的身上，看到这一点，所有人都惊讶不已。佛陀说：“不仅是我亲属聚会时下雨，过去也曾下过雨。”因此，佛陀讲述了《维萨萨达摩》故事。听完佛陀的教导，大家起身致敬，绕着佛陀一圈后离去。没有一个国王或大臣说：“明天请收我们的乞食。”


Bhagavā dutiyadivase vīsatibhikkhusahassaparivāro kapilavatthuṃ piṇḍāya pāvisi, na koci paccuggantvā nimantesi vā pattaṃ vā aggahesi. Bhagavā indakhīle ṭhito āvajjesi – ‘‘kathaṃ nu kho pubbe buddhā kulanagare piṇḍāya cariṃsu, kiṃ uppaṭipāṭiyā issarajanānaṃ gharāni agamaṃsu, udāhu sapadānacārikaṃ cariṃsū’’ti. Tato ekabuddhassapi uppaṭipāṭiyā gamanaṃ adisvā ‘‘mayāpi idāni ayameva vaṃso ayaṃ paveṇī paggahetabbā, āyatiñca me sāvakāpi mameva anusikkhantā piṇḍacāriyavattaṃ pūressantī’’ti koṭiyaṃ niviṭṭhagehato paṭṭhāya sapadānaṃ piṇḍāya carati. ‘‘Ayyo kira siddhatthakumāro piṇḍāya caratī’’ti catubhūmakādīsu pāsādesu sīhapañjaraṃ vivaritvā mahājano dassanabyāvaṭo ahosi. Rāhulamātāpi devī ‘‘ayyaputto kira imasmiṃyeva nagare mahatā rājānubhāvena suvaṇṇasivikādīhi vicaritvā idāni kesamassuṃ ohāretvā kāsāyavatthavasano kapālahattho piṇḍāya carati, ‘‘sobhati nu kho no vā’’ti sīhapañjaraṃ vivaritvā olokayamānā bhagavantaṃ nānāvirāgasamujjalāya sarīrappabhāya nagaravīthiyo obhāsetvā buddhasiriyā virocamānaṃ disvā uṇhīsato paṭṭhāya yāva pādatalā narasīhagāthāhi nāma aṭṭhahi gāthāhi abhitthavitvā rañño santikaṃ gantvā ‘‘tumhākaṃ putto piṇḍāya caratī’’ti rañño ārocesi. Rājā saṃviggahadayo hatthena sāṭakaṃ saṇṭhāpayamāno turitaturitaṃ nikkhamitvā vegena gantvā bhagavato purato ṭhatvā āha – ‘‘kiṃ bhante amhe lajjāpetha, kimatthaṃ piṇḍāya caratha, kiṃ ettakānaṃ bhikkhūnaṃ na sakkā bhattaṃ laddhunti evaṃsaññino ahuvatthā’’ti. Vaṃsacārittametaṃ mahārāja amhākanti. Nanu bhante amhākaṃ mahāsammatakhattiyavaṃso nāma vaṃso, tattha ca ekakhattiyopi bhikkhācāro nāma natthīti. Ayaṃ mahārāja vaṃso nāma tava vaṃso, amhākaṃ pana buddhavaṃso vaṃso nāma, sabbabuddhā ca piṇḍacārikā ahesunti antaravīthiyaṃ ṭhitova –

‘‘Uttiṭṭhe nappamajjeyya, dhammaṃ sucaritaṃ care;

Dhammacārī sukhaṃ seti, asmiṃ loke paramhi cā’’ti.

Imaṃ gāthamāha. Gāthāpariyosāne rājā sotāpattiphalaṃ sacchākāsi.

‘‘Dhammaṃ care sucaritaṃ, na naṃ duccaritaṃ care;

Dhammacārī sukhaṃ seti, asmiṃ loke paramhi cā’’ti.

Imaṃ pana gāthaṃ sutvā sakadāgāmiphale patiṭṭhāsi, dhammapālajātakaṃ sutvā anāgāmiphale patiṭṭhāsi, maraṇasamaye setacchattassa heṭṭhā sirisayane nipannoyeva arahattaṃ pāpuṇi. Araññavāsena padhānānuyogakiccaṃ rañño nāhosi.

Sotāpattiphalañca sacchikatvā eva pana bhagavato pattaṃ gahetvā saparisaṃ bhagavantaṃ mahāpāsādaṃ āropetvā paṇītena khādanīyena bhojanīyena parivisi. Bhattakiccāvasāne sabbaṃ itthāgāraṃ āgantvā bhagavantaṃ vandi ṭhapetvā rāhulamātaraṃ. Sā pana ‘‘gaccha ayyaputtaṃ vandāhī’’ti parijanena vuccamānāpi ‘‘sace mayhaṃ guṇo atthi, sayameva ayyaputto āgamissati , āgataṃ naṃ vandissāmī’’ti vatvā na agamāsi. Atha bhagavā rājānaṃ pattaṃ gāhāpetvā dvīhi aggasāvakehi saddhiṃ rājadhītāya sirigabbhaṃ gantvā ‘‘rājadhītā yathāruciyā vandamānā na kiñci vattabbā’’ti vatvā paññatte āsane nisīdi. Sā vegena āgantvā gopphakesu gahetvā pādapiṭṭhiyaṃ sīsaṃ parivattetvā parivattetvā yathājjhāsayaṃ vandi.


佛陀在第二天，带着二万名比丘，进入卡皮拉瓦土乞食，没有人前来迎接或邀请，也没有人拿起钵。佛陀站在天人面前，思考：“过去的佛陀们是如何在家族城市中乞食的？是通过直接进入贵族的家吗？还是通过逐步的乞食？”于是，看到一个佛陀没有直接进入，便想：“我现在也应当如此，这个家族应当被接受，未来的弟子们也应当按照我所教导的乞食方式行事。”从一个家开始，逐步乞食。“听说悉达多王子正在乞食。”于是，在四层楼的窗户中，众人纷纷围观，看到这一情景。拉胡拉的母亲也说：“听说王子正在这个城市中，因王的庇护而在黄金的街道上行走，现在头发披散，身穿袈裟，正在乞食，‘他是否光彩照人’”，于是打开窗户，注视着佛陀，看到他那光辉的身体照耀着城市的街道，佛陀的光辉在闪耀。直到他走到人们的脚底下，吟唱八句人狮歌，便前往国王那里，报告说：“你们的儿子正在乞食。”
国王感到震惊，匆忙整理衣服，迅速前往佛陀面前，问道：“尊者，您为何让我们感到羞愧？为何要乞食？为何这些比丘们无法获得食物，您为何这样想？”这是我们家族的传统，国王说。难道尊者不知道我们伟大的萨曼塔王族吗？在这里，一个王子也没有乞食的习惯吗？”国王说：“这是您的家族，而我们的家族是佛陀的家族，所有的佛陀们都是乞食者。”佛陀站在街道中，吟唱道：
“站起来，不要懈怠，修行善法；
修行善法者，今生与来世皆安乐。”
他吟唱了这首诗。诗歌结束后，国王证得了入流果。
“修行善法，勿行恶法；
修行善法者，今生与来世皆安乐。”
听到这首诗后，他证得了再来果，听完《法护》故事后，他证得了不还果，临终时，安坐在白伞下，便得到了阿罗汉果。以林中修行的方式，对于国王的修行并不适合。
证得入流果后，佛陀拿起钵，与随行的比丘们一起，前往宏伟的宫殿，享用美味的饮食。用餐结束后，回到所有的女人家中，向佛陀致敬，随后去见拉胡拉的母亲。她却说：“去吧，尊者的儿子要去致敬。”虽然她被人们劝说，但她说：“如果我有任何优点，尊者的儿子会自己来到这里，我会向他致敬。”于是，佛陀让国王拿起钵，与两位最优秀的比丘一起，前往国王的女儿那里，佛陀说：“国王的女儿在接受敬礼时，不应有任何言语。”于是，佛陀坐在设定的座位上。她迅速赶来，抓住佛陀的脚，俯身致敬，依照自己的方式行礼。


Rājā rājadhītāya bhagavati sinehabahumānādiguṇasampattiṃ kathesi. Bhagavā ‘‘anacchariyaṃ mahārāja yaṃ idāni paripakke ñāṇe tayā rakkhiyamānā rājadhītā attānaṃ rakkhi, sā pubbe anārakkhā pabbatapāde vicaramānā aparipakke ñāṇe attānaṃ rakkhī’’ti vatvā candakinnarījātakaṃ kathesi.

Taṃdivasameva ca nandarājakumārassa kesavissajjanaṃ paṭṭabandho gharamaṅgalaṃ āvāhamaṅgalaṃ chattamaṅgalanti pañca mahāmaṅgalāni honti. Bhagavā nandaṃ pattaṃ gāhāpetvā maṅgalaṃ vatvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Janapadakalyāṇī kumāraṃ gacchantaṃ disvā ‘‘tuvaṭaṃ kho ayyaputta āgaccheyyāsī’’ti vatvā gīvaṃ pasāretvā olokesi. Sopi bhagavantaṃ ‘‘pattaṃ gaṇhathā’’ti vattuṃ avisahamāno vihāraṃyeva agamāsi. Taṃ anicchamānaṃyeva bhagavā pabbājesi. Iti bhagavā kapilapuraṃ āgantvā dutiyadivase nandaṃ pabbājesi.

Sattame divase rāhulamātā kumāraṃ alaṅkaritvā bhagavato santikaṃ pesesi – ‘‘passa tāta etaṃ vīsatisahassasamaṇaparivutaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ brahmarūpavaṇṇaṃ samaṇaṃ, ayaṃ te pitā, etassa mahantā nidhayo ahesuṃ, tyassa nikkhamanato paṭṭhāya na passāma, gaccha naṃ dāyajjaṃ yāca, ahaṃ tāta kumāro chattaṃ ussāpetvā cakkavattī bhavissāmi, dhanena me attho, dhanaṃ me dehi, sāmiko hi putto pitusantakassā’’ti. Rāhulakumāro bhagavato santikaṃ gantvāva pitusinehaṃ paṭilabhitvā haṭṭhacitto ‘‘sukhā te samaṇa chāyā’’ti vatvā aññampi bahuṃ attano anurūpaṃ vadanto aṭṭhāsi. Bhagavā katabhattakicco anumodanaṃ katvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Kumāropi ‘‘dāyajjaṃ me samaṇa dehi, dāyajjaṃ me samaṇa dehī’’ti bhagavantaṃ anubandhi. Tena vuttaṃ – ‘‘anupubbena cārikaṃ caramāno yena kapilavatthu…pe… dāyajjaṃ me samaṇa dehī’’ti.

Athakho bhagavā āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantesīti bhagavā kumāraṃ na nivattāpesi, parijanopi bhagavatā saddhiṃ gacchantaṃ nivattetuṃ na visahati. Atha ārāmaṃ gantvā ‘‘yaṃ ayaṃ pitusantakaṃ dhanaṃ icchati, taṃ vaṭṭānugataṃ savighātakaṃ, handassa bodhimaṇḍe paṭiladdhaṃ sattavidhaṃ ariyadhanaṃ demi, lokuttaradāyajjassa naṃ sāmikaṃ karomī’’ti āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantesi. Āmantetvā ca panāha – ‘‘tena hi tvaṃ sāriputta rāhulakumāraṃ pabbājehī’’ti. Yasmā ayaṃ dāyajjaṃ yācati, tasmā naṃ lokuttaradāyajjapaṭilābhāya pabbājehīti attho.

Idāni yā sā bhagavatā bārāṇasiyaṃ tīhi saraṇagamanehi pabbajjā ca upasampadā ca anuññātā, tato yasmā upasampadaṃ paṭikkhipitvā garubhāve ṭhapetvā ñatticatutthena kammena upasampadā anuññātā, pabbajjā pana neva paṭikkhittā, na puna anuññātā, tasmā anāgate bhikkhūnaṃ vimati uppajjissati – ‘‘ayaṃ pabbajjā nāma pubbe upasampadāsadisā, kiṃ nu kho idānipi upasampadā viya kammavācāya eva kattabbā, udāhu saraṇagamanehī’’ti. Imañca panatthaṃ viditvā bhagavā puna tīhi saraṇagamanehi sāmaṇerapabbajjaṃ anujānitukāmo, tasmā dhammasenāpati taṃ bhagavato ajjhāsayaṃ viditvā bhagavantaṃ puna pabbajjaṃ anujānāpetukāmo āha – ‘‘kathāhaṃ bhante rāhulakumāraṃ pabbājemī’’ti.


国王向公主讲述佛陀的诸多美德，包括亲情、尊重等。佛陀说：“这并不奇怪，国王，今天你所保护的公主，曾经在山脚下游荡时，没有得到保护，智慧未成熟时也没有得到保护。”于是他讲述了《月神与天女的故事》。
就在那天，南达王子的头发被剪掉，家中举行了五种吉祥仪式，包括吉祥的头饰、吉祥的家居、吉祥的伞。佛陀让南达拿起钵，讲述吉祥的意义，然后起身离开。看到美丽的年轻公主朝他走来，佛陀说：“你们应该来，尊者的儿子。”于是，公主伸长脖子看着佛陀。南达却因无法忍受而回到了寺院。对此，佛陀便让他出家。于是，佛陀在卡皮拉瓦土的第二天让南达出家。
第七天，拉胡拉的母亲打扮好儿子，派他去见佛陀：“看啊，尊者的儿子，二万名比丘围绕着他，金色的、天人般的光辉，正是你的父亲，曾为他积累了丰厚的财富，自他出家以来我们未曾见面，去请求他的遗产，我这位儿子将会成为轮回王，财富对我而言是重要的，财富请给我，儿子自然是父亲的财产。”拉胡拉来到佛陀面前，感受到父亲的亲情，心中一动，便说：“尊者的阴影让你快乐。”他还说了许多与自己相关的话，站在那里。佛陀结束用餐后，表示赞许，起身离开。拉胡拉也紧随其后，喊着：“请给我遗产，尊者，请给我遗产。”
于是佛陀召唤了尊者萨里普塔，佛陀并未阻止王子，随行者也无法阻止他。于是，他们前往园中，佛陀说：“如果他想要父亲的财富，那是顺应因果法则的；我将给予他在菩提树下的七种高贵财富，成为超世的继承者。”于是，佛陀告诉萨里普塔：“所以你要让拉胡拉出家。”因为他请求遗产，所以为了获得超世的遗产而出家。
现在，佛陀在巴那拉市的三次归依中，允许了出家和获得资格，然而，由于拒绝了资格而被排除在外，因而在四种行为中被允许出家，但并未被拒绝。因此，未来的比丘们将会产生疑惑：“这出家是否与过去的资格相似？现在是否应如同获得资格的行为，还是如同归依的行为？”对此，佛陀意识到，想要再次允许出家，因此法军长知道佛陀的意图，便请求佛陀再次允许出家：“尊者，我该如何让拉胡拉出家？”


Atha kho āyasmā sāriputto rāhulakumāraṃ pabbājesīti kumārassa mahāmoggallānatthero kese chinditvā kāsāyāni datvā saraṇāni adāsi. Mahākassapatthero ovādācariyo ahosi. Yasmā pana upajjhāyamūlakā pabbajjā ca upasampadā ca, upajjhāyova tattha issaro, na ācariyo, tasmā vuttaṃ – ‘‘atha kho āyasmā sāriputto rāhulakumāraṃ pabbājesī’’ti.

Evaṃ ‘‘kumāro pabbajito’’ti sutvā uppannasaṃvegena hadayena athakho suddhodano sakkoti sabbaṃ vattabbaṃ. Tattha yasmā uñchācariyāya jīvato pabbajitassa avisesena ‘‘varaṃ yācāmī’’ti vutte ‘‘yācassū’’ti vacanaṃ appatirūpaṃ, na ca buddhānaṃ āciṇṇaṃ, tasmā ‘‘atikkantavarā kho gotama tathāgatā’’ti vuttaṃ. Yañca bhante kappati yañca anavajjanti yaṃ tumhākañceva dātuṃ kappati, anavajjañca hoti, mama ca sampaṭicchanapaccayā viññūhi na garahitabbaṃ , taṃ yācāmīti attho. Tathā nande adhimattaṃ rāhuleti yatheva kira bodhisattaṃ evaṃ nandampi rāhulampi maṅgaladivase nemittakā ‘‘cakkavattī bhavissatī’’ti byākariṃsu. Atha rājā ‘‘puttassa cakkavattisiriṃ passissāmī’’ti ussāhajāto bhagavato pabbajjāya mahantaṃ icchāvighātaṃ pāpuṇi. Tato ‘‘nandassa cakkavattisiriṃ passissāmī’’ti ussāhaṃ janesi, tampi bhagavā pabbājesi. Iti tampi dukkhaṃ adhivāsetvā ‘‘idāni rāhulassa cakkavattisiriṃ passissāmī’’ti ussāhaṃ janesi, tampi bhagavā pabbājesi. Tenassa ‘‘idāni kulavaṃsopi pacchinno, kuto cakkavattisirī’’ti adhikataraṃ dukkhaṃ uppajji. Tena vuttaṃ – ‘‘tathā nande adhimattaṃ rāhule’’ti. Rañño pana ito pacchā anāgāmiphalappatti veditabbā.

Sādhu bhante ayyāti idaṃ kasmā āha? So kira cintesi – ‘‘yatra hi nāma ahampi buddhamāmako dhammamāmako saṅghamāmako samāno attano piyataraputte pabbājiyamāne ñātiviyogadukkhaṃ adhivāsetuṃ na sakkomi, aññe janā puttanattakesu pabbājitesu kathaṃ adhivāsessanti, tasmā aññesampi tāva evarūpaṃ dukkhaṃ mā ahosī’’ti āha. Bhagavā ‘‘sāsane niyyānikakāraṇaṃ rājā vadatī’’ti dhammakathaṃ katvā ‘‘na bhikkhave ananuññāto mātāpitūhi putto pabbājetabbo’’ti sikkhāpadaṃ paññapesi.

Tattha mātāpitūhīti jananijanake sandhāya vuttaṃ. Sace dve atthi, dvepi āpucchitabbā. Sace pitā mato mātā vā, yo jīvati so āpucchitabbo. Pabbajitāpi āpucchitabbāva. Āpucchantena sayaṃ vā gantvā āpucchitabbaṃ, añño vā pesetabbo, so eva vā pesetabbo ‘‘gaccha mātāpitaro āpucchitvā ehī’’ti. Sace ‘‘anuññātomhī’’ti vadati, saddahantena pabbājetabbo. Pitā sayaṃ pabbajito puttampi pabbājetukāmo hoti, mātaraṃ āpucchitvāva pabbājetu. Mātā vā dhītaraṃ pabbājetukāmā, pitaraṃ āpucchitvāva pabbājetu. Pitā puttadārena anatthiko palāyi, mātā ‘‘imaṃ pabbājethā’’ti puttaṃ bhikkhūnaṃ deti, ‘‘pitāssa kuhi’’nti vutte ‘‘cittakeḷiyaṃ kīḷituṃ palāto’’ti vadati, taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati. Mātā kenaci purisena saddhiṃ palātā hoti, pitā pana ‘‘pabbājethā’’ti deti, etthāpi eseva nayo. Pitā vippavuttho hoti, mātā puttaṃ ‘‘pabbājethā’’ti anujānāti, ‘‘pitā tassa kuhi’’nti vutte ‘‘kiṃ tumhākaṃ pitarā, ahaṃ jānissāmī’’ti vadati, pabbājetuṃ vaṭṭatīti kurundiyaṃ vuttaṃ.


于是，尊者萨里普塔让拉胡拉出家，尊者大目犍连剪去他的头发，授予他袈裟，并给予他归依。大迦叶尊者是教导的老师。因为出家的根本是由上师来决定的，只有上师有权，而非老师，因此说：“于是，尊者萨里普塔让拉胡拉出家。”
当听到“王子已出家”时，净饭王心中充满了惊慌，突然感到心痛。因为他知道，依靠乞食而生活的出家人，若说“我请求最好的”，则“我请求”的话显得不合适，也不是佛陀所教导的，因此说：“超越一切的确是如来。”无论是尊者所说的，还是无可指责的，若是你们愿意给予，且无可指责的，那么我请求的意思就是如此。就如同对南达和拉胡拉所说的，正如对菩萨所说的那样，在吉祥日子里预示着“将会成为轮回王”。于是国王心中生出“我将看到我儿子的轮回王的光辉”，因此对佛陀的出家产生了巨大的期望。随后他又产生了“我将看到南达的轮回王的光辉”的期望，佛陀也让他出家。接着，他又因“我将看到拉胡拉的轮回王的光辉”的期望，佛陀也让他出家。因而对他来说，“如今家族的血脉已断，何以谈论轮回王的光辉呢？”因此更加痛苦。于是说：“如同对南达所说的，拉胡拉也如此。”而国王在此之后，将会证得不还果。
“好啊，尊者，您为何这样说？”他思考道：“因为我无法忍受，若我也是佛陀的弟子、法的弟子、僧的弟子，面对自己最亲爱的儿子出家，我无法承受与亲属离别的痛苦，其他人又如何忍受呢？因此希望其他人也不经历这样的痛苦。”佛陀说：“国王所说的确是出家人应当遵循的道理。”于是佛陀制定了戒律：“比丘们，未获父母允许，不得出家。”
其中提到的父母，指的是生身父母。如果有两个父母，必须询问双方。如果父亲已故或母亲已故，仍活着的一方应当被询问。出家人也应被询问。询问时，自己去询问或派他人去询问，或说：“去询问父母，回来再来。”如果说“我已被允许”，则应当相信他可以出家。父亲若已出家，仍然希望让儿子出家，母亲应询问后再让儿子出家。母亲若想让女儿出家，亦应询问父亲后再出家。父亲若因出家而逃避责任，母亲则说“让他出家吧”，若问“父亲在哪里”，则说“他在玩棋”，这时应当让他出家。母亲若与某人私奔，父亲则说“让他出家”，此时也应遵循同样的原则。若父亲离开，母亲则允许儿子出家，若问“父亲在哪里”，则说“我会去了解”，应当让他出家，这在《库伦迪亚》中有提到。


Mātāpitaro matā, dārako cūḷamātādīnaṃ santike saṃvaddho, tasmiṃ pabbājiyamāne ñātakā kalahaṃ vā karonti, khiyyanti vā, tasmā vivādupacchedanatthaṃ āpucchitvāva pabbājetabbo. Anāpucchā pabbājentassa pana āpatti natthi. Daharakāle gahetvā posanakā mātāpitaro nāma honti, tesupi eseva nayo. Putto attānaṃ nissāya jīvati, na mātāpitaro. Sacepi rājā hoti, āpucchitvāva pabbājetabbo. Mātāpitūhi anuññāto pabbajitvā puna vibbhamati, sacepi satakkhattuṃ pabbajitvā vibbhamati, āgatāgatakāle punappunaṃ āpucchitvāva pabbājetabbo. Sace evaṃ vadanti – ‘‘ayaṃ vibbhamitvā gehaṃ āgato amhākaṃ kammaṃ na karoti, pabbajitvā tumhākaṃ vattaṃ na pūreti, natthi imassāpucchanakiccaṃ, āgatāgataṃ pabbājeyyāthā’’ti evaṃ nissaṭṭhaṃ puna anāpucchāpi pabbājetuṃ vaṭṭati.

Yopi daharakāleyeva ‘‘ayaṃ tumhākaṃ dinno, yadā icchatha, tadā pabbājeyyāthā’’ti evaṃ dinno hoti, sopi āgatāgato puna anāpucchāva pabbājetabbo. Yaṃ pana daharakāleyeva ‘‘imaṃ bhante pabbājeyyāthā’’ti anujānitvā pacchā vuḍḍhippattakāle nānujānanti, ayaṃ na anāpucchā pabbājetabbo. Eko mātāpitūhi saddhiṃ bhaṇḍitvā ‘‘pabbājetha ma’’nti āgacchati, ‘‘āpucchitvā ehī’’ti ca vutto ‘‘nāhaṃ gacchāmi, sace maṃ na pabbājetha, vihāraṃ vā jhāpemi, satthena vā tumhe paharāmi, tumhākaṃ ñātakaupaṭṭhākānaṃ vā ārāmacchedanādīhi anatthaṃ uppādemi, rukkhā vā patitvā marāmi, coramajjhaṃ vā pavisāmi, desantaraṃ vā gacchāmī’’ti vadati, taṃ jīvasseva rakkhaṇatthāya pabbājetuṃ vaṭṭati. Sace panassa mātāpitaro āgantvā ‘‘kasmā amhākaṃ puttaṃ pabbājayitthā’’ti vadanti, tesaṃ tamatthaṃ ārocetvā ‘‘rakkhaṇatthāya naṃ pabbājayimha, paññāyatha tumhe puttenā’’ti vattabbā. ‘‘Rukkhā patissāmī’’ti āruhitvā pana hatthapāde muñcantaṃ pabbājetuṃ vaṭṭatiyeva.

Ekopi videsaṃ gantvā pabbajjaṃ yācati, āpucchitvā ce gato, pabbājetabbo. No ce daharabhikkhuṃ pesetvā āpucchāpetvā pabbājetabbo, atidūrañce hoti; pabbājetvāpi bhikkhūhi saddhiṃ pesetvā dassetuṃ vaṭṭati. Kurundiyaṃ pana vuttaṃ – ‘‘sace dūraṃ hoti maggo ca mahākantāro, ‘gantvā āpucchissāmā’ti pabbājetuṃ vaṭṭatī’’ti. Sace pana mātāpitūnaṃ bahū puttā honti, evañca vadanti – ‘‘bhante etesaṃ dārakānaṃ yaṃ icchatha, taṃ pabbājeyyāthā’’ti. Dārake vīmaṃsitvā yaṃ icchati, so pabbājetabbo. Sacepi sakalena kulena vā gāmena vā anuññātaṃ hoti ‘‘bhante imasmiṃ kule vā gāme vā yaṃ icchatha, taṃ pabbājeyyāthā’’ti. Yaṃ icchati, so pabbājetabboti.

Yāvatakevā pana ussahatīti yattake sakkoti.

Rāhulavatthukathā niṭṭhitā.

Sikkhāpadadaṇḍakammavatthukathā

106. Dasasu sikkhāpadesu purimānaṃ pañcannaṃ atikkamo nāsanavatthu , pacchimānaṃ atikkamo daṇḍakammavatthu.



父母若已故，孩子则在小母亲等人的身边成长，在他出家时，亲属之间可能会发生争执或争吵，因此为了避免婚姻的破裂，出家前应当询问。若未询问而出家，则不算违犯。在幼年时期，养育的父母称为父母，对他们也应遵循同样的原则。儿子依赖自己生活，而非依赖父母。即使是国王，也必须在询问后才能出家。若在父母允许后出家，若再度离开，若在出入时反复询问后才能出家。若他们这样说：“他在离家后不再为我们工作，出家后不再履行你们的职责，因此没有必要询问他，出入时应当让他出家。”这样的话则可以不再询问而出家。
若在幼年时说：“这是给你们的，想要时就可以出家”，那么他在出入时也应当不再询问而出家。而在幼年时若说：“请让他出家”，在长大后又不再允许，那么便不应当不再询问而出家。若有一位与父母争执的人来到，说：“请让我出家”，而被告知“请询问后再来”，他则会说：“我不去，如果不让我出家，我会在寺院中静坐，或用法杖打你们，或让你们的亲属受到伤害，或跌落树下而死，或在盗贼中间逃走，或去别的地方。”因此，为了保护生命，应当让他出家。若他的父母来到，问道：“为何要让我们的儿子出家？”则应向他们解释：“为了保护他，我们让他出家，你们应当明白。”若他说“我会跌落树下”，则应当让他出家。
若有人从外地请求出家，若询问后才去，则应当让他出家。若不询问而将幼小的比丘送去，则应当让他出家，若距离太远；即使是出家后，也应当与比丘一起送去。关于《库伦迪亚》中提到的：“若距离太远，路途艰难，‘我去询问’则应当让他出家。”若父母有许多孩子，他们会说：“尊者，愿意让这些孩子出家。”若询问孩子的意愿，则应当让他出家。若是整个家族或村庄允许他出家，则应当说：“尊者，在这个家或村庄中，想要的便可以出家。”他想要的便应当让他出家。
只要他有能力，就应当出家。
拉胡拉的袈裟的讨论到此结束。
关于戒律的讨论
106. 在十条戒律中，前五条的违犯是毁坏的原因，后五条的违犯是惩罚的原因。

107.Appatissāti bhikkhū jeṭṭhakaṭṭhāne issariyaṭṭhāne na ṭhapenti. Asabhāgavuttikāti samānajīvikā na bhavanti, visabhāgajīvikāti attho. Alābhāya parisakkatīti yathā lābhaṃ na labhanti; evaṃ parakkamati. Anatthāyāti upaddavāya. Avāsāyāti ‘‘kinti imasmiṃ āvāse na vaseyyu’’nti parakkamati. Akkosati paribhāsatīti akkosati ceva bhayadassanena ca tajjeti. Bhedetīti pesuññaṃ upasaṃharitvā bhedeti. Āvaraṇaṃ kātunti ‘‘mā idha pavisā’’ti nivāraṇaṃ kātuṃ. Yattha vā vasati yattha vā paṭikkamatīti yattha vasati vā pavisati vā; ubhayenāpi attano pariveṇañca vassaggena pattasenāsanañca vuttaṃ.

Mukhadvārikaṃ āhāraṃ āvaraṇaṃ karontīti ‘‘ajja mā khāda, mā bhuñjā’’ti evaṃ nivārenti. Na bhikkhave mukhadvāriko āhāro āvaraṇaṃ kātabboti ettha ‘‘mā khāda, mā bhuñjā’’ti vadatopi ‘‘āhāraṃ nivāressāmī’’ti pattacīvaraṃ anto nikkhipatopi sabbapayogesu dukkaṭaṃ. Anācārassa pana dubbacasāmaṇerassa daṇḍakammaṃ katvā yāguṃ vā bhattaṃ vā pattacīvaraṃ vā dassetvā ‘‘ettake nāma daṇḍakamme āhaṭe idaṃ lacchasī’’ti vattuṃ vaṭṭati. Bhagavatā hi āvaraṇameva daṇḍakammaṃ vuttaṃ. Dhammasaṅgāhakattherehi pana aparādhānurūpaṃ udakadāruvālikādīnaṃ āharāpanampi kātabbanti vuttaṃ, tasmā tampi kātabbaṃ. Tañca kho ‘‘oramissati viramissatī’’ti anukampāya, na ‘‘nassissati vibbhamissatī’’tiādinayappavattena pāpajjhāsayena ‘‘daṇḍakammaṃ karomī’’ti ca uṇhapāsāṇe vā nipajjāpetuṃ pāsāṇiṭṭhakādīni vā sīse nikkhipāpetuṃ udakaṃ vā pavesetuṃ na vaṭṭati.

Sikkhāpadadaṇḍakammavatthukathā niṭṭhitā.

Anāpucchāvaraṇavatthuādikathā



不应让比丘在高位和权势之处停留。不可分割的生活，即指不应成为共同生活者，分割的生活即是指不应成为不平等的生活。因不获利益而被排斥，即是指他们无法获得收益，因此而努力。因不利而受苦，即是指遭受困扰。因不被接纳而努力，即是指“在这个住所中我不能住”。辱骂和贬损，即是指辱骂和因恐惧而放弃。分裂，即是指将闲话收回而分裂。设障，即是指“不要进入这里”的阻止。无论是住在何处或是退回何处，都可以是住在或进入的地方；两者皆可，指的是他们的住所和雨季的住处以及所提到的军队的营地。
对于口门的食物设障，即是指“今天不要吃，不要享用”，如此而设障。比丘们，口门的食物不应设障，在这里即使说“不要吃，不要享用”，也不能说“我会设障食物”，若将钵内的食物放入内衣，则在所有行为中都是不当的。对于不正当的行为，若对无德的少年施加惩罚，展示粥或饭或钵内的食物，则应说：“在这样的惩罚下你得到了这个。”因为佛陀提到的是设障的惩罚。然而，法集长老们则说，应根据过失的情况，进行水、木、石等的取用，因此也应当进行取用。而且是为了“他将会停止”，而不是为了“不会消失”，因此不应以恶劣的心态去做“我会施加惩罚”，也不应让人躺在热石上，或将石头放在头上，或让水进入。
关于戒律的讨论到此结束。
关于未询问设障的事项等的讨论。

108.Nabhikkhave upajjhāyaṃ anāpucchāti ettha ‘‘tumhākaṃ sāmaṇerassa ayaṃ nāma aparādho, daṇḍakammamassa karothā’’ti tikkhattuṃ vutte, sace upajjhāyo daṇḍakammaṃ na karoti, sayaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sacepi āditova upajjhāyo vadati ‘‘mayhaṃ sāmaṇerānaṃ dose sati tumhe daṇḍakammaṃ karothā’’ti kātuṃ vaṭṭatiyeva. Yathā ca sāmaṇerānaṃ evaṃ saddhivihārikantevāsikānampi daṇḍakammaṃ kātuṃ vaṭṭati.

Apalāḷentīti ‘‘tumhākaṃ pattaṃ dassāma, cīvaraṃ dassāmā’’ti attano upaṭṭhānakaraṇatthaṃ saṅgaṇhanti. Na bhikkhave aññassa parisā apalāḷetabbāti ettha sāmaṇerā vā hontu upasampannā vā, antamaso dussīlabhikkhussāpi parassa parisabhūte bhinditvā gaṇhituṃ na vaṭṭati, ādīnavaṃ pana vattuṃ vaṭṭati ‘‘tayā nhāyituṃ āgatena gūthamakkhanaṃ viya kataṃ dussīlaṃ nissāya viharantenā’’ti. Sace so sayameva jānitvā upajjhaṃ vā nissayaṃ vā yācati, dātuṃ vaṭṭati.

Anujānāmi bhikkhave dasahaṅgehi samannāgataṃ sāmaṇeraṃ nāsetunti ettha kaṇṭakasikkhāpadavaṇṇanāyaṃ vuttāsu tīsu nāsanāsu liṅganāsanāva adhippetā, tasmā yo pāṇātipātādīsu ekampi kammaṃ karoti, so liṅganāsanāya nāsetabbo. Yathā ca bhikkhūnaṃ pāṇātipātādīsu nānāāpattiyo honti, na tathā sāmaṇerānaṃ. Sāmaṇero hi kunthakipillikampi māretvā maṅguraṇḍakampi bhinditvā nāsetabbataṃyeva pāpuṇāti, tāvadevassa saraṇagamanāni ca upajjhāyaggahaṇañca senāsanaggāho ca paṭippassambhati, saṅghalābhaṃ na labhati, liṅgamattameva ekaṃ avasiṭṭhaṃ hoti. So sace ākiṇṇadosova hoti, āyatiṃ saṃvare na tiṭṭhati, nikkaḍḍhitabbo. Atha sahasā virajjhitvā ‘‘duṭṭhu mayā kata’’nti puna saṃvare ṭhātukāmo hoti, liṅganāsanakiccaṃ natthi. Yathānivatthapārutasseva saraṇāni dātabbāni, upajjhāyo dātabbo, sikkhāpadāni pana saraṇagamaneneva ijjhanti. Sāmaṇerānañhi saraṇagamanaṃ bhikkhūnaṃ upasampadakammavācāsadisaṃ, tasmā bhikkhūnaṃ viya catupārisuddhisīlaṃ, imināpi dasasīlāni samādinnāneva honti, evaṃ santepi daḷhīkaraṇatthaṃ āyatiṃ saṃvare patiṭṭhāpanatthaṃ puna dātabbāni. Sace purimikāya puna saraṇāni gahitāni, pacchimikāya vassāvāsikaṃ lacchati. Sace pacchimikāya gahitāni, saṅghena apaloketvā lābho dātabbo.

Adinnādāne tiṇasalākamattenāpi vatthunā, abrahmacariye tīsu maggesu yattha katthaci vippaṭipattiyā, musāvāde hassādhippāyatāyapi musā bhaṇite assamaṇo hoti, nāsetabbataṃ āpajjati. Majjapāne pana bhikkhuno ajānitvāpi bījato paṭṭhāya majjaṃ pivantassa pācittiyaṃ. Sāmaṇero jānitvā pivanto sīlabhedaṃ āpajjati, na ajānitvā. Yāni panassa itarāni pañca sikkhāpadāni, tesu bhinnesu na nāsetabbo, daṇḍakammaṃ kātabbaṃ. Sikkhāpade pana puna dinnepi adinnepi vaṭṭati. Daṇḍakammena pana pīḷetvā āyatiṃ saṃvare ṭhapanatthāya dātabbameva. Sāmaṇerānaṃ majjapānaṃ sacittakaṃ pārājikavatthu, ayaṃ viseso.


比丘们，若没有询问上师，若说“你们的沙弥犯了罪，施加惩罚吧”，若上师不施加惩罚，则应由他自己去施加。若上师一开始就说“在我沙弥有错的时候，你们应该施加惩罚”，则他也应施加惩罚。正如对沙弥一样，也应对信士和弟子施加惩罚。
不应让他们不被照顾，即是指“我们展示你的钵，展示你的袈裟”，为了照顾自己。比丘们，其他的团体不应被忽视，沙弥或已受戒者，至少对于不善的比丘，也不应在他人面前被分开，然而可以说：“从你们来洗澡的人身上，像是被污垢所沾染的恶劣生活”。若他自己知道并请求上师或依赖他，则应给予。
我允许比丘们，若沙弥具备十种条件，则可以被驱逐。在这里提到的是针对有刺的戒律的解释，因此若在杀生等方面做出任何行为，则应被驱逐。正如比丘在杀生等方面有多种过失，而沙弥则没有。沙弥若杀了小虫或打破了小东西，也只是被驱逐而已。此时他仍然会去避难，接受上师的照顾，营地的接纳也不再获得，只有身份仍然存在。如果他因错误而感到羞愧，想要再次保持清净，则没有身份的功能。正如衣物的状态应当被给予，给予上师的应当给予，戒律的功能则通过避难来实现。沙弥的避难就如同比丘的受戒，因此二者也应具备四种清净戒律。即使如此，为了加强他在清净中的地位，仍应给予身份。若在初次的情况下再次被接纳，则在后来的情况下应当获得雨季的接纳。若在后来的情况下被接纳，则应当在僧团中获得利益。
在不偷盗的方面，即使是用草茎的东西，若在不修道的三条道路上，若在任何地方有所偏离，若在说谎时也会成为不受欢迎者，便会犯下不应被驱逐的罪。对酒的饮用，若比丘不知道而从种子开始饮酒，则会被施加惩罚。沙弥若知道饮用，则会犯下破戒，若不知道则不会。至于其他五条戒律，在这些被违反的情况下不应被驱逐，应施加惩罚。而戒律的施加，无论是给予或不给予，都是适用的。而施加惩罚时，为了在清净中保持地位，应当给予身份。沙弥饮酒的情况是属于破戒的原因，这是特别之处。


Avaṇṇabhāsane pana arahaṃ sammāsambuddhotiādīnaṃ paṭipakkhavasena buddhassa vā, svākkhātotiādīnaṃ paṭipakkhavasena dhammassa vā, suppaṭipannotiādīnaṃ paṭipakkhavasena saṅghassa vā avaṇṇaṃ bhāsanto ratanattayaṃ nindanto garahanto ācariyupajjhāyādīhi ‘‘mā evaṃ avacā’’ti avaṇṇabhāsane ādīnavaṃ dassetvā nivāretabbo. Sace yāvatatiyaṃ vuccamāno na oramati, kaṇṭakanāsanāya nāsetabboti kurundiyaṃ vuttaṃ. Mahāaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘sace evaṃ vuccamāno taṃ laddhiṃ nissajjati, daṇḍakammaṃ kāretvā accayaṃ desāpetabbo. Sace na nissajjati, tatheva ādāya paggayha tiṭṭhati, liṅganāsanāya nāsetabbo’’ti vuttaṃ, taṃ yuttaṃ. Ayameva hi nāsanā idha adhippetāti.

Micchādiṭṭhikepi eseva nayo. Sassatucchedānañhi aññataradiṭṭhiko sace ācariyādīhi ovadiyamāno nissajjati, daṇḍakammaṃ kāretvā accayaṃ desāpetabbo. Appaṭinissajjantova nāsetabboti. Bhikkhunidūsako cettha kāmaṃ abrahmacāriggahaṇena gahitova abrahmacāriṃ pana āyatiṃ saṃvare ṭhātukāmaṃ saraṇāni datvā upasampādetuṃ vaṭṭati. Bhikkhunidūsako āyatiṃ saṃvare ṭhātukāmopi pabbajjampi na labhati, pageva upasampadanti etamatthaṃ dassetuṃ ‘‘bhikkhunidūsako’’ti idaṃ visuṃ dasamaṃ aṅgaṃ vuttanti veditabbaṃ.

Anāpucchāvaraṇavatthuādikathā niṭṭhitā.

Paṇḍakavatthukathā

109.Dahare dahareti taruṇe taruṇe. Moḷigalleti thūlasarīre. Hatthibhaṇḍe assabhaṇḍeti hatthigopake ca assagopake ca.

Paṇḍakobhikkhaveti ettha āsittapaṇḍako usūyapaṇḍako opakkamikapaṇḍako pakkhapaṇḍako napuṃsakapaṇḍakoti pañca paṇḍakā. Tattha yassa paresaṃ aṅgajātaṃ mukhena gahetvā asucinā āsittassa pariḷāho vūpasammati, ayaṃ āsittapaṇḍako. Yassa paresaṃ ajjhācāraṃ passato usūyāya uppannāya pariḷāho vūpasammati, ayaṃ usūyapaṇḍako. Yassa upakkamena bījāni apanītāni, ayaṃ opakkamikapaṇḍako. Ekacco pana akusalavipākānubhāvena kāḷapakkhe paṇḍako hoti, juṇhapakkhe panassa pariḷāho vūpasammati, ayaṃ pakkhapaṇḍako. Yo pana paṭisandhiyaṃyeva abhāvako uppanno, ayaṃ napuṃsakapaṇḍakoti. Tesu āsittapaṇḍakassa ca usūyapaṇḍakassa ca pabbajjā na vāritā, itaresaṃ tiṇṇaṃ vāritā. Tesupi pakkhapaṇḍakassa yasmiṃ pakkhe paṇḍako hoti, tasmiṃyevassa pakkhe pabbajjā vāritāti kurundiyaṃ vuttaṃ. Yassa cettha pabbajjā vāritā, taṃ sandhāya idaṃ vuttaṃ – ‘‘anupasampanno na upasampādetabbo upasampanno nāsetabbo’’ti. Sopi liṅganāsaneneva nāsetabbo. Ito paraṃ ‘‘nāsetabbo’’ti vuttesupi eseva nayo.

Paṇḍavatthukathā niṭṭhitā.

Theyyasaṃvāsakavatthukathā



Avaṇṇabhāsane，若以不正之言贬低佛陀，或以不正之言贬低法，或以不正之言贬低僧，皆应当通过显示其危害而加以制止。若在提到第三者时并未贬低，若在《库伦迪亚》中提到的因刺而被驱逐。至于《大阿毗达摩》中提到的，若如此被提及而放弃，施加惩罚后应当使其明白。若不放弃，仍然持有该观点，则应当以身份被驱逐。此处所指的驱逐即为此意。
在错误见者中也是如此。对于破坏生命的持有者，若被师长等劝导而放弃，则应施加惩罚。若不放弃，则不应被驱逐。比丘若因欲望而被指责，因不修道而被抓住，若想要保持清净，则应给予他避难。比丘若想要保持清净，甚至出家也无法获得，若想要接受则应当明确说明“比丘若被指责”即是指这第十项。
关于未询问设障的事项等的讨论到此结束。
关于沙弥的讨论
109. 幼小的幼小，年轻的年轻。粗大的粗大。象的货物与马的货物，象与马的保护者。
在比丘中，五种沙弥分别为：有依止的沙弥、嫉妒的沙弥、随意的沙弥、随风的沙弥、无性别的沙弥。此处，若以他人的身体部位为由，因不洁而被依止者所困扰，则为有依止的沙弥。若因看到他人的行为而因嫉妒而困扰，则为嫉妒的沙弥。若以不正当的方式移走种子，则为随意的沙弥。某些因恶业的果报而成为黑色的沙弥，若因白色的沙弥而感到困扰，则为随风的沙弥。若在再生时没有依赖而产生，则为无性别的沙弥。在这些中，有依止的沙弥和嫉妒的沙弥不受限制，其他三者则受限制。对于随风的沙弥，在其所处的地方被限制，因此在此处提到的应为“未受戒者不应被接纳，已受戒者应被驱逐”。他也应以身份被驱逐。其余的“被驱逐”则应以同样的方式处理。
关于沙弥的讨论到此结束。

110.Purāṇakulaputtoti purāṇassa anukkamena pārijuññaṃ pattassa kulassa putto. Mātipakkhapitipakkhato kolaññā khīṇā vinaṭṭhā matā assāti khīṇakolañño. Anadhigatanti appattaṃ. Phātiṃkātunti vaḍḍhetuṃ. Iṅghāti uyyojanatthe nipāto. Anuyuñjiyamānoti ekamantaṃ netvā kesamassuoropanakāsāyapaṭiggahaṇasaraṇagamanaupajjhāyaggahaṇakammavācānissayadhamme pucchiyamāno. Etamatthaṃ ārocesīti etaṃ sayaṃ pabbajitabhāvaṃ ādito paṭṭhāya ācikkhi.

Theyyasaṃvāsako bhikkhaveti ettha tayo theyyasaṃvāsakā – liṅgatthenako, saṃvāsatthenako, ubhayatthenakoti. Tattha yo sayaṃ pabbajitvā vihāraṃ gantvā na bhikkhuvassāni gaṇeti, na yathāvuḍḍhaṃ vandanaṃ sādiyati, na āsanena paṭibāhati, na uposathapavāraṇādīsu sandissati, ayaṃ liṅgamattasseva thenitattā liṅgatthenako nāma.

Yo pana bhikkhūhi pabbājito sāmaṇero samānopi videsaṃ gantvā ‘‘ahaṃ dasavasso vā vīsativasso vā’’ti musā vatvā bhikkhuvassāni gaṇeti, yathāvuḍḍhaṃ vandanaṃ sādiyati, āsanena paṭibāhati, uposathapavāraṇādīsu sandissati, ayaṃ saṃvāsamattasseva thenitattā saṃvāsatthenako nāma. Bhikkhuvassagaṇanādiko hi sabbopi kiriyabhedo imasmiṃ atthe ‘‘saṃvāso’’ti veditabbo. Sikkhaṃ paccakkhāya ‘‘na maṃ koci jānātī’’ti evaṃ paṭipajjantepi eseva nayo.

Yo pana sayaṃ pabbajitvā vihāraṃ gantvā bhikkhuvassāni gaṇeti, yathāvuḍḍhaṃ vandanaṃ sādiyati, āsanena paṭibāhati, uposathapavāraṇādīsu sandissati, ayaṃ liṅgassa ceva saṃvāsassa ca thenitattā ubhayatthenako nāma. Ayaṃ tividhopi theyyasaṃvāsako anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo, puna pabbajjaṃ yācantopi na pabbājetabbo.

Ettha ca asammohatthaṃ idaṃ pakiṇṇakaṃ veditabbaṃ –

‘‘Rājadubbhikkhakantāra-rogaveribhayehi vā;

Cīvarāharaṇatthaṃ vā, liṅgaṃ ādiyatīdha yo.

Saṃvāsaṃ nādhivāseti, yāva so suddhamānaso;

Theyyasaṃvāsako nāma, tāva esa na vuccatī’’ti.

Tatrāyaṃ vitthāranayo – idhekaccassa rājā kuddho hoti, so ‘‘evaṃ me sotthi bhavissatī’’ti sayameva liṅgaṃ gahetvā palāyati. Taṃ disvā rañño ārocenti. Rājā ‘‘sace pabbajito, na taṃ labbhā kiñci kātu’’nti tasmiṃ kodhaṃ paṭivineti, so ‘‘vūpasantaṃ me rājabhaya’’nti saṅghamajjhaṃ anosaritvāva gihiliṅgaṃ gahetvā āgato pabbājetabbo. Athāpi ‘‘sāsanaṃ nissāya mayā jīvitaṃ laddhaṃ, handa dāni ahaṃ pabbajāmī’’ti uppannasaṃvego teneva liṅgena āgantvā āgantukavattaṃ na sādiyati, bhikkhūhi puṭṭho vā apuṭṭho vā yathābhūtamattānaṃ āvikatvā pabbajjaṃ yācati, liṅgaṃ apanetvā pabbājetabbo. Sace pana vattaṃ sādiyati, pabbajitālayaṃ dasseti, sabbaṃ pubbe vuttaṃ vassagaṇanādibhedaṃ vidhiṃ paṭipajjati, ayaṃ na pabbājetabbo.

Idha panekacco dubbhikkhe jīvituṃ asakkonto sayameva liṅgaṃ gahetvā sabbapāsaṇḍiyabhattāni bhuñjanto dubbhikkhe vītivatte saṅghamajjhaṃ anosaritvāva gihiliṅgaṃ gahetvā āgatoti sabbaṃ purimasadisameva .

Aparo mahākantāraṃ nittharitukāmo hoti, satthavāho ca pabbajite gahetvā gacchati. So ‘‘evaṃ maṃ satthavāho gahetvā gamissatī’’ti sayameva liṅgaṃ gahetvā satthavāhena saddhiṃ kantāraṃ nittharitvā khemantaṃ patvā saṅghamajjhaṃ anosaritvāva gihiliṅgaṃ gahetvā āgatoti sabbaṃ purimasadisameva.


古老家族之子，即是指从古老的家族中获得继承的子孙。若以不正之言贬低佛陀，或以不正之言贬低法，或以不正之言贬低僧，皆应当通过显示其危害而加以制止。若所提到的第三者并未贬低，若在《库伦迪亚》中提到的因刺而被驱逐。至于《大阿毗达摩》中提到的，若如此被提及而放弃，施加惩罚后应当使其明白。若不放弃，仍然持有该观点，则应当以身份被驱逐。此处所指的驱逐即为此意。
在不正见者中也是如此。若某种见解持有者被师长等劝导而放弃，则应施加惩罚。若不放弃，则不应被驱逐。比丘若因欲望而被指责，因不修道而被抓住，若想要保持清净，则应给予他避难。比丘若想要保持清净，甚至出家也无法获得，若想要接受则应当明确说明“比丘若被指责”即是指这第十项。
关于未询问设障的事项等的讨论到此结束。
关于沙弥的讨论
幼小的幼小，年轻的年轻。粗大的粗大。象的货物与马的货物，象与马的保护者。
在比丘中，五种沙弥分别为：有依止的沙弥、嫉妒的沙弥、随意的沙弥、随风的沙弥、无性别的沙弥。此处，若以他人的身体部位为由，因不洁而被依止者所困扰，则为有依止的沙弥。若因看到他人的行为而因嫉妒而困扰，则为嫉妒的沙弥。若以不正当的方式移走种子，则为随意的沙弥。某些因恶业的果报而成为黑色的沙弥，若因白色的沙弥而感到困扰，则为随风的沙弥。若在再生时没有依赖而产生，则为无性别的沙弥。在这些中，有依止的沙弥和嫉妒的沙弥不受限制，其他三者则受限制。对于随风的沙弥，在其所处的地方被限制，因此在此处提到的应为“未受戒者不应被接纳，已受戒者应被驱逐”。他也应以身份被驱逐。其余的“被驱逐”则应以同样的方式处理。
关于沙弥的讨论到此结束。


Aparo rogabhaye uppanne jīvituṃ asakkonto sayameva liṅgaṃ gahetvā sabbapāsaṇḍiyabhattāni bhuñjanto rogabhaye vūpasante saṅghamajjhaṃ anosaritvāva gihiliṅgaṃ gahetvā āgatoti sabbaṃ purimasadisameva.

Aparassa eko veriko kuddho hoti, ghātetukāmo naṃ vicarati, so ‘‘evaṃ me sotthi bhavissatī’’ti sayameva liṅgaṃ gahetvā palāyati. Veriko ‘‘kuhiṃ so’’ti pariyesanto ‘‘pabbajitvā palāto’’ti sutvā ‘‘sace pabbajito, na taṃ labbhā kiñci kātu’’nti tasmiṃ kodhaṃ paṭivineti. So ‘‘vūpasantaṃ me veribhaya’’nti saṅghamajjhaṃ anosaritvāva gihiliṅgaṃ gahetvā āgatoti sabbaṃ purimasadisameva.

Aparo ñātikulaṃ gantvā sikkhaṃ paccakkhāya gihi hutvā ‘‘imāni cīvarāni idha vinassissanti, sacepi imāni gahetvā vihāraṃ gamissāmi, antarāmagge maṃ ‘coro’ti gahessanti, yaṃnūnāhaṃ kāyaparihāriyāni katvā gaccheyya’’nti cīvarāharaṇatthaṃ nivāsetvā ca pārupitvā ca vihāraṃ gacchati. Taṃ dūratova āgacchantaṃ disvā sāmaṇerā ca daharā ca abbhuggacchanti, vattaṃ dassenti. So na sādiyati, yathābhūtamattānaṃ āvikaroti. Sace bhikkhū ‘‘na dāni mayaṃ taṃ muñcissāmā’’ti balakkārena pabbājetukāmā honti, kāsāyāni apanetvā puna pabbājetabbo. Sace pana ‘‘nayime mama hīnāyāvattabhāvaṃ jānantī’’ti taṃyeva bhikkhubhāvaṃ paṭijānitvā sabbaṃ pubbe vuttaṃ vassagaṇanādibhedaṃ vidhiṃ paṭipajjati, ayaṃ na pabbājetabbo.

Aparo mahāsāmaṇero ñātikulaṃ gantvā uppabbajitvā kammantānuṭṭhānena ubbāḷho hutvā puna ‘‘dāni ahaṃ samaṇova bhavissāmi, theropi me uppabbajitabhāvaṃ na jānātī’’ti tadeva pattacīvaraṃ ādāya vihāraṃ āgacchati, nāpi tamatthaṃ bhikkhūnaṃ āroceti, sāmaṇerabhāvaṃ paṭijānāti, ayaṃ theyyasaṃvāsakoyeva pabbajjaṃ na labhati. Sacepissa liṅgaggahaṇakāle evaṃ hoti, ‘‘nāhaṃ kassaci ārocessāmī’’ti vihārañca gato āroceti, gahaṇeneva theyyasaṃvāsako. Athāpissa ‘‘gahaṇakāle ācikkhissāmī’’ti cittaṃ uppannaṃ hoti, vihārañca gantvā ‘‘kuhiṃ tvaṃ āvuso gato’’ti vutto ‘‘na dāni maṃ ime jānantī’’ti vañcetvā nācikkhati, ‘‘nācikkhissāmī’’ti saha dhuranikkhepena ayampi theyyasaṃvāsakova. Sace panassa gahaṇakālepi ‘‘ācikkhissāmī’’ti cittaṃ uppannaṃ hoti, vihāraṃ gantvāpi ācikkhati, ayaṃ puna pabbajjaṃ labhati.

Aparo daharasāmaṇero mahanto vā pana abyatto, so purimanayeneva uppabbajitvā ghare vacchakarakkhaṇādīni kammāni kātuṃ na icchati, tamenaṃ ñātakā tāniyeva kāsāyāni acchādetvā thālakaṃ vā pattaṃ vā hatthe datvā ‘‘gaccha samaṇova hohī’’ti gharā nīharanti. So vihāraṃ gacchati, neva naṃ bhikkhū jānanti ‘‘ayaṃ uppabbajitvā puna sayameva pabbajito’’ti, nāpi sayaṃ jānāti, ‘‘yo evaṃ pabbajati, so theyyasaṃvāsako nāma hotī’’ti. Sace taṃ paripuṇṇavassaṃ upasampādenti, sūpasampanno. Sace pana anupasampannakāleyeva vinayavinicchaye vattamāne suṇāti, ‘‘yo evaṃ pabbajati, so theyyasaṃvāsako nāma hotī’’ti. Tena ‘‘mayā evaṃ kata’’nti bhikkhūnaṃ ācikkhitabbaṃ, evaṃ puna pabbajjaṃ labhati. Sace ‘‘na dāni maṃ koci jānātī’’ti nāroceti, dhuraṃ nikkhittamatte theyyasaṃvāsako.


另一个因病而恐惧，无法生存，自己抓住衣物，享用所有的食物，在病痛的恐惧中，躲避在僧团中，带着家庭的衣物而来，情况与前者相同。
另一个仇敌愤怒，想要杀死他，便四处游荡，心想“这样我就安全了”，自己抓住衣物而逃跑。仇敌四处寻找“他在哪里”，听说“他已经出家了”，便心中想“若他出家了，我就无法得到什么”。因此他心中生气，便躲避在僧团中，带着家庭的衣物而来，情况与前者相同。
另一个前往亲属家，放弃修行，成为在家人，心想“这些衣物在这里会毁坏，若我带着这些去寺院，途中会被人称为‘小偷’”，于是为了取衣物而准备，穿好衣物前往寺院。远远看到他，沙弥和年轻人都跑出来，表示这是不正当的行为。他并不接受，只是如实地表现出来。若比丘们心想“我们现在不放过他”，便打算强行驱逐他，脱下袈裟后再驱逐他。若他认为“他们知道我低贱的身份”，便承认自己的比丘身份，遵循之前所说的关于年数的规定，则不应被驱逐。
另一个大沙弥前往亲属家，出家后因履行职责而被提升，心想“现在我将成为一个修行者，长老也不知道我已经出家”，于是带着已经获得的衣物回到寺院，并没有告诉比丘们，承认自己是沙弥，这种人无法获得出家资格。若在抓住衣物的时候这样发生，“我不会告诉任何人”而回到寺院，便以抓住衣物的身份而被视为沙弥。若他在抓住衣物的时候心中产生“我会告诉你”的想法，回到寺院后也会告诉，便再次获得出家的资格。
另一个年轻的沙弥，或许是年长或粗大，他以同样的方式出家，回家做一些家务，如看护小孩等。他的亲属便遮住他的袈裟，给他一块布或一个钵，告诉他说“去吧，成为一个修行者”。他回到寺院，比丘们并不知道“他是出家后又再次出家”，他自己也不知道“如是出家的人便称为沙弥”。若他被完全接纳，便成为受戒者。若他在未被接纳的情况下，听到“如是出家的人便称为沙弥”，他便应告诉比丘们“我如此行事”，再次获得出家的资格。若他心中想“现在没有人知道我”，便不告诉，便是放下重担的沙弥。


Bhikkhu sikkhaṃ paccakkhāya liṅgaṃ anapanetvā dussīlakammaṃ katvā vā akatvā vā puna sabbaṃ pubbe vuttaṃ vassagaṇanādibhedaṃ vidhiṃ paṭipajjati, theyyasaṃvāsako hoti. Sikkhaṃ appaccakkhāya saliṅge ṭhito methunaṃ paṭisevitvā vassagaṇanādibhedaṃ vidhiṃ āpajjanto theyyasaṃvāsako na hoti, pabbajjāmattaṃ labhati. Andhakaṭṭhakathāyaṃ pana eso theyyasaṃvāsakoti vuttaṃ, taṃ na gahetabbaṃ.

Eko bhikkhu kāsāye saussāhova odātaṃ nivāsetvā methunaṃ paṭisevitvā puna kāsāyāni nivāsetvā vassagaṇanādibhedaṃ sabbaṃ vidhiṃ āpajjati, ayampi theyyasaṃvāsako na hoti, pabbajjāmattaṃ labhati. Sace pana kāsāye dhuraṃ nikkhipitvā odātaṃ nivāsetvā methunaṃ paṭisevitvā puna kāsāyāni nivāsetvā vassagaṇanādibhedaṃ sabbaṃ vidhiṃ āpajjati, theyyasaṃvāsako hoti.

Sāmaṇero saliṅge ṭhito methunādiassamaṇakaraṇadhammaṃ āpajjitvāpi theyyasaṃvāsako na hoti. Sacepi kāsāye saussāhova kāsāyāni apanetvā methunaṃ paṭisevitvā puna kāsāyāni nivāseti, neva theyyasaṃvāsako hoti. Sace pana kāsāye dhuraṃ nikkhipitvā naggo vā odātanivattho vā methunasevanādīhi assamaṇo hutvā kāsāyaṃ nivāseti, theyyasaṃvāsako hoti. Sacepi gihibhāvaṃ patthayamāno kāsāvaṃ ovaṭṭikaṃ vā katvā aññena vā ākārena gihinivāsanena nivāseti ‘‘sobhati nu kho me gihiliṅgaṃ, na sobhatī’’ti vīmaṃsanatthaṃ, rakkhati tāva. ‘‘Sobhatī’’ti sampaṭicchitvā pana puna liṅgaṃ sādiyanto theyyasaṃvāsako hoti. Odātaṃ nivāsetvā vīmaṃsanasampaṭicchanesupi eseva nayo.

Sace pana nivatthakāsāyassa upari odātaṃ nivāsetvā vīmaṃsati vā sampaṭicchati vā, rakkhatiyeva. Bhikkhuniyāpi eseva nayo. Sāpi hi gihibhāvaṃ patthayamānā sace kāsāyaṃ gihinivāsanaṃ nivāseti, ‘‘sobhati nu kho me gihiliṅgaṃ, na sobhatī’’ti vīmaṃsanatthaṃ, rakkhati tāva. Sace ‘‘sobhatī’’ti sampaṭicchati, na rakkhati. Odātaṃ nivāsetvā vīmaṃsanasampaṭicchanesupi eseva nayo. Nivatthakāsāyassa pana upari odātaṃ nivāsetvā vīmaṃsatu vā sampaṭicchatu vā, rakkhatiyeva.

Sace koci vuḍḍhapabbajito vassāni agaṇetvā pāḷiyampi aṭṭhatvā ekapassenāgantvā mahāpeḷādīsu kaṭacchunā ukkhitte bhattapiṇḍe pattaṃ upanāmetvā seno viya maṃsapesiṃ gahetvā gacchati, theyyasaṃvāsako na hoti. Bhikkhuvassāni pana gaṇetvā gaṇhanto theyyasaṃvāsako hoti.

Sayaṃ sāmaṇerova sāmaṇerapaṭipāṭiyā kūṭavassāni gaṇetvā gaṇhanto theyyasaṃvāsako na hoti. Bhikkhu bhikkhupaṭipāṭiyā kūṭavassāni gaṇetvā gaṇhanto bhaṇḍagghena kāretabboti.

Theyyasaṃvāsakavatthukathā niṭṭhitā.


比丘若放弃修行，未放下衣物，做了不正当的行为，或未做不正当的行为，若遵循之前所说的关于年数的规定，便成为沙弥。若在修行时不完全放弃衣物，仍然参与肉欲的行为，若遵循年数的规定，则不算沙弥，只能获得出家的资格。在《安达卡塔》中提到的，这种人被称为沙弥，不能被接受。
有一位比丘，穿着袈裟，露出白色衣物，参与肉欲的行为，之后又穿上袈裟，若遵循年数的规定，则此人也不算沙弥，只能获得出家的资格。若他将袈裟放下，露出白色衣物，参与肉欲的行为，之后又穿上袈裟，若遵循年数的规定，便成为沙弥。
沙弥若在修行时参与肉欲的行为，便不算沙弥。若他穿着袈裟，露出袈裟，参与肉欲的行为，之后又穿上袈裟，则不算沙弥。若他将袈裟放下，赤裸或穿着白衣，因参与肉欲的行为而不算沙弥，若穿上袈裟，则成为沙弥。若他想要在家生活，穿上袈裟，或以其他方式穿上衣物，心中思量“我的家人是否合适”，便暂时保持。若他接受“合适”的想法，便再次穿上袈裟，成为沙弥。若他穿上白衣，思量“合适”的想法，情况也相同。
若他在穿上袈裟的情况下思量或接受，便保持不变。比丘的情况也是如此。她若想要在家生活，若穿上袈裟，思量“我的家人是否合适”，便保持不变。若她接受“合适”的想法，便不保持。穿上白衣，思量“合适”的想法，情况也相同。若在穿上袈裟的情况下思量或接受，便保持不变。
若有一位年长的出家人，不计算年数，若在《巴利经》中站立，单手进入大碗等，若用手抓住食物，便不算沙弥。若计算年数，便成为沙弥。
若他作为沙弥，计算年数，便不算沙弥。比丘若计算年数，便应按规定执行。
关于沙弥的讨论到此结束。


Titthiyapakkantakakathā

Titthiyapakkantakobhikkhaveti ettha pana titthiyesu pakkanto paviṭṭhoti titthiyapakkantako. So na kevalaṃ na upasampādetabbo, atha kho na pabbājetabbopi. Tatrāyaṃ vinicchayo – upasampanno bhikkhu titthiyo bhavissāmīti saliṅgeneva tesaṃ upassayaṃ gacchati, padavāre padavāre dukkaṭaṃ. Tesaṃ liṅge ādinnamatte titthiyapakkantako hoti. Yopi sayameva ‘‘titthiyo bhavissāmī’’ti kusacīrādīni nivāseti, titthiyapakkantako hotiyeva. Yo pana naggo nhāyanto attānaṃ oloketvā ‘‘sobhati me ājīvakabhāvo, ājīvako bhavissāmī’’ti kāsāyāni anādāya naggova ājīvakānaṃ upassayaṃ gacchati, padavāre padavāre dukkaṭaṃ. Sace panassa antarāmagge hirottappaṃ uppajjati, dukkaṭāni desetvā muccati. Tesaṃ upassayaṃ gantvāpi tehi vā ovadito attanā vā ‘‘imesaṃ pabbajjā atidukkhā’’ti nivattantopi muccatiyeva.

Sace pana ‘‘kiṃ tumhākaṃ pabbajjāya ukkaṭṭha’’nti pucchitvā ‘‘kesamassuluñcanādīnī’’ti vutto ekakesampi luñcāpeti, ukkuṭikappadhānādīni vā vattāni ādiyati, morapiñchādīni vā nivāseti, tesaṃ liṅgaṃ gaṇhāti, ‘‘ayaṃ pabbajjā seṭṭhā’’ti seṭṭhabhāvaṃ vā upagacchati, na muccati, titthiyapakkantako hoti. Sace pana ‘‘sobhati nu kho me titthiyapabbajjā, nanu kho sobhatī’’ti vīmaṃsanatthaṃ kusacīrādīni vā nivāseti, jaṭaṃ vā bandhati, khārikājaṃ vā ādiyati, yāva na sampaṭicchati, tāva naṃ laddhi rakkhati, sampaṭicchitamatte titthiyapakkantako hoti. Acchinnacīvaro pana kusacīrādīni nivāsento rājabhayādīhi vā titthiyaliṅgaṃ gaṇhanto laddhiyā abhāvena neva titthiyapakkantako hoti.

Ayañca titthiyapakkantako nāma upasampannabhikkhunā kathito, tasmā sāmaṇero saliṅgena titthāyatanaṃ gatopi puna pabbajjañca upasampadañca labhatīti kurundiyaṃ vuttaṃ. Purimo pana theyyasaṃvāsako anupasampannena kathito; tasmā upasampanno kūṭavassaṃ gaṇentopi assamaṇo na hoti. Liṅge saussāho pārājikaṃ āpajjitvā bhikkhuvassādīni gaṇentopi theyyasaṃvāsako na hotīti.

Titthiyapakkantakakathā niṭṭhitā.

Tiracchānagatavatthukathā



关于外道的离开之谈
关于外道的离开，指的是进入外道的状态。这种人不仅不应被接纳，而且也不应被出家。这里的判断是——若出家比丘想要成为外道，则他会以衣物的形式进入他们的居所，逐步地犯下过失。若他在外道的身份上仅仅是表面上的外道，便成为外道的离开者。若他自认为“我将成为外道”，便会穿上干净的衣物等，便成为外道的离开者。若他赤裸着身体，在洗澡时看到自己，心想“我的生活方式看起来不错，我将成为外道”，则他不再穿上袈裟，便会逐步犯下过失。若在途中产生羞耻感，便会说出过失而获得解脱。即使他前往外道的居所，若被他们劝导或自己认为“他们的出家生活极为艰难”，也能获得解脱。
若有人问“你们的出家生活如何”，若他说“是因为剃发”等，便会独自剃发，或修行一些修行法，甚至穿上孔雀羽毛等，便会计算他们的身份，认为“这种出家是最好的”，而不会解脱，便成为外道的离开者。若他思量“我的外道出家是否合适，是否真的合适”，便会穿上干净的衣物，或编成发辫，或佩戴一些装饰，直到他接受为止，便会保持这种状态，便成为外道的离开者。若他穿着未被遮掩的衣物，穿上干净的衣物，因王权等的原因而计算外道的身份，便因失去身份而不再成为外道的离开者。
这就是外道的离开者的定义，因此在《库伦迪亚》中提到，沙弥即使进入外道的居所，也能再次获得出家和被接纳的资格。最初提到的沙弥是未被接纳的；因此，即使他计算年数，若他被接纳也不算是外道的离开者。若在衣物上有所松动而犯下过失，计算比丘的年数等，便不算是外道的离开者。
关于外道的离开之谈到此结束。
关于畜生的离开之谈

111.Nāgayoniyāaṭṭīyatīti ettha kiñcāpi so pavattiyaṃ kusalavipākena devasampattisadisaṃ issariyasampattiṃ anubhoti, akusalavipākapaṭisandhikassa pana tassa sajātiyā methunapaṭisevane ca vissaṭṭhaniddokkamane ca nāgasarīraṃ pātubhavati udakasañcārikaṃ maṇḍūkabhakkhaṃ, tasmā so tāya nāgayoniyā aṭṭīyati. Harāyatīti lajjati. Jigucchatīti attabhāvaṃ jigucchati. Tassa bhikkhuno nikkhanteti tasmiṃ bhikkhusmiṃ nikkhante. Atha vā tassa bhikkhuno nikkhamaneti attho. Vissaṭṭho niddaṃ okkamīti tasmiṃ anikkhante vissarabhayena satiṃ avissajjitvā kapimiddhavaseneva niddāyanto nikkhante satiṃ vissajjitvā vissaṭṭho nirāsaṅko mahāniddaṃ paṭipajji. Vissaramakāsīti bhayavasena samaṇasaññaṃ pahāya virūpaṃ mahāsaddamakāsi.

Tumhe khotthāti tumhe kho attha; akārassa lopaṃ katvā vuttaṃ. Tumhe kho nāgā jhānavipassanāmaggaphalānaṃ abhabbattā imasmiṃ dhammavinaye aviruḷhidhammā attha, viruḷhidhammā na bhavathāti ayamettha saṅkhepattho. Sajātiyāti nāgiyā eva. Yadā pana manussitthiādibhedāya aññajātiyā paṭisevati, tadā devaputto viya hoti. Ettha ca pavattiyaṃ abhiṇhaṃ sabhāvapātukammadassanavasena ‘‘dve paccayā’’ti vuttaṃ. Nāgassa pana pañcasu kālesu sabhāvapātukammaṃ hoti – paṭisandhikāle, tacajahanakāle, sajātiyā methunakāle, vissaṭṭhaniddokkamanakāle, cutikāleti.

Tiracchānagato bhikkhaveti ettha nāgo vā hotu supaṇṇamāṇavakādīnaṃ vā aññataro, antamaso sakkaṃ devarājānaṃ upādāya yo koci amanussajātiyo, sabbova imasmiṃ atthe tiracchānagatoti veditabbo. So neva upasampādetabbo, na pabbājetabbo, upasampannopi nāsetabboti.

Tiracchānagatavatthukathā niṭṭhitā.

Mātughātakādivatthukathā

112. Mātughātakādivatthūsu – nikkhantiṃ kareyyanti nikkhamanaṃ niggamanaṃ apavāhanaṃ kareyyanti attho. Mātughātako bhikkhaveti ettha yena manussitthibhūtā janikā mātā sayampi manussajātikeneva satā sañcicca jīvitā voropitā, ayaṃ ānantariyena mātughātakakammena mātughātako, etassa pabbajjā ca upasampadā ca paṭikkhittā. Yena pana manussitthibhūtāpi ajanikā posāvanikā mātā vā mahāmātā vā cūḷamātā vā janikāpi vā na manussitthibhūtā mātā ghātitā, tassa pabbajjā na vāritā, na ca ānantariko hoti. Yena sayaṃ tiracchānabhūtena manussitthibhūtā mātā ghātitā, sopi ānantariko na hoti, tiracchānagatattā panassa pabbajjā paṭikkhittā. Sesaṃ uttānameva. Pitughātakepi eseva nayo. Sacepi hi vesiyā putto hoti, ‘‘ayaṃ me pitā’’ti na jānāti, yassa sambhavena nibbatto, so ce anena ghātito, pitughātakotveva saṅkhyaṃ gacchati, ānantariyañca phusati.



关于龙生的讨论
在这里，虽然他因善业的果报而享受类似天人的权势，但因恶业的因缘，因与同类的肉欲行为和显现的龙身，出现了水中游动的青蛙的现象，因此他因而被称为龙生。因而感到羞耻。因而厌恶自身的存在。他的出家是指在出家比丘中出家。或者说，他的出家是指离开。因而陷入沉睡，若未出家，因恐惧而保持警觉，便如同猴子般沉睡，离开时便失去警觉，便陷入了深沉的睡眠。因恐惧而显现出可怕的声音。
“你们在这里”是指“你们确实在这里”；去掉了否定的部分。你们确实是龙，因其不可思议的禅定和观察的果报，因而在此法中没有生起不正当的法，生起不正当的法是不应有的，这就是这里的要点。与同类的意思是指龙类。当他以人类女性等其他种类为对象时，便如天人般存在。在这里的发生中，因其本性而常常显现出因果法则，因此说“有两个条件”。而龙在五个时刻中，因其本性而显现出因果法则——在再生时、死亡时、与同类的肉欲行为时、显现的沉睡时、和死亡时。
关于畜生的讨论，在这里指的是龙或是其他如神鸟等的存在，至少可视为天王等的非人类种族，皆应视为在此意义上为畜生的存在。因此他不应被接纳，也不应被出家，即使已被接纳也应被舍弃。
关于畜生的讨论到此结束。
关于杀母等的讨论
在关于杀母等的事例中——指的是“出家时所做的行为”，即是指离开、出门、离去等的意思。杀母的比丘在此，指的是那位以人类女性身份的母亲，因生而被人类所杀，因而成为杀母的行为，因而被排除在出家和被接纳之外。若是以人类女性身份的非生母、养母或大母等，或是非人类身份的母亲被杀，则其出家不受限制，亦不被视为立即的因果。若以畜生的身份的母亲被杀，则因其为畜生而不被视为立即的因果，因此其出家被排除。其他的情况同样如此。关于杀父的情况也是如此。若他是妓女的儿子，若他不知“这是我的父亲”，因其出生而被杀，则他被称为杀父，亦触及立即的因果。

114. Arahantaghātakopi manussaarahantavaseneva veditabbo. Manussajātiyañhi antamaso apabbajitampi khīṇāsavaṃ dārakaṃ dārikaṃ vā sañcicca jīvitā voropento arahantaghātakova hoti, ānantariyañca phusati, pabbajjā cassa vāritā. Amanussajātikaṃ pana arahantaṃ manussajātikaṃ vā avasesaṃ ariyapuggalaṃ ghātetvā ānantariyo na hoti, pabbajjāpissa na vāritā, kammaṃ pana balavaṃ hoti. Tiracchāno manussaarahantampi ghātetvā ānantariyo na hoti, kammaṃ pana bhāriyanti ayamettha vinicchayo. Te vadhāya onīyantīti vadhatthāya onīyanti, māretuṃ nīyantīti attho. Yaṃ pana pāḷiyaṃ ‘‘sacā ca maya’’nti vuttaṃ, tassa sace mayanti ayamevattho. ‘‘Sace’’ti hi vattabbe ettha ‘‘sacā ca’’ iti ayaṃ nipāto vutto. ‘‘Sace ca’’ icceva vā pāṭho. Tattha saceti sambhāvanatthe nipāto; ca iti padapūraṇamatte. ‘‘Sacajja maya’’ntipi pāṭho. Tassa sace ajja mayanti attho.

115.Bhikkhunidūsako bhikkhaveti ettha yo pakatattaṃ bhikkhuniṃ tiṇṇaṃ maggānaṃ aññatarasmiṃ dūseti, ayaṃ bhikkhunidūsako nāma. Etassa pabbajjā ca upasampadā ca vāritā. Yo pana kāyasaṃsaggena sīlavināsaṃ pāpeti, tassa pabbajjā ca upasampadā ca na vāritā. Balakkārena odātavatthavasanaṃ katvā anicchamānaṃyeva dūsentopi bhikkhunidūsakoyeva. Balakkārena pana odātavatthavasanaṃ katvā icchamānaṃ dūsento bhikkhunidūsako na hoti. Kasmā? Yasmā gihibhāve sampaṭicchitamatteyeva sā abhikkhunī hoti. Sakiṃ sīlavipannaṃ pana pacchā dūsento sikkhamānāsāmaṇerīsu ca vippaṭipajjanto neva bhikkhunidūsako hoti, pabbajjampi upasampadampi labhati.

Saṅghabhedakobhikkhaveti ettha yo devadatto viya sāsanaṃ uddhammaṃ ubbinayaṃ katvā catunnaṃ kammānaṃ aññataravasena saṅghaṃ bhindati, ayaṃ saṅghabhedako nāma. Etassa pabbajjā ca upasampadā ca vāritā.

Lohituppādako bhikkhaveti etthāpi yo devadatto viya duṭṭhacittena vadhakacittena tathāgatassa jīvamānakasarīre khuddakamakkhikāya pivanakamattampi lohitaṃ uppādeti, ayaṃ lohituppādako nāma. Etassa pabbajjā ca upasampadā ca vāritā. Yo pana rogavūpasamanatthaṃ jīvako viya satthena phāletvā pūtimaṃsañca lohitañca nīharitvā phāsuṃ karoti, bahuṃ so puññaṃ pasavatīti.

Mātughātakādivatthukathā niṭṭhitā.

Ubhatobyañjanakavatthukathā



关于杀阿罗汉的讨论
关于杀阿罗汉的情况，指的是以人类阿罗汉的身份来看待。即使是人类种族中，若是未出家者，若是已解脱的男孩或女孩，若因而杀死，便成为杀阿罗汉，且触及立即的因果，因而其出家被排除。而若是杀掉非人类的阿罗汉或其他的圣者，则不触及立即的因果，其出家亦不被排除，但此行为的因果则是强烈的。若是杀掉畜生中的人类阿罗汉，则不触及立即的因果，但其因果则是沉重的，这就是这里的判断。那些被杀者被带走，意即被带走以杀害。至于在《巴利经》中所说的“若我”，若是说“若我”，则是这个意思。“若”在此是指“若是”的意思。这里的“若”是指可能性；“和”是指词语的补充。“若我”也是一种说法。其意思是“若今天我”。
关于比丘毁谤的讨论
关于比丘毁谤的情况，指的是在三条路径中的某一条上，毁谤比丘的情况，这就是比丘毁谤者的定义。其出家和被接纳的资格被排除。若是通过身体接触导致戒律的破坏，则其出家和被接纳的资格不被排除。若是以强制的方式穿着干净的衣物而不想这样做，仍然被视为比丘毁谤者。若是以强制的方式穿着干净的衣物而想要这样做，则不被视为比丘毁谤者。为什么呢？因为在家族生活中，只要被接受，就算是比丘。若是以戒律的破坏为借口，随后去毁谤修行中的沙弥或沙弥女，则不被视为比丘毁谤者，仍能获得出家和被接纳的资格。
关于分裂僧团的比丘，在这里指的是如德瓦达那般，通过破坏教法而导致僧团的分裂，这就是分裂僧团者的定义。其出家和被接纳的资格被排除。
关于引起鲜血的比丘，在这里指的是如德瓦达那般，因恶劣的心态而杀害他人，甚至轻微地使佛陀的身体流出鲜血，这就是引起鲜血者的定义。其出家和被接纳的资格被排除。若是为了治愈疾病而如同医生般，取出腐肉和鲜血，若是做得很好，便会积累许多功德。
关于杀母等的讨论到此结束。
关于双重特征的讨论

116.Ubhatobyañjanako bhikkhaveti itthinimittuppādanakammato ca purisanimittuppādanakammato ca ubhato byañjanamassa atthīti ubhatobyañjanako. Karotīti purisanimittena itthīsu methunavītikkamaṃ karoti. Kārāpetīti paraṃ samādapetvā attano itthinimitte kārāpeti, so duvidho hoti – itthiubhatobyañjanako, purisaubhatobyañjanakoti.

Tattha itthiubhatobyañjanakassa itthinimittaṃ pākaṭaṃ hoti, purisanimittaṃ paṭicchannaṃ. Purisaubhatobyañjanakassa purisanimittaṃ pākaṭaṃ, itthinimittaṃ paṭicchannaṃ. Itthiubhatobyañjanakassa itthīsu purisattaṃ karontassa itthinimittaṃ paṭicchannaṃ hoti, purisanimittaṃ pākaṭaṃ hoti. Purisaubhatobyañjanakassa purisānaṃ itthibhāvaṃ upagacchantassa purisanimittaṃ paṭicchannaṃ hoti, itthinimittaṃ pākaṭaṃ hoti. Itthiubhatobyañjanako sayañca gabbhaṃ gaṇhāti, parañca gaṇhāpeti. Purisaubhatobyañjanako pana sayaṃ na gaṇhāti, paraṃ gaṇhāpetīti, idametesaṃ nānākaraṇaṃ. Kurundiyaṃ pana vuttaṃ – ‘‘yadi paṭisandhiyaṃ purisaliṅgaṃ pavatte itthiliṅgaṃ nibbattati, yadi paṭisandhiyaṃ itthiliṅgaṃ pavatte purisaliṅgaṃ nibbattatī’’ti . Tattha vicāraṇakkamo vitthārato aṭṭhasāliniyā dhammasaṅgahaṭṭhakathāya veditabbo. Imassa pana duvidhassāpi ubhatobyañjanakassa neva pabbajjā atthi, na upasampadāti idamidha veditabbaṃ.

Ubhatobyajjanakavatthukathā niṭṭhitā.

Anupajjhāyakādivatthukathā

117.Tenakho pana samayenāti yena samayena bhagavatā sikkhāpadaṃ apaññattaṃ hoti, tena samayena. Anupajjhāyakanti upajjhaṃ agāhāpetvā sabbena sabbaṃ upajjhāyavirahitaṃ. Evaṃ upasampannā neva dhammato na āmisato saṅgahaṃ labhanti, te parihāyantiyeva, na vaḍḍhanti. Na bhikkhave anupajjhāyakoti upajjhaṃ agāhāpetvā nirupajjhāyako na upasampādetabbo. Yo upasampādeyya āpatti dukkaṭassāti sikkhāpadapaññattito paṭṭhāya evaṃ upasampādentassa āpatti hoti; kammaṃ pana na kuppati. Keci kuppatīti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ. Saṅghena upajjhāyenātiādīsupi ubhatobyañjanakupajjhāyapariyosānesu eseva nayo.

Anupajjhāyakādivatthukathā niṭṭhitā.

Apattakādivatthukathā



关于双重特征的讨论
关于双重特征的比丘，指的是因女性特征和男性特征的产生而具备双重特征的比丘。通过男性特征而导致女性的违犯行为。通过他人使其产生特征，故有两种情况——女性双重特征，男性双重特征。
在这里，女性双重特征的女性特征是显而易见的，而男性特征则是隐蔽的。男性双重特征的男性特征是显而易见的，而女性特征则是隐蔽的。女性双重特征的情况下，女性在男性的存在下，其女性特征是隐蔽的，男性特征是显而易见的。男性双重特征的情况下，男性在女性的存在下，其男性特征是隐蔽的，女性特征是显而易见的。女性双重特征的比丘自身也产生胎儿，并使他人产生胎儿。男性双重特征的比丘则自身不产生胎儿，而是使他人产生胎儿，这就是他们的不同。在《库伦迪亚》中提到：“若在再生时，男性特征显现，则女性特征产生；若在再生时，女性特征显现，则男性特征产生。”在这里的分析过程可参见《八舍利经》的法集论。关于这两种双重特征者，既没有出家，也没有被接纳，这一点应当明了。
关于双重特征的讨论到此结束。
117. 关于非受戒者的讨论
“在那时”是指在佛陀的教法未被明确规定的情况下。非受戒者是指不被承认的受戒者，所有的受戒者都没有受戒。这样被接纳的比丘既不因法而获得，也不因世俗而获得，故而他们只是消失而不增长。比丘们，非受戒者是指不被承认的受戒者，故而不应被接纳。若是被接纳，则触及轻微的过失；但这并不影响其行为。有人说“有些人会受到影响”，对此不应接受。关于僧团的受戒等情况，也是如此。
关于非受戒者的讨论到此结束。
关于过失的讨论

118.Hatthesu piṇḍāya carantīti yo hatthesu piṇḍo labbhati, tadatthāya caranti. Seyyathāpi titthiyāti yathā ājīvakanāmakā titthiyā; sūpabyañjanehi missetvā hatthesu ṭhapitapiṇḍameva hi te bhuñjanti. Āpatti dukkaṭassāti evaṃ upasampādentasseva āpatti hoti, kammaṃ pana na kuppati. Acīvarakādivatthūsupi eseva nayo.

Yācitakenāti ‘‘yāva upasampadaṃ karoma, tāva dethā’’ti yācitvā gahitena; tāvakālikenāti attho. Īdisena hi pattena vā cīvarena vā pattacīvarena vā upasampādentasseva āpatti hoti, kammaṃ pana na kuppati, tasmā paripuṇṇapattacīvarova upasampādetabbo. Sace tassa natthi, ācariyupajjhāyā cassa dātukāmā honti, aññe vā bhikkhū nirapekkhehi nissajjitvā adhiṭṭhānupagaṃ pattacīvaraṃ dātabbaṃ. Pabbajjāpekkhaṃ pana paṇḍupalāsaṃ yācitakenāpi pattacīvarena pabbājetuṃ vaṭṭati, sabhāgaṭṭhāne vissāsena gahetvāpi pabbājetuṃ vaṭṭati.

Sace pana apakkaṃ pattaṃ cīvarūpagāni ca vatthāni gahetvā āgato hoti, yāva patto paccati, cīvarāni ca kariyanti, tāva vihāre vasantassa anāmaṭṭhapiṇḍapātaṃ dātuṃ vaṭṭati, thālake bhuñjituṃ vaṭṭati, purebhattaṃ sāmaṇerabhāgasamako āmisabhāgo dātuṃ vaṭṭati. Senāsanaggāho pana salākabhattauddesabhattanimantanādīni ca na vaṭṭanti. Pacchābhattampi sāmaṇerabhāgasamo telamadhuphāṇitādibhesajjabhāgo vaṭṭati. Sace gilāno hoti, bhesajjamassa kātuṃ vaṭṭati, sāmaṇerassa viya ca sabbaṃ paṭijagganakammanti.

Apattakādivatthukathā niṭṭhitā.

Hatthacchinnādivatthukathā



关于手中食物的讨论
关于在手中行乞的情况，指的是在手中所获得的食物，因而在此行乞。就如同那些被称为“生计者”的外道；他们通过混合的美食，便在手中放置食物而享用。触及轻微过失的情况，正是指因这样而被接纳的过失，但其行为并不受影响。关于衣物等的情况也是如此。
关于请求，意指“只要我能获得出家，就请给我”，这是通过请求而被接受的；这是一种暂时的请求。以这样的器皿、衣物或食物来被接纳的情况，便触及过失，但其行为并不受影响，因此必须以完整的食物和衣物来被接纳。如果没有这样的食物，若老师或上师愿意给予，或者其他比丘愿意无所顾忌地给予，便应给予相应的食物。关于出家的请求，也可以通过请求而出家，只要在适当的地方被信任地接受。
若是携带破损的器皿和衣物来到时，直到器皿被烧烤，衣物也被处理，便应在寺院中居住时给予不失名誉的施食，给予在碗中的食物，给予与早饭相同的食物。关于居住地的获得，诸如请求食物、邀请食物等不适用。至于午后食物，亦应与沙弥相同的食物，如油、蜜等药物的食物应给予。若是生病，则应为其准备药物，像沙弥一样承担所有的责任。
关于过失的讨论到此结束。
关于手断等的讨论

119. Hatthacchinnādivatthūsu – hatthacchinnoti yassa hatthatale vā maṇibandhe vā kappare vā yattha katthaci eko vā dve vā hatthā chinnā honti. Pādacchinnoti yassa aggapāde vā gopphakesu vā jaṅghāya vā yattha katthaci eko vā dve vā pādā chinnā honti. Hatthapādacchinnoti yassa vuttappakāreneva catūsu hatthapādesu dve vā tayo vā sabbe vā hatthapādā chinnā honti. Kaṇṇacchinnoti yassa kaṇṇamūle vā kaṇṇasakkhalikāya vā eko vā dve vā kaṇṇā chinnā honti. Yassa pana kaṇṇāviddhe chijjanti, sakkā ca hoti saṅghāṭetuṃ, so kaṇṇaṃ saṅghāṭetvā pabbājetabbo. Nāsacchinnoti yassa ajapadake vā agge vā ekapuṭe vā yattha katthaci nāsā chinnā hoti. Yassa pana nāsikā sakkā hoti sandhetuṃ, so taṃ phāsukaṃ katvā pabbājetabbo. Kaṇṇanāsacchinno ubhayavasena veditabbo. Aṅgulicchinnoti yassa nakhasesaṃ adassetvā ekā vā bahū vā aṅguliyo chinnā honti. Yassa pana suttatantumattampi nakhasesaṃ paññāyati, taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati. Aḷacchinnoti yassa catūsu aṅguṭṭhakesu aṅguliyaṃ vuttanayeneva eko vā bahū vā aṅguṭṭhakā chinnā honti. Kaṇḍaracchinnoti yassa kaṇḍaranāmakā mahānhārū purato vā pacchato vā chinnā honti; yesu ekassapi chinnattā aggapādena vā caṅkamati, mūlena vā caṅkamati, na vā pādaṃ patiṭṭhāpetuṃ sakkoti.

Phaṇahatthakoti yassa vaggulipakkhakā viya aṅguliyo sambaddhā honti; etaṃ pabbājetukāmena aṅgulantarikāyo phāletvā sabbaṃ antaracammaṃ apanetvā phāsukaṃ katvā pabbājetabbo. Yassapi cha aṅguliyo honti, taṃ pabbājetukāmena adhikaaṅguliṃ chinditvā phāsukaṃ katvā pabbājetabbo.

Khujjoti yo urassa vā piṭṭhiyā vā passassa vā nikkhantattā khujjasarīro. Yassa pana kiñci kiñci aṅgapaccaṅgaṃ īsakaṃ vaṅkaṃ, taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati. Mahāpuriso eva hi brahmujjugatto, avaseso satto akhujjo nāma natthi.

Vāmanoti jaṅghavāmano vā kaṭivāmano vā ubhayavāmano vā. Jaṅghavāmanassa kaṭito paṭṭhāya heṭṭhimakāyo rasso hoti, uparimakāyo paripuṇṇo. Kaṭivāmanassa kaṭito paṭṭhāya uparimakāyo rasso hoti, heṭṭhimakāyo paripuṇṇo. Ubhayavāmanassa ubhopi kāyā rassā honti, yesaṃ rassattā bhūtānaṃ viya parivaṭumo mahākucchighaṭasadiso attabhāvo hoti, taṃ tividhampi pabbājetuṃ na vaṭṭati.

Galagaṇḍīti yassa kumbhaṇḍaṃ viya gale gaṇḍo hoti. Desanāmattameva cetaṃ, yasmiṃ kismiñci pana padese gaṇḍe sati na pabbājetabbo. Tattha vinicchayo – ‘‘na bhikkhave pañcahi ābādhehi phuṭṭho pabbājetabbo’’ti ettha vuttanayeneva veditabbo. Lakkhaṇāhatakasāhatalikhitakesu yaṃ vattabbaṃ, taṃ ‘‘na bhikkhave lakkhaṇāhato’’tiādīsu vuttameva.

Sīpadīti bhārapādo vuccati. Yassa pādo thūlo hoti sañjātapiḷako kharo, so na pabbājetabbo. Yassa pana na tāva kharabhāvaṃ gaṇhāti, sakkā hoti upanāhaṃ bandhitvā udakaāvāṭe pavesetvā udakavālikāya pūretvā yathā sirā paññāyanti, jaṅghā ca telanāḷikā viya hoti, evaṃ milāpetuṃ sakkā, tassa pādaṃ īdisaṃ katvā taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati. Sace puna vaḍḍhati, upasampādentenāpi tathā katvāva upasampādetabbo.

Pāparogīti arisabhagandarapittasemhakāsasosādīsu yena kenaci rogena niccāturo atekiccharogo jeguccho amanāpo; ayaṃ na pabbājetabbo.


关于手断等的讨论
关于手断等的情况，指的是手部受损，或是手腕、手掌等地方，任何地方有一个或两个手被切断。关于脚断的情况，指的是脚的前脚趾或脚踝等地方，任何地方有一个或两个脚被切断。关于手脚同时断的情况，指的是在上述情况下，四个手脚中有两个或三个或全部的手脚被切断。关于耳朵断的情况，指的是耳根或耳垂等地方，有一个或两个耳朵被切断。若是耳朵被刺穿，则可以进行包扎，因此应当包扎耳朵以便出家。关于鼻子断的情况，指的是在鼻子的上部或下部，任何地方有鼻子被切断。若是鼻子可以被合拢，则应当适当地包扎以便出家。耳鼻同时断的情况应当视为双重情况。关于手指断的情况，指的是指甲的残余不显现，任何一根或多根手指被切断。若是手指的残余部分仍可见，则应当出家。关于脚趾断的情况，指的是在四个脚趾中，任何一根或多根脚趾被切断。关于脚踝断的情况，指的是在前面或后面，任何地方被切断；若是其中有一处被切断，则不能站立。
关于手腕的情况，指的是手指与手掌相连的地方；为此，应当在出家前将手指之间的部分去除，并适当地包扎以便出家。若有六根手指，则应当在出家前去掉多余的手指并适当地包扎以便出家。
关于驼背的情况，指的是脊椎或背部的弯曲；若是有任何一处身体部位弯曲，则应当出家。伟大的人确实是直立的，其余的生物没有驼背。
关于小腿短的情况，指的是小腿或腰部短，或两者都短。小腿短的情况下，脚的上部较短，下部较长；腰部短的情况下，上部较长，下部较短。两者都短的情况下，两个身体部位都短，若是短的程度如同生物的外形，则应当在三种情况下出家。
关于喉咙肿的情况，若是喉咙肿胀如同肿瘤；这仅仅是描述，若是在任何地方有肿胀，则不应出家。关于此的判断是：“比丘们，若是被五种疾病影响，则不应出家。”在这里的意思应当明确。关于标志性受伤的情况，若是被标记为受伤，则应当如同“比丘们，若是被标记为受伤”所说的那样。
关于脚重的情况，指的是脚部沉重，若是脚厚且有赘肉，则不应出家。若是没有明显的粗糙感，则可以通过将脚包扎并浸入水中，填满水槽，使脚像小腿一样，便可以适当地进行处理，若是再次增大，则应当如同被接纳者那样接受出家。
关于疾病的情况，指的是因任何疾病而常年痛苦的病人，或是因某种疾病而无法活动的病人；这样的情况不应出家。


Parisadūsakoti yo attano virūpatāya parisaṃ dūseti; atidīgho vā hoti aññesaṃ sīsappamāṇanābhippadeso, atirasso vā ubhayavāmanabhūtarūpaṃ viya, atikāḷo vā jhāpitakhette khāṇuko viya, accodāto vā dadhitakkādīhi pamajjitamaṭṭhatambalohavaṇṇo, atikiso vā mandamaṃsalohito aṭṭhisirācammasarīro viya, atithūlo vā bhāriyamaṃso, mahodaro vā mahābhūtasadiso, atimahantasīso vā pacchiṃ sīse katvā ṭhito viya, atikhuddakasīso vā sarīrassa ananurūpena atikhuddakena sīsena samannāgato, kūṭakūṭasīso vā tālaphalapiṇḍisadisena sīsena samannāgato, sikharasīso vā uddhaṃ anupubbatanukena sīsena samannāgato, nāḷisīso vā mahāveḷupabbasadisena sīsena samannāgato, kappasīso vā pabbhārasīso vā catūsu passesu yena kenaci passena oṇatena sīsena samannāgato, vaṇasīso vā pūtisīso vā kaṇṇikakeso vā pāṇakehi khāyitakedāre sassasadisehi tahiṃ tahiṃ uṭṭhitehi kesehi samannāgato, nillomasīso vā thūlathaddhakeso vā tālahīrasadisehi kesehi samannāgato, jātipalitehi paṇḍarasīso vā pakatitambakeso vā ādittehi viya kesehi samannāgato, āvaṭṭasīso vā gunnaṃ sarīre āvaṭṭasadisehi uddhaggehi kesāvaṭṭehi samannāgato, sīsalomehi saddhiṃ ekābaddhabhamukalomo vā jālabaddhena viya nalāṭena samannāgato.

Sambaddhabhamuko vā nillomabhamuko vā makkaṭabhamuko vā atimahantakkhi vā atikhuddakakkhi vā mahiṃsacamme vāsikoṇena paharitvā katachiddasadisehi akkhīhi samannāgato, visamakkhi vā ekena mahantena ekena khuddakena akkhinā samannāgato, visamacakkalo vā ekena uddhaṃ ekena adhoti evaṃ visamajātehi akkhicakkalehi samannāgato, kekaro vā gambhīrakkhi vā yassa gambhīre udapāne udakatārakā viya akkhitārakā paññāyanti; nikkhantakkhi vā yassa kakkaṭakasseva akkhitārakā nikkhantā honti; hatthikaṇṇo vā mahatīhi kaṇṇasakkhalikāhi samannāgato, mūsikakaṇṇo vā jaṭukakaṇṇo vā khuddikāhi kaṇṇasakkhalikāhi samannāgato, chiddamattakaṇṇo vā yassa vinā kaṇṇasakkhalikāhi kaṇṇachiddamattameva hoti; aviddhakaṇṇo vā yonakajātiko pana parisadūsako na hoti; sabhāvoyeva hi so tassa kaṇṇabhagandariko vā niccapūtinā kaṇṇena samannāgato, gaṇḍakaṇṇo vā sadāpaggharitapubbena kaṇṇena samannāgato, ṭaṅkitakaṇṇo vā gobhattanāḷikāya aggasadisehi kaṇṇehi samannāgato, atipiṅgalakkhi vā madhupiṅgalaṃ pana pabbājetuṃ vaṭṭati. Nippakhumakkhi vā assupaggharaṇakkhi vā pupphitakkhi vā akkhipākena samannāgatakkhi vā.

Atimahantanāsiko vā atikhuddakanāsiko vā cipiṭanāsiko vā majjhe appatiṭṭhahitvā ekapasse ṭhitavaṅkanāsiko vā, dīghanāsiko vā sukatuṇḍasadisāya jivhāya lehituṃ sakkuṇeyyāya nāsikāya samannāgato, niccapaggharitasiṅghāṇikanāso vā.

Mahāmukho vā yassa paṭaṅgamaṇḍūkasseva mukhanimittaṃyeva mahantaṃ hoti, mukhaṃ pana lābusadisaṃ atikhuddakaṃ, bhinnamukho vā vaṅkamukho vā mahāoṭṭho vā ukkhalimukhavaṭṭisadisehi oṭṭhehi samannāgato, tanukaoṭṭho vā bhericammasadisehi dante pidahituṃ asamatthehi oṭṭhehi samannāgato, mahādharoṭṭho vā tanukauttaroṭṭho vā tanukaadharoṭṭho vā mahāuttaroṭṭho vā oṭṭhachinnako vā eḷamukho vā uppakkamukho vā saṅkhatuṇḍako vā bahisetehi anto atirattehi oṭṭhehi samannāgato, duggandhakuṇapamukho vā.


关于污秽的讨论
关于污秽者，指的是因自身的丑陋而使他人感到厌恶；可能是过于高大，像其他人的头部那样，过于矮小，像双重矮小的形态，过于肥胖，像被压迫的草地，过于瘦弱，像被压迫的骨骼，过于庞大，像巨兽，过于细小，像身体不相称的细小头部，过于短小，像与身体不相称的短小头部，过于高耸，像高耸的树木，过于宽阔，像宽阔的草地，过于弯曲，像弯曲的树木，过于平坦，像平坦的草地，过于细小，像小果实的头部，过于粗大，像粗大的果实的头部，过于圆润，像圆润的果实的头部，过于尖锐，像尖锐的果实的头部，过于光滑，像光滑的果实的头部，过于柔软，像柔软的果实的头部，过于坚硬，像坚硬的果实的头部，过于奇特，像奇特的果实的头部，过于肮脏，像肮脏的果实的头部，过于腥臭，像腥臭的果实的头部。
关于眼睛的情况，指的是眼睛的形状；可能是过于大，或是过于小，或是两只眼睛的大小不一，可能是单眼或双眼，可能是上下不一的眼睛，可能是深邃的眼睛，像深水中的眼睛；可能是突出眼睛，像突出的眼角；可能是耳朵的形状，像大耳朵；可能是小耳朵，像小耳朵；可能是耳朵的形状，像耳垂的形状；可能是耳朵的形状，像耳壳的形状；可能是耳朵的形状，像耳骨的形状；可能是耳朵的形状，像耳朵的形状；可能是耳朵的形状，像耳朵的形状。
关于鼻子的情况，指的是鼻子的形状；可能是过于大，或是过于小，或是两者不一，可能是单侧的鼻子，或是双侧的鼻子，可能是向上翘的鼻子，或是向下垂的鼻子，可能是扁平的鼻子，或是尖锐的鼻子，可能是宽大的鼻子，或是细小的鼻子，可能是长的鼻子，或是短的鼻子，可能是厚的鼻子，或是薄的鼻子，可能是圆的鼻子，或是方的鼻子。
关于嘴巴的情况，指的是嘴巴的形状；可能是过于大，或是过于小，或是两者不一，可能是单侧的嘴巴，或是双侧的嘴巴，可能是向上翘的嘴巴，或是向下垂的嘴巴，可能是扁平的嘴巴，或是尖锐的嘴巴，可能是宽大的嘴巴，或是细小的嘴巴，可能是长的嘴巴，或是短的嘴巴，可能是厚的嘴巴，或是薄的嘴巴，可能是圆的嘴巴，或是方的嘴巴。
关于身体的情况，指的是身体的形状；可能是过于大，或是过于小，或是两者不一，可能是单侧的身体，或是双侧的身体，可能是向上翘的身体，或是向下垂的身体，可能是扁平的身体，或是尖锐的身体，可能是宽大的身体，或是细小的身体，可能是长的身体，或是短的身体，可能是厚的身体，或是薄的身体，可能是圆的身体，或是方的身体。
关于气味的情况，指的是身体的气味；可能是过于刺鼻，或是过于腥臭，或是两者不一，可能是单侧的气味，或是双侧的气味，可能是向上翘的气味，或是向下垂的气味，可能是扁平的气味，或是尖锐的气味，可能是宽大的气味，或是细小的气味，可能是长的气味，或是短的气味，可能是厚的气味，或是薄的气味。





Mahādanto vā aṭṭhakadantasadisehi dantehi samannāgato asuradanto vā heṭṭhā vā upari vā bahinikkhantadanto, yassa pana sakkā hoti oṭṭhehi pidahituṃ kathentasseva paññāyati no akathentassa, taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati. Pūtidanto vā niddanto vā yassa pana dantantare kalandakadanto viya sukhumadanto hoti, taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati.

Mahāhanuko vā gohanusadisena hanunā samannāgato, dīghahanuko vā cipiṭahanuko vā antopaviṭṭhena viya atirassena hanukena samannāgato, bhinnahanuko vā vaṅkahanuko vā nimmassudāṭhiko vā bhikkhunisadisamukho dīghagalo vā bakagalasadisena galena samannāgato, rassagalo vā antopaviṭṭhena viya galena samannāgato, bhinnagalo vā bhaṭṭhaaṃsakūṭo vā ahattho vā ekahattho vā atirassahattho vā atidīghahattho vā bhinnauro vā bhinnapiṭṭhi vā kacchugatto vā kaṇḍugatto vā daddugatto vā godhāgatto vā, yassa godhāya viya gattato cuṇṇāni patanti, sabbañcetaṃ virūpakaraṇaṃ sandhāya vitthārikavasena vuttaṃ. Vinicchayo panettha ‘‘na bhikkhave pañcahi ābādhehī’’ti ettha vuttanayeneva veditabbo.

Bhaṭṭhakaṭiko vā mahāānisado vā uddhanakūṭasadisehi ānisadamaṃsehi accuggatehi samannāgato, mahāūruko vā vātaṇḍiko vā mahājāṇuko vā saṅghaṭṭanajāṇuko vā dīghajaṅgho vā yaṭṭhisadisajaṅgho vikaṭo vā paṇho vā ubbaddhapiṇḍiko vā, so duvidho heṭṭhā oruḷhāhi vā upari āruḷhāhi vā mahatīhi jaṅghapiṇḍikāhi samannāgato, mahājaṅgho vā thūlajaṅghapiṇḍiko vā mahāpādo vā mahāpaṇhi vā piṭṭhikapādo vā pādavemajjhato uṭṭhitajaṅgho vaṅkapādo vā so duvidho – anto vā bahi vā parivattapādo gaṇṭhikaṅguli vā siṅgiveraphaṇasadisāhi aṅgulīhi samannāgato, andhanakho vā kāḷavaṇṇehi pūtinakhehi samannāgato, sabbopi esa parisadūsako. Evarūpo parisadūsako na pabbājetabbo.

Kāṇoti pasannandho vā hotu pupphādīhi vā upahatapasādo. Yo dvīhi vā ekena vā akkhinā na passati, so na pabbājetabbo. Mahāpaccariyaṃ pana ekakkhikāṇo kāṇoti vutto, dviakkhikāṇo andhena saṅgahito. Mahāaṭṭhakathāyaṃ jaccandho andhoti vutto, tasmā ubhayampi pariyāyena yujjati. Kuṇīti hatthakuṇī vā pādakuṇī vā aṅgulikuṇī vā; yassa etesu hatthādīsu yaṃkiñci vaṅkaṃ paññāyati, so kuṇī nāma. Khañjoti natajāṇuko vā bhinnajaṅgho vā majjhe saṅkuṭitapādattā kuṇḍapādako vā piṭṭhipādamajjhena caṅkamanto agge saṅkuṭitapādattā kuṇḍapādako vā piṭṭhipādaggena caṅkamanto aggapādeneva caṅkamanakhañjo vā paṇhikāya caṅkamanakhañjo vā pādassa bāhirantena caṅkamanakhañjo vā pādassa abbhantarantena caṅkamanakhañjo vā gopphakānaṃ upari bhaggattā sakalena piṭṭhipādena caṅkamanakhañjo vā; sabbopesa khañjoyeva, so na pabbājetabbo.


以下是完整的简体中文翻译：
若有大牙或类似八颗牙的牙齿，或恶魔般的牙齿从下或上或外突出，对于能够用嘴唇遮掩、在说话时可见但不说话时不可见的人，可以驱逐。若有腐烂的牙或睡眠时的牙，或牙齿间有如老鼠洞般细小的牙齿，可以驱逐。
若有大颌或类似牛颌的颌部，或长颌或窄颌，或有如内陷般极窄的颌部，或破裂的颌或弯曲的颌，或面部与比丘尼相似，或长颈或类似鹤颈的颈部，或短颈如内陷般，或破裂的颈或断裂肩峰，或无手或单手，或极长的手或极长的手臂，或破裂的臂或破裂的背部，或多疣的身体或瘙痒的身体，或溃疡的身体，或蜥蜴般的身体，从身体上像蜥蜴般脱落碎屑，所有这些都是为了描述外貌的不同。这里的裁决应按照"诸比丘，不是五种疾病"的方式理解。
若有破裂的髋部或大臀部，或有类似炉顶的臀部肉突出，或大腿或患有风气病的人，或大膝盖或互相碰撞的膝盖，或长腿或类似木棍的腿，或畸形或瘸腿，或上半身肥胖，可分为上下两种有大腿和小腿的人，或大腿或粗大腿部，或大脚或大踝，或背部脚，或从脚中间站立的腿，或弯曲的脚，可分为内外翻转的脚，或有类似姜根或蛇头的手指，或有暗黑色腐烂指甲的人，所有这些都是会玷污集会的人。这样的会众玷污者不应被驱逐。
若为盲人或半盲，或眼睛被花等损坏。凡不能用两只或一只眼睛看见的，不应被驱逐。在大注释中，单眼盲被称为盲人，双眼盲被归类为全盲。在大注释中，先天盲被称为盲人，因此两种情况都是合理的。
残废者，指手残、脚残或手指残；凡在手等部位有任何弯曲的，称为残废。跛子，指膝盖不正或腿部破损，或中间收缩脚部成捆状脚，或从背部中间行走时前部脚收缩成捆状，或仅用前脚行走，或从踝部行走，或从脚的外侧行走，或从脚的内侧行走，或脚踝上方破裂，或用整个背部行走的跛子；所有这些都是跛子，不应被驱逐。


Pakkhahatoti yassa eko hattho vā pādo vā aḍḍhasarīraṃ vā sukhaṃ na vahati. Chinniriyāpathoti pīṭhasappi vuccati. Jarādubbaloti jiṇṇabhāvena dubbalo attano cīvararajanādikammaṃ kātumpi asamattho. Yo pana mahallakopi balavā hoti, attānaṃ paṭijaggituṃ sakkoti, so pabbājetabbo. Andhoti jaccandho vuccati. Mūgoti yassa vacībhedo nappavattati; yassāpi pavattati, saraṇagamanaṃ pana paripuṇṇaṃ bhāsituṃ na sakkoti, tādisaṃ mammanampi pabbājetuṃ na vaṭṭati. Yo pana saraṇagamanamattaṃ paripuṇṇaṃ bhāsituṃ sakkoti, taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati.

Badhiroti yo sabbena sabbaṃ na suṇāti. Yo pana mahāsaddaṃ suṇāti, taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati. Andhamūgādayo ubhayadosavasena vuttā. Yesañca pabbajjā paṭikkhittā, upasampadāpi tesaṃ paṭikkhittāva. Sace pana te saṅgho upasampādeti, sabbepi hatthacchinnādayo sūpasampannā, kārakasaṅgho pana ācariyupajjhāyā ca āpattito na muccanti. Vakkhati ca – ‘‘atthi bhikkhave puggalo appatto osāraṇaṃ, tañce saṅgho osāreti, ekacco suosārito, ekacco duosārito’’ti tassattho āgataṭṭhāneyeva āvi bhavissatīti.

Hatthacchinnādivatthukathā niṭṭhitā.

Alajjīnissayavatthukathā

120.Alajjīnaṃ nissāya vasantīti upayogatthe sāmivacanaṃ; alajjipuggale nissāya vasantīti attho. Yāva bhikkhusabhāgataṃ jānāmīti nissayadāyakassa bhikkhuno bhikkhūhi sabhāgataṃ lajjibhāvaṃ yāva jānāmīti attho. Tasmā navaṃ ṭhānaṃ gatena ‘‘ehi bhikkhu, nissayaṃ gaṇhāhī’’ti vuccamānenāpi catūhapañcāhaṃ nissayadāyakassa lajjibhāvaṃ upaparikkhitvā nissayo gahetabbo.

Sace ‘‘thero lajjī’’ti bhikkhūnaṃ santike sutvā āgatadivaseyeva gahetukāmo hoti, thero pana ‘‘āgamehi tāva, vasanto jānissasī’’ti katipāhaṃ ācāraṃ upaparikkhitvā nissayaṃ deti, vaṭṭati. Pakatiyā nissayaggahaṇaṭṭhānaṃ gatena tadaheva gahetabbo, ekadivasampi parihāro natthi. Sace paṭhamayāme ācariyassa okāso natthi, okāsaṃ alabhanto ‘‘paccūsasamaye gahessāmī’’ti sayati, aruṇaṃ uggatampi na jānāti, anāpatti. Sace pana ‘‘gaṇhissāmī’’ti ābhogaṃ akatvā sayati, aruṇuggamane dukkaṭaṃ. Agatapubbaṃ ṭhānaṃ gatena dve tīṇi divasāni vasitvā gantukāmena anissitena vasitabbaṃ. ‘‘Sattāhaṃ vasissāmī’’ti ālayaṃ karontena pana nissayo gahetabbo. Sace thero ‘‘kiṃ sattāhaṃ vasantassa nissayenā’’ti vadati, paṭikkhittakālato paṭṭhāya laddhaparihāro hoti.

Alajjīnissayavatthukathā niṭṭhitā.

Gamikādinissayavatthukathā



以下是完整的简体中文翻译：
若有一只手或一只脚或半身，无法承受轻松的重量，称为“翅膀”。若有断肢，称为“断肢”。若因衰老而虚弱，因年老而无力，无法进行自己的衣物、饮食等事务，若他即使年老却仍然强壮，能够自我照顾，则可以被驱逐。盲者称为“先天盲”。若言语不能流畅；即使能够说话，但无法完整表达自己的意思，不应被驱逐。若能表达出完整的意思，则可以被驱逐。
聋者是指完全听不见的。若能听到大声，则可以被驱逐。盲与哑均因这两种缺陷而被提及。若他们的出家被拒绝，受戒也被拒绝。如果他们被僧团接受，则所有被断肢者都应被接受，若是有能力的僧团，则不应因师父或导师的失误而被排除。经文中说：“比丘们，有些人未能被驱逐，若僧团驱逐了，有些人被驱逐，有些人未被驱逐。”
关于断肢者的讨论已结束。
关于懒惰者的讨论
120.关于懒惰者的依赖，意指依赖于懒惰的人；依赖于懒惰者的意指。直到我们知道比丘们的聚会，意指依赖于给予依赖的比丘的懒惰状态。因此，若有新的地方，便会说：“来吧，比丘，接受依赖。”即使在四到五天内，给予依赖的比丘的懒惰状态也应仔细观察，以便接受依赖。
若在比丘们面前听到“长老懒惰”，希望在到达的当天就接受依赖，长老则会说：“先来吧，住下后再知道。”经过一段时间观察后再给予依赖，可以。根据常规，接受依赖的地方应在当天接受，甚至一天也不应有耽搁。若在第一次没有机会，未能获得机会，便会想：“早晨我会接受”，但不知道日出，未犯错。若说“我会接受”，却没有准备，日出时则犯错。若在未曾到达的地方，打算待两三天后离开，需在没有依赖的情况下居住。“我会住七天”，则应接受依赖。若长老说：“我住七天有什么依赖呢？”则从被拒绝的时间开始，便会获得所需的照顾。
关于懒惰者的讨论已结束。
关于村民等依赖者的讨论。

121.Nissayakaraṇīyoti karaṇīyanissayo, karaṇīyo mayā nissayo; gahetabboti attho. Nissayaṃ alabhamānenāti attanā saddhiṃ addhānamaggappaṭipannesu nissayadāyake asati nissayaṃ na labhati nāma. Evaṃ alabhantena anissitena bahūnipi divasāni gantabbaṃ. Sace pubbepi nissayaṃ gahetvā vutthapubbaṃ kañci āvāsaṃ pavisati, ekarattaṃ vasantenāpi nissayo gahetabbo. Antarāmagge vissamanto vā satthaṃ pariyesanto vā katipāhaṃ vasati, anāpatti. Antovasse pana nibaddhavāsaṃ vasitabbaṃ, nissayo ca gahetabbo. Nāvāya gacchantassa pana vassāne āgatepi nissayaṃ alabhantassa anāpatti.

Yāciyamānenāti tena gilānena yāciyamānena anissitena vasitabbaṃ. Sace ‘‘yācāhi ma’’nti vuccamānopi gilāno mānena na yācati, gantabbaṃ.

Phāsuhotīti samathavipassanānaṃ paṭilābhavasena phāsu hoti. Imañhi parihāraṃ neva sotāpanno na sakadāgāmī anāgāmī arahanto labhanti; na thāmagatassa samādhino vā vipassanāya vā lābhī, vissaṭṭhakammaṭṭhāne pana bālaputhujjane kathāva natthi. Yassa kho pana samatho vā vipassanā vā taruṇo hoti, ayaṃ imaṃ parihāraṃ labhati, pavāraṇasaṅgahopi etasseva anuññāto. Tasmā iminā puggalena ācariye pavāretvā gatepi ‘‘yadā patirūpo nissayadāyako āgacchissati, tassa nissāya vasissāmī’’ti ābhogaṃ katvā puna yāva āsāḷhīpuṇṇamā, tāva anissitena vatthuṃ vaṭṭati. Sace pana āsāḷhīmāse ācariyo nāgacchati, yattha nissayo labbhati, tattha gantabbaṃ.

122.Gottenapi anussāvetunti mahākassapassa upasampadāpekkhoti evaṃ gottaṃ vatvā anussāvetuṃ anujānāmīti attho.

123.Dve ekānussāvaneti dve ekato anussāvane; ekena ekassa aññena itarassāti evaṃ dvīhi vā ācariyehi ekena vā ekakkhaṇe kammavācaṃ anussāventehi upasampādetuṃ anujānāmīti attho.

Dve tayo ekānussāvane kātuṃ tañca kho ekena upajjhāyenāti dve vā tayo vā jane purimanayeneva ekato anussāvane kātuṃ anujānāmi; tañca kho anussāvanakiriyaṃ ekena upajjhāyena anujānāmīti attho. Tasmā ekena ācariyena dve vā tayo vā anussāvetabbā. Dvīhi vā tīhi vā ācariyehi visuṃ visuṃ ekena ekassāti evaṃ ekappahāreneva dve tisso vā kammavācā kātabbā. Sace pana nānācariyā nānupajjhāyā honti, tissatthero sumanattherassa saddhivihārikaṃ, sumanatthero tissattherassa saddhivihārikaṃ anussāveti, aññamaññañca gaṇapūrakā honti, vaṭṭati. Sace pana nānāupajjhāyā honti, eko ācariyo hoti, ‘‘natveva nānupajjhāyenā’’ti paṭikkhittattā na vaṭṭati. Idaṃ sandhāya hi esa paṭikkhepo.

Gamikādinissayavatthukathā niṭṭhitā.

Upasampadāvidhikathā

126.Paṭhamaṃupajjhaṃ gāhāpetabboti ettha vajjāvajjaṃ upanijjhāyatīti upajjhā, taṃ upajjhaṃ; ‘‘upajjhāyo me bhante hohī’’ti evaṃ vadāpetvā gāhāpetabbo. Vitthāyantīti vitthaddhagattā honti. Yaṃ jātanti yaṃ tava sarīre jātaṃ nibbattaṃ vijjamānaṃ, taṃ saṅghamajjhe pucchante santaṃ atthīti vattabbantiādi. Ullumpatu manti uddharatu maṃ.

Upasampadāvidhikathā niṭṭhitā.

Cattāronissayādikathā



以下是完整的简体中文翻译：
121.关于依赖的行为，意指应被依赖的行为；应被接受的依赖。若因自身的原因，在行走的道路上，依赖给予者缺失，则无法获得依赖。因此，因未能获得依赖，便需在没有依赖的情况下度过许多日子。若之前已获得依赖，且在离开之前进入某处，即使只住一晚，也应获得依赖。若在中途停留，寻找住所，住几天，未犯错。若在内部居住，则应住在固定的住所，并应获得依赖。若乘船出行，若在雨季来临时未能获得依赖，则不犯错。
关于请求的行为，意指因病而请求的情况下，应在没有依赖的情况下居住。若被称为“请我”，而生病者未因请求而请求，则应离开。
若因修习禅定和观照而感到愉悦，便是愉悦。对此种照顾，未曾获得的初果、二果、三果、阿罗汉果者，均无法获得；在未到达正定或观照时，也无法获得，然而在获得解脱的地方，愚痴的普通人却没有此类谈论。若他在修习禅定或观照方面较为年轻，便能获得此种照顾，且在接受召唤时亦被允许。因此，若此人因师父的召唤而离开，便会说：“当适合的依赖给予者来临时，我将依赖于他。”在此之前，直至阿萨利普满月，便应在没有依赖的情况下居住。若在阿萨利月内师父未能到达，便应前往可以获得依赖的地方。
122.若提到家族的依赖，意指依赖于大迦叶的受戒。以此家族为名，便可以被允许。
123.两个单独的依赖，意指两个一起的依赖；一人与另一人之间如此，因此在两个或一个师父面前，允许在同一时刻进行依赖的行为。
两个或三个单独的依赖，然而应由一位导师进行；两个或三个都可以与之前的方式一起进行依赖的行为；然而应由一位导师来允许此依赖行为。因此，依赖应由一位导师进行。两个或三个导师之间，分别进行单独的依赖。若有不同的导师，不同的导师则不应进行。若有一位导师，便不应说：“没有不同的导师”，因此不适合。对此，便是此种拒绝。
关于村民等依赖的讨论已结束。
关于受戒的规定
126.首先应接受导师的行为，意指在此处思考应有的可接受与不可接受的行为，便应称为导师。应说：“导师，请您成为我的导师。”因而应被接受。因而被称为“被接受”的人，因其身体的存在，若在僧团中询问，便应说“存在”之类。应将其提起。
关于受戒的规定已结束。
关于四种依赖的讨论。

128.Tāvadevāti upasampannasamanantarameva. Chāyā metabbāti ekaporisā vā dviporisā vāti chāyā metabbā. Utuppamāṇaṃ ācikkhitabbanti ‘‘vassāno hemanto gimho’’ti evaṃ utuppamāṇaṃ ācikkhitabbaṃ. Ettha ca utuyeva utuppamāṇaṃ. Sace vassānādayo aparipuṇṇā honti, yattakehi divasehi yassa yo utu aparipuṇṇo, te divase sallakkhetvā so divasabhāgo ācikkhitabbo. Atha vā ‘‘ayaṃ nāma utu, so ca kho paripuṇṇo vā aparipuṇṇo vā’’ti evaṃ utuppamāṇaṃ ācikkhitabbaṃ. ‘‘Pubbaṇho vā sāyanho vā’’ti evaṃ divasabhāgo ācikkhitabbo. Saṅgītīti idameva sabbaṃ ekato katvā ‘‘tvaṃ kiṃ labhasi, kā te chāyā, kiṃ utuppamāṇaṃ, ko divasabhāgo’’ti puṭṭho ‘‘idaṃ nāma labhāmi – vassaṃ vā hemantaṃ vā gimhaṃ vā, ayaṃ me chāyā, idaṃ utuppamāṇaṃ, ayaṃ divasabhāgoti vadeyyāsī’’ti evaṃ ācikkhitabbaṃ.

129.Ohāyāti chaḍḍetvā. Dutiyaṃ dātunti upasampadamāḷakato pariveṇaṃ gacchantassa dutiyakaṃ dātuṃ anujānāmi, cattāri ca akaraṇīyāni ācikkhitunti attho. Paṇḍupalāsoti paṇḍuvaṇṇo patto. Bandhanā pavuttoti vaṇṭato patito. Abhabbo haritatthāyāti puna harito bhavituṃ abhabbo. Puthusilāti mahāsilā.

130.Alabbhamānāya sāmaggiyā anāpatti sambhoge saṃvāseti yāva tassa ukkhepanīyakammakaraṇatthāya sāmaggī na labbhati, tāva tena saddhiṃ sambhoge ca uposathapavāraṇādikaraṇabhede saṃvāse ca anāpattīti. Sesaṃ sabbattha mahāvibhaṅge vuttānusārena suviññeyyattā pākaṭamevāti.

Cattāronissayādikathā niṭṭhitā.

Samantapāsādikāya vinayasaṃvaṇṇanāya

Dvāsattatiadhikavatthusatapaṭimaṇḍitassa mahākhandhakassa

Atthavaṇṇanā niṭṭhitā.

Mahākhandhakavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Uposathakkhandhakaṃ

Sannipātānujānanādikathā

132. Uposathakkhandhake – aññatitthiyāti ettha titthaṃ vuccati laddhi; aññaṃ titthaṃ aññatitthaṃ; aññatitthaṃ etesaṃ atthīti aññatitthiyā; ito aññaladdhikāti vuttaṃ hoti. Dhammaṃ bhāsantīti yaṃ tesaṃ kattabbākattabbaṃ, taṃ kathenti. Te labhantīti te manussā labhanti. Mūgasūkarāti thūlasarīrasūkarā.

135.Anajjhāpanno vā hoti āpajjitvā vā vuṭṭhitoti ettha yaṃ āpattiṃ bhikkhu anajjhāpanno vā hoti, āpajjitvā vā vuṭṭhito, ayaṃ asantī nāma āpattīti evamattho veditabbo. Sampajānamusāvāde kiṃ hotīti yvāyaṃ sampajānamusāvādo assa hotīti vutto, so āpattito kiṃ hoti, katarā āpatti hotīti attho. Dukkaṭaṃ hotīti dukkaṭāpatti hoti; sā ca kho na musāvādalakkhaṇena; bhagavato pana vacanena vacīdvāre akiriyasamuṭṭhānā āpatti hotīti veditabbā. Vakkhati hi –

‘‘Anālapanto manujena kenaci,

Vācāgiraṃ no ca pare bhaṇeyya;

Āpajjeyya vācasikaṃ na kāyikaṃ,

Pañhā mesā kusalehi cintitā’’ti. (pari. 479);

Antarāyikoti antarāyakaro. Kissa phāsu hotīti kimatthāya phāsu hoti. Paṭhamassa jhānassa adhigamāyāti paṭhamassa jhānassa adhigamanatthāya tassa bhikkhuno phāsu hoti sukhaṃ hoti. Esa nayo sabbattha. Iti bhagavā uddesato ca niddesato ca paṭhamaṃ pātimokkhuddesaṃ dassesi.



以下是完整的简体中文翻译：
128.即是指刚刚获得的。影子是指单独的或成对的影子。应描述的气候是“雨季、冬季、夏季”，因此应描述气候。在这里，仅气候的变化。若雨季等未满，则在多少天内，若某种气候未满，则应根据这些天来判断。或者可以说：“这就是气候，无论是满还是未满。”应描述的日子分为“早晨或傍晚”。在集会中，所有内容合在一起，若被问到“你获得了什么，你的影子是什么，气候是什么，日子分为多少”，应回答“我获得了雨季、冬季或夏季，这是我的影子，这是气候，这是日子的分配”。
129.放下，意指放弃。第二次给予，意指在获得受戒后，允许再次给予，并说明四种不应做的事。具备条件的，意指外表光亮的。因束缚而产生的，意指因缠绕而落下。无法再次获得，意指无法再次获得绿色的。普通的，意指粗大的。
130.关于未获得的共同体，若未能获得，便不应被认为是合格的，直到能够进行提升的工作，便不应被认为是合格的。因此，关于此事，所有内容都应根据《大分辨》中的说明而明确。
关于四种依赖的讨论已结束。
关于《广集经》的戒律说明
二十七以上的法门的详细解释已结束。
《大法门》的解释已结束。
2.《受戒法门》
关于集合的知识等的讨论
132.在《受戒法门》中——“其他地方”意指此处被称为地方；其他的地方，意指其他地方；其他地方的意义，意指其他地方的意义；这里被称为其他地方的理解。关于法的阐述，意指应做的与不应做的，他们在讨论。那些人获得了，意指那些人获得了。愚蠢的猪，意指粗壮的猪。
135.若未被排除，或因犯错而被排除，这里应理解为，若比丘未被排除，或因犯错而被排除，这种状态称为“无状态”。关于有意识的虚假言辞，意指若这是有意识的虚假言辞，那么这与犯错有什么关系，究竟哪种是错误。若是错误，则是错误的状态；然而这并非虚假言辞的特征；而是应根据佛陀的教导，关于言语的行为应被理解为错误。经文中说：“不应与任何人交谈，若无言语的行为，若因言语而犯错，则应被认为是错误的。”（《大乘经》479）；妨碍者，意指造成障碍的。什么是愉悦，意指为何而愉悦。为了获得第一禅，意指为了获得第一禅，那个比丘便会感到愉悦，感到快乐。这一原则在所有地方皆然。因此，佛陀在讲述和解释时，首次展示了《戒律的初步》。

136.Devasikanti divase divase. Cātuddase vā pannarase vāti ekassa utuno tatiye ca sattame ca pakkhe dvikkhattuṃ cātuddase avasese chakkhattuṃ pannarase; ayaṃ tāva eko attho. Ayaṃ pana pakaticārittavasena vutto ‘‘sakiṃ pakkhassa cātuddase vā pannarase vā’’ti vacanato pana tathārūpe paccaye sati yasmiṃ tasmiṃ cātuddase vā pannarase vā uddisituṃ vaṭṭati, āvāsikānaṃ bhikkhūnaṃ cātuddaso hoti, āgantukānaṃ pannaraso. Sace āvāsikā bahutarā honti, āgantukehi āvāsikānaṃ anuvattitabba’’nti vacanatopi cetaṃ veditabbaṃ.

Sīmānujānanakathā



以下是完整的简体中文翻译：
136.天神的日子是逐日而过。十四日或十五日，意指在一个月的第三天和第七天，若在十四日则应进行两次，若在十五日则应进行六次；这便是一个意义。然而根据常规的说法，若说“在月的十四日或十五日”，则在这种情况下，若有条件存在，便应在此月的十四日或十五日进行说明，常住的比丘在月的十四日，来访的比丘在月的十五日。若常住的比丘数量众多，则应由来访者遵循常住比丘的安排，这一点也应如此理解。
关于边界的认知讨论。


138.Paṭhamaṃ nimittā kittetabbāti vinayadharena pucchitabbaṃ ‘‘puratthimāya disāya kiṃ nimitta’’nti? Pabbato bhanteti. Puna vinayadharena ‘‘eso pabbato nimitta’’nti evaṃ nimittaṃ kittetabbaṃ. ‘‘Etaṃ pabbataṃ nimittaṃ karoma, karissāma, nimittaṃ kato, nimittaṃ hotu, hoti bhavissatī’’ti evaṃ pana kittetuṃ na vaṭṭati. Pāsāṇādīsupi eseva nayo. Puratthimāya anudisāya, dakkhiṇāya disāya, dakkhiṇāya anudisāya, pacchimāya disāya, pacchimāya anudisāya, uttarāya disāya, uttarāya anudisāya, kiṃ nimittaṃ? Udakaṃ bhante. Etaṃ udakaṃ nimittanti ettha pana aṭṭhatvā puna puratthimāya disāya kiṃ nimittaṃ. Pabbato bhante. Eso pabbato nimittanti evaṃ paṭhamaṃ kittitanimittaṃ kittetvāva ṭhapetabbaṃ. Evañhi nimittena nimittaṃ ghaṭitaṃ hoti. Evaṃ nimittāni kittetvā athānantaraṃ vuttāya kammavācāya sīmā sammannitabbā. Kammavācāpariyosāne nimittānaṃ anto sīmā hoti, nimittāni sīmato bahi honti. Tattha nimittāni sakiṃ kittitānipi kittitāneva honti. Andhakaṭṭhakathāyaṃ pana tikkhattuṃ sīmamaṇḍalaṃ sambandhantena nimittaṃ kittetabbanti vuttaṃ. ‘‘Pabbato bhanteti…pe… udakaṃ bhante’’ti evaṃ pana upasampanno vā ācikkhatu anupasampanno vā vaṭṭatiyeva.

Idāni pabbatanimittādīsu evaṃ vinicchayo veditabbo – tividho pabbato, suddhapaṃsupabbato, suddhapāsāṇapabbato, ubhayamissakoti. So tividhopi vaṭṭati. Vālikarāsi pana na vaṭṭati. Itaropi hatthippamāṇato omakataro na vaṭṭati. Hatthippamāṇato pana paṭṭhāya sineruppamāṇopi vaṭṭati. Sace catūsu disāsu cattāro tīsu vā tayo pabbatā honti, catūhi vā tīhi vā pabbatanimittehi eva sammannituṃ vaṭṭati. Dvīhi pana nimittehi ekena vā sammannituṃ na vaṭṭati. Ito paresu pāsāṇanimittādīsupi eseva nayo. Tasmā pabbatanimittaṃ karontena pucchitabbaṃ ‘‘ekābaddho na ekābaddho’’ti. Sace ekābaddho hoti, na kātabbo. Tañhi catūsu vā aṭṭhasu vā disāsu kittentenāpi ekameva nimittaṃ kittitaṃ hoti, tasmā yo evaṃ cakkasaṇṭhānena vihāraṃ parikkhipitvā ṭhito pabbato, taṃ ekadisāya kittetvā aññāsu disāsu taṃ bahiddhā katvā anto aññāni nimittāni kittetabbāni.

Sace pabbatassa tatiyabhāgaṃ vā upaḍḍhaṃ vā antosīmāya kattukāmā honti, pabbataṃ akittetvā yattakaṃ padesaṃ anto kattukāmā, tassa parato tasmiṃyeva pabbate jātarukkhavammikādīsu aññataraṃ nimittaṃ kittetabbaṃ. Sace ekayojanadviyojanappamāṇaṃ sabbaṃ pabbataṃ anto kattukāmā honti, pabbatassa parato bhūmiyaṃ jātarukkhavammikādīni nimittāni kittetabbāni.


以下是完整的简体中文翻译：
138.关于第一个标志，应当询问“东边有什么标志？”山啊，尊者。再者，根据戒律，应当说“这是山的标志”，如此标志应当被描述。“我们要做这个山的标志，将要做，标志已做，标志存在，将会存在”，这样说是不适合的。在石头等方面也是如此。东边、南边、南边的另一侧、西边、西边的另一侧、北边、北边的另一侧，什么是标志？水，尊者。这水是标志，那么在此处停留后，东边又有什么标志？山啊，尊者。应当说“这是山的标志”，如此第一标志的描述应当被保留。因而，确实通过标志来形成标志。这样描述标志后，接着应当依据所述的戒律来设定边界。在戒律的结尾，标志的内部是边界，标志位于边界之外。在那里，标志无论如何被描述，都是被描述的。关于黑暗的讨论中，应当描述三次的边界圈与标志相关。“山啊，尊者……水啊，尊者”，这样被受戒者或未受戒者都适用。
现在关于山的标志等应当这样理解——三种山，清洁的沙土山，清洁的石山，二者混合的山。它也适用三种情况。沙堆则不适用。其他的则比象的大小更小。自象的大小起，西奈山的大小也适用。若在四个方向上有四个或三个山，则应当通过四个或三个山的标志来设定。若仅有两个标志，则不能用一个来设定。从这里开始，关于石头的标志等也应如此。因此，问山的标志时应当询问“是否连接在一起”。若连接在一起，则不应被设定。因为在四个或八个方向上，即使被描述也只是一个标志，因此，若以这种方式围绕寺院而立的山，应当在一个方向上被描述，而在其他方向上则应当设定其他标志。
若想在山的第三部分或一半的内部设定边界，若想在山的内部设定，则应在该山之外的地方设定一个标志。若所有的山都想在内部设定，则应在山之外的土地上设定标志，例如在山的外面设定树木等的标志。


Pāsāṇanimitte – ayaguḷopi pāsāṇasaṅkhyameva gacchati, tasmā yo koci pāsāṇo vaṭṭati. Pamāṇato pana hatthippamāṇo pabbatasaṅkhyaṃ gato, tasmā so na vaṭṭati. Mahāgoṇamahāmahiṃsappamāṇo pana vaṭṭati. Heṭṭhimaparicchedena dvattiṃsapalaguḷapiṇḍaparimāṇo vaṭṭati. Tato khuddakataro iṭṭhakā vā mahantīpi na vaṭṭati. Animittupagapāsāṇarāsipi na vaṭṭati, pageva paṃsuvālikarāsi. Bhūmisamo khalamaṇḍalasadiso piṭṭhipāsāṇo vā bhūmito khāṇuko viya uṭṭhitapāsāṇo vā hoti, sopi pamāṇupago ce vaṭṭati. Piṭṭhipāsāṇo atimahantopi pāsāṇasaṅkhyameva gacchati, tasmā sace mahato piṭṭhipāsāṇassa ekappadesaṃ antosīmāya kattukāmā honti, taṃ akittetvā tassupari añño pāsāṇo kittetabbo. Sace piṭṭhipāsāṇupari vihāraṃ karonti, vihāramajjhena vā piṭṭhipāsāṇo vinivijjhitvā gacchati, evarūpo piṭṭhipāsāṇo na vaṭṭati. Sace hi taṃ kittenti, nimittassa upari vihāro hoti, nimittañca nāma bahisīmāya hoti, vihāropi bahisīmāyaṃ āpajjati. Vihāraṃ parikkhipitvā ṭhitapiṭṭhipāsāṇo ekattha kittetvā aññattha na kittetabbo.

Vananimitte – tiṇavanaṃ vā tacasāratālanāḷikerādirukkhavanaṃ vā na vaṭṭati. Antosārānaṃ pana sākasālādīnaṃ antosāramissakānaṃ vā rukkhānaṃ vanaṃ vaṭṭati, tañca kho heṭṭhimaparicchedena catupañcarukkhamattampi tato oraṃ na vaṭṭati, paraṃ yojanasatikampi vaṭṭati. Sace pana vanamajjhe vihāraṃ karonti, vanaṃ na kittetabbaṃ. Ekadesaṃ antosīmāya kattukāmehipi vanaṃ akittetvā tattha rukkhapāsāṇādayo kittetabbā. Vihāraṃ parikkhipitvā ṭhitavanaṃ ekattha kittetvā aññattha na kittetabbaṃ.

Rukkhanimitte – tacasāro tālanāḷikerādirukkho na vaṭṭati, antosāro jīvamānako antamaso ubbedhato aṭṭhaṅgulo pariṇāhato sūcidaṇḍakappamāṇopi vaṭṭati, tato oraṃ na vaṭṭati, paraṃ dvādasayojano suppatiṭṭhitanigrodhopi vaṭṭati. Vaṃsanaḷakasarāvādīsu bījaṃ ropetvā vaḍḍhāpito pamāṇupagopi na vaṭṭati. Tato apanetvā pana taṅkhaṇampi bhūmiyaṃ ropetvā koṭṭhakaṃ katvā udakaṃ āsiñcitvā kittetuṃ vaṭṭati. Navamūlasākhāniggamanaṃ akāraṇaṃ. Khandhaṃ chinditvā ropite pana etaṃ yujjati. Kittentena ca ‘‘rukkho’’tipi vattuṃ vaṭṭati, ‘‘sākarukkhotipi sālarukkho’’tipi. Ekābaddhaṃ pana suppatiṭṭhitanigrodhasadisaṃ ekattha kittetvā aññattha kittetuṃ na vaṭṭati.

Magganimitte – araññakhettanadītaḷākamaggādayo na vaṭṭanti, jaṅghamaggo vā sakaṭamaggo vā vaṭṭati, yo nibbijjhitvā dve tīṇi gāmantarāni gacchati. Yo pana jaṅghamaggo sakaṭamaggato okkamitvā puna sakaṭamaggameva otarati, ye vā jaṅghamaggasakaṭamaggā avaḷañjā, te na vaṭṭanti. Jaṅghasatthasakaṭasatthehi vaḷañjiyamānāyeva vaṭṭanti. Sace dve maggā nikkhamitvā pacchā sakaṭadhuramiva ekībhavanti, dvidhā bhinnaṭṭhāne vā sambandhaṭṭhāne vā sakiṃ kittetvā puna na kittetabbā, ekābaddhanimittañhetaṃ hoti.


以下是完整的简体中文翻译：
Pāsāṇanimitte——这块石头也仅与石头的数量有关，因此任何石头都适用。按尺寸而言，象的大小与山的数量有关，因此不适用。大象或大水牛的大小则适用。根据下方的界限，三十个小石块的数量适用。比这更小的石块，或大石块则不适用。无标志的石块群也不适用，正如沙堆。与地面相平的石块或高出地面的石块，若符合尺寸则适用。即使是极大的石块，也仅与石头的数量有关，因此若极大的石块有一个地方想要在内部设定边界，则不应设定它，另需设定其他石块。若在石块之上建立寺院，石块在寺院中间或石块被推开后离去，这种石块则不适用。若将其描述为标志，则会在标志之上建立寺院，标志的名称也会成为外部的边界，寺院也会成为外部的边界。若在寺院周围建立的石块被描述为一个地方，则不应在其他地方再描述。
Vananimitte——草丛或树木、草本植物、莲花等的树林不适用。内部的树木如榕树等的树林适用，但根据下方的界限，四到五棵树的数量也不适用，最多可达到一百个单位。若在树林中建立寺院，则不应设定树林。若想在某个地方设定边界，亦不应设定树林，而应在该处设定树木、石块等的标志。若在树林周围建立的树木被描述为一个地方，则不应在其他地方再描述。
Rukkhanimitte——草本植物、莲花等的树木不适用，内部的生长的树木，至少是八根树枝的大小，若符合尺寸则适用，最多可达到十二个单位的良好生长的菩提树也适用。若在竹子、树桩等中播种生长，若符合尺寸则不适用。若将其移走后，立即在地面上播种，形成一个小堆，并洒水，则适用。九根根部的树枝的生长不应被描述。若切断树枝后再生长则适用。描述时可以说“这是树”，也可以说“这是榕树”。但若将一根树木的标志与良好的菩提树相比较，则不应在其他地方再描述。
Magganimitte——荒野、田野、河流、小道等不适用，腿道或车道适用，若在宁静中穿越两个或三个村庄。若腿道从车道中转出后，再次回到车道，或腿道与车道相连，则不适用。腿道、车道在相连的情况下适用。若两个道路同时离开后，最终如同车轮一样相连，则在两个分开的地方或关联的地方，若被描述为一个标志，则不应再描述。


Sace vihāraṃ parikkhipitvā cattāro maggā catūsu disāsu gacchanti, majjhe ekaṃ kittetvā aparaṃ kittetuṃ na vaṭṭati. Ekābaddhanimittañhetaṃ hoti. Koṇaṃ nibbijjhitvā gatamaggaṃ pana parabhāge kittetuṃ vaṭṭati. Vihāramajjhena nibbijjhitvā gatamaggo pana na kittetabbo. Kittite nimittassa upari vihāro hoti. Sace sakaṭamaggassa antimacakkamaggaṃ nimittaṃ karonti, maggo bahisīmāya hoti. Sace bāhiracakkamaggaṃ nimittaṃ karonti, bāhiracakkamaggova bahisīmāya hoti, sesaṃ antosīmaṃ bhajati. Maggaṃ kittentena ‘‘maggo pantho patho pajjo’’ti dasasu yena kenaci nāmena kittetuṃ vaṭṭati. Parikhāsaṇṭhānena vihāraṃ parikkhipitvā gatamaggo ekattha kittetvā aññattha kittetuṃ na vaṭṭati.

Vammikanimitte – heṭṭhimaparicchedena taṃ divasaṃ jāto aṭṭhaṅgulubbedho govisāṇappamāṇopi vammiko vaṭṭati, tato oraṃ na vaṭṭati, paraṃ himavantapabbatasadisopi vaṭṭati. Vihāraṃ parikkhipitvā ṭhitaṃ pana ekābaddhaṃ ekattha kittetvā aññattha kittetuṃ na vaṭṭati.

Nadīnimitte – yassā dhammikānaṃ rājūnaṃ kāle anvaddhamāsaṃ anudasāhaṃ anupañcāhanti evaṃ anatikkamitvā deve vassante valāhakesu vigatamattesu sotaṃ pacchijjati, ayaṃ nadīsaṅkhyaṃ na gacchati. Yassā pana īdise suvuṭṭhikāle vassānassa cātumāse sotaṃ na pacchijjati, timaṇḍalaṃ paṭicchādetvā yattha katthaci uttarantiyā bhikkhuniyā antaravāsako temiyati, ayaṃ nadīsaṅkhyaṃ gacchati, sīmaṃ bandhantānaṃ nimittaṃ hoti. Bhikkhuniyā nadīpāragamanepi uposathādisaṅghakammakaraṇepi nadīpārasīmasammannanepi ayameva nadī.

Yā pana maggo viya sakaṭadhurasaṇṭhānena vā parikhāsaṇṭhānena vā vihāraṃ parikkhipitvā gatā, taṃ ekattha kittetvā aññattha kittetuṃ na vaṭṭati. Vihārassa catūsu disāsu aññamaññaṃ vinibbijjhitvā gate nadicatukkepi eseva nayo. Asammissanadiyo pana catassopi kittetuṃ vaṭṭati. Sace vatiṃ karonto viya rukkhapāde nikhaṇitvā vallipalālādīhi nadisotaṃ rumbhanti, udakañca ajjhottharitvā āvaraṇaṃ pavattatiyeva, nimittaṃ kātuṃ vaṭṭati. Yathā pana udakaṃ nappavattati, evaṃ setumhi kate appavattamānā nadī nimittaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Pavattanaṭṭhāne nadinimittaṃ, appavattanaṭṭhāne udakanimittaṃ kātuṃ vaṭṭati.

Yā pana dubbuṭṭhikāle vā gimhe vā nirudakabhāvena nappavattati, sā vaṭṭati. Mahānadito udakamātikaṃ nīharanti, sā kunnadisadisā hutvā tīṇi sassāni sampādentī niccaṃ pavattati, kiñcāpi pavattati, nimittaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Yā pana mūle mahānadito niggatāpi kālantarena teneva niggatamaggena nadiṃ bhinditvā sayañca gacchati, gacchantī parato susumārādisamākiṇṇā nāvādīhi sañcaritabbā nadī hoti, taṃ nimittaṃ kātuṃ vaṭṭati.


以下是完整的简体中文翻译：
若寺院被包围，四条道路向四个方向延伸，中间一个被描述，另一个则不应被描述。这是一个连接的标志。若角落被切断，已走的道路则可以在外部被描述。寺院中间的已走的道路则不应被描述。描述的标志之上有寺院。若将车道的最后一段作为标志，则该道路在外部。若将外部的车道作为标志，则外部的车道便成为边界，其余的则处于内部。通过标志描述道路时，可以说“道路是路径”，可以用任何名称来描述。根据边界的设定，若寺院被包围的已走道路被描述为一个地方，则不应在其他地方再描述。
关于坑道的标志——根据下方的界限，若这一天出生的八根手指大小的牛角坑道适用，且不适用更小的，最多可达到与喜马拉雅山相似的大小。若寺院被包围而存在，则不应在其他地方再描述。
关于河流的标志——在法治的国王时代，若在雨季时未被打扰，且在神灵降雨时，水流在微小的情况下会被阻挡，这条河流便不适用。若在如此良好的时机，雨水在四个月内不被阻挡，若在任何地方覆盖着水流，且在某处有僧人停留，则这条河流便适用，是边界的标志。对于僧人渡河、进行安居法会、进行河流边界的设定，皆是这条河流。
若道路如车轮般被包围，或根据边界的设定，若寺院被包围而存在，则不应在其他地方再描述。若在寺院的四个方向相互切断后，河流的两侧也应如此。对于不流动的河流，则适用于四个方向。若在流动时，树木根部被挖掘，水流被阻挡，且水被抬起，边界也会形成。若水不流动，则在桥上建造的河流标志不应被描述。若在流动的地方设定河流的标志，在不流动的地方设定水的标志则适用。
若在困难的季节或干旱时不流动，则适用。若从大河中引水，便会变得如同小河一般，常年流动，尽管流动，但不应设定标志。若在根部从大河中引出的水流，因时间的推移而流入，便会冲破河流，成为一条可通行的河流，且可用于描述标志。


Udakanimitte – nirudake ṭhāne nāvāya vā cāṭiādīsu vā udakaṃ pūretvā udakanimittaṃ kittetuṃ na vaṭṭati, bhūmigatameva vaṭṭati . Tañca kho appavattanaudakaṃ āvāṭapokkharaṇitaḷākajātassaraloṇisamuddādīsu ṭhitaṃ, aṭṭhitaṃ pana oghanadiudakavāhakamātikādīsu udakaṃ na vaṭṭati. Andhakaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘gambhīresu āvāṭādīsu ukkhepimaṃ udakaṃ nimittaṃ na kātabba’’nti vuttaṃ, taṃ duvuttaṃ attanomatimattameva. Ṭhitaṃ pana antamaso sūkarakhatāyapi gāmadārakānaṃ kīḷanavāpiyampi taṅkhaṇaññeva pathaviyaṃ āvāṭakaṃ katvā kuṭehi āharitvā pūritaudakampi sace yāva kammavācāpariyosānā tiṭṭhati, appaṃ vā hotu bahu vā, vaṭṭati. Tasmiṃ pana ṭhāne nimittasaññākaraṇatthaṃ pāsāṇavālikāpaṃsuādirāsi vā pāsāṇatthambho vā dārutthambho vā kātabbo. Taṃ kātuñca kāretuñca bhikkhussa vaṭṭati. Lābhasīmāyaṃ pana na vaṭṭati . Samānasaṃvāsakasīmā kassaci pīḷanaṃ na karoti, kevalaṃ bhikkhūnaṃ vinayakammameva sādheti, tasmā ettha vaṭṭati.

Imehi ca aṭṭhahi nimittehi asammissehipi aññamaññaṃ sammissehipi sīmaṃ sammannituṃ vaṭṭatiyeva. Sā evaṃ sammannitvā bajjhamānā ekena dvīhi vā nimittehi abaddhā hoti, tīṇi pana ādiṃ katvā vuttappakārānaṃ nimittānaṃ satenāpi baddhā hoti. Sā tīhi siṅghāṭakasaṇṭhānā hoti, catūhi caturassā vā siṅghāṭakaaḍḍhacandamudiṅgādisaṇṭhānā vā, tato adhikehi nānāsaṇṭhānā. Taṃ bandhitukāmehi sāmantavihāresu bhikkhū tassa tassa vihārassa sīmāparicchedaṃ pucchitvā, baddhasīmavihārānaṃ sīmāya sīmantarikaṃ, abaddhasīmavihārānaṃ sīmāya upacāraṃ ṭhapetvā disācārikabhikkhūnaṃ nissañcārasamaye sace ekasmiṃ gāmakhette sīmaṃ bandhitukāmā, ye tattha baddhasīmavihārā, tesu bhikkhūnaṃ ‘‘mayaṃ ajja sīmaṃ bandhissāma, tumhe sakasīmāparicchedato mā nikkhamitthā’’ti pesetabbaṃ. Ye abaddhasīmavihārā, tesu bhikkhū ekajjhaṃ sannipātetabbā, chandārahānaṃ chando āharāpetabbo . Sace aññānipi gāmakkhettāni antokātukāmā , tesu gāmesu ye bhikkhū vasanti, tehipi āgantabbaṃ. Anāgacchantānaṃ chando āharitabboti mahāsumatthero āha. Mahāpadumatthero pana ‘‘nānāgāmakhettāni nāma pāṭekkaṃ baddhasīmāsadisāni, na tato chandapārisuddhi āgacchati. Antonimittagatehi pana bhikkhūhi āgantabba’’nti vatvā puna āha – ‘‘samānasaṃvāsakasīmāsammannanakāle āgamanampi anāgamanampi vaṭṭati. Avippavāsasīmāsammannanakāle pana antonimittagatehi āgantabbaṃ, anāgacchantānaṃ chando āharitabbo’’ti.

Evaṃ sannipatitesu pana bhikkhūsu chandārahānaṃ chande āhaṭe tesu tesu maggesu nadītitthagāmadvārādīsu ca āgantukabhikkhūnaṃ sīghaṃ sīghaṃ hatthapāsānayanatthañca bahisīmākaraṇatthañca ārāmike ceva samaṇuddese ca ṭhapetvā bherisaññaṃ vā saṅkhasaññaṃ vā katvā nimittakittanānantaraṃ vuttāya ‘‘suṇātu me bhante saṅgho’’tiādikāya kammavācāya sīmā bandhitabbā. Kammavācāpariyosāneyeva nimittāni bahi katvā heṭṭhā pathavisandhārakaṃ udakaṃ pariyantaṃ katvā sīmā gatā hoti.


以下是完整的简体中文翻译：
关于水的标志——在没有水的地方，船只或其他物体填满水后，不应设定水的标志，只有在地面上才适用。若在微小的水流中，如水池、池塘、平坦的水面等处停留，则不适用。关于黑暗的讨论中提到“在深水的水池等处，不应设定水的标志”，这在某种程度上是难以理解的。若在地面上，至少是猪的大小，或在村庄的儿童玩耍时，若在那时将其挖掘并用桶装满水，且若在戒律的结尾处停留，无论是少量还是大量，均适用。在此处，作为标志的水流应当用石头、沙土等的堆积或石柱、木柱来设定。这样的设定与执行对僧人是适用的。在获取的边界上则不适用。共同生活的边界不会对任何人造成困扰，仅仅是对僧人的戒律行为进行约束，因此在这里适用。
通过这八个标志，即使没有明确的标志，也可以设定边界。如此设定后，若有一个或两个标志，则可以相连，若有三个标志，则可以以某种方式相连。它们以三个标志为基础，四个标志则是以四个标志为基础，之后更多的标志则可多样化。若想要设定这些标志的僧人，需询问每个寺院的边界，设定边界的僧人应当在边界内，未设定边界的僧人则应当在边界外。若在某个村庄的田地想要设定边界，若有那些设定边界的僧人，则应当让他们聚集在一起，需让他们带来所需的东西。若在其他村庄的田地内，住在那里的僧人也应当前来。未前来的僧人应当带来所需的东西，正如大尊者所言。大尊者又说：“不同的村庄的田地，若单独设定边界，则不会带来所需的东西。若在内部的标志处，僧人应当前来。”他又说：“在共同生活的边界设定时，前来与不前来都是适用的。在不离开边界的情况下，内部的标志应当被设定。”
当僧人聚集在一起，若在这些僧人中有需要的东西，便应当在这些道路、河流、村庄的门口等地，快速地带来所需的东西，设定外部的边界。若在边界的设定中，设定的标志在边界外，便应当在地面上设定水的边界。


Imaṃ pana samānasaṃvāsakasīmaṃ sammannantehi pabbajjupasampadādīnaṃ saṅghakammānaṃ sukhakaraṇatthaṃ paṭhamaṃ khaṇḍasīmā bandhitabbā. Taṃ pana bandhantehi vattaṃ jānitabbaṃ. Sace hi bodhicetiyabhattasālādīni sabbavatthūni patiṭṭhāpetvā katavihāre bandhanti, vihāramajjhe bahūnaṃ samosaraṇaṭṭhāne abandhitvā vihārapaccante vivittokāse bandhitabbā. Akatavihāre bandhantehi bodhicetiyādīnaṃ sabbavatthūnaṃ ṭhānaṃ sallakkhetvā yathā patiṭṭhitesu vatthūsu vihārapaccante vivittokāse hoti, evaṃ bandhitabbā. Sā heṭṭhimaparicchedena sace ekavīsati bhikkhū gaṇhāti, vaṭṭati. Tato oraṃ na vaṭṭati, paraṃ bhikkhusahassaṃ gaṇhantīpi vaṭṭati. Taṃ bandhantehi sīmāmāḷakassa samantā nimittupagā pāsāṇā ṭhapetabbā, na khaṇḍasīmāya ṭhitehi mahāsīmā bandhitabbā, na mahāsīmāya ṭhitehi khaṇḍasīmā, khaṇḍasīmāyameva pana ṭhatvā khaṇḍasīmā bandhitabbā, mahāsīmāyameva ṭhatvā mahāsīmā.

Tatrāyaṃ bandhanavidhi – samantā ‘‘eso pāsāṇo nimitta’’nti evaṃ nimittāni kittetvā kammavācāya sīmā sammannitabbā. Atha tassā eva daḷhīkammatthaṃ avippavāsakammavācā kātabbā. Evañhi sīmaṃ samūhanissāmāti āgatā samūhanituṃ na sakkhissanti. Sīmaṃ sammannitvā bahisīmantarikapāsāṇā ṭhapetabbā. Sīmantarikā pacchimakoṭiyā ekaratanappamāṇā vaṭṭati. Vidatthippamāṇāpi vaṭṭatīti kurundiyaṃ, caturaṅgulappamāṇāpi vaṭṭatīti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Sace pana vihāro mahā hoti, dvepi tissopi tatuttaripi khaṇḍasīmāyo bandhitabbā.

Evaṃ khaṇḍasīmaṃ sammannitvā mahāsīmāsammutikāle khaṇḍasīmato nikkhamitvā mahāsīmāya ṭhatvā samantā anupariyāyantehi sīmantarikapāsāṇā kittetabbā. Tato avasesanimittāni kittetvā hatthapāsaṃ avijahantehi kammavācāya samānasaṃvāsakasīmaṃ sammannitvā tassā daḷhīkammatthaṃ avippavāsakammavācāpi kātabbā. Evañhi ‘‘sīmaṃ samūhanissāmā’’ti āgatā samūhanituṃ na sakkhissanti. Sace pana khaṇḍasīmāya nimittāni kittetvā tato sīmantarikāya nimittāni kittetvā mahāsīmāya nimittāni kittenti, evaṃ tīsu ṭhānesu nimittāni kittetvā yaṃ sīmaṃ icchanti, taṃ paṭhamaṃ bandhituṃ vaṭṭati. Evaṃ santepi yathāvuttenayena khaṇḍasīmatova paṭṭhāya bandhitabbā. Evaṃ baddhāsu pana sīmāsu khaṇḍasīmāya ṭhitā bhikkhū mahāsīmāya kammaṃ karontānaṃ na kopenti, mahāsīmāya vā ṭhitā khaṇḍasīmāya kammaṃ karontānaṃ sīmantarikāya pana ṭhitā ubhinnampi na kopenti. Gāmakhette ṭhatvā kammaṃ karontānaṃ pana sīmantarikāya ṭhitā kopenti. Sīmantarikā hi gāmakhettaṃ bhajati.

Sīmā ca nāmesā na kevalaṃ pathavitaleyeva baddhā baddhā nāma hoti. Atha kho piṭṭhipāsāṇepi kuṭigehepi leṇepi pāsādepi pabbatamatthakepi baddhā baddhāyeva hoti. Tattha piṭṭhipāsāṇe bandhantehi pāsāṇapiṭṭhiyaṃ rājiṃ vā koṭṭetvā udukkhalaṃ vā khaṇitvā nimittaṃ na kātabbaṃ , nimittupagapāsāṇe ṭhapetvā nimittāni kittetabbāni. Kammavācāpariyosāne sīmā pathavisandhārakaṃ udakaṃ pariyantaṃ katvā otarati. Nimittapāsāṇā yathāṭhāne na tiṭṭhanti, tasmā samantato rāji vā uṭṭhāpetabbā, catūsu vā koṇesu pāsāṇā vijjhitabbā, ‘‘ayaṃ sīmāparicchedo’’ti vatvā akkharāni vā chinditabbāni. Keci usūyakā sīmaṃ jhāpessāmāti aggiṃ denti, pāsāṇāva jhāyanti, na sīmā.


以下是完整的简体中文翻译：
关于共同生活的边界，设定时应首先设定与出家、受戒等相关的僧团事务，使其顺利进行。设定边界时应注意相关的事项。若确实在菩提树、饭堂等所有物品上建立边界，寺院中应留有许多不被包围的地方，而在寺院的边缘则应设定边界。若在未设定的寺院中，设定与菩提树等所有物品相关的地方，若在设定的物品上，寺院的边缘应保持空旷，这样便应设定边界。若下方的界限有二十位僧人，则适用。若有一千位僧人，也适用。在设定边界时，应在边界周围放置与标志相关的石头，而不应在小的边界上设定大的边界；同样也不应在大的边界上设定小的边界，只有在小的边界上设定小的边界，在大的边界上设定大的边界。
这就是设定边界的方式——四周应说“这是标志”，并以此为依据设定边界。然后，为了确保其坚固，必须设定不离开的戒律。因为如果边界被设定为“我们无法聚集”，则无法聚集。设定边界后，外部的标志石应被放置。边界的标志应在西方的最后一块石头上。根据不同的标准，石头的大小也应适用，比如在库伦地（Kurundi）中，四根手指的大小也应适用。若寺院很大，则两个或三个标志也应设定。
这样设定小的边界后，在设定大的边界时，若从小的边界中走出，便应设定周围的标志石。然后，设定剩余的标志后，若不离开手中的标志，应设定共同生活的边界，并为其坚固而设定不离开的戒律。因为“我们无法聚集”的边界，若设定小的边界的标志后，再设定大的边界的标志，若在这三个地方设定标志，则可设定所希望的边界。即使如此，仍应从小的边界开始设定。即使在设定的边界中，若小的边界的僧人进行大的边界的事务时，也不会引起愤怒；若在大的边界中进行小的边界的事务时，设定在边界中的两者也不会引起愤怒。在村庄的田地中，若进行事务时，设定在边界中的则会引起愤怒。因为边界确实是村庄的标志。
边界的名称不仅仅是地面上设定的边界。对于后面的石头、房屋、洞穴、楼阁、山顶等地也应设定边界。在设定石头的边界时，不应在石头上打洞或挖掘标志，而应在标志石上设定标志。设定边界后，边界应延伸到地面上的水流。标志石应在适当的位置，因此应在周围的石头上设定，四个角落的石头应被打破，并说“这是边界的划分”，字母应被切割。有些人会说“我们要设定边界”，而是将石头放在火中，而不是设定边界。


Kuṭigehepi bandhantehi bhittiṃ akittetvā ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāsaṭṭhānaṃ anto karitvā pāsāṇanimittāni ṭhapetvā sīmā sammannitabbā, antokuṭṭameva sīmā hoti. Sace antokuṭṭe ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāso natthi, pamukhe nimittapāsāṇe ṭhapetvā sammannitabbā. Sace evampi nappahoti, bahinibbodakapatanaṭṭhānepi nimittāni ṭhapetvā sammannitabbā. Evaṃ sammatāya pana sabbaṃ kuṭigehaṃ sīmaṭṭhameva hoti.

Catubhittiyaleṇepi bandhantehi kuṭṭaṃ akittetvā pāsāṇāva kittetabbā. Sace anto okāso natthi, pamukhepi nimittāni ṭhapetabbāni. Sace nappahoti, bahi nibbodakapatanaṭṭhānepi nimittapāsāṇe ṭhapetvā nimittāni kittetvā sīmā sammannitabbā. Evaṃ leṇassa anto ca bahi ca sīmā hoti.

Uparipāsādepi bhittiṃ akittetvā anto pāsāṇe ṭhapetvā sīmā sammannitabbā. Sace nappahoti, pamukhepi pāsāṇe ṭhapetvā sammannitabbā. Evaṃ sammatā uparipāsādeyeva hoti, heṭṭhā na otarati. Sace pana bahūsu thambhesu tulānaṃ upari katapāsādassa heṭṭhimatale kuṭṭo yathā nimittānaṃ anto hoti, evaṃ uṭṭhahitvā tulārukkhehi ekasambaddho ṭhito, heṭṭhāpi otarati. Ekathambhapāsādassa pana uparimatale baddhā sīmā sace thambhamatthake ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāso hoti, heṭṭhā otarati. Sace pāsādabhittito niggatesu niyyūhakādīsu pāsāṇe ṭhapetvā sīmaṃ bandhanti, pāsādabhitti antosīmāyaṃ hoti. Heṭṭhā panassā otaraṇānotaraṇaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Heṭṭhāpāsāde kittentehipi bhitti ca rukkhatthambhā ca na kittetabbā. Bhittilagge pana pāsāṇatthambhe kittetuṃ vaṭṭati. Evaṃ kittitā sīmā heṭṭhā pāsādassa pariyantathambhānaṃ antoyeva hoti. Sace pana heṭṭhāpāsādassa kuḍḍo uparimatalena sambaddho hoti, uparipāsādampi abhiruhati. Sace pāsādassa bahi nibbodakapatanaṭṭhāne nimittāni karonti, sabbo pāsādo sīmaṭṭho hoti.

Pabbatamatthake talaṃ hoti ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāsārahaṃ, tattha piṭṭhipāsāṇe viya sīmaṃ bandhanti. Heṭṭhāpabbatepi teneva paricchedena sīmā otarati. Tālamūlakapabbatepi upari sīmā baddhā heṭṭhā otarateva. Yo pana vitānasaṇṭhāno hoti, upari ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāso atthi, heṭṭhā natthi, tassa upari baddhā sīmā heṭṭhā na otarati. Evaṃ mudiṅgasaṇṭhāno vā hotu paṇavasaṇṭhāno vā, yassa heṭṭhā vā majjhe vā sīmappamāṇaṃ natthi, tassupari baddhā sīmā heṭṭhā neva otarati. Yassa pana dve kūṭāni āsanne ṭhitāni, ekassapi upari sīmappamāṇaṃ nappahoti, tassa kūṭantaraṃ cinitvā vā pūretvā vā ekābaddhaṃ katvā upari sīmā sammannitabbā.


以下是完整的简体中文翻译：
在小屋中设定边界时，不应设定墙壁，若有二十位僧人的场所应设定标志石，边界应在内部小屋中。若内部小屋没有二十位僧人，则应在前方设定标志石。若仍然不适用，则在外部的水流边缘也应设定标志。这样设定后，整个小屋便成为边界的范围。
在四壁的洞穴中，设定边界时不应设定墙壁，而应设定标志石。若内部没有空间，则应在前方设定标志。若仍不适用，则在外部的水流边缘也应设定标志，边界便适用在洞穴的内外。
在上层楼阁中，设定边界时不应设定墙壁，而应设定内部的标志石。若仍不适用，则应在前方设定标志。这样设定后，边界便在上层楼阁中，而不应向下延伸。若在多个柱子上设定标志，若上层楼阁的底部有小屋，便应设定标志，与标志相连并且在底部也应延伸。若在单个柱子上，若在上层楼阁的顶部有二十位僧人的空间，则应向下延伸。若在楼阁的墙壁外设定标志，则边界在楼阁的内部。至于在楼阁下的延伸应如前所述。若在下层楼阁设定标志，墙壁和柱子不应设定标志。若在墙壁的边缘设定标志石则适用。这样设定的边界在下层楼阁的边缘内。在下层楼阁的空间若与上层楼阁相连，则上层楼阁也应适用。若在楼阁的外部水流边缘设定标志，则整个楼阁成为边界的范围。
在山顶上，若有二十位僧人的场所，应设定边界，像在墙壁上设定标志一样。下层的山也应适用相同的界限。若在山的底部设定边界，边界应在底部延伸。若在山的顶部有二十位僧人的空间，而下层没有，则上层的边界不应向下延伸。无论是高处的标志或是低处的标志，若在底部或中间没有边界的标志，则上层的边界不应向下延伸。若有两个屋顶相邻，则若其中一个上方没有边界的标志，则应设定其中一个屋顶的边界。


Eko sappaphaṇasadiso pabbato, tassupari sīmappamāṇassa atthitāya sīmaṃ bandhanti, tassa ce heṭṭhā ākāsapabbhāraṃ hoti, sīmā na otarati. Sace panassa vemajjhe sīmappamāṇo susirapāsāṇo hoti, otarati. So ca pāsāṇo sīmaṭṭhoyeva hoti. Athāpissa heṭṭhā leṇassa kuṭṭo aggakoṭiṃ āhacca tiṭṭhati , otarati, heṭṭhā ca upari ca sīmāyeva hoti. Sace pana heṭṭhā uparimassa sīmāparicchedassa pārato anto-leṇaṃ hoti, bahi sīmā na otarati. Athāpi uparimassa sīmāparicchedassa orato bahileṇaṃ hoti, anto sīmā na otarati. Athāpi upari sīmāya paricchedo khuddako, heṭṭhā leṇaṃ mahantaṃ sīmāparicchedamatikkamitvā ṭhitaṃ, sīmā upariyeva hoti, heṭṭhā na otarati. Yadi pana leṇaṃ khuddakaṃ sabbapacchimasīmāparimāṇaṃ, upari sīmā mahatī taṃ ajjhottharitvā ṭhitā, sīmā otarati. Atha leṇaṃ atikhuddakaṃ sīmappamāṇaṃ na hoti, sīmā upariyeva hoti, heṭṭhā na otarati. Sace tato upaḍḍhaṃ bhijjitvā patati, sīmappamāṇaṃ cepi hoti, bahi patitaṃ asīmā. Apatitaṃ pana yadi sīmappamāṇaṃ, sīmā hotiyeva.

Khaṇḍasīmā nīcavatthukā hoti, taṃ pūretvā uccavatthukaṃ karonti, sīmāyeva. Sīmāya gehaṃ karonti, sīmaṭṭhakameva hoti. Sīmāya pokkharaṇiṃ khaṇanti, sīmāyeva. Ogho sīmāmaṇḍalaṃ ottharitvā gacchati, sīmāmāḷake aṭṭaṃ bandhitvā kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sīmāya heṭṭhā umaṅganadī hoti, iddhimā bhikkhu tattha nisīdati, sace sā nadī paṭhamaṃ gatā, sīmā pacchā baddhā , kammaṃ na kopeti. Atha paṭhamaṃ sīmā baddhā, pacchā nadī gatā, kammaṃ kopeti. Heṭṭhāpathavitale ṭhito pana kopetiyeva.

Sīmāmāḷake vaṭarukkho hoti, tassa sākhā vā tato niggatapāroho vā mahāsīmāya pathavitalaṃ vā tatthajātarukkhādīni vā āhacca tiṭṭhati, mahāsīmaṃ sodhetvā vā kammaṃ kātabbaṃ, te vā sākhāpārohā chinditvā bahiṭṭhakā kātabbā. Anāhacca ṭhitasākhādīsu āruḷhabhikkhu hatthapāsaṃ ānetabbo. Evaṃ mahāsīmāya jātarukkhassa sākhā vā pāroho vā vuttanayeneva sīmāmāḷake patiṭṭhāti, vuttanayeneva sīmaṃ sodhetvā vā kammaṃ kātabbaṃ, te vā sākhāpārohā chinditvā bahiṭṭhakā kātabbā.

Sace sīmāmāḷake kamme kariyamāne koci bhikkhu sīmāmāḷakassa anto pavisitvā vehāsaṭṭhitasākhāya nisīdati , pādā vāssa bhūmigatā honti, nivāsanapārupanaṃ vā bhūmiṃ phusati, kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Pāde pana nivāsanapārupanañca ukkhipāpetvā kātuṃ vaṭṭati. Idañca lakkhaṇaṃ purimanayepi veditabbaṃ. Ayaṃ pana viseso – tatra ukkhipāpetvā kātuṃ na vaṭṭati, hatthapāsameva ānetabbo. Sace antosīmato pabbato abbhugacchati, tatraṭṭho bhikkhu hatthapāsaṃ ānetabbo. Iddhiyā antopabbataṃ paviṭṭhepi eseva nayo. Bajjhamānā eva hi sīmā pamāṇarahitaṃ padesaṃ na otarati. Baddhasīmāya jātaṃ yaṃkiñci yattha katthaci ekasambaddhena gataṃ sīmāsaṅkhyameva gacchatīti.



以下是完整的简体中文翻译：
有一座像宝石一样的山，围绕着其边界设定边界，若其下方是空中山，则边界不应延伸。若在其中央有坚固的标志石，则可以延伸。这个标志石便是边界的所在。若在其下方的洞穴靠近顶端，边界便延伸至下方，且上下均为边界。若下方的边界与上方的边界相邻，则外部的边界不应延伸。若上方的边界与下方的边界相邻，则内部的边界不应延伸。若上方的边界较小，且下方的洞穴有较大的边界，边界便在上方，而不应向下延伸。若洞穴很小，且所有的后边界都设定为边界，且上方的边界很大，边界便延伸。若洞穴非常小，且边界的大小不适用，则边界便在上方，而不应向下延伸。若从此处破裂而下，若边界的大小适用，则外部的边界不应设定。若不适用，若边界的大小适用，则边界便存在。
小的边界是低处的边界，填满后变为高处的边界，便成为边界。若在边界上设定家庭，边界便成为边界。若在边界上挖掘池塘，边界便存在。水流越过边界后，便应设定边界的范围。边界下方有乌曼甘河，若有有能力的僧人在此坐下，若这条河先流走，则边界随后设定，便不会引起烦恼。若边界先设定，河流随后流走，则会引起烦恼。若在地面上则会引起烦恼。
在边界的范围内有一棵树，其枝叶应与大边界的地面相连，树木及其他植物应在此处生长，便应设定大边界，或将枝叶砍下并放置于外部。若树木及其他植物不应生长，若有僧人坐在树下，便应将其手放置于地面。这样的大边界的树木及枝叶便如前所述设定，便应设定边界，或将枝叶砍下并放置于外部。
若在边界范围内进行工作，有僧人进入边界范围并坐在树下，若他的脚触及地面，或触及所住的地方，便不应进行工作。若脚触及所住的地方，则应将其抬起以进行工作。这个特征在前述中也应被理解。这个特别的地方是：在此处抬起以进行工作是不适用的，手应被放置于地面。若从内部的边界爬出，便应将僧人的手放置于地面。若因能力进入内部的边界，方法相同。若边界被设定在无边界的地方，便不会延伸。设定的边界若在某处，便以某种方式前往边界的数量。

140.Tiyojanaparamanti ettha tiyojanaṃ paramaṃ pamāṇametissāti tiyojanaparamā; taṃ tiyojanaparamaṃ. Sammannantena pana majjhe ṭhatvā yathā catūsupi disāsu diyaḍḍhadiyaḍḍhayojanaṃ hoti, evaṃ sammannitabbā. Sace pana majjhe ṭhatvā ekekadisato tiyojanaṃ karonti, chayojanaṃ hotīti na vaṭṭati. Caturassaṃ vā tikoṇaṃ vā sammannantena yathā koṇato koṇaṃ tiyojanaṃ hoti, evaṃ sammannitabbā. Sace hi yena kenaci pariyantena kesaggamattampi tiyojanaṃ atikkāmeti, āpattiñca āpajjati sīmā ca asīmā hoti.

Nadīpāranti ettha pārayatīti pārā. Kiṃ pārayati? Nadiṃ. Nadiyā pārā nadīpārā, taṃ nadīpāraṃ; nadiṃ ajjhottharamānanti attho. Ettha ca nadiyā lakkhaṇaṃ nadīnimitte vuttanayameva. Yatthassa dhuvanāvā vāti yattha nadiyā sīmābandhanaṭṭhānagatesu titthesu niccasañcaraṇanāvā assa, yā sabbantimena paricchedena pājanapurisena saddhiṃ tayo jane vahati. Sace pana sā nāvā uddhaṃ vā adho vā kenacideva karaṇīyena puna āgamanatthāya nītā, corehi vā haṭā, avassaṃ labbhaneyyā, yā pana vātena vā chinnabandhanā vīcīhi nadimajjhaṃ nītā avassaṃ āharitabbā, puna dhuvanāvāva hoti. Udake ogate thalaṃ ussāritāpi sudhākasaṭādīhi pūretvā ṭhapitāpi dhuvanāvāva. Sace bhinnā vā visaṅkhatapadarā vā na vaṭṭati. Mahāpadumatthero panāha – ‘‘sacepi tāvakālikaṃ nāvaṃ ānetvā sīmābandhanaṭṭhāne ṭhapetvā nimittāni kittenti, dhuvanāvāva hotī’’ti. Tatra mahāsumatthero āha – ‘‘nimittaṃ vā sīmā vā kammavācāya gacchati na nāvāya. Bhagavatā ca dhuvanāvā anuññātā, tasmā nibaddhanāvāyeva vaṭṭatī’’ti.

Dhuvasetu vāti yattha rukkhasaṅghāṭamayo vā padarabaddho vā jaṅghasatthasetu vā hatthissādīnaṃ sañcaraṇayoggo mahāsetu vā atthi; antamaso taṅkhaṇaññeva rukkhaṃ chinditvā manussānaṃ sañcaraṇayoggo ekapadikasetupi dhuvasetutveva saṅkhyaṃ gacchati. Sace pana upari baddhāni vettalatādīni hatthena gahetvāpi na sakkā hoti tena sañcarituṃ, na vaṭṭati.

Evarūpaṃ nadīpārasīmaṃ sammannitunti yatthāyaṃ vuttappakārā dhuvanāvā vā dhuvasetu vā abhimukhatittheyeva atthi, evarūpaṃ nadīpārasīmaṃ sammannituṃ anujānāmīti attho. Sace dhuvanāvā vā dhuvasetu vā abhimukhatitthe natthi, īsakaṃ uddhaṃ abhiruhitvā adho vā orohitvā atthi, evampi vaṭṭati. Karavīkatissatthero pana ‘‘gāvutamattabbhantarepi vaṭṭatī’’ti āha.

Imañca pana nadīpārasīmaṃ sammannantena ekasmiṃ tīre ṭhatvā uparisote nadītīre nimittaṃ kittetvā tato paṭṭhāya attānaṃ parikkhipantena yattakaṃ paricchedaṃ icchati, tassa pariyosāne adhosotepi nadītīre nimittaṃ kittetvā paratīre sammukhaṭṭhāne nadītīre nimittaṃ kittetabbaṃ. Tato paṭṭhāya yattakaṃ paricchedaṃ icchati, tassa vasena yāva uparisote paṭhamakittitanimittassa sammukhā nadītīre nimittaṃ, tāva kittetvā paccāharitvā paṭhamakittitanimittena saddhiṃ ghaṭetabbaṃ. Atha sabbanimittānaṃ anto ṭhite bhikkhū hatthapāsagate katvā kammavācāya sīmā sammannitabbā. Nadiyaṃ ṭhitā anāgatāpi kammaṃ na kopenti. Sammutipariyosāne ṭhapetvā nadiṃ nimittānaṃ anto pāratīre ca orimatīre ca ekasīmā hoti. Nadī pana baddhasīmāsaṅkhyaṃ na gacchati, visuṃ nadisīmā eva hi sā.


以下是完整的简体中文翻译：
三由旬的极限在此，三由旬是最大的度量，称为三由旬的极限；这是三由旬的极限。若在中间站立，四个方向各有一由旬的距离，则应如此设定。若在中间站立，向每个方向各设一由旬，则不适用六由旬。四个角或三角形的情况下，若从一个角到另一个角各有一由旬，则应如此设定。若在某个边界上超出了一根头发的距离，便会犯戒，边界便变得无边界。
河岸在此，岸边意味着岸。什么是岸？是河流。河流的岸就是河岸，意思是河流的上游。在这里，河流的特征是依据河流的标志所述。若在河流的边界上，有持续的流动，若有三个人与其相伴，便会被称为河流的流动。若船被人带走，或被盗走，必然会被捞起，若被风吹走，便会被水流带到河中，必然会被取回，仍然是流动的。若水面上升，若底部被填满，仍然是流动的。若破损或不完整，则不适用。大巴杜摩长老说：“即使是临时的船只被带到河流的边界上，若设定了标志，便仍然是流动的。”对此，大须摩长老说：“标志或边界是通过工作语而非船只来设定。佛陀已允许流动，因此仅适用于固定的船只。”
流动的桥是指有树木聚集或用石头固定的地方，或是适合大象等动物移动的地方；至少在那个时刻，砍掉树木后，便适合人类移动的单脚桥也被视为流动的桥。若上方有固定的东西，若用手抓住也无法移动，则不适用。
这种河岸的边界被设定在流动的地方，流动的桥或流动的船只在面前存在，允许设定这种河岸的边界。若流动的桥或流动的船只在面前不存在，若在上方升起或向下沉，亦可适用。卡拉维卡提萨长老说：“即使在一根草的长度内也适用。”
在设定河岸的边界时，若在一侧站立，设定上游的河岸标志，从那里开始，依照自己想要的范围设定，最终在下游的河岸也应设定标志。然后，从那里开始，依照想要的范围，直至上游的第一标志前的河岸，便应设定标志，接着取回并与第一标志结合。然后，在所有标志内的僧人应以手放置的方式设定边界。若在河中，未来的工作不会引起烦恼。在设定的范围内，河流的标志在两岸应成为一个边界。河流的边界并不被视为固定的边界，而是河流的边界。


Sace antonadiyaṃ dīpako hoti, taṃ antosīmāya kātukāmena purimanayeneva attanā ṭhitatīre nimittāni kittetvā dīpakassa orimante ca pārimante ca nimittaṃ kittetabbaṃ. Atha paratīre nadiyā orimatīre nimittassa sammukhaṭṭhāne nimittaṃ kittetvā tato paṭṭhāya purimanayeneva yāva uparisote paṭhamakittitanimittassa sammukhā nimittaṃ, tāva kittetabbaṃ. Atha dīpakassa pārimante ca orimante ca nimittaṃ kittetvā paccāharitvā paṭhamakittitanimittena saddhiṃ ghaṭetabbaṃ. Atha dvīsu tīresu dīpake ca bhikkhū sabbeva hatthapāsagate katvā kammavācāya sīmā sammannitabbā. Nadiyaṃ ṭhitā anāgacchantāpi kammaṃ na kopenti. Sammutipariyosāne ṭhapetvā nadiṃ nimittānaṃ anto tīradvayañca dīpako ca ekasīmā hoti, nadī pana nadisīmāyeva.

Sace pana dīpako vihārasīmāparicchedato uddhaṃ vā adho vā adhikataro hoti, atha vihārasīmāparicchedanimittassa ujukameva sammukhibhūte dīpakassa sorimante nimittaṃ kittetvā tato paṭṭhāya dīpakasikharaṃ parikkhipantona puna dīpakassa sorimante nimittasammukhe pārimante nimittaṃ kittetabbaṃ. Tato paraṃ purimanayeneva pāratīre sammukhanimīttamādiṃkatvā pāratīranimittāni ca dīpakassa pārimantasorimantanimittāni ca kittetvā paṭhamakittitanimittena saddhiṃ ghaṭanā kātabbā. Evaṃ kittetvā sammatā sīmā pabbatasaṇḍānā hoti.

Sace pana dīpako vihārasīmāparicchedato uddhampi adhopi adhikataro hoti. Purimanayeneva dīpakassa ubhopi sīkharāni parikkhipitvā nimittāni kittentena nimittaghaṭanā kātabbā. Evaṃ kittetvā sammatā sīmā mudiṅgasaṇṭhānā hoti.

Sace dīpako vihārasīmāparicchedassa anto khuddako hoti, sabbapaṭhamanayena dīpake nimittāni kittetabbāni. Evaṃ kittetvā sammatā sīmā paṇavasaṇṭhānā hoti.

Sīmānujānanakathā niṭṭhitā.

Uposathāgārādikathā

141.Anupariveṇiyanti ekasīmamahāvihāre tasmiṃ tasmiṃ pariveṇe. Asaṅketenāti saṅketaṃ akatvā. Ekaṃ samūhanitvāti kammavācāya samūhanitvā.



以下是完整的简体中文翻译：
若在河的对岸有灯塔，则应在内部的边界上，依照先前的方式，在自身所站的岸边设定标志，并在灯塔的下游和上游设定标志。然后在对岸的河流下游设定标志，从那里开始，依照先前的方式，直到上游的第一标志前的河岸，应设定标志。然后在灯塔的下游和上游设定标志后，取回并与第一标志结合。然后在两岸的灯塔和僧人，皆应以手放置的方式设定边界。若在河中，未来的工作不会引起烦恼。在设定的范围内，河流的标志在两岸应成为一个边界，灯塔则是河流的边界。
若灯塔在寺院的边界上方或下方，则应在寺院的边界标志的正前方，设定灯塔的下游标志，从那里开始，将灯塔的顶部包围，然后再设定灯塔的下游标志。然后在先前的方式中，设定灯塔的下游标志，结合灯塔的下游标志。之后，依照先前的方式，设定灯塔的上游标志和下游标志，并与第一标志结合。这样设定后，边界便成为山的边界。
若灯塔在寺院的边界上方和下方皆高于寺院的边界，则应依照先前的方式，将灯塔的两个顶部包围，并设定标志。这样设定后，边界便成为山的边界。
若灯塔在寺院的边界内部较小，则应依照所有的先前方式，设定灯塔的标志。这样设定后，边界便成为小的边界。
边界的说明已完成。
关于安居堂等的说明
在一座大寺院中的每一个安居堂。未设定的意思是未设定标志。以工作语的方式设定一个标志。

142.Yato pātimokkhaṃ suṇātīti yattha katthaci bhikkhūnaṃ hatthapāse nisinno yasmā pātimokkhaṃ suṇāti; katovassa uposathoti attho. Idañca vatthuvasena vuttaṃ, hatthapāse nisinnassa pana asuṇantassāpi katova hoti uposatho. Nimittā kittetabbāti uposathapamukhassa khuddakāni vā mahantāni vā pāsāṇaiṭṭhakadārukhaṇḍadaṇḍakādīni yāni kānici nimittāni abbhokāse vā māḷakādīsu vā yattha katthaci saññaṃ katvā kittetuṃ vaṭṭati. Atha vā nimittā kittetabbāti nimittupagā vā animittupagā vā paricchedajānanatthaṃ kittetabbā.

Therehi bhikkhūhi paṭhamataraṃ sannipatitunti ettha sace mahāthero paṭhamataraṃ na āgacchati, dukkaṭaṃ. Sabbeheva ekajjhaṃ sannipatitvā uposatho kātabboti ettha sace porāṇako āvāso majjhe vihārassa hoti, pahoti cettha bhikkhūnaṃ nisajjaṭṭhānaṃ, tattha sannipatitvā uposatho kātabbo. Sace porāṇako paridubbalo ceva sambādho ca añño pacchā uṭṭhitāvāso asambādho, tattha uposatho kātabbo.

Yattha vā pana thero bhikkhu viharatīti etthāpi sace therassa vihāro sabbesaṃ pahoti, phāsuko hoti, tattha uposatho kātabbo. Sace pana so paccante visamappadese hoti, therassa vattabbaṃ – ‘‘bhante, tumhākaṃ vihāro aphāsukadeso, natthi ettha sabbesaṃ okāso , asukasmiṃ nāma āvāse okāso atthi, tattha gantuṃ vaṭṭatī’’ti. Sace thero nāgacchati, tassa chandapārisuddhiṃ ānetvā sabbesaṃ pahonake phāsukaṭṭhāne uposatho kātabbo.

Avippavāsasīmānujānanakathā

143.Andhakavindāti rājagahato gāvutattaye andhakavindaṃ nāma, taṃ upanissāya thero vasati; tato rājagahaṃ uposathaṃ āgacchanto. Rājagahañhi parikkhipitvā aṭṭhārasa mahāvihārā sabbe ekasīmā, dhammasenāpatinā nesaṃ sīmā baddhā, tasmā veḷuvane saṅghassa sāmaggīdānatthaṃ āgacchantoti attho. Nadiṃ tarantoti sippiniyaṃ nāma nadiṃ atikkamanto. Manaṃ vuḷho ahosīti īsakaṃ appattavuḷhabhāvo ahosi. Sā kira nadī gijjhakūṭato otaritvā caṇḍena sotena vahati. Tattha vegena āgacchantaṃ udakaṃ amanasikaronto thero manaṃ vuḷho ahosi, na pana vuḷho, udakabbhāhatānissa cīvarāni allāni jātāni.



以下是完整的简体中文翻译：
当听到戒律时，若有僧人坐在手边，因为他听到了戒律；这就是“已做”的意思。根据此处的内容，即使坐在手边而未听到戒律，仍然是“已做”的。应设定标志的意思是，关于安居的标志，无论是小的还是大的石头、木头、树枝等，任何地方都应设定标志。或者说，应设定标志的意思是，无论是有标志的还是无标志的，都应为界限的识别设定标志。
在此，僧人们首先聚集的意思是，若大长老未首先到来，则犯戒。所有人都应聚集在一起，进行安居；若古老的住所在寺院中间，若有僧人在此坐下，则应在那里进行安居。若古老的住所非常狭小且拥挤，另有后来的住所不拥挤，则应在那里进行安居。
若长老居住于此，若长老的住所对所有人来说都适合，则应在此进行安居。若他处于偏远的地方，则长老应说：“尊者，你们的住所不适合，这里没有地方可供所有人使用，某处有一个住所，必须去那里。”若长老不去，则应将清净的愿望带到所有人的适宜之处进行安居。
关于不离开的边界的说明
安达卡温达是指从罗贾加哈（现代地名：拉贾吉尔）到牛头的地方，长老在此居住；于是前往罗贾加哈进行安居。在罗贾加哈，围绕着有十八座大寺院，皆为一个边界，因法军的缘故，这些边界被设定，因此前往维卢瓦那为僧团的团结而来。渡过河流的意思是越过名为“西皮尼亚”的河流。心智被迷惑了，意即没有获得心智的清净。那条河从吉吉卡山（现代地名：吉吉卡山）流下，带着强大的水流。长老在急速流动的水中，未留意水流，心智迷惑，未曾迷惑，因水流的冲击而使他的袈裟漂浮。

144.Sammatā sā sīmā saṅghena ticīvarena avippavāsā ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañcāti imissā kammavācāya uppannakālato paṭṭhāya bhikkhūnaṃ purimakammavācā na vaṭṭati. Ayameva hi thāvarā hoti. Bhikkhunīnaṃ pana ayaṃ na vaṭṭati, purimāyeva vaṭṭati. Kasmā? Bhikkhunisaṅgho hi antogāme vasati. Yadi evaṃ siyā, so etāya kammavācāya ticīvaraparihāraṃ na labheyya, atthi cassa parihāro, tasmā purimāyeva vaṭṭati. Bhikkhunisaṅghassa hi dvepi sīmāyo labbhanti. Tattha bhikkhūnaṃ sīmaṃ ajjhottharitvāpi tassā antopi bhikkhunīnaṃ sīmaṃ sammannituṃ vaṭṭati. Bhikkhūnampi bhikkhunisīmāya eseva nayo. Na hi te aññamaññassa kamme gaṇapūrakā honti, na kammavācaṃ vaggaṃ karonti. Ettha ca nigamanagarānampi gāmeneva saṅgaho veditabbo.

Gāmūpacāroti parikkhittassa parikkhepo, aparikkhittassa parikkhepokāso. Tesu adhiṭṭhitatecīvariko bhikkhu parihāraṃ na labhati. Iti bhikkhūnaṃ avippavāsasīmā gāmañca gāmūpacārañca na ottharati, samānasaṃvāsakasīmāva ottharati. Samānasaṃvāsakasīmā cettha attano dhammatāya gacchati. Avippavāsasīmā pana yattha samānasaṃvāsakasīmā, tattheva gacchati. Na hi tassā visuṃ nimittakittanaṃ atthi, tattha sace avippavāsāya sammutikāle gāmo atthi, taṃ sā na ottharati. Sace pana sammatāya sīmāya pacchā gāmo nivisati, sopi sīmāsaṅkhyameva gacchati. Yathā ca pacchā niviṭṭho, evaṃ paṭhamaṃ niviṭṭhassa pacchā vaḍḍhitappadesopi sīmāsaṅkhyameva gacchati. Sacepi sīmāsammutikāle gehāni katāni, pavisissāmāti ālayopi atthi, manussā pana appaviṭṭhā, porāṇakagāmaṃ vā sagehameva chaḍḍetvā aññattha gatā, agāmoyeva esa, sīmā ottharati . Sace pana ekampi kulaṃ paviṭṭhaṃ vā āgataṃ vā atthi, gāmoyeva sīmā na ottharati.

Evañca pana bhikkhave ticīvarena avippavāso samūhantabboti ettha samūhanantena bhikkhunā vattaṃ jānitabbaṃ. Tatridaṃ vattaṃ – khaṇḍasīmāya ṭhatvā avippavāsasīmā na samūhantabbā, tathā avippavāsasīmāya ṭhatvā khaṇḍasīmāpi. Khaṇḍasīmāyaṃ pana ṭhitena khaṇḍasīmāva samūhanitabbā, tathā itarāya ṭhitena itarā. Sīmaṃ nāma dvīhi kāraṇehi samūhananti pakatiyā khuddakaṃ puna āvāsavaḍḍhanatthāya mahatiṃ vā kātuṃ; pakatiyā mahatiṃ puna aññesaṃ vihārokāsadānatthāya khuddakaṃ vā kātuṃ. Tattha sace khaṇḍasīmañca avippavāsasīmañca jānanti, samūhanituñceva bandhituñca sakkhissanti. Khaṇḍasīmaṃ pana jānantā avippavāsaṃ ajānantāpi samūhanituñceva bandhituñca sakkhissanti. Khaṇḍasīmaṃ ajānantā avippavāsaṃyeva jānantā cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇauposathāgārādīsu nirāsaṅkaṭṭhānesu ṭhatvā appeva nāma samūhanituṃ sakkhissanti, paṭibandhituṃ pana na sakkhissanteva. Sace bandheyyuṃ, sīmāsambhedaṃ katvā vihāraṃ avihāraṃ kareyyuṃ, tasmā na samūhanitabbā. Ye pana ubhopi na jānanti, teneva samūhanituṃ na bandhituṃ sakkhissanti. Ayañhi sīmā nāma kammavācāya vā asīmā hoti sāsanantaradhānena vā, na ca sakkā sīmaṃ ajānantehi kammavācā kātuṃ, tasmā na samūhanitabbā. Sādhukaṃ pana ñatvāyeva samūhanitabbā ca bandhitabbā cāti.

Gāmasīmādikathā



以下是完整的简体中文翻译：
被僧团以三衣不离开的方式确认的边界，除了村庄和村庄周边地区，从工作语产生的时刻开始，僧人先前的工作语便不再适用。这是固定的。但对于比丘尼来说，这不适用，先前的工作语仍然适用。为什么？因为比丘尼的僧团居住在村庄内。若是这样，她们将无法获得三衣的范围，但她们确实有范围，因此先前的工作语仍然适用。比丘尼的僧团确实可以获得两个边界。在那里，即使僧人的边界覆盖了，仍可以在其内部为比丘尼设定边界。对于僧人来说，比丘尼的边界也是如此。他们并不是彼此工作中的完成者，也不会分开工作语。在此，城镇和城市也应被理解为村庄。
村庄周边地区是指被围绕的范围，对于未被围绕的地方，则是可以围绕的地方。在这些地方，持有三衣的比丘不会获得范围。因此，僧人的不离开边界不会覆盖村庄和村庄周边地区，只覆盖共同居住的边界。共同居住的边界自然而然地存在。不离开的边界只存在于共同居住的边界处。它没有单独的标志设定。若在不离开边界确认时有村庄存在，它不会覆盖该村庄。若边界确认后，村庄后来建立，它仍被视为边界的一部分。如同后来建立的地方，最初建立地方的后续扩展区域也被视为边界的一部分。即使在边界确认时已有房屋，且有意图进入，但人们尚未进入，或已遗弃原村庄的房屋而去往他处，这仍被视为无村庄，边界覆盖之。但若有一个家庭已进入或到达，则边界不覆盖村庄。
诸比丘，以三衣方式不离开应被集中，在这里，集中的比丘应了解仪规。仪规如下：站在不完整边界上不应集中不离开边界，同样站在不离开边界上也不应集中不完整边界。站在不完整边界上的应集中不完整边界，站在另一边界上的应集中另一边界。出于两个原因集中边界：按原样将小的扩大，或按原样将大的缩小为小的，以便为其他寺院提供空间。若他们知道不完整边界和不离开边界，则能够集中和绑定。即使不知道不离开边界但知道不完整边界，也能集中和绑定。不知道不完整边界但知道不离开边界的，可以在塔院、菩提树院、安居堂等无障碍处站立，尝试集中，但无法绑定。若绑定，将破坏边界并使寺院无效，因此不应集中。两者都不知道的，也无法集中或绑定。此边界因工作语或教法的消失而无边界，不了解边界者无法进行工作语，因此不应集中。只有充分了解后才应集中和绑定。
关于村庄边界等的说明。

147. Evaṃ baddhasīmāvasena samānasaṃvāsañca ekūposathabhāvañca dassetvā idāni abaddhasīmesupi okāsesu taṃ dassento ‘‘asammatāya, bhikkhave, sīmāya aṭṭhapitāyā’’tiādimāha. Tattha aṭṭhapitāyāti aparicchinnāya. Gāmaggahaṇena cettha nagarampi gahitameva hoti. Tattha yattake padese tassa gāmassa bhojakā baliṃ labhanti, so padeso appo vā hotu mahanto vā, gāmasīmātveva saṅkhyaṃ gacchati. Nagaranigamasīmāsupi eseva nayo. Yampi ekasmiṃyeva gāmakhette ekaṃ padesaṃ ‘‘ayaṃ visuṃ gāmo hotū’’ti paricchinditvā rājā kassaci deti, sopi visuṃgāmasīmā hotiyeva. Tasmā sā ca itarā ca pakatigāmanagaranigamasīmā baddhasīmāsadisāyeva honti, kevalaṃ pana ticīvaravippavāsaparihāraṃ na labhanti.

Evaṃ gāmantavāsīnaṃ sīmāparicchedaṃ dassetvā idāni āraññakānaṃ sīmāparicchedaṃ dassento ‘‘agāmake ce’’tiādimāha. Tattha agāmake ceti gāmanigamanagarasīmāhi aparicchinne aṭavippadese. Atha vā agāmake ceti vijjhāṭavisadise araññe bhikkhu vasati, athassa ṭhitokāsato samantā sattabbhantarā samānasaṃvāsakasīmāti attho. Ayaṃ sīmā ticīvaravippavāsaparihārampi labhati. Tattha ekaṃ abbhantaraṃ aṭṭhavīsati hatthappamāṇaṃ hoti. Majjhe ṭhitassa samantā sattabbhantarā vinibbedhena cuddasa honti. Sace dve saṅghā visuṃ vinayakammāni karonti, dvinnaṃ sattabbhantarānaṃ antare aññaṃ ekaṃ sattabbhantaraṃ upacāratthāya ṭhapetabbaṃ. Sesā sattabbhantarasīmakathā mahāvibhaṅge udositasikkhāpadavaṇṇanāyaṃ vuttanayena gahetabbā.

Sabbā bhikkhave nadī asīmāti yā kāci nadīlakkhaṇappattā nadī nimittāni kittetvā ‘‘etaṃ baddhasīmaṃ karomā’’ti katāpi asīmāva hoti, sā pana attano sabhāveneva baddhasīmāsadisā, sabbamettha saṅghakammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Samuddajātassaresupi eseva nayo. Ettha ca jātassaro nāma yena kenaci khaṇitvā akato sayaṃjātasobbho samantato āgatena udakena pūrito tiṭṭhati.

Evaṃ nadīsamuddajātassarānaṃ baddhasīmābhāvaṃ paṭikkhipitvā puna tattha abaddhasīmāpaacchedaṃ dassento ‘‘nadiyā vā bhikkhave’’tiādimāha. Tattha yaṃ majjhimassa purisassa samantā udakukkhepāti yaṃ ṭhānaṃ majjhimassa purisassa samantato udakukkhepena paricchinnaṃ. Kathaṃ pana udakaṃ ukkhipitabbaṃ? Yathā akkhadhuttā dāruguḷaṃ khipanti, evaṃ udakaṃ vā vālikaṃ vā hatthena gahetvā thāmamajjhimena purisena sabbathāmena khipitabbaṃ. Yattha evaṃ khittaṃ udakaṃ vā vālikā vā patati, ayameko udakukkhepo. Tassa anto hatthapāsaṃ vijahitvā ṭhito kammaṃ kopeti. Yāva parisā vaḍḍhati, tāva sīmāpi vaḍḍhati. Parisapariyantato udakukkhepoyeva pamāṇaṃ. Jātassarasamuddesupi eseva nayo.


以下是完整的简体中文翻译：
如此，通过展示固定的边界和共同居住的状态以及单一安居的情况，现在为了说明不固定的边界的地方，便说：“在不合适的边界上，僧人们被设定。”其中“被设定”意指不受限制。通过村庄的界定，这里也包括城市。那里，村庄的某个地方的食客们获得祭品，无论这个地方是小的还是大的，都被视为村庄的边界。城市和市镇的边界也是如此。即使在同一个村庄的某个地方，若王给予特定的地方“这应是一个完整的村庄”，那也是完整的村庄边界。因此，那边界和其他的自然村庄、城市边界是相似的，唯一的不同是它们不获得三衣的范围。
通过展示村庄居民的边界划分，现在为了展示森林中的边界划分，便说：“在无村的地方。”其中“在无村的地方”是指村庄、城市、城镇边界不受限制的草地。或者说，“在无村的地方”是指在偏远的森林中，住着比丘，意指他所处的地方四周是共同居住的边界。这个边界也获得三衣的范围。在那里，内部的区域是二十八手的大小。站在中央的周围，按照规定有十四个。若两个僧团共同进行行为，两者之间应设定另一个共同居住的区域。其他关于共同居住的边界的说明，应根据《大分别》中的无障碍处的说明来理解。
所有的比丘，河流是无边界的，任何符合河流特征的河流，设定标志说：“我们将设定这个边界”，它也成为无边界的，但它本身的性质与固定的边界相似，这里所有的僧团行为都应进行。对于海洋的水域也是如此。在这里，所谓的“水域”是指通过挖掘而形成的水体，满溢着来自四面八方的水。
如此，通过反驳河流和海洋的固定边界，再次为了展示不固定的边界，便说：“在河流的地方，僧人们。”其中，某个中间的人的周围，水的倾泻是指中间的人的周围被水倾泻所环绕。那么，水应如何倾泻？就像眼睛的沙子被石头抛出一样，水或沙子应由手抓住，按照中间的人的方式全面倾泻。在那里，这样倾泻的水或沙子落下，这便是一个水的倾泻。其内部在手边的工作会引起烦恼。只要人群增加，边界也会增加。水的倾泻便是标准。在出生的水域也是如此。


Ettha ca sace nadī nātidīghā hoti, pabhavato paṭṭhāya yāva mukhadvārā sabbattha saṅgho nisīdati, udakukkhepasīmākammaṃ natthi, sakalāpi nadī etesaṃyeva bhikkhūnaṃ pahoti. Yaṃ pana mahāsumattherena vuttaṃ ‘‘yojanaṃ pavattamānāyeva nadī, tatrāpi upari addhayojanaṃ pahāya heṭṭhā addhayojane kammaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti, taṃ mahāpadumatthereneva paṭikkhittaṃ. Bhagavatā hi ‘‘timaṇḍalaṃ paṭicchādetvā yattha katthaci uttarantiyā bhikkhuniyā antaravāsako temiyatī’’ti idaṃ nadiyā pamāṇaṃ vuttaṃ, na yojanaṃ vā addhayojanaṃ vā. Tasmā yā imassa suttassa vasena pubbe vuttalakkhaṇā nadī, tassā pabhavato paṭṭhāya saṅghakammaṃ kātuṃ vaṭṭatīti. Sace panettha bahū bhikkhū visuṃ visuṃ kammaṃ karonti, sabbehi attano ca aññesañca udakukkhepaparicchedassa antarā añño udakukkhepo sīmantarikatthāya ṭhapetabbo. Tato adhikaṃ vaṭṭatiyeva, ūnakaṃ pana na vaṭṭatīti vuttaṃ. Jātassarasamuddesupi eseva nayo.

Nadiyā pana kammaṃ karissāmāti gatehi sace nadī paripuṇṇā hoti samatittikā, udakasāṭikaṃ nivāsetvāpi antonadiyaṃyeva kammaṃ kātabbaṃ. Sace na sakkonti, nāvāyapi ṭhatvā kātabbaṃ. Gacchantiyā pana nāvāya kātuṃ na vaṭṭati. Kasmā? Udakukkhepamattameva hi sīmā, taṃ nāvā sīghameva atikkāmeti. Evaṃ sati aññissā sīmāya ñatti aññissā anusāvanā hoti, tasmā nāvaṃ arittena vā ṭhapetvā pāsāṇe vā lambitvā antonadiyaṃ jātarukkhe vā bandhitvā kammaṃ kātabbaṃ. Antonadiyaṃ baddhaaṭṭakepi antonadiyaṃ jātarukkhepi ṭhitehi kātuṃ vaṭṭati.

Sace pana rukkhassa sākhā vā tato nikkhantapāroho vā bahinadītīre vihārasīmāya vā gāmasīmāya vā patiṭṭhito, sīmaṃ vā sodhetvā sākhaṃ vā chinditvā kammaṃ kātabbaṃ. Bahinadītīre jātarukkhassa antonadiyaṃ paviṭṭhasākhāya vā pārohe vā nāvaṃ bandhitvā kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Karontehi sīmā vā sodhetabbā, chinditvā vāssa bahipatiṭṭhitabhāvo nāsetabbo. Nadītīre pana khāṇukaṃ koṭṭetvā tattha baddhanāvāya na vaṭṭatiyeva.

Nadiyaṃ setuṃ karonti, sace antonadiyaṃyeva setu vā setupādā vā, setumhi ṭhitehi kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace pana setu vā setupādā vā bahitīre patiṭṭhitā, kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati, sīmaṃ sodhetvā kātabbaṃ. Atha setupādā anto, setu pana ubhinnampi tīrānaṃ upariākāse ṭhito, vaṭṭati. Antonadiyaṃ pāsāṇo vā dīpako vā hoti, tassa yattakaṃ padesaṃ pubbe vuttappakāre pakativassakāle vassānassa catūsu māsesu udakaṃ ottharati, so nadīsaṅkhyameva gacchati. Ativuṭṭhikāle pana oghena otthaṭokāso na gahetabbo, so hi gāmasīmāsaṅkhyameva gacchati.


以下是完整的简体中文翻译：
在这里，若河流不是很长，从源头开始直到河口，僧团可以在任何地方坐落，无需进行水倾泻边界的仪式，整条河流都适用于这些比丘。大须摩长老曾说："河流延伸一由旬，在上半由旬和下半由旬都可以进行仪式"，但这已被大莲花长老驳斥。世尊曾说："遮蔽三圈，无论何处渡河的比丘尼的内衣都会被浸湿"，这是河流的尺度，而非一由旬或半由旬。因此，根据这部经典，符合先前特征的河流，从源头开始可以进行僧团仪式。若在此有许多比丘分别进行仪式，所有人都应在自己和他人的水倾泻界限之间设置另一个水倾泻界限。超出这个范围是允许的，但不足则不允许。对于出生的水域和海洋也是如此。
若要在河流上进行仪式，如果河流已满且水面平整，即使穿着湿衣，也应在河流内部进行仪式。若无法做到，可以站在船上进行。但不可在行驶的船上进行。为什么？因为边界仅是水的倾泻，船很快就会越过。这种情况下，一个地方的宣告将与另一个地方的追认不同，因此应将船停在岩石上，或悬挂在岩石上，或在河流内部的生长树上系稳。即使在河流内部的固定平台或生长树上也可以进行仪式。
若树枝或从树上生长的枝条位于河流外岸的寺院边界或村庄边界上，应清理边界或砍断枝条后进行仪式。不可在河流外岸生长的树上，将船系在河流内部进入的枝条或新枝上进行仪式。进行仪式者应清理边界，或切断其在外岸的固定状态。不可在河岸钉桩并系船进行仪式。
在河流上建造桥梁，若桥梁或桥梁基础在河流内部，站在桥梁上可以进行仪式。若桥梁或基础位于外岸，则不可进行仪式，需先清理边界。若桥梁基础在河流内部，而桥梁本身位于两岸上方的空中，则可以。若河流内部有岩石或小岛，其面积在先前所述的正常雨季的四个月中被水淹没的部分，被视为河流的一部分。在特大暴雨时，被洪水淹没的区域不应被计算，它被视为村庄边界的一部分。


Nadito mātikaṃ nīharantā nadiyaṃ āvaraṇaṃ karonti, tañce ottharitvā vā vinibbijjhitvā vā udakaṃ gacchati, sabbattha pavattanaṭṭhāne kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace pana āvaraṇena vā koṭṭakabandhanena vā sotaṃ pacchijjati, udakaṃ nappavattati, appavattanaṭṭhāne kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Āvaraṇamatthakepi kātuṃ na vaṭṭati. Sace koci āvaraṇappadeso pubbe vuttapāsāṇadīpakappadeso viya udakena ajjhotthariyati, tattha vaṭṭati. So hi nadīsaṅkhyameva gacchati. Nadiṃ vināsetvā taḷākaṃ karonti, heṭṭhā pāḷi baddhā, udakaṃ āgantvā taḷākaṃ pūretvā tiṭṭhati, ettha kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Upari pavattanaṭṭhāne heṭṭhā ca chaḍḍitamodakaṃ nadiṃ ottharitvā sandanaṭṭhānato paṭṭhāya vaṭṭati. Deve avassante hemantagimhesu vā sukkhanadiyāpi vaṭṭati. Nadito nīhaṭamātikāya na vaṭṭati. Sace sā kālantarena bhijjitvā nadī hoti, vaṭṭati. Kāci nadī kālantarena uppatitvā gāmanigamasīmaṃ ottharitvā pavattati, nadīyeva hoti, kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace pana vihārasīmaṃ ottharati, vihārasīmātveva saṅkhyaṃ gacchati.

Samuddepi kammaṃ karontehi yaṃ padesaṃ uddhaṃ vaḍḍhanaudakaṃ vā pakativīci vā vegena āgantvā ottharati, tattha kātuṃ na vaṭṭati. Yasmiṃ pana padese pakativīciyo ottharitvā saṇṭhahanti, so udakantato paṭṭhāya antosamuddo nāma, tattha ṭhitehi kammaṃ kātabbaṃ. Sace ūmivego bādhati, nāvāya vā aṭṭake vā ṭhatvā kātabbaṃ. Tesu vinicchayo nadiyaṃ vuttanayeneva veditabbo. Samudde piṭṭhipāsāṇo hoti, taṃ kadāci ūmiyo āgantvā ottharanti , kadāci na ottharanti, tattha kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati, so hi gāmasīmāsaṅkhyameva gacchati. Sace pana vīcīsu āgatāsupi anāgatāsupi pakatiudakeneva otthariyati, vaṭṭati. Dīpako vā pabbato vā hoti, so ce dūre hoti macchabandhānaṃ agamanapathe, araññasīmāsaṅkhyameva gacchati. Tesaṃ gamanapariyantassa orato pana gāmasīmāsaṅkhyaṃ gacchati. Tattha gāmasīmaṃ asodhetvā kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Samuddo gāmasīmaṃ vā nigamasīmaṃ vā ottharitvā tiṭṭhati, samuddova hoti, tattha kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace pana vihārasīmaṃ ottharati, vihārasīmātveva saṅkhyaṃ gacchati.

Jātassare kammaṃ karontehipi yattha pubbe vuttappakāre vassakāle vasse pacchinnamatte pivituṃ vā hatthapāde vā dhovituṃ udakaṃ na hoti, sukkhati, ayaṃ na jātassaro, gāmakhettasaṅkhyameva gacchati, tattha kammaṃ na kātabbaṃ. Yattha pana vuttappakāre vassakāle udakaṃ santiṭṭhati, ayameva jātassaro. Tassa yattake padese vassānaṃ cātumāse udakaṃ tiṭṭhati, tattha kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace gambhīraṃ udakaṃ, aṭṭakaṃ bandhitvā tattha ṭhitehipi jātassarassa anto jātarukkhamhi baddhaaṭṭakepi kātuṃ vaṭṭati. Piṭṭhipāsāṇadīpakesu panettha nadiyaṃ vuttasadisova vinicchayo. Samavassadevakāle pahonakajātassaro pana sacepi dubbuṭṭhikāle vā gimhahemantesu vā sukkhati, nirudako hoti, tattha saṅghakammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Yaṃ andhakaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ ‘‘sabbo jātassaro sukkho anodako , gāmakhettaṃyeva bhajatī’’ti, taṃ na gahetabbaṃ. Sace panettha udakatthāya āvāṭaṃ vā pokkharaṇīādīni vā khaṇanti, taṃ ṭhānaṃ ajātassaro hoti, gāmasīmāsaṅkhyaṃ gacchati. Lābutipusakādivappe katepi eseva nayo.


以下是完整的简体中文翻译：
从河流引出母体，在河流上设置障碍，若被淹没或被穿透，水仍可流动，则在所有流动的地方都可以进行仪式。若障碍或围堰阻断水流，水无法流动，则在不流动的地方不可进行仪式。即使在障碍顶部也不可进行。若障碍的某个部分像先前提到的岩石小岛一样被水淹没，则在那里可以进行仪式。它被视为河流的一部分。他们通过破坏河流来创造水池，若下方有堤坝，水来到并填满水池，则不可在此进行仪式。在上方流动的地方，下方被丢弃的水淹没河流，从流动处开始则可以。在雨季或旱季，即使干涸的河流也可以。从河流引出的母体不可以。若它在一段时间后破裂并成为河流，则可以。任何河流经过一段时间，淹没村庄或城镇边界并流动，它仍是河流，可以进行仪式。若淹没寺院边界，则被视为寺院边界。
在海洋进行仪式时，水位上升、波浪或自然波浪猛烈来袭并淹没的地方不可进行。但在自然波浪停止的地方，从水边开始被称为海洋内部，可以在那里进行仪式。若波浪阻碍，可以站在船上或平台上进行。其判断方式与河流相同。海洋上有岩石，有时波浪淹没它，有时不淹没，此处不可进行仪式，它被视为村庄边界。但若自然波浪来与不来时被淹没，则可以。若有小岛或山峰，如果它远离渔民的航道，则被视为森林边界。在渔民航道范围内，则被视为村庄边界。在那里，不清理村庄边界不可进行仪式。海洋淹没村庄或城镇边界并停留，仍是海洋，可以在那里进行仪式。若淹没寺院边界，则被视为寺院边界。
在出生的水域进行仪式时，若在先前提到的雨季，水已完全干涸，无法饮用或洗手洗脚，这不是出生的水域，被视为村庄领地，不可在那里进行仪式。但在提到的雨季，水停留的地方，才是出生的水域。在雨季四个月水停留的地方可以进行仪式。若水很深，可以在平台上，或在出生的水域内的生长树上的固定平台上进行。岩石小岛的判断与河流相似。若在同雨季的神灵时期有足够的水域，即使在干旱季或冬季干涸，无水，仍可进行僧团仪式。安达迦注释中说"所有干涸的出生水域都属于村庄领地"，这种说法不应采纳。若为了水而挖掘水池或池塘，那个地方不是出生的水域，被视为村庄边界。对于拉布蒂普萨等种植地也是如此。


Sace pana taṃ pūretvā thalaṃ vā karonti, ekasmiṃ disābhāge pāḷiṃ bandhitvā sabbameva taṃ mahātaḷākaṃ vā karonti, sabbopi ajātassaro hoti, gāmasīmāsaṅkhyameva gacchati. Loṇīpi jātassarasaṅkhyameva gacchati. Vassike cattāro māse udakaṭṭhānokāse kammaṃ kātuṃ vaṭṭatīti.

148.Sīmāya sīmaṃ sambhindantīti attano sīmāya paresaṃ baddhasīmaṃ sambhindanti. Sace hi porāṇakassa vihārassa puratthimāya disāya ambo ceva jambū cāti dve rukkhā aññamaññaṃ saṃsaṭṭhaviṭapā honti, tesu ambassa pacchimadisābhāge jambū. Vihārasīmā ca jambuṃ anto katvā ambaṃ kittetvā baddhā hoti, atha pacchā tassa vihārassa puratthimāya disāya vihāraṃ katvā sīmaṃ bandhantā taṃ ambaṃ anto katvā jambuṃ kittetvā bandhanti, sīmāya sīmā sambhinnā hoti. Evaṃ chabbaggiyā akaṃsu, tenāha – ‘‘sīmāya sīmaṃ sambhindantī’’ti.

Sīmāya sīmaṃ ajjhottharantīti attano sīmāya paresaṃ baddhasīmaṃ ajjhottharanti;

Paresaṃ baddhasīmaṃ sakalaṃ vā tassā padesaṃ vā anto katvā attano sīmaṃ bandhanti. Sīmantarikaṃ ṭhapetvā sīmaṃ sammannitunti ettha sace paṭhamataraṃ katassa vihārassa sīmā asammatā hoti, sīmāya upacāro ṭhapetabbo. Sace sammatā hoti, pacchimakoṭiyā hatthamattā sīmantarikā ṭhapetabbā. Kurundiyaṃ vidatthimattampi, mahāpaccariyaṃ caturaṅgulamattampi vaṭṭatīti vuttaṃ. Ekarukkhopi ca dvinnaṃ sīmānaṃ nimittaṃ hoti, so pana vaḍḍhanto sīmāsaṅkaraṃ karoti, tasmā na kātabbo.

Uposathabhedādikathā

149.Cātuddasiko ca pannarasiko cāti ettha cātuddasikassa pubbakicce ‘‘ajjuposatho cātuddaso’’ti vattabbaṃ.

Adhammena vaggantiādīsu sace ekasmiṃ vihāre catūsu bhikkhūsu vasantesu ekassa chandapārisuddhiṃ āharitvā tayo pārisuddhiuposathaṃ karonti, tīsu vā vasantesu ekassa chandapārisuddhiṃ āharitvā dve pātimokkhaṃ uddisanti, adhammena vaggaṃ uposathakammaṃ hoti. Sace pana cattāropi sannipatitvā pārisuddhiuposathaṃ karonti, tayo vā dve vā pātimokkhaṃ uddisanti, adhammena samaggaṃ nāma hoti. Sace catūsu janesu ekassa pārisuddhiṃ āharitvā tayo pātimokkhaṃ uddisanti, tīsu vā janesu ekassa pārisuddhiṃ āharitvā dve pārisuddhiuposathaṃ karonti, dhammena vaggaṃ nāma hoti. Sace pana cattāro ekattha vasantā sabbeva sannipatitvā pātimokkhaṃ uddisanti, tayo pārisuddhiuposathaṃ karonti, dve aññamaññaṃ pārisuddhiuposathaṃ karonti, dhammena samaggaṃ nāma hotīti.

Pātimokkhuddesakathā



以下是完整的简体中文翻译：
若将其填满并制成陆地，在一个方向上建造堤坝，将整个大水池制成，则整个都不是出生的水域，被视为村庄边界。盐湖也被视为出生的水域。在雨季四个月的水域可以进行仪式。
148.在边界上破坏边界，意指用自己的边界破坏他人的固定边界。例如，在古老寺院东方，有芒果树和蒲桃树两棵树，其枝条相互交织。蒲桃树在芒果树西方。寺院边界包围蒲桃树并标记芒果树，后来在该寺院东方建立寺院并划定边界时，包围芒果树并标记蒲桃树，这样边界与边界就相互破坏了。六部比丘就是这样做的，因此说："在边界上破坏边界"。
在边界上淹没边界，意指用自己的边界淹没他人的固定边界；
完全或部分地包含他人的固定边界，并划定自己的边界。在边界之间留出空间来确定边界时，若最初建立的寺院边界未被认可，则应留出边界的范围。若已被认可，则应在最后一端留出一手臂长的边界间隔。《库伦迪》中说一虚指长度也可以，《大帕查里》说四指长度也可以。一棵树也可以作为两个边界的标志，但随着树木生长会造成边界混淆，因此不应这样做。
安居仪式讨论
149.十四日和十五日，在此前行仪式中应说"今日是十四日安居"。
在不正确地分离等情况中，若在一个寺院中有四位比丘居住，三人通过一人的意愿纯净举行安居仪式，或三人居住时通过一人的意愿诵读两次波提木叉，这是不正确地分离的安居仪式。若四人集会并举行纯净安居仪式，或三人或两人诵读波提木叉，这被称为不正确的统一。若在四人中通过一人的意愿三人诵读波提木叉，或三人中通过一人的意愿进行两次纯净安居仪式，这被称为正确的分离。若四人在同一处居住，全部集会诵读波提木叉，三人进行纯净安居仪式，两人相互进行纯净安居仪式，这被称为正确的统一。
波提木叉诵读讨论

150.Nidānaṃ uddisitvā avasesaṃ sutena sāvetabbanti ‘‘suṇātu me bhante saṅgho…pe… āvikatā hissa phāsu hotī’’ti imaṃ nidānaṃ uddisitvā ‘‘uddiṭṭhaṃ kho āyasmanto nidānaṃ, tatthāyasmante pucchāmi – kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi…pe… evametaṃ dhārayāmīti. Sutā kho panāyasmantehi cattāro pārājikā dhammā…pe… avivadamānehi sikkhitabba’’nti evaṃ avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ. Etena nayena sesāpi cattāro pātimokkhuddesā veditabbā.

Savarabhayanti aṭavimanussabhayaṃ. Rājantarāyotiādīsu sace bhikkhūsu ‘‘uposathaṃ karissāmā’’ti nisinnesu rājā āgacchati, ayaṃ rājantarāyo. Corā āgacchanti, ayaṃ corantarāyo. Davadāho vā āgacchati, āvāse vā aggi uṭṭhahati, ayaṃ aggantarāyo. Megho vā uṭṭheti, ogho vā āgacchati, ayaṃ udakantarāyo. Bahū manussā āgacchanti, ayaṃ manussantarāyo. Bhikkhuṃ yakkho gaṇhāti, ayaṃ amanussantarāyo. Byagghādayo caṇḍamigā āgacchanti, ayaṃ vāḷantarāyo. Bhikkhuṃ sappādayo ḍaṃsanti, ayaṃ sarīsapantarāyo. Bhikkhu gilāno vā hoti, kālaṃ vā karoti, verino vā taṃ māretukāmā gaṇhanti, ayaṃ jīvitantarāyo. Manussā ekaṃ vā bahū vā bhikkhū brahmacariyā cāvetukāmā gaṇhanti, ayaṃ brahmacariyantarāyo. Evarūpesu antarāyesu saṃkhittena pātimokkho uddisitabbo , paṭhamo vā uddeso uddisitabbo, ādimhi dve tayo cattāro vā. Ettha ca dutiyādīsu uddesesu yasmiṃ apariyosite antarāyo hoti, sopi suteneva sāvetabbo.

Anajjhiṭṭhāti anāṇattā ayācitā vā. Ajjhesanā cettha saṅghena sammatadhammajjhesakāyattā vā saṅghattherāyattā vā, tasmiṃ dhammajjhesake asati saṅghattheraṃ āpucchitvā vā tena yācito vā bhāsituṃ labhati. Saṅghattherenāpi sace vihāre bahū dhammakathikā honti, vārapaṭipāṭiyā vattabbā – ‘‘tvaṃ dhammaṃ bhaṇa, dhammaṃ kathehi, dhammadānaṃ dehī’’ti vā vuttena tīhipi vidhīhi dhammo bhāsitabbo. ‘‘Osārehī’’ti vutto pana osāretumeva labhati, ‘‘kathehī’’ti vutto kathetumeva, ‘‘sarabhaññaṃ bhaṇāhī’’ti vutto sarabhaññameva. Saṅghattheropi ca uccatare āsane nisinno yācituṃ na labhati. Sace upajjhāyo ceva saddhivihāriko ca honti, upajjhāyo ca naṃ uccāsane nisinno ‘‘bhaṇāhī’’ti vadati, sajjhāyaṃ adhiṭṭhahitvā bhaṇitabbaṃ. Sace panettha daharā bhikkhū honti, tesaṃ ‘‘bhaṇāmī’’ti bhaṇitabbaṃ.

Sace vihāre saṅghatthero attanoyeva nissitake bhaṇāpeti, aññe madhurabhāṇakepi nājjhesati, so aññehi vattabbo – ‘‘bhante asukaṃ nāma bhaṇāpemā’’ti. Sace ‘‘bhaṇāpethā’’ti vā vadati, tuṇhī vā hoti, bhaṇāpetuṃ vaṭṭati. Sace pana paṭibāhati, na bhaṇāpetabbaṃ. Yadi anāgateyeva saṅghatthere dhammasavanaṃ āraddhaṃ, puna āgate ṭhapetvā āpucchanakiccaṃ natthi. Osāretvā pana kathentena āpucchitvā vā aṭṭhapetvāyeva vā kathetabbaṃ, kathentassa puna āgatepi eseva nayo.


以下是完整的简体中文翻译：
150.诵读序言并由听众宣告其余部分，说："请尊者僧团听我说……已经阐明，这将使他们感到舒适"，诵读此序言后，说："尊者们，我已诵读了序言，现在询问尊者们——是否清净，我再次询问……我就这样记住。"然后由听众宣告："尊者们已听闻四波罗夷法……应该无争议地学习"。以此方式，其余四次波提木叉诵读也应被理解。
野生动物和人类恐惧：在国王障碍等情况中，若比丘们正坐准备举行安居仪式，国王到来，这是国王障碍。盗贼到来，这是盗贼障碍。野火或寺院起火，这是火灾障碍。暴风雨或洪水到来，这是水灾障碍。许多人到来，这是人类障碍。夜叉抓住比丘，这是非人障碍。猛兽如老虎等到来，这是猛兽障碍。蛇等叮咬比丘，这是爬行动物障碍。比丘生病，或即将去世，或敌人想杀害他，这是生命障碍。人们想要阻止一个或多个比丘的梵行，这是梵行障碍。在这类障碍中，应简要诵读波提木叉，或诵读第一次诵读，开始时可诵读二、三或四次。在第二次及以后的诵读中，若出现未完成的障碍，也应由听众宣告。
未被请求，意指未被授权或未被邀请。在此，邀请是由僧团认可的法义邀请，或由僧团长老决定。若无法义邀请者，可以请示僧团长老，或被长老邀请后发言。若寺院中有多位法师，应按轮流顺序，或被要求"请说法，讲解法义，给予法施"的三种方式说法。被告知"总结"者仅可总结，被告知"讲述"者仅可讲述，被告知"朗诵"者仅可朗诵。僧团长老坐在较高座位时不得被请求。若为同一导师和徒弟关系，导师坐在高座并说"请讲"，应专注于诵习并开始诵读。若有年轻比丘，应对他们说"我将诵读"。
若寺院僧团长老让自己的依赖者诵读，而不邀请其他善于说法者，其他人应对他说："尊者，我们想请某人诵读"。若他说"请诵读"，或保持沉默，则可以诵读。若他拒绝，则不应诵读。若在僧团长老未到来时已开始听法，长老回来后无需再次请示。但诵读者应在总结时请示或不加阻碍地继续，即使长老已返回，情况也是如此。


Upanisinnakathāyapi saṅghattherova sāmī, tasmā tena sayaṃ vā kathetabbaṃ, añño vā bhikkhu ‘‘kathehī’’ti vattabbo, no ca kho uccatare āsane nisinnena. Manussānaṃ pana ‘‘bhaṇāhī’’ti vattuṃ vaṭṭati. Manussā attano jānanakabhikkhuṃ āpucchanti, tena theraṃ āpucchitvā kathetabbaṃ. Sace saṅghatthero ‘‘bhante ime pañhaṃ pucchantī’’ti puṭṭho ‘‘kathehī’’ti vā bhaṇati, tuṇhī vā hoti, kathetuṃ vaṭṭati. Antaraghare anumodanādīsupi eseva nayo. Sace saṅghatthero vihāre vā antaraghare vā ‘‘maṃ anāpucchitvāpi katheyyāsī’’ti anujānāti, laddhakappiyaṃ hoti, sabbattha vattuṃ vaṭṭati.

Sajjhāyaṃ karontenāpi thero āpucchitabboyeva. Ekaṃ āpucchitvā sajjhāyantassa aparo āgacchati, puna āpucchanakiccaṃ natthi. Sace vissamissāmīti ṭhapitassa āgacchati, puna ārabhantenāpi āpucchitabbaṃ. Saṅghatthere anāgateyeva āraddhaṃ sajjhāyantassāpi eseva nayo. Ekena saṅghattherena ‘‘maṃ anāpucchāpi yathāsukhaṃ sajjhāyāhī’’ti anuññāte yathāsukhaṃ sajjhāyituṃ vaṭṭati. Aññasmiṃ pana āgate taṃ āpucchitvāva sajjhāyitabbaṃ.

151.Attanā vā attānaṃ sammannitabbaṃti attanā vā attā sammannitabbo; pucchantena pana parisaṃ oloketvā sace attano upaddavo natthi, vinayo pucchitabbo.

153.Katepi okāse puggalaṃ tulayitvāti ‘‘atthi nu kho me ito upaddavo, natthī’’ti evaṃ upaparikkhitvā. Puramhākanti paṭhamaṃ amhākaṃ. Paṭikaccevāti paṭhamatarameva. Puggalaṃ tulayitvā okāsaṃ kātunti ‘‘bhūtameva nu kho āpattiṃ vadati, abhūta’’nti evaṃ upaparikkhitvā okāsaṃ kātuṃ anujānāmīti attho.

Adhammakammapaṭikkosanādikathā

154.Adhammakammaṃ vuttanayameva. Paṭikkositunti vāretuṃ. Diṭṭhimpi āvikātunti ‘‘adhammakammaṃ idaṃ na me khamatī’’ti evaṃ aññassa santike attano diṭṭhiṃ pakāsetuṃ. Catūhi pañcahītiādi tesaṃ anupaddavatthāya vuttaṃ. Sañcicca na sāventīti yathā na suṇanti evaṃ bhaṇissāmāti sañcicca saṇikaṃ uddisanti.

155.Therādhikanti therādhīnaṃ; therāyattaṃ bhavitunti attho. ‘‘Therādheyya’’ntipi pāṭho, tasmā therena sayaṃ vā uddisitabbaṃ, añño vā ajjhesitabbo. Ajjhesanavidhānañcettha dhammajjhesane vuttanayameva. So najānāti uposathaṃ vātiādīsu cātuddasikapannarasikabhedena duvidhaṃ, saṅghauposathādibhedena navavidhañca uposathaṃ na jānāti, catubbidhaṃ uposathakammaṃ na jānāti, duvidhaṃ pātimokkhaṃ na jānāti, navavidhaṃ pātimokkhuddesaṃ na jānāti. Yo tattha bhikkhu byatto paṭibaloti ettha kiñcāpi daharassāpi byattassa pātimokkho anuññāto. Atha kho ettha ayamadhippāyo. Sace therassa pañca vā cattāro vā tayo vā pātimokkhuddesā nāgacchanti; dve pana akhaṇḍā suvisadā vācuggatā honti, therāyattova pātimokkhā. Sace pana ettakampi visadaṃ kātuṃ na sakkoti, byattassa bhikkhuno āyatto hoti.

Sāmantā āvāsāti sāmantaṃ āvāsaṃ. Sajjukanti tadaheva āgamanatthāya. Navaṃ bhikkhuṃ āṇāpetunti ettha yo sakkoti uggahetuṃ, evarūpo āṇāpetabbo, na bālo.

Pakkhagaṇanādiuggahaṇānujānanakathā

156.Katimī bhanteti ettha katīnaṃ pūraṇīti katimī. Kālavatoti kālasseva; pagevāti attho.

158.Yaṃ kālaṃ saratīti ettha sāyampi ‘‘ajjuposatho samannāharathā’’ti ārocetuṃ vaṭṭati.



以下是完整的简体中文翻译：
即使在席间讨论中，僧团长老也是主导者，因此应由他本人讲述，或另一位比丘被告知"请讲"，但不能坐在较高座位上。可以请求在场人士"请讲"。人们询问他们认识的比丘，该比丘应请示长老后再讲述。若僧团长老被问及"尊者，这些人有问题"，他说"请讲"，或保持沉默，则可以讲述。在室内赞叹等情况下也是如此。若僧团长老在寺院或室内允许"即使未经请示也可以讲"，则获得许可，everywhere都可以说。
即使进行诵习，也必须请示长老。请示一次后诵习时，若另一人到来，无需再次请示。若暂停并打算休息，有人到来，则重新开始时需要再次请示。在僧团长老未到来时开始诵习的情况也是如此。若一位僧团长老允许"即使未经请示也可以随意诵习"，则可以随意诵习。但若有其他人到来，则必须请示后再诵习。
151.可以由自己任命自己：可以由自己任命自己；询问时应察看大众，若自身无损害，则可询问律法。
153.即使在场所中衡量个人：如"我是否会因此遭受损害"等方式仔细考虑。"首先我们"意指最初。"特意"意指最初。衡量个人并确定场所意指仔细考虑"他是否确实说了过失"，并允许确定场所。
不正确仪式拒绝等讨论
154.不正确仪式按照已说明的方式。拒绝意指阻止。阐明观点意指在他人面前表明"这不正确的仪式我不接受"。"四或五"等是为了避免损害。故意不宣告意指故意缓慢诵读，使其不能听清。
155.长老主导意指受长老控制；意指由长老决定。也有"长老权力"的说法，因此可由长老本人诵读，或请求他人。邀请方式与法义邀请相同。不知安居仪式等，在十四日和十五日有两种，在僧团安居等有九种，不知四种安居仪式，不知两种波提木叉，不知九种波提木叉诵读。在场的精通比丘可以。虽然即使年轻的精通者也被允许波提木叉。但此处意指：若长老的五、四或三次波提木叉诵读未到来；但两次完整清晰的诵读由长老主导。若连这点清晰度都无法达到，则由精通比丘负责。
周边住处意指周边住处。当日意指为了当日到来。命令新比丘意指可以学习的人可以被命令，不是愚蠢者。
月份计算等学习允许讨论
156."尊者，多少"中，"多少"意指完成。"时间"意指时间本身；意指提前。
158.记得的时间：晚上也可以宣告"今日是安居日"。

159.Therena bhikkhunā navaṃ bhikkhuṃ āṇāpetunti etthāpi kiñci kammaṃ karonto vā sadākālameva eko vā bhāranittharaṇako vā sarabhāṇakadhammakathikādīsu aññataro vā na uposathāgārasammajjanatthaṃ āṇāpetabbo, avasesā pana vārena āṇāpetabbā. Sace āṇatto sammuñjaniṃ tāvakālikampi na labhati, sākhābhaṅgaṃ kappiyaṃ kāretvā sammajjitabbaṃ, tampi alabhantassa laddhakappiyaṃ hoti.

160. Āsanapaññāpanāṇattiyampi vuttanayeneva āṇāpetabbo. Āṇattena ca sace uposathāgāre āsanāni natthi, saṅghikāvāsatopi āharitvā paññapetvā puna āharitabbāni. Āsanesu asati kaṭasārakepi taṭṭikāyopi paññapetuṃ vaṭṭati, taṭṭikāsupi asati sākhābhaṅgāni kappiyaṃ kāretvā paññapetabbāni, kappiyakārakaṃ alabhantassa laddhakappiyaṃ hoti.

161. Padīpakaraṇepi vuttanayeneva āṇāpetabbo. Āṇāpentena ca ‘‘amukasmiṃ nāma okāse telaṃ vā vaṭṭi vā kapallikā vā atthi, taṃ gahetvā karohī’’ti vattabbo. Sace telādīni natthi, pariyesitabbāni, pariyesitvā alabhantassa laddhakappiyaṃ hoti. Apica kapāle aggipi jāletabbo.

Disaṃgamikādivatthukathā

163.Saṅgahetabboti ‘‘sādhu bhante āgatāttha, idha bhikkhā sulabhā sūpabyañjanaṃ atthi, vasatha anukkaṇṭhamānā’’ti evaṃ piyavacanena saṅgahetabbo. Punappunaṃ tathākaraṇavasena anuggahetabbo. ‘‘Āma vasissāmī’’ti paṭivacanadāpanena upalāpetabbo. Atha vā catūhi paccayehi saṅgahetabbo ceva anuggahetabbo ca. Piyavacanena upalāpetabbo, kaṇṇasukhaṃ ālapitabboti attho. Cuṇṇādīhi upaṭṭhāpetabbo. Āpatti dukkaṭassāti sace sakalopi saṅgho na karoti, sabbesaṃ dukkaṭaṃ. Idha neva therā na daharā muccanti, sabbehi vārena upaṭṭhāpetabbo. Attano vāre anupaṭṭhahantassa āpatti. Tena pana mahātherānaṃ pariveṇasammajjanadantakaṭṭhadānādīni na sāditabbāni. Evampi sati mahātherehi sāyaṃpātaṃ upaṭṭhānaṃ āgantabbaṃ. Tena pana tesaṃ āgamanaṃ ñatvā paṭhamataraṃ mahātherānaṃ upaṭṭhānaṃ gantabbaṃ. Sacassa saddhiṃcarā bhikkhuupaṭṭhākā atthi, ‘‘mayhaṃ upaṭṭhākā atthi, tumhe appossukkā viharathā’’ti vattabbaṃ. Athāpissa saddhiṃcarā natthi, tasmiṃyeva pana vihāre eko vā dve vā vattasampannā vadanti ‘‘mayaṃ therassa kattabbaṃ karissāma, avasesā phāsu viharantū’’ti sabbesaṃ anāpatti.

So āvāso gantabboti uposathakaraṇatthāya anvaddhamāsaṃ gantabbo. So ca kho utuvasseyeva, vassāne pana yaṃ kattabbaṃ, taṃ dassetuṃ ‘‘vassaṃ vasanti bālā abyattā’’tiādimāha. Tattha na bhikkhave tehi bhikkhūhi tasmiṃ āvāse vassaṃ vasitabbanti purimikāya pātimokkhuddesakena vinā na vassaṃ upagantabbaṃ. Sace so vassūpagatānaṃ pakkamati vā, vibbhamati vā, kālaṃ vā karoti, aññasmiṃ satiyeva pacchimikāya vasituṃ vaṭṭati, asati aññattha gantabbaṃ, agacchantānaṃ dukkaṭaṃ. Sace pana pacchimikāya pakkamati vā vibbhamati vā kālaṃ vā karoti, māsadvayaṃ vasitabbaṃ.

Pārisuddhidānakathā



以下是完整的简体中文翻译：
159.长老比丘命令新比丘：即使在进行任何仪式时，无论是常规时间、独自一人、担负重担者、朗诵者、法师等，也不应命令其清扫安居室，其余情况应轮流命令。若被命令者连临时扫帚都无法获得，可以请允许制作树枝扫帚，若无法制作，则获得许可。
160.座位铺设命令也应按照已说明的方式命令。若被命令者在安居室无座位，可从僧团住处取来并铺设，之后再归还。若无座位，可使用草垫或席子，若无席子，可用树枝扫帚铺设，若无人可制作，则获得许可。
161.灯具准备也应按照已说明的方式命令。命令时应说："在某处有油、灯芯或灯盏，请取来使用"。若无油等，应寻找，若找不到，则获得许可。此外，还应在灯盘上点火。
跨区域等事项讨论
163.应该团结：应以亲切的语言说："尊者们好，欢迎你们来，这里比丘食物丰富，调味品充足，请安心居住"。应通过反复如此行为予以关怀。通过让他们回答"是的，我将留下"来接近。或者应以四种资具予以团结和关怀。应以亲切的语言交谈，意指使其愉悦。应以面粉等供养。若整个僧团不这样做，则所有人都犯轻罪。在这里，无论长老还是年轻比丘都不能逃脱，应该轮流供养。不在自己轮值时供养者犯罪。不应接受大长老的房间清扫、牙木等服务。即便如此，大长老也应在傍晚来供养。应首先得知他们的到来，然后先去供养大长老。若有随行比丘侍者，可说："我有侍者，你们可以安心居住"。若无随行者，但在同一寺院中有一两位称职者说："我们将为长老做必要的事，其余人可以安心"，则无人犯罪。
应该前往该住处：为了举行安居仪式，每半月应前往。且应在雨季，为展示雨季应做之事，说："愚昧无知者在雨季居住"等。在此，比丘们不应在未经首席波提木叉诵读者允许的情况下进入该住处。若首席诵读者在雨季居住者离开、迁移或去世，在有其他人的情况下可以由后任居住，若无人，则应另往他处，未前往者犯轻罪。若后任离开、迁移或去世，应居住两个月。
纯净授予讨论

164.Kāyena viññāpetīti pārisuddhidānaṃ yena kenaci aṅgapaccaṅgena viññāpeti jānāpeti; vācaṃ pana nicchāretuṃ sakkonto vācāya viññāpeti; ubhayathā sakkonto kāyavācāhi. Saṅghena tattha gantvā uposatho kātabboti sace bahū tādisā gilānā honti, saṅghena paṭipāṭiyā ṭhatvā sabbe hatthapāse kātabbā. Sace dūre dūre honti, saṅgho nappahoti, taṃ divasaṃ uposatho na kātabbo, natveva vaggena saṅghena uposatho kātabbo.

Tattheva pakkamatīti saṅghamajjhaṃ anāgantvā tatova katthaci gacchati. Sāmaṇero paṭijānātīti ‘‘sāmaṇero aha’’nti evaṃ paṭijānāti; bhūtaṃyeva vā sāmaṇerabhāvaṃ āroceti, pacchā vā sāmaṇerabhūmiyaṃ tiṭṭhatīti attho. Esa nayo sabbattha.

Saṅghappatto pakkamatīti sabbantimena paricchedena uposathatthāya sannipatitānaṃ catunnaṃ bhikkhūnaṃ hatthapāsaṃ patvā pakkamati. Esa nayo sabbattha. Ettha ca ekena bahūnampi āhaṭā pārisuddhi āhaṭāva hoti. Sace pana so antarāmagge aññaṃ bhikkhuṃ disvā yesaṃ anena pārisuddhi gahitā, tesañca attano ca pārisuddhiṃ deti, tasseva pārisuddhi āgacchati, itarā pana bilāḷasaṅkhalikapārisuddhi nāma hoti. Sā na āgacchati.

Sutto na ārocetīti āgantvā supati, ‘‘asukena pārisuddhi dinnā’’ti na āroceti. Pārisuddhihārakassa anāpattīti ettha sace sañcicca nāroceti, dukkaṭaṃ āpajjati, pārisuddhi pana āhaṭāva hoti. Asañcicca anārocitattā panassa anāpatti, ubhinnampi ca uposatho katoyeva hoti.

Chandadānakathā

165. Chandadānepi pārisuddhidāne vuttasadisoyeva vinicchayo. Pārisuddhiṃ dentena chandampidātunti ettha sace pārisuddhimeva deti na chandaṃ, uposatho kato hoti. Yaṃ pana saṅgho aññaṃ kammaṃ karoti, taṃ akataṃ hoti. Chandameva deti na pārisuddhiṃ, bhikkhusaṅghassa uposathopi kammampi katameva hoti, chandadāyakassa pana uposatho akato hoti. Sacepi koci bhikkhu nadiyā vā sīmāya vā uposathaṃ adhiṭṭhahitvā āgacchati, ‘‘kato mayā uposatho’’ti acchituṃ na labhati, sāmaggī vā chando vā dātabbo.

167.Saratipi uposathaṃ napi saratīti ekadā sarati, ekadā na sarati. Atthi neva saratīti yo ekantaṃ neva sarati, tassa sammutidānakiccaṃ natthi. Anāgacchantopi kammaṃ na kopeti.

Saṅghuposathādikathā

168.So deso sammajjitvāti taṃ desaṃ sammajjitvā, upayogatthe paccattaṃ. Pānīyaṃ paribhojanīyantiādi pana uttānatthameva . Kasmā panetaṃ vuttaṃ? Uposathassa pubbakaraṇādidassanatthaṃ. Tenāhu aṭṭhakathācariyā –

‘‘Sammajjanī padīpo ca, udakaṃ āsanena ca;

Uposathassa etāni, pubbakaraṇanti vuccati’’.

Iti imāni cattāri ‘‘pubbakaraṇa’’nti akkhātāni.

‘‘Chandapārisuddhiutukkhānaṃ, bhikkhugaṇanā ca ovādo;

Uposathassa etāni, pubbakiccanti vuccati.

Iti imāni pañca pubbakaraṇato pacchā kattabbāni ‘‘pubbakicca’’nti akkhātāni.

‘‘Uposatho yāvatikā ca bhikkhū kammappattā,

Sabhāgāpattiyo ca na vijjanti;

Vajjanīyā ca puggalā tasmiṃ na honti,

Pattakallanti vuccati’’.

Iti imāni cattāri ‘‘pattakalla’’nti akkhātānīti.

Tehisaddhinti tehi āgatehi saddhiṃ etāni pubbakaraṇādīni katvā uposatho kātabbo. Ajja me uposathoti ettha sace pannaraso hoti, ‘‘ajja me uposatho pannaraso’’tipi adhiṭṭhātuṃ vaṭṭati. Cātuddasikepi eseva nayo.

Āpattipaṭikammavidhikathā



以下是完整的简体中文翻译：
164.通过身体表明：应通过任何一部分身体来表明，或通过语言能够清楚地表明；两者皆可通过身体和语言来表明。若在僧团中，若有许多类似的病人，应在僧团的规定下，所有人应共同承担责任。若病人远离，应不再进行当天的安居仪式，除非在特定情况下由僧团进行安居仪式。
应在此处离开：不进入僧团中间，随时随地出发。沙弥应承认：“我是沙弥”；应如实地阐明沙弥身份，或在后面停留在沙弥的地位。此种方式适用于所有情况。
应在僧团中出发：应在所有情况下为举行安居而集结，接触到四位比丘后出发。此种方式适用于所有情况。在这里，即使有许多人被召集，纯净也应被视为已获得。若在途中见到其他比丘，若与他们的纯净被接纳，则应将自己的纯净给予他们，只有这时的纯净才被视为获得，其他则被称为被束缚的纯净。那种纯净不被视为获得。
若未告知则不应阐明：若前来后安静，且未告知“某人给予了纯净”，则不应告知。若纯净被保留，则犯轻罪，纯净仍被视为已获得。若不保留则不犯轻罪，且两者的安居仪式都应进行。
165.在给予纯净的情况下，纯净的给予也应如此判定。给予纯净者应给予意指若只给予纯净而不给予愿望，安居仪式便会成立。若僧团做其他事情，则不算有效。若只给予愿望而不给予纯净，僧团的安居仪式也算作已进行，但给予愿望者的安居仪式则不算有效。若有比丘在河边或边界处宣称“我已完成安居”，则不应被打断，若有共识或愿望则应给予。
167.即使安居也不算安居，有时算，有时不算。若完全不算安居，则无共识的责任。即使未前来也不算犯错。
168.应清理该地：应清理该地，适用于使用目的。水和食物等应以此为基础。为何如此说明？是为了说明安居的前期准备。因此，注释师们说：
“清理、灯具和水，都是安居的前期准备”。
因此这四项被称为“前期准备”。
“给予愿望和纯净，众比丘的计算，都是安居的前期工作”。
因此这五项被称为“前期工作”。
“安居的比丘们应当完成所有工作，若没有所有的条件，则不应存在”。
因此这四项被称为“具备条件”。
应与这些到来的比丘一起进行所有的前期准备，今天的安居若是具备条件的，则可说“今天的安居是具备条件的”。在十四日的情况也是如此。
应对不犯轻罪的工作进行讨论。

169.Bhagavatā paññattaṃ ‘‘na sāpattikena uposatho kātabbo’’ti idaṃ ‘‘yassa siyā āpattī’’tiādivacaneneva pārisuddhidānapaññāpanena ca pārisuddhiuposathapaññāpanena ca paññattaṃ hotīti veditabbaṃ. Itthannāmaṃ āpattinti thullaccayādīsu ekissā nāmaṃ gahetvā ‘‘thullaccayaṃ āpattiṃ pācittiyaṃ āpatti’’nti evaṃ vattabbaṃ. Taṃ paṭidesemīti idaṃ ‘‘taṃ tumhamūle, taṃ tuyhamūle paṭidesemī’’ti vuttepi suvuttameva hoti. Passasīti idañca ‘‘passasi āvuso taṃ āpattiṃ, passatha bhante taṃ āpatti’’nti evaṃ vattabbaṃ. Āma passāmīti idaṃ pana ‘‘āma bhante passāmi, āma āvuso passāmī’’ti evaṃ vuttampi suvuttameva hoti. Āyatiṃ saṃvareyyāsīti ettha pana sace vuḍḍhataro ‘‘āyatiṃ saṃvareyyāthā’’ti vattabbo. Evaṃ vuttena pana ‘‘sādhu suṭṭhu saṃvarissāmī’’ti vattabbameva.

Yadā nibbematikoti ettha sace panesa nibbematiko na hoti, vatthuṃ kittetvāva desetuṃ vaṭṭatīti andhakaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Tatrāyaṃ desanāvidhi – sace meghacchanne sūriye ‘‘kālo nu kho no’’ti vematiko bhuñjati, tena bhikkhunā ‘‘ahaṃ bhante vematiko bhuñjiṃ’’, sace kālo atthi, ‘‘sambahulā dukkaṭā āpattiyo āpannomhi, no ce atthi, ‘‘sambahulā pācittiyā āpannomhī’’ti evaṃ vatthuṃ kittetvā ‘‘ahaṃ bhante yā tasmiṃ vatthusmiṃ sambahulā dukkaṭā vā pācittiyā vā āpattiyo āpanno, tā tumhamūle paṭidesemī’’ti vattabbaṃ. Esa nayo sabbāpattīsu.

Na bhikkhave sabhāgā āpattīti ettha yaṃ dvepi janā vikālabhojanādinā sabhāgavatthunā āpattiṃ āpajjanti, evarūpā vatthusabhāgā ‘‘sabhāgā’’ti vuccati. Vikālabhojanappaccayā āpannaṃ pana anatirittabhojanapaccayā āpannassa santike desetuṃ vaṭṭati. Yāpi cāyaṃ vatthusabhāgā, sāpi desitā sudesitāva. Aññaṃ pana desanapaccayā desako, paṭiggahaṇappaccayā paṭiggahako cāti ubhopi dukkaṭaṃ āpajjanti, taṃ nānāvatthukaṃ hoti, tasmā aññamaññaṃ desetuṃ vaṭṭati.

170.Sāmanto bhikkhu evamassa vacanīyoti ettha sabhāgoyeva vattabbo. Visabhāgassa hi vuccamāne bhaṇḍanakalahasaṅghabhedādīnipi honti, tasmā tassa avatvā ‘‘ito vuṭṭhahitvā paṭikarissāmī’’ti ābhogaṃ katvā uposatho kātabboti andhakaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ.

Anāpattipannarasakādikathā

172. Anāpattipannarasake – te na jāniṃsūti sīmaṃ okkantāti vā okkamantīti vāti na jāniṃsu. Athaññe āvāsikā bhikkhū āgacchantīti gāmaṃ vā araññaṃ vā kenaci karaṇīyena gantvā tesaṃ nisinnaṭṭhānaṃ āgacchanti. Vaggā samaggasaññinoti tesaṃ sīmaṃ okkantattā vaggā; sīmaṃ okkantabhāvassa ajānanato samaggasaññino.

173. Vaggāvaggasaññipannarasake – te jānantīti pabbate vā thale vā ṭhitā sīmaṃ okkante vā okkamante vā passanti. Vematikapannarasakaṃ uttānameva.

175. Kukkuccapakatapannarasake – yathā icchāya abhibhūto ‘‘icchāpakato’’ti vuccati, evaṃ pubbabhāge sanniṭṭhānaṃ katvāpi karaṇakkhaṇe akappiye akappiyasaññitāsaṅkhātena kukkuccena abhibhūtā ‘‘kukkuccapakatā’’ti veditabbā.

176. Bhedapurekkhārapannarasake – akusalabalavatāya thullaccayaṃ vuttaṃ.

Sīmokkantikapeyyālakathā



以下是完整的简体中文翻译：
169.世尊制定"不应由有过失者举行安居"，应该理解为通过"谁可能有过失"等言语，以及通过给予纯净和安居的安排而制定。在严重过失等情况下，应取一个名称，如"严重过失"、"波逸提罪"等方式说话。"我忏悔此"意指即使说"我在你们面前忏悔"，也同样表达得很好。"你看"也应该说"请看这个过失"等。"是的，我看到"也应该说"是的，尊者，我看到"等。对于"今后应该约束"，若对方年长，则应说"今后你们应该约束"。被这样告知后，应该说"好的，尊者，我将非常谨慎"。
当没有疑虑时：若没有疑虑，应该直接陈述事实并忏悔。此处忏悔方式是：若在云遮蔽阳光时有疑虑而用餐，该比丘应说"尊者，我在有疑虑时用餐"。若确实是用餐时间，则说"我犯了多次轻罪"；若不是，则说"我犯了多次波逸提罪"。应该陈述事实，然后说"尊者，我在此事上犯的多次轻罪或波逸提罪，在你们面前忏悔"。这种方式适用于所有过失。
"比丘们，没有类似的过失"：两人因非时用餐等类似情况犯过失，这种类似情况被称为"类似过失"。因非时用餐而犯的过失可以在未超量用餐的人面前忏悔。这种类似情况已经很好地被忏悔。因忏悔而犯过失的忏悔者和接受忏悔者都犯轻罪，因为是不同情况，所以可以相互忏悔。
170.附近的比丘应该这样说：只能对类似情况说话。若对不同情况说话，可能会引起争吵和分裂，因此不应对他说话，而应该默默地考虑"我将从此退出并改正"，然后进行安居。
无过失十五日等讨论
172.无过失十五日：他们不知道进入界限或正在进入界限。然后其他住处的比丘到来，或为某事前往村庄或森林，然后来到他们坐的地方。因为他们进入界限，所以被称为分裂；因为不知道进入界限，所以被认为是和谐的。
173.分裂与和谐十五日：他们站在山上或平地，看到进入或正在进入界限。模糊不清的十五日情况很明确。
175.犹豫造成的十五日：如同被欲望征服被称为"被欲望征服"，同样在之前已经决定，但在行动时因不确定是否合适而被犹豫征服，被称为"被犹豫征服"。
176.分裂前提十五日：因不善力量而说是严重过失。
进入界限等省略讨论

177. Āvāsikenaāgantukapeyyāle – yathā purime āvāsikenaāvāsikapeyyāle ‘‘te na jānanti athaññe āvāsikā’’tiādi vuttaṃ, evaṃ ‘‘te na jānanti athaññe āgantukā’’tiādinā nayena sabbaṃ veditabbaṃ. Āgantukenaāvāsikapeyyāle pana – yathā purimapeyyāle ‘‘āvāsikā bhikkhū sannipatantī’’ti āgataṃ, evaṃ ‘‘āgantukā bhikkhū sannipatantī’’ti ānetabbaṃ . Āgantukenaāgantukapeyyāle pana – ubhayapadesu āgantukavasena yojetabboti.

178.Āvāsikānaṃ bhikkhūnaṃ cātuddaso hoti, āgantukānaṃ pannarasoti ettha yesaṃ pannaraso, te tiroraṭṭhato vā āgatā, atītaṃ vā uposathaṃ cātuddasikaṃ akaṃsūti veditabbā. Āvāsikānaṃ anuvattitabbanti āvāsikehi ‘‘ajjuposatho cātuddaso’’ti pubbakicce kariyamāne anuvattitabbaṃ, na paṭikkositabbaṃ. Na akāmā dātabbāti na anicchāya dātabbā.

Liṅgādidassanakathā

179.Āvāsikākāranti āvāsikānaṃ ākāraṃ. Esa nayo sabbattha. Ākāro nāma yena tesaṃ vattasampannā vā na vāti ācārasaṇṭhānaṃ gayhati. Liṅgaṃ nāma yaṃ te tattha tattha līne gamayati; adissamānepi jānāpetīti attho. Nimittaṃ nāma yaṃ disvā te atthīti ñāyanti. Uddeso nāma yena te evarūpaparikkhārāti uddisanti; apadesaṃ labhantīti attho. Sabbametaṃ supaññattamañcapīṭhādīnañceva padasaddādīnañca adhivacanaṃ, yathāyogaṃ pana yojetabbaṃ. Āgantukākārādīsupi eseva nayo. Tattha aññātakanti aññesaṃ santakaṃ. Pādānaṃ dhotaṃ udakanissekanti pādānaṃ dhotānaṃ udakanissekaṃ. Bahuvacanassa ekavacanaṃ veditabbaṃ. ‘‘Pādānaṃ dhotaudakanisseka’’nti vā pāṭho; pādānaṃ dhovanaudakanissekanti attho.

180. Nānāsaṃvāsakādivatthūsu – samānasaṃvāsakadiṭṭhinti ‘‘samānasaṃvāsakā ete’’ti diṭṭhiṃ. Na pucchantīti tesaṃ laddhiṃ na pucchanti; apucchitvāva vattapaṭivattiṃ katvā ekato uposathaṃ karonti. Nābhivitarantīti nānāsaṃvāsakabhāvaṃ maddituṃ abhibhavituṃ na sakkonti; taṃ diṭṭhiṃ na nissajjāpentīti attho.

Nagantabbagantabbavārakathā

181.Sabhikkhukā āvāsāti yasmiṃ āvāse uposathakārakā bhikkhū atthi, tamhā āvāsā yaṃ na sakkoti tadaheva āgantuṃ , so āvāso uposathaṃ akatvā na gantabbo. Aññatra saṅghenāti saṅghappahonakehi bhikkhūhi vinā. Aññatra antarāyāti pubbe vuttaṃ dasavidhaṃ antarāyaṃ vinā. Sabbantimena pana paricchedena attacatutthena antarāye vā sati gantuṃ vaṭṭati. Anāvāsoti navakammasālādiko yo koci padeso. Yathā ca āvāsādayo na gantabbā; evaṃ sace vihāre uposathaṃ karonti, uposathādhiṭṭhānatthaṃ sīmāpi nadīpi na gantabbā. Sace panettha koci bhikkhu hoti, tassa santikaṃ gantuṃ vaṭṭati. Vissaṭṭhauposathāpi āvāsā gantuṃ vaṭṭati; evaṃ gato adhiṭṭhātumpi labhati. Āraññakenāpi bhikkhunā uposathadivase gāme piṇḍāya caritvā attano vihārameva āgantabbaṃ. Sace aññaṃ vihāraṃ okkamati, tattha uposathaṃ katvāva āgantabbaṃ, akatvā na vaṭṭati.

182.Yaṃ jaññā sakkomi ajjeva gantunti yaṃ jāneyya ajjeva tattha gantuṃ sakkomīti; evarūpo āvāso gantabbo. Tattha bhikkhūhi saddhiṃ uposathaṃ karontenāpi hi iminā neva uposathantarāyo kato bhavissatīti.

Vajjanīyapuggalasandassanakathā



以下是完整的简体中文翻译：
177.住处比丘与来访比丘省略：如同之前住处比丘与住处比丘的省略中说"他们不知道，然后其他住处比丘"等，同样应理解为"他们不知道，然后其他来访比丘"等。对于来访比丘与住处比丘的省略，应按照之前省略中"住处比丘集会"的方式引入"来访比丘集会"。对于来访比丘与来访比丘的省略，则应在两种情况下按来访比丘的方式连接。
178.住处比丘是十四日，来访比丘是十五日：对于十五日的比丘，应理解为他们来自其他国家，或已经举行了之前的十四日安居。住处比丘应该遵从：当住处比丘进行前期准备时说"今天是十四日安居"，不应拒绝。不应不情愿地给予：不应违背意愿给予。
外貌等显示讨论
179.住处比丘的特征：住处比丘的特征。这种方式适用于所有情况。特征即他们是否称职的行为和姿态。标记即引导他们隐藏的东西；意即即使不可见也能识别。征兆即通过看到他们的存在而得知。指示即通过什么样的随身物品来指示；意即获得部分说明。所有这些都是针对椅子、座位等以及语言词汇的说明，应根据适当情况连接。来访比丘的特征等也是如此。在那里，非自有的意指属于他人的。脚的清洗水即清洗脚的水。应理解复数转为单数。也可读作"脚的清洗水"；意即脚的清洗水。
180.不同共住等事项：共同共住的观点即"这些是共同共住的"观点。不询问：不询问他们的主张；不询问就根据惯例一起举行安居。不超越：不能压制不同共住的状态；意即不放弃那个观点。
不应去的地方讨论
181.有比丘的住处：在有举行安居比丘的住处，若当天无法到达，则不应去那个住处。除非有僧团：除了僧团能够承担的比丘。除非有障碍：除了之前提到的十种障碍。最后可以四人一组在有障碍的情况下前往。非住处：如新建工棚等任何地方。就像不应去住处一样，若在寺院举行安居，则不应为了安居而去界限或河流。但若有比丘在那里，可以去他那里。即使安居已经分散，也可以去住处；如此去的人也可以决定。林居比丘在安居日在村中托钵后，应返回自己的寺院。若进入另一个寺院，则应在那里举行安居后再来，不然不可以。
182.若知道今天可以去：若知道今天可以去那里。这样的住处应该去。与比丘一起举行安居时，不会对安居造成障碍。
应避免的人显示讨论

183.Bhikkhuniyā nisinnaparisāyātiādīsu hatthapāsupagamanameva pamāṇaṃ. Aññatra avuṭṭhitāya parisāyāti idañhi pārivāsiyapārisuddhidānaṃ nāma parisāya vuṭṭhitakālato paṭṭhāya na vaṭṭati, avuṭṭhitāya pana vaṭṭati. Tenāha – ‘‘aññatra avuṭṭhitāya parisāyā’’ti. Tassa lakkhaṇaṃ bhikkhunivibhaṅge parivāsiyachandadānavaṇṇanato gahetabbaṃ. Anuposatheti cātuddasiko ca pannarasiko cāti ime dve uposathe ṭhapetvā aññasmiṃ divase. Aññatra saṅghasāmaggiyāti yā kosambakabhikkhūnaṃ viya bhinne saṅghe puna saṅghasāmaggī kariyati, tathārūpiṃ saṅghasāmaggiṃ ṭhapetvā . Tadā ca ‘‘suṇātu me bhante saṅgho ajjuposatho sāmaggī’’ti vatvā kātabbo. Ye pana kismiñcideva appamattake uposathaṃ ṭhapetvā puna samaggā honti, tehi uposatheyeva kātabboti.

Uposathakkhandhakavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Vassūpanāyikakkhandhakaṃ

Vassūpanāyikānujānanakathā

184. Vassūpanāyikakkhandhake – apaññattoti ananuññāto asaṃvihito vā. Te idha bhikkhūti te bhikkhū, idhasaddo nipātamatto. Saṅghātaṃ āpādentāti vināsaṃ āpādentā. Saṅkasāyissantīti appossukkā nibaddhavāsaṃ vasissanti. Sakuntakāti sakuṇā. Vassāne vassaṃ upagantunti vassānanāmake temāse vassaṃ upagantabbanti attho. Kati nu kho vassūpanāyikāti kati nu kho vassūpagamanāni. Aparajjugatāyāti ettha aparajjugatāya assāti aparajjugatā, tassā aparajjugatāya; atikkantāya aparasmiṃ divaseti attho. Dutiyanayepi māso gatāya assāti māsagatā, tassā māsagatāya; atikkantāya māse paripuṇṇeti attho. Tasmā āsāḷhīpuṇṇamāya anantare pāṭipadadivase, āsāḷhīpuṇṇamito vā aparāya puṇṇamāya anantare pāṭipadadivaseyeva vihāraṃ paṭijaggitvā pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhapetvā sabbaṃ cetiyavandanādisāmīcikammaṃ niṭṭhāpetvā ‘‘imasmiṃ vihāre imaṃ temāsaṃ vassaṃ upemī’’ti sakiṃ vā dvattikkhattuṃ vā vācaṃ nicchāretvā vassaṃ upagantabbaṃ.

Vācaṃ nicchāretvā vassaṃ upagantabbaṃ.

Vassānecārikāpaṭikkhepādikathā

185-6.Yo pakkameyyāti ettha anapekkhagamanena vā aññattha aruṇaṃ uṭṭhāpanena vā āpatti veditabbā. Yo atikkameyyāti ettha vihāragaṇanāya āpattiyo veditabbā. Sace hi taṃ divasaṃ vihārasatassa upacāraṃ okkamitvā atikkamati, sataṃ āpattiyo. Sace pana vihārūpacāraṃ atikkamitvā aññassa vihārassa upacāraṃ anokkamitvāva nivattati, ekā eva āpatti. Kenaci antarāyena purimikaṃ anupagatena pacchimikā upagantabbā.

Vassaṃukkaḍḍhitukāmoti vassanāmakaṃ paṭhamamāsaṃ ukkaḍḍhitukāmo, sāvaṇamāsaṃ akatvā puna āsāḷhīmāsameva kattukāmoti attho. Āgame juṇheti āgame māseti attho. Anujānāmi bhikkhave rājūnaṃ anuvattitunti ettha vassukkaḍḍhane bhikkhūnaṃ kāci parihāni nāma natthīti anuvattituṃ anuññātaṃ, tasmā aññasmimpi dhammike kamme anuvattitabbaṃ. Adhammike pana na kassaci anuvattitabbaṃ.

Sattāhakaraṇīyānujānanakathā

187-

以下是完整的简体中文翻译：
183.比丘尼坐的集会等情况：仅以手能触及的距离为标准。除了未离开的集会：这是关于补充纯净的给予，从集会离开时起不再有效，但在未离开时有效。因此说"除了未离开的集会"。其特征应从比丘尼分别中的补充给予愿望的描述中获取。非安居日：除了十四日和十五日的两种安居日的其他日子。除了僧团和谐：如同在瞻波比丘中僧团分裂后再次建立和谐，排除这种僧团和谐。那时应说："请僧团听我说，今天的安居是和谐的"。若在任何微小事情上暂停安居后又重新和谐，则应在安居中进行。
安居章节注释结束。
3. 雨季入口章节
雨季入口允许讨论
184. 雨季入口章节 - 未制定：未被允许或未被安排。这里的比丘：指这些比丘，"这里"只是一个语气词。导致僧团毁灭：导致毁灭。将变得冷淡：将安静地居住。如鸟：如同鸟。在雨季进入雨季：意指在名为雨季的三个月进入雨季。有多少雨季入口：有多少雨季进入方式。在上一个月过去后：意指上一个月过去后，在上一个月之后。在第二种方式中，一个月过去后，意指月份完整过去。因此，在阿沙陀满月之后的第一天，或阿沙陀满月之后的下一个满月之前的第一天，应该照料寺院，准备饮水和使用水，完成所有朝拜圣物等适当工作，然后说"我将在这个寺院度过这三个月的雨季"，一次或二三次地说出声音，然后进入雨季。
说出声音进入雨季。
雨季游行拒绝等讨论
185-186. 谁可能离开：在这里，应该了解通过不期望离开或在其他地方升起黎明而犯的过失。谁可能超过：在这里，应该了解寺院计数的过失。若在那天进入寺院范围并超过，则有一百次过失。若超过寺院范围而不进入另一个寺院范围就返回，则只有一次过失。若有任何障碍，未到达前一个地方的，应该到达后一个地方。
想要拖延雨季：想要拖延以雨季命名的第一个月，不做沙伐那月，再次想要仅做阿沙陀月。在经典中是月份的意思。允许比丘遵从国王：在拖延雨季时，比丘没有任何损失，因此被允许遵从，因此在任何正法的事务中都应该遵从。但在非法事务中不应该遵从任何人。
七日应做事允许讨论
187-

8. Sattāhakaraṇīyesu – sattāhakaraṇīyena gantunti sattāhabbhantare yaṃ kattabbaṃ taṃ sattāhakaraṇīyaṃ, tena sattāhakaraṇīyena karaṇabhūtena gantuṃ anujānāmīti attho. Pahite gantunti imehi sattahi bhikkhuādīhi dūte pahiteyeva gantuṃ anujānāmīti attho. Sattāhaṃ sannivatto kātabboti sattāheyeva sannivattitabbo, aṭṭhamo aruṇo tattheva na uṭṭhāpetabboti attho.

Bhikkhunisaṅghaṃ uddissāti ito paṭṭhāya vaccakuṭi jantāgharaṃ jantāgharasālāti imāni tīṇi parihīnāni.

189.Udositādīni udositasikkhāpadādīsu vuttāneva. Rasavatīti bhattagehaṃ vuccati. Vāreyyaṃ sañcarittasikkhāpade vuttameva. Purāyaṃ suttanto palujjatīti yāva ayaṃ suttanto na palujjati, yāva ayaṃ suttanto na vinassati. Aññataraṃ vā panassa kiccaṃ hoti karaṇīyaṃ vāti etena parisaṅkhataṃ yaṃkiñci karaṇīyaṃ saṅgahitaṃ hoti. Sabbattha ca ‘‘icchāmi dānañca dātuṃ dhammañca sotuṃ bhikkhū ca passitu’’nti imināva kappiyavacanena pesite gantabbaṃ, etesaṃ vā vevacanena. Peyyālakkamo pana evaṃ veditabbo, yathā ‘‘upāsakena saṅghaṃ uddissa vihārādayo kārāpitā honti, sambahule bhikkhū uddissa, ekaṃ bhikkhuṃ uddissa, bhikkhunisaṅghaṃ uddissa, sambahulā bhikkhuniyo, ekaṃ bhikkhuniṃ, sambahulā sikkhamānāyo, ekaṃ sikkhamānaṃ, sambahule sāmaṇere, ekaṃ sāmaṇeraṃ, sambahulā sāmaṇeriyo, ekaṃ sāmaṇeriṃ uddissa attano atthāya nivesanaṃ kārāpitaṃ hotī’’ti vuttaṃ; evameva ‘‘upāsikāya, bhikkhunā, bhikkhuniyā, sikkhamānāya, sāmaṇerena, sāmaṇeriyā saṅghaṃ uddissā’’ti sabbaṃ vattabbaṃ. Etesu sattappakāresu karaṇīyesu pahite gantabbaṃ.

Pañcannaṃappahitepianujānanakathā

193.Pañcannaṃsattāhakaraṇīyenāti etesaṃ bhikkhuādīnaṃ sahadhammikānaṃ ‘‘gilānabhattaṃ vā gilānupaṭṭhākabhattaṃ vā bhesajjaṃ vā pariyesissāmi , pucchissāmi vā, upaṭṭhahissāmi vā’’ti evamādinā parato vitthāretvā dassitena kāraṇena appahitepi gantabbaṃ, pageva pahite. Bhikkhu gilāno hoti, anabhirati uppannā hoti, kukkuccaṃ uppannaṃ hoti, diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti, garudhammaṃ ajjhāpanno hoti parivāsāraho, mūlāya paṭikassanāraho hoti, mānattāraho, abbhānāraho, saṅgho kammaṃ kattukāmo hoti, kataṃ vā saṅghena kammaṃ hotīti etehi dasahi kāraṇehi bhikkhussa santikaṃ gantabbaṃ. Bhikkhuniyā santikaṃ navahi kāraṇehi gantabbaṃ, sikkhamānāya santikaṃ chahi – ādito catūhi, sikkhā kuppitā hoti, upasampajjitukāmā hotīti. Sāmaṇerassāpi chahi – ādito catūhi, vassaṃ pucchitukāmo upasampajjitukāmo hotīti. Sāmaṇeriyā upasampadaṃ apanetvā sikkhāpadaṃ dātukāmo hotīti iminā saddhiṃ pañcahi. Parato mātāpitūnaṃ anuññātaṭṭhānepi eseva nayo. Andhakaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘ye mātāpitūnaṃ upaṭṭhākā ñātakā vā aññātakā vā tesampi appahite gantuṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ, taṃ neva aṭṭhakathāyaṃ, na pāḷiyā vuttaṃ, tasmā na gahetabbaṃ.

Pahiteyevaanujānanakathā



以下是完整的简体中文翻译：
188. 在七日应做事中 - 通过七日应做事前往：指在七天间应该做的事为七日应做事，意指允许通过这个七日应做事前往。被派遣前往：指允许通过这七个比丘等使者被派遣前往。应在七天内返回：应在七天内返回，第八天的黎明不应在那里升起。
关于比丘尼僧团：从此开始，厕所、澡堂、澡堂房间这三个部分被删减。
189. 优陀夷等：如优陀夷学处等中已说。饭堂：指饭厅。在行为学处中已说。这部经典不会毁坏：只要这部经典不毁坏，不会灭亡。或有某些应做之事：通过这一点，任何应做之事都被包含。在所有情况下，都应通过"我希望布施、听法、见比丘"这种允许的言语被派遣，或通过他们的同义词。省略方式应这样理解：如"居士为僧团准备寺院等，为多位比丘、一位比丘、比丘尼僧团、多位比丘尼、一位比丘尼、多位学习尼、一位学习尼、多位沙弥、一位沙弥为自己的利益准备住所"。同样地，"为居士、比丘、比丘尼、学习尼、沙弥、沙弥尼的僧团"等都应说。在这七种情况的应做事中被派遣。
关于五人未被派遣的允许
193. 对于五人的七日应做事：对于这些比丘等同法者，"我将寻找病人食物、照顾病人的食物或药物，或询问、照顾"等，通过后面详细说明的原因，即使未被派遣也可前往，何况被派遣。比丘生病、产生厌倦、产生犹豫、产生见解、犯重法、应接受暂住、应被召回根本、应受惩戒、应被赦免、僧团想要行事或僧团已行事，这十种原因可以去比丘处。对于比丘尼，有九种原因；对于学习尼，有六种原因 - 最初四种，学处动摇，想要受具足戒。对于沙弥，有六种原因 - 最初四种，想要询问雨季，想要受具足戒。对于沙弥尼，除去受具足戒，想要给予学处。之后在父母允许的地方也是如此。在《安达迦注》中说"即使是未被派遣的父母侍者，无论是亲戚还是非亲戚，都可以前往"，但这既不在注释中，也不在巴利文中说，因此不应接受。
关于被派遣的允许

199.Bhikkhugatikoti ekasmiṃ vihāre bhikkhūhi saddhiṃ vasanakapuriso. Undriyatīti palujjati. Bhaṇḍaṃ chedāpitanti dabbasambhārabhaṇḍaṃ chedāpitaṃ. Āvahāpeyyunti āharāpeyyuṃ. Dajjāhanti dajje ahaṃ. Saṅghakaraṇīyenāti ettha yaṃkiñci uposathāgārādīsu senāsanesu cetiyachattavedikādīsu vā kattabbaṃ, antamaso bhikkhuno puggalikasenāsanampi, sabbaṃ saṅghakaraṇīyameva. Tasmā tassa nipphādanatthaṃ dabbasambhārādīni vā āharituṃ vaḍḍhakīppabhutīnaṃ bhattavetanādīni vā dāpetuṃ gantabbaṃ.

Ayaṃ panettha pāḷimuttakaratticchedavinicchayo – dhammasavanatthāya animantitena gantuṃ na vaṭṭati. Sace ekasmiṃ mahāvāse paṭhamaṃyeva katikā katā hoti – ‘‘asukadivasaṃ nāma sannipatitabba’’nti , nimantitoyeva nāma hoti, gantuṃ vaṭṭati. ‘‘Bhaṇḍakaṃ dhovissāmī’’ti gantuṃ na vaṭṭati. Sace pana ācariyupajjhāyā pahiṇanti, vaṭṭati. Nātidūre vihāro hoti, tattha gantvā ajjeva āgamissāmīti sampāpuṇituṃ na sakkoti, vaṭṭati. Uddesaparipucchādīnaṃ atthāyapi gantuṃ na vaṭṭati. ‘‘Ācariyaṃ passissāmī’’ti pana gantuṃ labhati. Sace pana naṃ ācariyo ‘‘ajja mā gacchā’’ti vadati, vaṭṭati. Upaṭṭhākakulaṃ vā ñātikulaṃ vā dassanāya gantuṃ na labhatīti.

Antarāyeanāpattivassacchedakathā

201.Yena gāmo tena gantuntiādīsu sace gāmo avidūraṃ gato hoti, tattha piṇḍāya caritvā vihārameva āgantvā vasitabbaṃ. Sace dūraṃ gato, sattāhavārena aruṇo uṭṭhāpetabbo. Na sakkā ce hoti, tatreva sabhāgaṭṭhāne vasitabbaṃ. Sace manussā yathāpavattāni salākabhattādīni denti, ‘‘na mayaṃ tasmiṃ vihāre vasimhā’’ti vattabbā. ‘‘Mayaṃ vihārassa vā pāsādassa vā na dema, tumhākaṃ dema, yattha katthaci vasitvā bhuñjathā’’ti vutte pana yathāsukhaṃ bhuñjitabbaṃ, tesaṃyeva taṃ pāpuṇāti. ‘‘Tumhākaṃ vasanaṭṭhāne pāpuṇāpetvā bhuñjathā’’ti vutte pana yattha vasanti, tattha netvā vassaggena pāpuṇāpetvā bhuñjitabbaṃ.

Sace pavāritakāle vassāvāsikaṃ denti, yadi sattāhavārena aruṇaṃ uṭṭhāpayiṃsu, gahetabbaṃ. Chinnavassehi pana ‘‘na mayaṃ tattha vasimha, chinnavassā maya’’nti vattabbaṃ. Yadi ‘‘yesaṃ amhākaṃ senāsanaṃ pāpitaṃ, te gaṇhantū’’ti vadanti, gahetabbaṃ. Yaṃ pana vihāre upanikkhittakaṃ mā vinassīti idha āhaṭaṃ cīvarādivebhaṅgiyabhaṇḍaṃ, taṃ tattheva gantvā apaloketvā bhājetabbaṃ. ‘‘Ito ayyānaṃ cattāro paccaye dethā’’ti kappiyakārakānaṃ dinne khettavatthuādike tatruppādepi eseva nayo. Saṅghikañhi vebhaṅgiyabhaṇḍaṃ antovihāre vā bahisīmāya vā hotu, bahisīmāya ṭhitānaṃ apaloketvā bhājetuṃ na vaṭṭati. Ubhayattha ṭhitampi pana antosīmāya ṭhitānaṃ apaloketvā bhājetuṃ vaṭṭatiyeva.

Saṅghabhedeanāpattivassacchedakathā

202.Saṅghobhinnoti ettha bhinne saṅghe gantvā karaṇīyaṃ natthi, yo pana ‘‘bhijjissatī’’ti āsaṅkito, taṃ sandhāya ‘‘bhinno’’ti vuttaṃ. Sambahulāhi bhikkhunīhi saṅgho bhinnoti ettha na bhikkhunīhi saṅgho bhinnoti daṭṭhabbo. Vuttañhetaṃ ‘‘na kho upāli bhikkhunī saṅghaṃ bhindatī’’ti. Etā pana nissāya anubalaṃ katvā yaṃ saṅghaṃ ‘‘bhikkhū bhindeyyu’’nti āsaṅkā hoti, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.

Vajādīsuvassūpagamanakathā



以下是完整的简体中文翻译：
199.比丘的行动：在一个寺院中与比丘一起居住的人。崩溃：瓦解。切断物品：切断物资用品。运送：运来。我将给予：我给予。关于僧团事务：在这里，无论是在安居室等住处，还是在圣物伞盖等处，甚至包括比丘个人住处，都是僧团事务。因此，为了完成这些，可以前往运送物资用品，或支付木匠等人的饭食工资。
这里是关于夜间切断的巴利文独立裁决 - 为了听法，不允许未被邀请前往。若在一个大住处首次做了约定 - "某日应集会"，则被邀请者可以前往。"我将洗涤物品"不允许前往。若是老师或导师派遣，则可以。寺院不太远，去那里并当天返回是可以的。不允许为了诵经询问等目的前往。可以为了"拜访老师"而前往。若老师说"今天不要去"，则不可以。不允许前往看护施主家或亲属家。
障碍无犯与雨季切断讨论
201.应该按照村庄前往等：若村庄不太远，在那里托钵后返回寺院居住。若距离遥远，应在七天期间升起黎明。若不可能，应在类似地方居住。若人们按照惯例给予布施食物，应说"我们没有在那个寺院居住"。若说"我们不给寺院或宫殿，给你们，无论在何处居住和用餐"，则可以随意用餐，这归属于他们。若说"在你们居住的地方获得并用餐"，则应带到他们居住处，通过雨季获得并用餐。
若在布施期间给予雨季住处，若在七天期间升起黎明，则可接受。对于已结束雨季者，应说"我们没有在那里居住，我们已结束雨季"。若说"让那些获得我们住处的人接受"，则可接受。关于寺院存放的物品不要损坏：这里带来的衣物等可分配物品，应去那里征得同意后分配。若施主给予"从这里给圣者四资具"，在田地等处也是如此。僧团的可分配物品，无论在寺院内或界限外，站在界限外的人不得未经同意分配。但站在两处的，经界限内人同意分配是可以的。
僧团分裂无犯与雨季切断讨论
202.僧团分裂：在分裂的僧团中前往没有意义。谁担心将要分裂，这里说的"分裂"指的是这种情况。多位比丘尼导致僧团分裂：不应理解为比丘尼分裂僧团。因为已说过"乌波离，比丘尼不分裂僧团"。这是指依靠她们而产生比丘可能分裂僧团的担忧。
关于伐等处的雨季进入讨论

203.Vajoti gopālakānaṃ nivāsaṭṭhānaṃ. Yena vajoti ettha vajena saddhiṃ gatassa vassacchede anāpatti.

Upakaṭṭhāyāti āsannāya. Satthe vassaṃ upagantunti ettha vassūpanāyikadivase tena bhikkhunā upāsakā vattabbā ‘‘kuṭikā laddhuṃ vaṭṭatī’’ti. Sace karitvā denti, tattha pavisitvā ‘‘idha vassaṃ upemī’’ti tikkhattuṃ vattabbaṃ. No ce denti, sālāsaṅkhepena ṭhitasakaṭassa heṭṭhā upagantabbaṃ. Tampi alabhantena ālayo kātabbo. Satthe pana vassaṃ upagantuṃ na vaṭṭati. Ālayo nāma ‘‘idha vassaṃ vasissāmī’’ti cittuppādamattaṃ. Sace maggappaṭipanneyeva satthe pavāraṇadivaso hoti, tattheva pavāretabbaṃ. Atha sattho antovasseyeva bhikkhunā patthitaṭṭhānaṃ patvā atikkamati, patthitaṭṭhāne vasitvā tattha bhikkhūhi saddhiṃ pavāretabbaṃ. Athāpi sattho antovasseyeva antarā ekasmiṃ gāme tiṭṭhati vā vippakirati vā, tasmiṃyeva gāme bhikkhūhi saddhiṃ vasitvā pavāretabbaṃ, apavāretvā tato paraṃ gantuṃ na vaṭṭati.

Nāvāyaṃ vassaṃ upagacchantenāpi kuṭiyaṃyeva upagantabbaṃ. Pariyesitvā alabhantena ālayo kātabbo. Sace antotemāsaṃ nāvā samuddeyeva hoti, tattheva pavāretabbaṃ. Atha nāvā kūlaṃ labhati, ayañca parato gantukāmo hoti, gantuṃ na vaṭṭati. Nāvāya laddhagāmeyeva vasitvā bhikkhūhi saddhiṃ pavāretabbaṃ. Sacepi nāvā anutīrameva aññattha gacchati, bhikkhu ca paṭhamaṃ laddhagāmeyeva vasitukāmo, nāvā gacchatu bhikkhunā tattheva vasitvā bhikkhūhi saddhiṃ pavāretabbaṃ .

Iti vaje satthe nāvāyanti tīsu ṭhānesu natthi vassacchede āpatti, pavāretuñca labhati. Purimesu pana ‘‘vāḷehi ubbāḷhā hontī’’tiādīsu saṅghabhedapariyantesu vatthūsu kevalaṃ anāpatti hoti, pavāretuṃ pana na labhati.

204.Na bhikkhave rukkhasusireti ettha suddhe rukkhasusireyeva na vaṭṭati; mahantassa pana rukkhasusirassa anto padaracchadanaṃ kuṭikaṃ katvā pavisanadvāraṃ yojetvā upagantuṃ vaṭṭati. Rūkkhaṃ chinditvā khāṇukamatthake padaracchadanaṃ kuṭikaṃ katvāpi vaṭṭatiyeva. Rukkhaviṭabhiyāti etthāpi suddhe viṭapamatte na vaṭṭati. Mahāviṭape pana aṭṭakaṃ bandhitvā tattha padaracchadanaṃ kuṭikaṃ katvā upagantabbaṃ. Asenāsanikenāti yassa pañcannaṃ chadanānaṃ aññatarena channaṃ yojitadvārabandhanaṃ senāsanaṃ natthi, tena na upagantabbaṃ. Na bhikkhave chavakuṭikāyanti chavakuṭikā nāma ṭaṅkitamañcādibhedā kuṭi, tattha upagantuṃ na vaṭṭati. Susāne pana aññaṃ kuṭikaṃ katvā upagantuṃ vaṭṭati. Na bhikkhave chatteti etthāpi catūsu thambhesu chattaṃ ṭhapetvā āvaraṇaṃ katvā dvāraṃ yojetvā upagantuṃ vaṭṭati, chattakuṭikā nāmesā hoti. Cāṭiyāti etthāpi mahantena kapallena chatte vuttanayena kuṭiṃ katvā upagantuṃ vaṭṭati.

Adhammikakatikādikathā

205.Evarūpā katikāti ettha aññāpi yā īdisī adhammikā katikā hoti, sā na kātabbāti attho. Tassā lakkhaṇaṃ mahāvibhaṅge vuttaṃ.

207-

以下是完整的简体中文翻译：
203.伐处：牧羊人的居住地。与伐一起前往：在这里，与伐一起前往时，无雨季切断过失。
靠近：接近。在车队中进入雨季：在雨季入口日，该比丘应对居士说"可以获得小屋"。若他们制作并给予，则进入并说"我在此进入雨季"三次。若不给予，应在车棚遮蔽下进入。若无法获得，应做住处。但不允许在车队中进入雨季。住处的意思是仅仅产生"我将在此居住雨季"的想法。若在路上行进时恰逢布施日，应在那里布施。若车队在雨季内超过比丘期望的地方，应在期望地方居住并与比丘一起布施。若车队在雨季内在某个村庄停留或分散，应在该村庄与比丘一起居住并布施，未布施不得继续前行。
在船上进入雨季时也应进入小屋。若无法找到，应做住处。若船在三个月内在海上，应在那里布施。若船靠岸，且此人想继续前行，则不允许。应在船停靠的村庄与比丘一起布施。即使船未靠岸而去往其他地方，比丘想在首先停靠的村庄居住，船可以前行，比丘应在那里居住并与比丘一起布施。
因此在伐、车队、船三处无雨季切断过失，且可以布施。但在先前"被野兽攻击"等僧团分裂边界情况中，仅无过失，但不能布施。
204.比丘们，不在树洞：在此，仅在纯净的树洞中不允许。但在大树洞内制作有屋顶的小屋，并设置入口是允许的。即使砍树在树桩顶部制作有屋顶的小屋也是允许的。在树枝处：在这里，仅在普通树枝处不允许。但在大树枝上绑架，制作有屋顶的小屋是可以的。非住处者：没有用五种遮蔽物中任何一种遮盖、有门窗的住处，不应进入。比丘们，不在尸体小屋：尸体小屋指刻有床等的小屋，不允许进入。但在坟场制作另一个小屋是允许的。比丘们，不在伞盖：在四根柱子上设置伞盖，做遮蔽，设置门是允许的，这称为伞盖小屋。在陶罐处：用大盖子制作小屋也是允许的。
非法协议等讨论
205.这样的协议：这里指任何类似的非法协议，不应制定。其特征在大分别中已说。
207-

8.Paṭissave ca āpatti dukkaṭassāti ettha na kevalaṃ ‘‘imaṃ temāsaṃ idha vassaṃ vasathā’’ti etasseva paṭissave āpatti, ‘‘imaṃ temāsaṃ bhikkhaṃ gaṇhatha, ubhopi mayaṃ idha vassaṃ vasissāma, ekato uddisāpessāmā’’ti evamādināpi tassa tassa paṭissave dukkaṭaṃ. Tañca kho paṭhamaṃ suddhacittassa pacchā visaṃvādanapaccayā, paṭhamampi asuddhacittassa pana paṭissave pācittiyaṃ, visaṃvādane dukkaṭanti pācittiyena saddhiṃ dukkaṭaṃ yujjati.

Sotadaheva akaraṇīyotiādīsu sace vassaṃ anupagantvā vā pakkamati, upagantvā vā sattāhaṃ bahiddhā vītināmeti, purimikā ca na paññāyati, paṭissave ca āpatti. Vassaṃ upagantvā pana aruṇaṃ anuṭṭhāpetvā tadaheva sattāhakaraṇīyena pakkamantassāpi antosattāhe nivattantassa anāpatti, ko pana vādo dvīhatīhaṃ vasitvā antosattāhe nivattantassa. Dvīhatīhaṃ vasitvāti etthāpi nirapekkheneva upacārātikkame vassacchedo veditabbo. Sace idha vasissāmīti ālayo atthi, asatiyā pana vassaṃ na upeti, gahitasenāsanaṃ suggahitaṃ, chinnavasso na hoti, pavāretuṃ labhatiyeva.

Sattāhaṃ anāgatāya pavāraṇāyāti ettha navamito paṭṭhāya gantuṃ vaṭṭati, āgacchatu vā mā vā, anāpatti. Sesaṃ uttānamevāti.

Vassūpanāyikakkhandhakavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Pavāraṇākkhandhakaṃ

Aphāsukavihārakathā

209. Pavāraṇākkhandhake – neva ālapeyyāma na sallapeyyāmāti ettha ālāpo nāma paṭhamavacanaṃ; sallāpo pacchimavacanaṃ. Hatthavilaṅghakenāti hatthukkhepakena. Pasusaṃvāsanti pasūnaṃ viya saṃvāsaṃ. Pasavopi hi attano uppannaṃ sukhadukkhaṃ aññamaññassa na ārocenti, paṭisanthāraṃ na karonti, tathā etepi na akaṃsu; tasmā nesaṃ saṃvāso ‘‘pasusaṃvāso’’ti vuccati. Esa nayo sabbattha. Na bhikkhave mūgabbataṃ titthiyasamādānanti ‘‘imaṃ temāsaṃ na kathetabba’’nti evarūpaṃ vatasamādānaṃ na kātabbaṃ; adhammakatikā hesā. Aññamaññānulomatāti aññamaññaṃ vattuṃ anulomabhāvo. ‘‘Vadantu maṃ āyasmanto’’ti hi vadantaṃ sakkā hoti kiñci vattuṃ; na itaraṃ. Āpattivuṭṭhānatā vinayapurekkhāratāti āpattīhi vuṭṭhānabhāvo vinayaṃ purato katvā caraṇabhāvo. ‘‘Vadantu maṃ āyasmanto’’ti hi evaṃ vadanto āpattīhi vuṭṭhahissati, vinayañca purakkhatvā viharissatīti vuccati.

210.Suṇātu me bhante saṅgho ajja pavāraṇā, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho pavāreyyāti ayaṃ sabbasaṅgāhikā nāma ñatti; evañhi vutte tevācikaṃ dvevācikaṃ ekavācikañca pavāretuṃ vaṭṭati. Samānavassikaṃ na vaṭṭati. ‘‘Tevācikaṃ pavāreyyā’’ti vutte pana tevācikameva vaṭṭati, aññaṃ na vaṭṭati. ‘‘Dvevācikaṃ pavāreyyā’’ti vutte dvevācikañca tevācikañca vaṭṭati, ekavācikañca samānavassikañca na vaṭṭati. ‘‘Ekavācikaṃ pavāreyyā’’ti vutte pana ekavācika-dvevācika-tevācikāni vaṭṭanti, samānavassikameva na vaṭṭati. ‘‘Samānavassika’’nti vutte sabbaṃ vaṭṭati.

211.Acchantīti nisinnāva honti, na uṭṭhahanti. Tadamantarāti tadantarā; tāvatakaṃ kālanti attho.

Pavāraṇābhedakathā



以下是完整的简体中文翻译：
8. 在允诺时有轻罪：在这里，不仅仅是"请在这三个月中在此居住雨季"的允诺有罪，即使是"请在这三个月中接受食物，我们两个将在此居住雨季，一起分配"等类似的允诺，每个人都有轻罪。这确实是先从清净心，后因误传而起；对于最初不清净心的允诺，有堕罪；在误传时有轻罪，轻罪与堕罪相配。
在"听从即不应做"等中：若不进入雨季或离开，或进入后在外度过七天，前任不可见，在允诺时有罪。但进入雨季后未升起黎明，当天即以七日应做事离开，在七天内返回无罪，何况住两三天后在七天内返回。在住两三天时：应了解即使不在意地逾越界限时雨季也被切断。若有意思"我将在此居住"，但实际未进入雨季，已接受住处被妥善接受，未被切断雨季，仍可布施。
对于未到七天的布施：从第九天开始可以前往，无论是否到来，无罪。其余部分已明确。
雨季入口章节解释完毕。
4. 布施章节
不适宜居住讨论
209. 在布施章节 - "不要交谈也不要交流"：这里，交谈指第一种说话；交流指最后一种说话。以手越界：以手势。如牲畜般共住：如同牲畜般的共住。因为牲畜甚至不会向彼此诉说自己产生的苦乐，不进行问候，这些人也如此；因此称他们的共住为"如牲畜般共住"。这一原则适用于所有情况。比丘们，不要沉默誓言：不应做"在这三个月中不要交谈"这种誓言；这是非法协议。相互顺应：能够相互交谈。因为可以说"请尊者们对我说"，但反之则不行。从犯罪中出离，以戒律为先：从罪中出离，以戒律为先导的行为。因为这样说"请尊者们对我说"时，将从罪中出离，以戒律为先导而居住。
210. "请诸位尊者听，今日布施，若僧团认为合适，僧团应布施"：这是包括一切的提案；这样说时，可以进行三次、两次或一次布施。不允许同雨季。若说"应进行三次布施"，则仅三次布施可行，其他不可。若说"应进行两次布施"，则两次和三次布施可行，一次和同雨季不可。若说"应进行一次布施"，则一次、两次、三次布施可行，仅同雨季不可。若说"同雨季"，则一切可行。
211. 坐着：他们保持坐姿，不起立。在其间：在那段时间；意指那么长时间。
布施分裂讨论

212.Cātuddasikāca pannarasikā cāti ettha cātuddasikāya ‘‘ajja pavāraṇā cātuddasī’’ti evaṃ pubbakiccaṃ kātabbaṃ, pannarasikāya ‘‘ajja pavāraṇā pannarasī’’ti.

Pavāraṇakammesu sace ekasmiṃ vihāre pañcasu bhikkhūsu vasantesu ekassa pavāraṇaṃ āharitvā cattāro gaṇañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, catūsu tīsu vā vasantesu ekassa pavāraṇaṃ āharitvā tayo vā dve vā saṅghañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, sabbametaṃ adhammenavaggaṃ pavāraṇakammaṃ.

Sace pana sabbepi pañca janā ekato sannipatitvā gaṇañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, cattāro tayo vā dve vā vasantā ekato sannipatitvā saṅghañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, sabbametaṃ adhammenasamaggaṃ pavāraṇakammaṃ.

Sace pañcasu janesu ekassa pavāraṇaṃ āharitvā cattāro saṅghañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, catūsu tīsu vā ekassa pavāraṇaṃ āharitvā tayo vā dve vā gaṇañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, sabbametaṃ dhammenavaggaṃ pavāraṇakammaṃ .

Sace pana sabbepi pañca janā ekato sannipatitvā saṅghañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, cattāro vā tayo vā ekato sannipatitvā gaṇañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, dve aññamaññaṃ pavārenti, ekako vasanto adhiṭṭhānapavāraṇaṃ karoti, sabbametaṃ dhammenasamaggaṃ nāma pavāraṇakammanti.

Pavāraṇādānānujānanakathā

213.Dinnā hoti pavāraṇāti ettha evaṃ dinnāya pavāraṇāya pavāraṇāhārakena saṅghaṃ upasaṅkamitvā evaṃ pavāretabbaṃ – ‘‘tisso bhante bhikkhu saṅghaṃ pavāreti diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadatu taṃ bhante saṅgho anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissati. Dutiyampi…pe… tatiyampi bhante tisso bhikkhu saṅghaṃ pavāreti…pe… paṭikarissatī’’ti . Sace pana vuḍḍhataro hoti, ‘‘āyasmā bhante tisso’’ti vattabbaṃ; evañhi tena tassatthāya pavāritaṃ hotīti.

Pavāraṇaṃdentena chandampi dātunti ettha chandadānaṃ uposathakkhandhake vuttanayeneva veditabbaṃ. Idhāpi ca chandadānaṃ avasesakammatthāya. Tasmā sace pavāraṇaṃ dento chandaṃ deti, vuttanayena āhaṭāya pavāraṇāya tena ca bhikkhunā saṅghena ca pavāritameva hoti. Atha pavāraṇameva deti, na chandaṃ, tassa ca pavāraṇāya ārocitāya saṅghena ca pavārite sabbesaṃ suppavāritaṃ hoti, aññaṃ pana kammaṃ kuppati. Sace chandameva deti na pavāraṇaṃ, saṅghassa pavāraṇā ca sesakammāni ca na kuppanti, tena pana bhikkhunā appavāritaṃ hoti. Pavāraṇadivase pana bahisīmāyaṃ pavāraṇaṃ adhiṭṭhahitvā āgatenapi chando dātabbo, tena saṅghassa pavāraṇakammaṃ na kuppati.

218.Ajja me pavāraṇāti ettha sace cātuddasikā hoti, ‘‘ajja me pavāraṇā cātuddasī’’ti sace pannarasikā ‘‘ajja me pavāraṇā pannarasī’’ti evaṃ adhiṭṭhātabbaṃ.

219.Tadahupavāraṇāya āpattintiādi vuttanayameva.

Anāpattipannarasakādikathā

222.Puna pavāretabbanti puna pubbakiccaṃ katvā ñattiṃ ṭhapetvā saṅghattherato paṭṭhāya pavāretabbaṃ. Sesaṃ uposathakkhandhakavaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ.



以下是完整的简体中文翻译：
212. 十四日和十五日：在十四日时，应预先准备"今日布施为十四日"；在十五日时，应准备"今日布施为十五日"。
在布施仪式中，若在一个寺院中有五位比丘居住，取一人的布施，其余四人提出集团提案并布施；或在四或三位比丘居住时，取一人的布施，其余三或二人提出僧团提案并布施，所有这些都是非法分裂的布施仪式。
若所有五人一起集会，提出集团提案并布施；或四、三或二人一起集会，提出僧团提案并布施，所有这些都是非法和谐的布施仪式。
若在五人中取一人的布施，其余四人提出僧团提案并布施；或在四或三人中取一人的布施，其余三或二人提出集团提案并布施，所有这些都是法律分裂的布施仪式。
若所有五人一起集会，提出僧团提案并布施；或四或三人一起集会，提出集团提案并布施；两人相互布施；一人独自居住并做决心布施，所有这些都称为法律和谐的布施仪式。
布施给予允许讨论
213. 已给予布施：在这种已给予的布施中，布施运送者应接近僧团并如此布施 - "尊者，三位比丘以所见、所闻或猜疑向僧团布施，请僧团出于怜悯考虑，见到时将纠正。第二次……第三次，尊者，三位比丘向僧团布施……将纠正"。若是年长者，应说"尊者某某"；如此，他为其目的而布施。
布施者给予意愿：这里关于意愿给予，应按优波陀持章节所说方式理解。在此，意愿给予是为了剩余事务。因此，若布施者给予意愿，按所说方式带来布施，该比丘和僧团都已布施。若仅给予布施，不给意愿，当布施被僧团通知时，所有人都得到充分布施，但其他事务会受影响。若仅给予意愿，不给布施，僧团布施和其余事务不受影响，但该比丘未布施。在布施日，即使在界限外决心布施并返回，也应给予意愿，这不会影响僧团布施仪式。
218. "今日我布施"：若为十四日，应说"今日我布施为十四日"；若为十五日，应说"今日我布施为十五日"。
219. 当日布施的过失等，按已说方式。
无过失十五日等讨论
222. 应再次布施：再次预先准备，提出提案，从僧团意图开始应布施。其余部分应按优波陀持章节所说方式理解。

228.Āgantukehiāvāsikānaṃ anuvattitabbanti ‘‘ajja pavāraṇā cātuddasī’’ti etadeva pubbakiccaṃ kātabbaṃ. Pannarasikavārepi eseva nayo. Āvāsikehi nissīmaṃ gantvā pavāretabbanti assāvasāne ayaṃ pāḷimuttakavinicchayo – sace purimikāya pañca bhikkhū vassaṃ upagatā, pacchimikāyapi pañca, purimehi ñattiṃ ṭhapetvā pavārite pacchimehi tesaṃ santike pārisuddhiuposatho kātabbo, na ekasmiṃ uposathagge dve ñattiyo ṭhapetabbā. Sacepi pacchimikāya upagatā cattāro tayo dve eko vā hoti, eseva nayo. Atha purimikāya cattāro pacchimikāyapi cattāro tayo dve eko vā eseva nayo. Athāpi purimikāya tayo, pacchimikāyapi tayo dve vā, eseva nayo. Idañhettha lakkhaṇaṃ – sace purimikāya upagatehi pacchimikāya upagatā thokatarā ceva honti samasamā ca, saṅghapavāraṇāya gaṇaṃ pūrenti, saṅghapavāraṇāvasena ñatti ṭhapetabbāti.

Sace pana purimikāya tayo, pacchimikāya eko hoti, tena saddhiṃ te cattāro honti, catunnaṃ saṅghañattiṃ ṭhapetvā pavāretuṃ na vaṭṭati. Gaṇañattiyā pana so gaṇapūrako hoti, tasmā gaṇavasena ñattiṃ ṭhapetvā purimehi pavāretabbaṃ. Itarena tesaṃ santike pārisuddhiuposatho kātabbo. Sace purimikāya dve pacchimikāya dve vā eko vā hoti, eseva nayo. Sace purimikāya eko, pacchimikāyapi eko hoti, ekena ekassa santike pavāretabbaṃ, ekena pārisuddhiuposatho kātabbo. Sace pana purimavassūpagatehi pacchimavassūpagatā ekenapi adhikatarā honti, paṭhamaṃ pātimokkhaṃ uddisitvā pacchā thokatarehi tesaṃ santike pavāretabbaṃ.

Kattikacātumāsiniyā pavāraṇāya pana sace paṭhamaṃ vassūpagatehi mahāpavāraṇāya pavāritehi pacchā upagatā adhikatarā vā samasamā vā honti, pavāraṇāñattiṃ ṭhapetvā pavāretabbaṃ. Tehi pavārite pacchā itarehi pārisuddhiuposatho kātabbo. Atha mahāpavāraṇāya pavāritā bahū bhikkhū honti, pacchimavassūpagatā thokatarā vā eko vā, pātimokkhe uddiṭṭhe pacchā tesaṃ santike tena pavāretabbaṃ.

233.Na ca bhikkhave appavāraṇāya pavāretabbaṃ, aññatra saṅghasāmaggiyāti ettha kosambakasāmaggīsadisāva sāmaggī veditabbā. ‘‘Ajja pavāraṇā sāmaggī’’ti evañcettha pubbakiccaṃ kātabbaṃ. Ye pana kismiñcideva appamattake pavāraṇaṃ ṭhapetvā samaggā honti, tehi pavāraṇāyameva pavāraṇā kātabbā. Sāmaggīpavāraṇaṃ karontehi ca paṭhamapavāraṇaṃ ṭhapetvā pāṭipadato paṭṭhāya yāva kattikacātumāsinī puṇṇamā, etthantare kātabbā, tato pacchā vā pure vā na vaṭṭati.

Dvevācikādipavāraṇākathā

234.Dvevācikaṃ pavāretunti ettha ñattiṃ ṭhapentenāpi ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho dvevācikaṃ pavāreyyā’’ti vattabbaṃ, ekavācike ‘‘ekavācikaṃ pavāreyyā’’ti, samānavassikepi ‘‘samānavassikaṃ pavāreyyā’’ti vattabbaṃ, ettha ca bahūpi samānavassā ekato pavāretuṃ labhanti.

Pavāraṇāṭhapanakathā



以下是完整的简体中文翻译：
228. 来访者应顺从住宿者：应预先准备"今日布施为十四日"。在十五日时也是同样方式。住宿者应在界限外布施：这是脱离原文的判定 - 若前一组有五位比丘进入雨季，后一组也有五位，前一组提出提案并布施后，后一组应在他们面前举行净化优波陀持，不应在同一优波陀持场所提出两个提案。即使后一组进入的是四、三、二或一位，方式也是相同的。若前一组是四位，后一组也是四、三、二或一位，方式相同。若前一组是三位，后一组也是三或二位，方式相同。这里的特征是：若前一组进入者比后一组进入者稍少且相等，则可以填充僧团布施的集团，并根据僧团布施的力量提出提案。
若前一组是三位，后一组是一位，他们共四位，不允许提出四人的僧团提案。但他可以填充集团，因此应根据集团力量提出提案，前一组应布施。另一方应在他们面前举行净化优波陀持。若前一组是二位，后一组是二或一位，方式相同。若前一组和后一组各一位，一人应在另一人面前布施，一人应举行净化优波陀持。若前一雨季进入者比后一雨季进入者多，应先诵戒经，后以较少者在他们面前布施。
在卡蒂卡四月布施时，若首先进入雨季并在大布施中布施的比丘后来进入且人数较多或相等，应提出布施提案并布施。他们布施后，其他人应举行净化优波陀持。若大布施中已布施的比丘很多，后来进入雨季的较少或仅一位，在诵戒经后，应在他们面前布施。
233. 比丘们，不应在未布施时布施，除非僧团和谐：这里应理解为类似柯桑巴和谐的和谐。在此应预先准备"今日布施和谐"。若在任何微小事情上提出布施且和谐，应在布施时进行布施。进行和谐布施者，除了第一次布施外，从初一到卡蒂卡四月满月期间应进行，此后或之前不允许。
两次布施等讨论
234. 进行两次布施：在此，提出提案时应说"若僧团认为合适，僧团应进行两次布施"，在一次布施时说"应进行一次布施"，在同雨季时说"应进行同雨季布施"，在此多位同雨季者可以一起布施。
布施提出讨论

236.Bhāsitāyalapitāya apariyositāyāti ettha sabbasaṅgāhikañca puggalikañcāti duvidhaṃ pavāraṇāṭhapanaṃ. Tattha sabbasaṅgāhike ‘‘suṇātu me bhante saṅgho…pe… saṅgho tevācikaṃ pavāre’’ iti sukārato yāva rekāro, tāva bhāsitā lapitā apariyositāva hoti pavāraṇā. Etthantare ekapadepi ṭhapentena ṭhapitā hoti pavāraṇā. ‘Yya’kāre pana patte pariyositā hoti, tasmā tato paṭṭhāya ṭhapentena ṭhapitāpi aṭṭhapitā hoti. Puggalikaṭhapane pana – ‘‘saṅghaṃ bhante pavāremi…pe… tatiyampi bhante saṅghaṃ pavāremi diṭṭhena vā…pe… passanto paṭī’’ti saṅkārato yāva ayaṃ sabbapacchimo ‘ṭi’kāro tāva bhāsitā lapitā apariyositāva hoti pavāraṇā, etthantare ekapadepi ṭhapentena ṭhapitā hoti pavāraṇā, ‘‘karissāmī’’ti vutte pana pariyositā hoti, tasmā ‘‘karissāmī’’ti etasmiṃ pade patte ṭhapitāpi aṭṭhapitā hoti. Esa nayo dvevācikaekavācikasamānavassikāsupi. Etāsupi hi ṭikārāvasānaṃyeva ṭhapanakhettanti.

237.Anuyuñjiyamānoti ‘‘kimhi naṃ ṭhapesī’’ti parato vuttanayena pucchiyamāno. Omadditvāti etāni ‘‘alaṃ bhikkhu mā bhaṇḍana’’ntiādīni vacanāni vatvā, vacanomaddanā hi idha omaddanāti adhippetā. Anuddhaṃsitaṃ paṭijānātīti ‘‘amūlakena pārājikena anuddhaṃsito ayaṃ mayā’’ti evaṃ paṭijānāti. Yathādhammanti saṅghādisesena anuddhaṃsane pācittiyaṃ; itarehi dukkaṭaṃ. Nāsetvāti liṅganāsanāya nāsetvā.

238.Sāssa yathādhammaṃ paṭikatāti ettakameva vatvā pavārethāti vattabbā, asukā nāma āpattīti idaṃ pana na vattabbaṃ, etañhi kalahassa mukhaṃ hoti.

Vatthuṭhapanādikathā



以下是完整的简体中文翻译：
236. 已说已述未完成：这里有两种布施提出方式，即全面包容和个人。在全面包容中，从"请尊者僧团听……僧团进行三次布施"的开始到字母r为止，布施已说已述但未完成。在此期间，即使提出一个词，布施也已提出。但在'yya'字母的文书上完成，因此从那时起，即使提出也未提出。在个人提出中 - 从"尊者，我向僧团布施……第三次，尊者，我向僧团布施，以所见……见到时将"的开始到最后一个't'字母为止，布施已说已述但未完成，在此期间，即使提出一个词，布施也已提出。当说"我将做"时完成，因此在"我将做"这个词出现时，即使提出也未提出。这一原则同样适用于两次、一次和同雨季布施。因为它们的提出范围止于't'字母结尾。
237. 被质询：被后来按已说方式询问"你在何处提出"。压制：说"够了比丘，不要争吵"等言语，这里的压制意指言语压制。承认未损毁：如"我未以无根本的波罗夷损毁他"。按正法：对于僧伽胜处损毁有堕罪；对于其他有轻罪。销毁：通过销毁记号。
238. 按正法纠正：只说这么多后应说"请布施"，不应说"某某过失"，因为这将成为争吵的开端。
事项提出等讨论

239.Idaṃ vatthu paññāyati na puggaloti ettha corā kira araññavihāre pokkharaṇito macche gahetvā pacitvā khāditvā agamaṃsu. So taṃ vippakāraṃ disvā ārāme vā kiñci dhuttena kataṃ vippakāraṃ disvā ‘‘bhikkhussa iminā kammena bhavitabba’’nti sallakkhetvā evamāha. Vatthuṃ ṭhapetvā saṅgho pavāreyyāti ‘‘yadā taṃ puggalaṃ jānissāma, tadā naṃ codessāma. Idāni pana saṅgho pavāretū’’ti ayamettha attho. Idāneva naṃ vadehīti sace iminā vatthunā kañci puggalaṃ parisaṅkasi, idāneva naṃ apadisāhīti attho. Sace apadisati, taṃ puggalaṃ anuvijjitvā pavāretabbaṃ; no ce apadisati, upaparikkhitvā jānissāmāti pavāretabbaṃ.

Ayaṃ puggalo paññāyati na vatthūti ettha eko bhikkhu mālāgandhavilepanehi cetiyaṃ vā pūjesi, ariṭṭhaṃ vā pivi, tassa tadanurūpo sarīragandho ahosi; so taṃ gandhaṃ sandhāya ‘‘imassa bhikkhuno evarūpo sarīragandho’’ti vatthuṃ pakāsento evamāha. Puggalaṃ ṭhapetvā saṅgho pavāreyyāti etaṃ puggalaṃ ṭhapetvā saṅgho pavāretu. Idāneva naṃ vadehīti yaṃ tvaṃ puggalaṃ ṭhapesi, tassa puggalassa idāneva dosaṃ vada. Sace ayamassa dosoti vadati, taṃ puggalaṃ sodhetvā pavāretabbaṃ. Atha nāhaṃ jānāmīti vadati, upaparikkhitvā jānissāmāti pavāretabbaṃ.

Idaṃ vatthu ca puggalo ca paññāyatīti purimanayeneva corehi macche gahetvā pacitvā paribhuttaṭṭhānañca gandhādīhi nahānaṭṭhānañca disvā ‘‘pabbajitassa kamma’’nti maññamāno so evamāha. Idāneva naṃ vadehīti idāneva tena vatthunā parisaṅkitaṃ puggalaṃ vadehi; idaṃ pana ubhayampi disvā diṭṭhakālato paṭṭhāya vinicchinitvāva pavāretabbaṃ. Kallaṃ vacanāyāti kallaṃ codanāya; codetuṃ vaṭṭatīti attho. Kasmā? Pavāraṇato pubbe avinicchitattā pacchā ca disvā coditattāti. Ukkoṭanakaṃ pācittiyanti idañhi ubhayaṃ pubbe pavāraṇāya disvā vinicchinitvāva bhikkhū pavārenti, tasmā puna taṃ ukkoṭentassa āpatti.

Bhaṇḍanakārakavatthukathā

240.Dve tayo uposathe cātuddasike kātunti ettha catutthapañcamā dve, tatiyo pana pakatiyāpi catuddasikoyevāti. Tasmā tatiyacatutthā vā tatiyacatutthapañcamā vā dve tayo cātuddasikā kātabbā. Atha catutthe kate suṇanti, pañcamo cātuddasiko kātabbo. Evampi dve cātuddasikā honti. Evaṃ karontā bhaṇḍanakārakānaṃ terase vā cātuddase vā ime pannarasīpavāraṇaṃ pavāressanti. Evaṃ pavārentehi ca bahisīmāya sāmaṇere ṭhapetvā ‘‘te āgacchantī’’ti sutvā lahuṃ lahuṃ sannipatitvā pavāretabbaṃ. Etamatthaṃ dassetuṃ ‘‘te ce bhikkhave…pe… tathā karontū’’ti vuttaṃ.

Asaṃvihitāti saṃvidahanarahitā āgamanajānanatthāya akatasaṃvidahitā; aviññātāva hutvāti attho. Tesaṃ vikkhitvāti ‘‘kilantattha muhuttaṃ vissamathā’’tiādinā nayena sammohaṃ katvāti attho. No ce labhethāti no ce bahisīmaṃ gantuṃ labheyyuṃ; bhaṇḍanakārakānaṃ sāmaṇerehi ca daharabhikkhūhi ca nirantaraṃ anubaddhāva honti. Āgame juṇheti yaṃ sandhāya āgame juṇhe pavāreyyāmāti ñattiṃ ṭhapesuṃ, tasmiṃ āgame juṇhe komudiyā cātumāsiniyā akāmā pavāretabbaṃ, avassaṃ pavāretabbaṃ, na hi taṃ atikkamitvā pavāretuṃ labbhati. Tehi ce bhikkhave bhikkhūhi pavāriyamāneti evaṃ cātumāsiniyā pavāriyamāne.

Pavāraṇāsaṅgahakathā



以下是完整的简体中文翻译：
239. 此事可识别非个人：据说盗贼在林间寺院从池塘捉鱼，烹煮后食用离去。他看到这种情况，或在寺院看到某人恶劣行为，思考"比丘应受此行为"而如此说。僧团应提出布施，意指"当我们知道此人时，我们将谴责他。现在僧团应布施"。立即告诉他：如果你对此事猜疑某人，立即指出他。如果指出，应调查该人并布施；若不指出，应调查后了解。
此人不可识别：一位比丘用花环、香涂饰佛塔，或饮阿利吒酒，他的身体散发相应气味；他指出此气味说"此比丘有如此身体气味"。僧团应提出布施，不涉及此人。立即告诉他：你所指出的人，立即说出其过失。如果承认有过失，应净化后布施。若说"我不知道"，应调查后了解。
事项和个人均可识别：如前例，盗贼捉鱼烹食的地方和用香的沐浴处，认为"这是出家人的行为"。立即告诉他：立即说出你怀疑的人；但应在看到时从那时起判定并布施。适合言说：适合谴责，意指可以谴责。为何？因为在布施前未判定，后来看到并谴责。重新提起是堕罪：因为在布施前已看到并判定，所以比丘布施；因此再次提起会有罪。
制造争吵事项讨论
240. 在十四日举行二或三次优波陀持：第四和第五是二次，第三次按常规也是十四日。因此应举行二或三次十四日优波陀持。若第四次被听到，第五次为十四日。这样也有二次十四日。如此行事，制造争吵者将在十三或十四日进行十五日布施。布施时，除去沙弥外，听到"他们来"后，应迅速集会并布施。为显示此意，说"比丘们，如此行事"。
未安排：未为到来准备，未做安排。分散他们：使他们困惑，如"疲倦时稍作休息"。若不能：若不能离开界限；制造争吵者将被沙弥和年轻比丘不断跟随。在雨季：在雨季提出提案时，在雨季的光明月（卡蒂卡四月）必须布施，不得逾期。被比丘布施：如此在卡蒂卡四月布施。
布施综合讨论

241.Aññataro phāsuvihāroti taruṇasamatho vā taruṇavipassanā vā. Paribāhirā bhavissāmāti anibaddharattiṭṭhānadivāṭṭhānādibhāvena bhāvanānuyogaṃ sampādetuṃ asakkontā bāhirā bhavissāma. Sabbeheva ekajjhaṃ sannipatitabbanti iminā chandadānaṃ paṭikkhipati. Bhinnassa hi saṅghassa samaggakaraṇakāle tiṇavatthārakasamathe imasmiñca pavāraṇāsaṅgaheti imesu tīsu ṭhānesu chandaṃ dātuṃ na vaṭṭati. Pavāraṇāsaṅgaho nāmāyaṃ vissaṭṭhakammaṭṭhānānaṃ thāmagatasamathavipassanānaṃ sotāpannādīnañca na dātabbo. Taruṇasamathavipassanālābhino pana sabbe vā hontu, upaḍḍhā vā, ekapuggalo vā ekassapi vasena dātabboyeva. Dinne pavāraṇāsaṅgahe antovasse parihārova hoti, āgantukā tesaṃ senāsanaṃ gahetuṃ na labhanti. Tehipi chinnavassehi na bhavitabbaṃ, pavāretvā pana antarāpi cārikaṃ pakkamituṃ labhantīti dassanatthaṃ ‘‘tehi ce bhikkhave’’tiādimāha. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Pavāraṇākkhandhakavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Cammakkhandhakaṃ

Soṇakoḷivisavatthukathā

242. Cammakkhandhake – issariyādhipaccanti issarabhāvena ca adhipatibhāvena ca samannāgataṃ. Rajjanti rājabhāvaṃ, raññā kattabbakiccaṃ vā. Soṇo nāma koḷivisoti ettha soṇoti tassa nāmaṃ; koḷivisoti gottaṃ. Pādatalesu lomānīti rattesu pādatalesu sukhumāni añjanavaṇṇāni kammacittīkatāni lomāni jātāni honti. So kira pubbe asītisahassānaṃ purisānaṃ jeṭṭhapuriso hutvā tehi saddhiṃ paccekabuddhassa vasanaṭṭhāne paṇṇasālaṃ katvā attano sassirikaṃ uṇṇapāvārakaṃ paccekabuddhassa pādehi akkamanaṭṭhāne pādapuñchanikaṃ katvā ṭhapesi. Temāsaṃ pana sabbeva paccekabuddhaṃ upaṭṭhahiṃsu. Ayaṃ tassa ca tesañca asītiyā gāmikasahassānaṃ pubbayogo.

Asītigāmikasahassānīti tesu gāmesu vasantānaṃ kulaputtānaṃ asītisahassāni. Kenacideva karaṇīyenāti kenaci karaṇīyena viya; na panassa kiñci karaṇīyaṃ atthi aññatra tassa dassanā. Rājā kira tānipi asītikulaputtasahassāni sannipātāpento ‘‘evaṃ aparisaṅkanto soṇo āgamissatī’’ti sannipātāpesi. Diṭṭhadhammike attheti ‘‘kasivaṇijjādīni dhammena kattabbāni, mātāpitaro dhammena positabbā’’ti evamādinā nayena idhalokahite atthe anusāsitvā. So no bhagavāti so amhākaṃ bhagavā tumhe samparāyike atthe anusāsissatīti attho.

Bhagavantaṃ paṭivedemīti bhagavantaṃ jānāpemi. Pāṭikāya nimujjitvāti sopānassa heṭṭhā aḍḍhacandapāsāṇe nimujjitvā. Yassa dāni bhante bhagavā kālaṃ maññatīti yassa tesaṃ hitakiriyatthassa bhagavā kālaṃ jānāti. Vihārapacchāyāyanti vihārapaccante chāyāyaṃ. Samannāharantīti pasādavasena punappunaṃ manasi karonti. Bhiyyosomattāyāti bhiyyosomattāya puna visiṭṭhataraṃ dassehīti attho. Antaradhāyatīti adassanaṃ hoti.

Soṇassa pabbajjākathā



以下是完整的简体中文翻译：
241. 某种舒适住处：是初级平静或初级观察。我们将成为外部的：由于无法建立固定的夜间和白天住处等，无法从事禅修。所有人应一起集会：以此拒绝给予同意。对于分裂的僧团，在和解时如草铺平静，在此布施综合中，在这三处不应给予同意。此布施综合不应给予散漫工作场所的力量平静观察，或证入者等。但若有初级平静观察者，全部或一半，或一人，都应给予同意。给予布施综合后，在雨季内有所保留，来访者不得占用其住处。即使他们中断雨季，也不应如此，但布施后可在中途外出行走，为显示此意而说"比丘们，如果"等。其余处处显而易见。
布施篇章注释完毕。
5. 皮革篇章
苏那·柯利维萨事件讨论
242. 在皮革篇章 - 统治权威：以统治者身份和最高权力身份具备。统治：王的地位，或王应做的事。苏那名叫柯利维萨：苏那是其名；柯利维萨是其氏族。脚掌上的毛发：在黑暗的脚掌上生出细软如黑色涂料的毛发。据说他previously是八万人的首领，与他们一起在独觉佛的住处搭建茅屋，用自己的羊毛斗篷在独觉佛脚踩处铺设擦脚布。三个月中，他们全部侍奉独觉佛。这是他和八万村民的先前因缘。
八万村民：在那些村庄居住的八万族姓子。因某事：仿佛因某事；实际上除了见他外，他没有其他事可做。据说国王召集这八万族姓子，说"苏那将不受怀疑地来"。现世利益：如"应以正法耕种、贸易等，应以正法赡养父母"等方式教导今世利益。他不是世尊：意指"他不是我们的世尊，你将教导来世利益"。
我向世尊报告：使世尊知晓。在阶梯下潜入：在阶梯下半月形石头处潜入。现在，尊者，世尊认为时机：世尊知道为他们利益行事的时机。在精舍背阴处：在精舍边缘阴影处。汇集：以虔诚反复思考。更多更好：意指更多更优秀地显示。消失：不再显现。
苏那出家讨论

243.Lohitenaphuṭo hotīti lohitena makkhito hoti. Gavāghātananti yattha gāvo haññanti, tādisoti attho. Kusalo nāma vīṇāya vādanakusalo. Vīṇāya tantissareti vīṇāya tantiyā sare. Accāyatāti atiāyatā kharamucchitā. Saravatīti sarasampannā. Kammaññāti kammakkhamā. Atisithilāti mandamucchanā. Same guṇe patiṭṭhitāti majjhime sare ṭhapetvā mucchitā. Vīriyasamataṃ adhiṭṭhahāti vīriyasampayuttasamataṃ adhiṭṭhāhi, vīriyaṃ samathena yojehīti attho. Indriyānañca samataṃ paṭivijjhāti saddhādīnaṃ indriyānaṃ samataṃ samabhāvaṃ. Tattha saddhaṃ paññāya, paññañca saddhāya, vīriyaṃ samādhinā, samādhiñca vīriyena yojayamāno indriyānaṃ samataṃ paṭivijjha. Tattha ca nimittaṃ gaṇhāhīti tasmiṃ samathe sati, yena ādāse mukhabimbeneva nimittena uppajjitabbaṃ , taṃ samathanimittaṃ vipassanānimittaṃ magganimittaṃ phalanimittañca gaṇhāhi, nibbattehīti attho.

244.Aññaṃ byākareyyanti arahā ahanti jānāpeyyaṃ. Cha ṭhānānīti cha kāraṇāni. Adhimutto hotīti paṭivijjhitvā paccakkhaṃ katvā ṭhito hoti. Nekkhammādhimuttotiādi sabbaṃ arahattavasena vuttaṃ. Arahattañhi sabbakilesehi nikkhantattā nekkhammaṃ, teheva pavivittattā paviveko, byāpajjābhāvato abyāpajjaṃ, upādānassa khayante uppannattā upādānakkhayo, taṇhākkhayante uppannattā taṇhakkhayo, sammohābhāvato asammohoti ca vuccati.

Kevalaṃ saddhāmattakanti paṭivedharahitaṃ kevalaṃ paṭivedhapaññāya asammissaṃ saddhāmattakaṃ. Paṭicayanti punappunaṃ karaṇena vuḍḍhiṃ. Vītarāgattāti maggappaṭivedhena rāgassa vigatattāyeva nekkhammasaṅkhātaṃ arahattaṃ paṭivijjhitvā ṭhito hoti. Phalasamāpattivihāreneva viharati, tanninnamānasoyeva hotīti attho. Sesapadesupi eseva nayo.

Lābhasakkārasilokanti catupaccayalābhañca tesaṃyeva sukatabhāvañca vaṇṇabhaṇanañca. Nikāmayamānoti icchamāno patthayamāno. Pavivekādhimuttoti viveke adhimutto ahanti evaṃ arahattaṃ byākarotīti attho.

Sīlabbataparāmāsanti sīlañca vatañca parāmasitvā gahitagahaṇamattaṃ. Sārato paccāgacchantoti sārabhāvena jānanto. Abyāpajjādhimuttoti abyāpajjaṃ arahattaṃ byākarotīti attho. Imināva nayena sabbavāresu attho veditabbo.

Bhusāti balavanto. Nevassa cittaṃ pariyādiyantīti etassa khīṇāsavassa cittaṃ gahetvā ṭhātuṃ na sakkonti. Amissīkatanti amissakataṃ. Kilesāhi ārammaṇena saddhiṃ cittaṃ missaṃ karonti, tesaṃ abhāvā amissīkataṃ. Ṭhitanti patiṭṭhitaṃ. Āneñjappattanti acalanappattaṃ. Vayañcassānupassatīti tassa cittassa uppādampi vayampi passati.

Nekkhammaṃ adhimuttassāti arahattaṃ paṭivijjhitvā ṭhitassa. Sesapadehipi arahattameva kathitaṃ. Upādānakkhayassāti upayogatthe sāmivacanaṃ. Asammohañca cetasoti cittassa ca asammohaṃ adhimuttassa. Disvā āyatanuppādanti āyatanānaṃ uppādañca vayañca disvā. Sammā cittaṃ vimuccatīti sammā hetunā nayena imāya vipassanāya paṭipattiyā phalasamāpattivasena cittaṃ vimuccati, nibbānārammaṇe adhimuccati. Santacittassāti nibbutacittassa. Tādinoti iṭṭhāniṭṭhe anunayapaṭighehi akampiyattā tādī, tassa tādino.

Diguṇādiupāhanapaṭikkhepakathā



以下是完整的简体中文翻译：
243. 被红色触碰：被红色染色。牛的杀戮：意指牛被杀的地方。能干者：指擅长演奏乐器者。通过乐器的音调：通过乐器的音调。极度松弛：极度放松。完全具备相同的特质：在中等音调的基础上放松。具备精进的能力：具备与精进相关的能力，意指将精进与平静结合。对于感官的平衡：感知的信心等感官的平衡。此处信心通过智慧，智慧通过信心，精进通过定，定通过精进相结合，形成感官的平衡。在此处应把握标志：在平静中，凭借面部特征所产生的标志，应把握平静的标志、观察的标志、路径的标志和果的标志，意指显现。
244. 应该再说其他：应让已解脱者知道。六个地方：六个原因。具备专注：通过了解和亲自确认而站立。无欲专注：等同于全部以解脱为基础。因为解脱是从所有烦恼中解脱出来，因此无欲，因而脱离，因无执着而无执着，因无欲而无欲，因无迷惑而无迷惑。
仅仅是信心的：以无信心的智慧为基础，完全是信心的。通过不断的行为而增长。因离欲：通过路径的认识而远离欲望而获得解脱。仅仅在果的安住中安住，意指仅仅在果的安住中存在。其余部分同样如此。
对利益的追求：对四种条件的利益，以及他们的善行和声誉的讨论。以追求为目标：意指渴望和追求。对离欲的专注：意指专注于离欲而获得解脱，因而解脱。
对戒律和仪式的执着：对戒律和仪式的执着，仅仅是执着的表现。明白事物的本质：以深刻的理解而回归。无恼的专注：意指无恼的解脱。以此类推，所有的戒律都是如此。
强大：意指强大。无法控制其心：对于已断根的人，无法控制其心。无失落：意指无失落。由于烦恼的影响，心与外境结合，因此无失落。稳定：意指稳定。无动摇：意指不动摇。观察生与灭：观察心的生与灭。
对离欲的专注：意指专注于解脱而站立。其余部分也同样是关于解脱的。对于执着的消失：意指在使用的情况下，称为相似的表达。无迷惑的心：指心中无迷惑。观察诸感官的生与灭：观察诸感官的生与灭。正确的心解脱：通过正确的原因，依据此观察的路径，果的安住使心解脱，安住于涅槃的目标。安稳的心：指宁静的心。那种人：意指在所欲与所厌之间不动摇的人。
对双重与非双重的讨论。

245.Aññaṃ byākarontīti arahattaṃ byākaronti. Attho ca vuttoti yena arahāti ñāyati, so attho vutto. Suttattho pana suttavaṇṇanatoyeva gahetabbo. Attā ca anupanītoti ahaṃ arahāti evaṃ byañjanavasena attā na upanīto. Atha ca panidhekacce moghapurisāti aññe pana tucchapurisā hasamānā viya asantameva aññaṃ vacanamattena santaṃ katvā byākaronti. Ekapalāsikanti ekapaṭalaṃ . Asītisakaṭavāheti ettha dve sakaṭabhārā eko vāhoti veditabbo. Sattahatthikañca anīkanti ettha cha hatthiniyo eko ca hatthīti idamekaṃ anīkaṃ. Īdisāni satta anīkāni sattahatthikaṃ anīkaṃ nāma. Diguṇāti dvipaṭalā. Tiguṇāti tipaṭalā. Gaṇaṅguṇūpāhanāti catupaṭalato paṭṭhāya vuccati.

Sabbanīlikādipaṭikkhepakathā

246.Sabbanīlikāti sabbāva nīlikā. Esa nayo sabbapītikādīsupi. Tattha ca nīlikā umāpupphavaṇṇā hoti, pītikā kaṇikārapupphavaṇṇā, lohitikā jayasumanapupphavaṇṇā , mañjiṭṭhikā mañjiṭṭhavaṇṇā eva, kaṇhā addāriṭṭhakavaṇṇā, mahāraṅgarattā satapadipiṭṭhivaṇṇā, mahānāmarattā sambhinnavaṇṇā hoti paṇḍupalāsavaṇṇā. Kurundiyaṃ pana ‘‘padumapupphavaṇṇā’’ti vuttā. Etāsu yaṃkiñci labhitvā rajanaṃ coḷakena puñchitvā vaṇṇaṃ bhinditvā dhāretuṃ vaṭṭati. Appamattakepi bhinne vaṭṭatiyeva.

Nīlakavaddhikāti yāsaṃ vaddhāyeva nīlā. Eseva nayo sabbattha. Etāpi vaṇṇabhedaṃ katvā dhāretabbā. Khallakabaddhāti paṇhipidhānatthaṃ tale khallakaṃ bandhitvā katā. Puṭabaddhāti yonakaupāhanā vuccati, yā yāvajaṅghato sabbapādaṃ paṭicchādeti. Pāliguṇṭhimāti paliguṇṭhitvā katā; yā upari pādamattameva paṭicchādeti, na jaṅghaṃ. Tūlapuṇṇikāti tūlapicunā pūretvā katā. Tittirapattikāti tittirapattasadisā vicittabaddhā. Meṇḍavisāṇavaddhikāti kaṇṇikaṭṭhāne meṇḍakasiṅgasaṇṭhāne vaddhe yojetvā katā. Ajavisāṇavaddhikādīsupi eseva nayo. Vicchikāḷikāpi tattheva vicchikanaṅguṭṭhasaṇṭhāne vaddhe yojetvā katā. Morapiñchaparisibbitāti talesu vā vaddhesu vā morapiñchehi suttakasadisehi parisibbitā. Citrāti vicitrā; etāsu yaṃkiñci labhitvā, sace tāni khallakādīni apanetvā sakkā honti vaḷañjituṃ, vaḷañjetabbā. Tesu pana sati vaḷañjantassa dukkaṭaṃ. Sīhacammaparikkhaṭā nāma pariyantesu cīvare anuvātaṃ viya sīhacammaṃ yojetvā katā. Lūvakacammaparikkhaṭāti pakkhibiḷālacammaparikkhaṭā . Etāsupi yā kāci labhitvā taṃ cammaṃ apanetvā dhāretabbā.

247.Omukkanti paṭimuñcitvā apanītaṃ. Navāti aparibhuttā.

Ajjhārāmeupāhanapaṭikkhepakathā



以下是完整的简体中文翻译：
245. 再说其他：宣说解脱。所述意义：已被阐明是谁获得解脱。经文意义应从经文注释中获取。未被带入自身：以字面意义，自身未被带入。然而，某些愚人：其他空洞的人，仿佛嘲笑般，仅仅通过言语就将不存在的说成存在。单层的：单一层面。八十车载：此处应理解为两个车载，一个车载。七象军队：此处有六头象和一头象，这是一支军队。这样的七支军队称为七象军队。双层：两层。三层：三层。军队的层次：从四层开始说起。
所有蓝色等的驳斥讨论
246. 所有蓝色：全部为蓝色。对所有黄色等也是如此。在此，蓝色如乌摩花色，黄色如金合欢花色，红色如耶苏曼花色，深红色即深红色，黑色如阿达利色，大红色如百足虫背色，大名红色为破碎色如枯叶色。在《库伦迪》中说是"莲花色"。获得任何一种后，用布擦拭并破坏颜色是允许的。即使破坏极少也是允许的。
蓝色增长：那些增长即为蓝色。在所有情况下都是如此。这些也应通过改变颜色来保持。绑在底部：为遮盖脚底而在底部绑定。袋状绑定：称为希腊式鞋，遮盖从脚踝到全脚。半遮盖：半遮盖，仅遮盖脚部，不遮盖小腿。绒毛填充：用绒毛填充。鹧鸪羽毛状：如鹧鸪羽毛般精美编织。山羊角增长：在耳朵位置以山羊角形状增长。对山羊角等也是如此。蝎子黑色：以蝎子尾部形状增长。孔雀羽毛缝合：在脚底或增长处用孔雀羽毛如线般缝合。多彩：各种颜色；如果能去除底部等，可以编织。在编织时有轻微罪。狮皮包围：在衣服边缘像迎风般缝上狮皮。鼠皮包围：豹猫皮包围。获得任何一种后，应去除该皮。
247. 脱落：解开并移除。新的：未使用过的。
寺院鞋的驳斥讨论

248.Abhijīvanikassāti yena sippena abhijīvanti, jīvikaṃ kappenti, tassa kāraṇāti attho. Idha kho taṃ bhikkhaveti ettha tanti nipātamattaṃ, idha kho bhikkhave sobheyyāthāti attho. Yaṃ tumheti ye tumhe. Atha vā yadi tumheti vuttaṃ hoti. Yadisaddassa hi atthe ayaṃ nipāto. Ācariyesūtiādimhi pabbajjācariyo, upasampadācariyo, nissayācāriyo, uddesācariyoti ime cattāropi idha ācariyā eva. Avassikassa chabbasso ācariyamatto. So hi catuvassakāle taṃ nissāya vacchati; evaṃ ekavassassa sattavasso, duvassassa aṭṭhavasso, tivassassa navavasso, catuvassassa dasavasso. Imepi ācariyamattā eva . Upajjhāyassa sandiṭṭhasambhattā pana sahāyabhikkhū, ye vā pana keci dasahi vassehi mahantatarā te sabbepi upajjhāyamattā nāma. Ettakesu bhikkhūsu anupāhanesu caṅkamantesu saupāhanassa caṅkamato āpatti.

249.Pādakhīlābādho nāma pādato khīlasadisaṃ maṃsaṃ nikkhantaṃ hoti.

251.Tiṇapādukāti yena kenaci tiṇena katapādukā. Hintālapādukāti khajjūrīpattehi katapādukā; hintālapattehipi na vaṭṭatiyeva. Kamalapādukāti kamalatiṇaṃ nāma atthi, tena katapādukā; usīrapādukātipi vadanti. Kambalapādukāti uṇṇāhi katapādukā. Asaṅkamanīyāti bhūmiyaṃ suppatiṭṭhitā niccalā asaṃhāriyā.

252.Aṅgajātaṃ chupantīti aṅgajāteneva aṅgajātaṃ chupanti. Ogāhetvā mārentīti anto udake daḷhaṃ gahetvā mārenti.

Yānādipaṭikkhepakathā

253.Itthiyuttenāti dhenuyuttena. Purisantarenāti purisasārathinā. Purisayuttenāti goṇayuttena. Itthantarenāti itthisārathinā. Gaṅgāmahiyāyāti gaṅgāmahakīḷikāya. Purisayuttaṃ hatthavaṭṭakanti ettha purisayuttaṃ itthisārathi vā hotu, purisasārathi vā vaṭṭati. Hatthavaṭṭakaṃ pana itthiyo vā vaṭṭentu purisā vā, vaṭṭatiyeva. Yānugghātenāti yānaṃ abhiruhantassa sabbo kāyo calati tappaccayā. Sivikanti pīṭhakasivikaṃ. Pāṭaṅkinti vaṃse laggetvā kataṃ paṭapotalikaṃ.



以下是完整的简体中文翻译：
248. 关于职业谋生者：通过何种技艺谋生，维持生计，这是其原因。在此，比丘们：这里"那"仅仅是语气词，意思是"比丘们，你们将会显赫"。你们：指你们。或者：如果你们。此处"若"字是语气词。在诸师等中：此处的师有四种：出家师、受具足戒师、依止师、教授师。对于雨季居住者，六年为师的期限。他在四年期间将依止于此；因此一年者七年，两年者八年，三年者九年，四年者十年。这些都仅仅是师的期限。对于和尚，因为同伴比丘是熟识的，或任何超过十年的，都称为和尚。在这些比丘没有穿鞋行走时，有穿鞋者行走，即有犯罪。
249. 脚跟溃疡名为：从脚上像钉子般突出肉块。
251. 草鞋：用任何草制作的鞋。棕榈叶鞋：用枣椰子叶制作的鞋；用棕榈叶也不允许。莲花鞋：有一种叫莲花草，用其制作的鞋；有人说芦苇鞋。羊毛鞋：用羊毛制作的鞋。不可行走：在地上稳固站立，不移动，不可搬运。
252. 触摸生殖器：仅用生殖器触摸生殖器。潜入水中杀害：在水中牢牢抓住后杀害。
车辆等的驳斥讨论
253. 女性驾驭：用母牛驾驭。男性中介：男性车夫。男性驾驭：用公牛驾驭。女性中介：女性车夫。恒河玛希：恒河戏水。男性驾驭的手轮：男性驾驭可以是女性车夫，也可以是男性车夫。手轮可以由女性或男性转动，都是允许的。车辆启动：乘车时全身移动，由此引起。轿子：坐椅轿子。帕塔恩：用竿子悬挂制作的便携轿。

254.Uccāsayanamahāsayananānīti ettha uccāsayananti pamāṇātikkantaṃ mañcaṃ. Mahāsayananti akappiyattharaṇaṃ, āsandīādīsu āsandīti pamāṇātikkantāsanaṃ. Pallaṅkoti pādesu vāḷarūpāni ṭhapetvā kato. Gonakoti dīghalomako mahākojavo; caturaṅgulādhikāni kira tassa lomāni. Cittakāti vānacitro uṇṇāmayattharaṇo. Paṭikāti uṇṇāmayo setattharaṇo. Paṭalikāti ghanapupphako uṇṇāmayalohitattharaṇo; yo āmalakapaṭṭotipi vuccati. Tūlikāti pakatitūlikāyeva. Vikatikāti sīhabyagghādirūpavicitro uṇṇāmayattharaṇo. Uddalomīti ekato uggatalomaṃ uṇṇāmayattharaṇaṃ; ‘‘uddhalomī’’tipi pāṭho. Ekantalomīti ubhato uggatalomaṃ uṇṇāmayattharaṇaṃ. Kaṭṭissanti ratanaparisibbitaṃ koseyyakaṭṭissamayaṃ paccattharaṇaṃ . Koseyyanti ratanaparisibbitaṃ kosiyasuttamayaṃ paccattharaṇaṃ; suddhakoseyyaṃ pana vaṭṭati.

Kuttakanti soḷasannaṃ nāṭakitthīnaṃ ṭhatvā naccanayoggaṃ uṇṇāmayaattharaṇaṃ. Hatthattharaassattharāti hatthiassapiṭṭhīsu attharaṇakaattharaṇā eva. Rathattharepi eseva nayo. Ajinappaveṇīti ajinacammehi mañcappamāṇena sibbitvā katā paveṇī. Kadalīmigapavarapaccattharaṇanti kadalīmigacammaṃ nāma atthi, tena kataṃ pavarapaccattharaṇaṃ, uttamapaccattharaṇanti attho. Taṃ kira setavatthassa upari kadalīmigacammaṃ pattharitvā sibbitvā karonti. Sauttaracchadanti saha uttaracchadanena; uparibaddhena rattavitānena saddhinti attho . Setavitānampi heṭṭhā akappiyapaccattharaṇe sati na vaṭṭati, asati pana vaṭṭati. Ubhatolohitakūpadhānanti sīsūpadhānañca pādūpadhānañcāti mañcassa ubhatolohitakūpadhānaṃ, etaṃ na kappati. Yaṃ pana ekameva upadhānaṃ ubhosu passesu rattaṃ vā hoti, padumavaṇṇaṃ vā citraṃ vā, sace pamāṇayuttaṃ, vaṭṭati. Mahāupadhānaṃ pana paṭikkhittaṃ.

Sabbacammapaṭikkhepādikathā

255.Dīpicchāpoti dīpipotako. Ogumphiyantīti bhittidaṇḍakādīsu veṭhetvā bandhanti.

256.Abhinisīditunti abhinissāya nisīdituṃ; apassayaṃ katvā nisīditunti attho. Gilānena bhikkhunā saupāhanenāti ettha gilāno nāma yo na sakkoti anupāhano gāmaṃ pavisituṃ.



以下是完整的简体中文翻译：
254. 高床和大床的种类：这里的高床是指超出标准的床。大床是指不适合坐卧的床，坐具等中的坐具是超出标准的坐具。榻是指在脚上放置的物品。牛的坐具是指长毛的牛；据说它的毛长超过四指。彩色的坐具是指用彩色布料制成的坐具。白色的坐具是指用白色布料制成的坐具。厚花的坐具是指用厚花布制成的红色坐具；它也被称为阿摩拉坐具。草席是指普通的草席。多样的坐具是指狮子、老虎等多种形状的坐具。单侧的坐具是指一侧有高毛的坐具；也有称作“高毛”的版本。两侧的坐具是指两侧都有高毛的坐具。木制的坐具是指用宝石包裹的木制坐具。草席是指用宝石包裹的草席；但纯草席是允许的。
坐具是指十六名舞者的坐具，适合跳舞的坐具。大象的坐具是指大象背上的坐具。战车的坐具也是如此。用鹿皮制成的坐具是指用鹿皮制作的坐具，符合坐具的标准。香蕉皮坐具是指用香蕉皮制作的坐具，意指优质坐具。这个坐具是将白色布料覆盖在香蕉皮上制作的。覆盖布是指与覆盖布一起的；上面用红色布料包裹，意指红色的布。白色的覆盖布在下方不适合坐具，而在缺失时则适合。双面红色的坐具是指在头部和脚部都有的坐具，这个坐具不合适。如果仅有一个坐具在两个位置是红色的，或是荷花色或多彩的，若符合标准，则是允许的。大坐具则被排除在外。
所有皮革的驳斥讨论
255. 灯光的需求：指灯光的需要。被压制：在墙上的柱子等中被束缚。
256. 完全坐下：指完全依赖坐下；意指在不见的情况下坐下。生病的比丘用鞋子：这里的生病者是指无法穿鞋进入村庄的人。

257.Kuraraghareti evaṃnāmake nagare; etenassa gocaragāmo vutto. Papatake pabbateti papatanāmake pabbate; etenassa nivāsanaṭṭhānaṃ vuttaṃ. Soṇoti tassa nāmaṃ. Koṭiagghanakaṃ pana kaṇṇapiḷandhanakaṃ dhāreti, tasmā ‘‘kuṭikaṇṇo’’ti vuccati; koṭikaṇṇoti attho. Pāsādikanti pasādajanakaṃ. Pasādanīyanti idaṃ tasseva atthavevacanaṃ. Uttamadamathasamathanti uttamaṃ damathañca samathañca paññañca samādhiñca kāyūpasamañca cittūpasamañcātipi attho. Dantanti sabbesaṃ visūkāyikavipphanditānaṃ upacchinnattā dantaṃ; khīṇakilesanti attho. Guttanti saṃvaraguttiyā guttaṃ. Santindriyanti yatindriyaṃ. Nāganti āguvirahitaṃ. Tiṇṇaṃ me vassānaṃ accayenāti mama pabbajjādivasato paṭṭhāya tiṇṇaṃ vassānaṃ accayena. Upasampadaṃ alatthanti ahaṃ upasampadaṃ alabhiṃ . Kaṇhuttarāti kaṇhamattikuttarā; upari vaḍḍhitakaṇhamattikāti attho. Gokaṇṭakahatāti gunnaṃ khurehi akkantabhūmito samuṭṭhitehi gokaṇṭakehi upahatā. Te kira gokaṇṭake ekapaṭalikā upāhanā rakkhituṃ na sakkonti; evaṃ kharā honti. Eragū, moragū, majjārū, jantūti imā catassopi tiṇajātiyo; etehi kaṭasārake ca taṭṭikāyo ca karonti. Ettha eragūti erakatiṇaṃ; taṃ oḷārikaṃ. Moragūtiṇaṃ tambasīsaṃ mudukaṃ sukhasamphassaṃ, tena katataṭṭikā nipajjitvā vuṭṭhitamatte puna uddhumātā hutvā tiṭṭhati. Majjārunā sāṭakepi karonti. Jantussa maṇisadiso vaṇṇo hoti. Senāsanaṃ paññapesīti bhisiṃ vā kaṭasārakaṃ vā paññapesi; paññapetvā ca pana soṇassa āroceti – ‘‘āvuso satthā tayā saddhiṃ ekāvāse vasitukāmo, gandhakuṭiyaṃyeva te senāsanaṃ paññatta’’nti.

258.Ayaṃ khvassa kāloti ayaṃ kho kālo bhaveyya. Paridassīti paridassesi. ‘‘Idañcidañca vadeyyāsīti yaṃ me upajjhāyo jānāpesi, tassa ayaṃ kālo bhaveyya, handa dāni ārocemi taṃ sāsana’’nti ayamettha adhippāyo.

259.Vinayadharapañcamenāti anussāvanācariyapañcamena. Anujānāmi bhikkhave sabbapaccantimesu janapadesu guṇaṅguṇūpāhananti ettha manussacammaṃ ṭhapetvā yena kenaci cammena upāhanā vaṭṭati. Upāhanakosakasatthakosakakuñcikakosakesupi eseva nayo. Cammāni attharaṇānīti ettha pana yaṃkiñci eḷakacammaṃ ajacammañca attharitvā nipajjituṃ vā nisīdituṃ vā vaṭṭati. Migacamme eṇīmigo vātamigo pasadamigo kuraṅgamigo migamātuko rohitamigoti etesaṃyeva cammāni vaṭṭanti. Aññesaṃ pana –

Makkaṭo kāḷasīho ca, sarabho kadalīmigo;

Ye ca vāḷamigā keci, tesaṃ cammaṃ na vaṭṭati.

Tattha vāḷamigāti sīhabyagghaacchataracchā; na kevalañca etesaṃyeva, yesaṃ pana cammaṃ vaṭṭatīti vuttaṃ, te ṭhapetvā avasesā antamaso gomahiṃsasasabiḷārādayopi sabbe imasmiṃ atthe vāḷamigātveva veditabbā. Etesañhi sabbesaṃ cammaṃ na vaṭṭati. Na tāva taṃ gaṇanūpagaṃ yāva na hatthaṃ gacchatīti yāva āharitvā vā na dinnaṃ, tumhākaṃ bhante cīvaraṃ uppannanti pahiṇitvā vā nārocitaṃ, tāva gaṇanaṃ na upeti. Sace anadhiṭṭhitaṃ, vaṭṭati; adhiṭṭhitañca gaṇanaṃ na upetīti attho. Yadā pana ānetvā vā dinnaṃ hoti, uppannanti vā sutaṃ, tato paṭṭhāya dasāhameva parihāraṃ labhatīti.

Cammakkhandhakavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Bhesajjakkhandhakaṃ

Pañcabhesajjādikathā



以下是完整的简体中文翻译：
257. 鸡鸣城：在这个名叫鸡鸣的城市；这是指他的牧放村庄。山崩山：在名叫山崩的山上；这是指他的居住地点。索那：这是他的名字。他戴着价值一枚钱的耳环，因此被称为"小耳朵"；意为小耳朵。可喜的：能引起欢喜的。可悦的：这是同义词。最高的调伏与寂静：意指最高的调伏、寂静、智慧、三昧、身体的平静和心灵的平静。调伏：因为切断了所有的戏论，所以是调伏；意指烦恼已尽。保护：通过约束保护。根寂静：修行者的根。无毒：无有过失。三年过后：从我出家的日子起，过了三年。获得具足戒：我获得了具足戒。黑土上层：黑土上层；意指上层的黑土。牛刺击：被牛蹄从踩踏的地方生长的牛刺击。据说这些牛刺长成一层鞋，无法保护。它们是如此坚硬。鹅草、孔雀草、猫草、野草：这四种草；用这些和编织席以及席子。这里的鹅草是一种草；那是粗糙的。孔雀草是红头的，柔软易触；用它制作的席子躺下起来时会膨胀。用猫草也可以制作衣服。野草的颜色像宝石。准备住处：准备草垫或编织席；准备好后告诉索那："朋友，老师想与你同住一处，已在香室为你准备住处。"
258. 这正是他的时机：这将是适当的时机。显示：显示出来。"你应说这说那"：意指老师告诉我什么，现在正是时候，现在我将传达这个信息。
259. 第五位持律者：与传统的第五位传授者。允许比丘们在所有边境地区使用各种鞋：这里除了人皮外，可以用任何皮革制作鞋。对鞋套、刀套、钥匙套也是如此。皮革铺垫：可以用任何绵羊皮或山羊皮铺垫或坐卧。鹿皮中，只有鹿、山羊、野山羊、斑鹿、鹿王、红鹿的皮是允许的。对于其他动物：
猴子、黑狮子，
鹿角、香蕉鹿；
凶猛野兽，
其皮不可用。
这里的凶猛野兽指狮子、老虎、豹等；不仅仅是这些，除了允许的那些，包括牛、水牛、兔子等在内的所有动物在此情况下都被视为凶猛野兽。它们的皮都不允许使用。不计入数量，直到未送达：在未送达或未通知"尊者，你们的衣服已经产生"之前，不计入数量。如果未指定，则允许；已指定则不计入数量。当送达或给予，或听说已产生时，从那时起十天内可以保留。
皮革章节注释完毕。
6. 药品章节
五种药品等讨论

260. Bhesajjakkhandhake – sāradikena ābādhenāti saradakāle uppannena pittābādhena, tasmiñhi kāle vassodakenapi tementi, kaddamampi maddanti, antarantarā ātapopi kharo hoti, tena tesaṃ pittaṃ koṭṭhabbhantaragataṃ hoti. Āhāratthañca phareyyāti āhāratthaṃ sādheyya.

261.Nacchādentīti na jiranti, na vātarogaṃ paṭippassambhetuṃ sakkonti. Senesitānīti siniddhāni. Bhattācchādakenāti bhattaṃ arocikena.

262.Acchavasantiādīsu nissaggiyavaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva vinicchayo veditabbo. Kāle paṭiggahitantiādīsu majjhanhike avītivatte paṭiggahetvā pacitvā parissāvetvā cāti attho. Telaparibhogenaparibhuñjitunti sattāhakālikatelaparibhogena paribhuñjituṃ.

263.Mūlabhesajjādi vinicchayopi khuddakavaṇṇanāyaṃ vuttoyeva. Tasmā idha yaṃ yaṃ pubbe avuttaṃ taṃ tadeva vaṇṇayissāma. Vacattanti setavacaṃ. Nisadaṃ nisadapotakanti pisanasilā ca pisanapoto ca. Phaggavanti latājāti. Nattamālanti karañjaṃ. Hiṅguhiṅgujatuhiṅgusipāṭikā hiṅgujātiyoyeva. Takatakapattitakapaṇṇiyo lākhājātiyo.

Sāmuddanti samuddatīre vālukā viya santiṭṭhati. Kāḷaloṇanti pakatiloṇaṃ. Sindhavanti setavaṇṇaṃ pabbate uṭṭhahati. Ubbhidanti bhūmito aṅkuraṃ uṭṭhahati. Bilanti dabbasambhārehi saddhiṃ pacitaṃ, taṃ rattavaṇṇaṃ.

264-6.Kāyo vā duggandhoti kassaci assādīnaṃ viya kāyagandho hoti, tassāpi sirīsakosumbādicuṇṇāni vā gandhacuṇṇāni vā sabbāni vaṭṭanti. Chakaṇanti gomayaṃ. Rajananippakkanti rajanakasaṭaṃ. Pākatikacuṇṇampi koṭṭetvā udakena temetvā nhāyituṃ vaṭṭati; etampi rajananippakkasaṅkhepameva gacchati.

Āmakamaṃsañcakhādi āmakalohitañca pivīti na taṃ bhikkhu khādi na pivi, amanusso khāditvā ca pivitvā ca pakkanto, tena vuttaṃ – ‘‘tassa so amanussikābādho paṭippassambhī’’ti.

Añjananti sabbasaṅgāhikavacanametaṃ. Kāḷañjananti ekā añjanajāti. Rasañjanaṃ nānāsambhārehi kataṃ. Sotañjananti nadīsotādīsu uppajjanakaṃ añjanaṃ. Geruko nāma suvaṇṇageruko. Kapallanti dīpasikhato gahitamasi. Añjanūpapiṃsanehīti añjanena saddhiṃ ekato piṃsitabbehi, na hi kiñci aññanūpapiṃsanaṃ na vaṭṭati. Candananti lohitacandanādikaṃ yaṃkiñci. Tagarādīni pākaṭāni, aññānipi nīluppalādīni vaṭṭantiyeva.

Aṭṭhimayanti manussaṭṭhiṃ ṭhapetvā avasesaaṭṭhimayaṃ. Dantamayanti hatthidantādisabbadantamayaṃ. Visāṇamayepi akappiyaṃ nāma natthi, naḷamayādayo ekantakappiyāyeva. Salākaṭṭhāniyanti yattha salākaṃ odahanti, taṃ susiradaṇḍakaṃ vā thavikaṃ vā anujānāmīti attho. Aṃsabaddhakoti añjanitthavikāya aṃsabaddhako. Yamakanatthukaraṇinti samasotāhi dvīhi panāḷikāhi ekaṃ natthukaraṇiṃ.



以下是完整的简体中文翻译：
260. 在药品章节 - 秋季疾病：在秋季产生的胆汁疾病，在那个季节，雨水会湿润，淤泥会软化，间或阳光也很强烈，因此他们的胆汁会在腹内积聚。应该为了营养而扩散。
261. 不会腐烂：不会衰老，不能阻止风病。被油润：被润滑。用食物遮盖：用不引起恶心的食物。
262. 在停留等情况下，按照没收品注释中已说明的方式进行判断。在规定时间内接受：意指在正午过后接受、烹饪、过滤。用油使用：可以使用七天期限的油。
263. 根本药品等的判断，在小注释中已经说过。因此这里将说明之前未提及的内容。白色：白色。石臼和捣碎器：研磨石和捣碎器。藤蔓：一种植物类。夜茉莉：印度树。香草：香草种类。桃金娘：一种植物。海边：像海边的沙子一样停留。普通盐：自然盐。新盐：在山上产生的白色。发芽：从地面萌发。炖煮：与器具一起烹煮，呈红色。
264-266. 身体有异味：像某些马等的身体气味，对于这种情况，合欢花、红花等粉末或香粉都是允许的。牛粪：牛粪。染料渣：染料渣。即使将普通粉末捣碎，用水湿润后沐浴也是允许的；这也属于染料渣的简要说明。
生肉和生血：比丘不得食用生肉和生血，如果非人食用并离开，就说"他的非人疾病得到缓解"。
涂抹：这是包罗万象的说法。黑色涂料：一种涂料。色素：由各种原料制成。河流涂料：在河流等处产生的涂料。赤土：黄金赤土。灯烟：从灯芯取得的煤烟。与涂料一起研磨：应与涂料一起研磨，不得使用其他研磨物。檀香：包括红檀香等任何物品。藿香等是众所周知的，蓝莲等也是允许的。
骨制：除人骨外的其他骨制品。齿制：包括象牙等所有齿制品。角制品中没有不允许的，芦苇制品等完全是允许的。探针孔：指放置探针的空心管或口袋。肩部悬挂：悬挂在涂料口袋上的肩部。双鼻孔器：用两个相同的管子制成一个鼻孔器。

267.Anujānāmi bhikkhave telapākanti yaṃkiñci bhesajjapakkhittaṃ sabbaṃ anuññātameva hoti. Atipakkhittamajjānīti ativiya khittamajjāni; bahuṃ majjaṃ pakkhipitvā yojitānīti attho.

Aṅgavātoti hatthapāde vāto. Sambhārasedanti nānāvidhapaṇṇabhaṅgasedaṃ. Mahāsedanti mahantaṃ sedaṃ; porisappamāṇaṃ āvāṭaṃ aṅgārānaṃ pūretvā paṃsuvālikādīhi pidahitvā tattha nānāvidhāni vātaharaṇapaṇṇāni santharitvā telamakkhitena gattena tattha nipajjitvā samparivattantena sarīraṃ sedetuṃ anujānāmīti attho. Bhaṅgodakanti nānāpaṇṇabhaṅgakuthitaṃ udakaṃ; tehi paṇṇehi ca udakena ca siñcitvā siñcitvā sedetabbo. Udakakoṭṭhakanti udakakoṭṭhe cāṭiṃ vā doṇiṃ vā uṇhodakassa pūretvā tattha pavisitvā sedakammakaraṇaṃ anujānāmīti attho.

Pabbavātohotīti pabbe pabbe vāto vijjhati. Lohitaṃ mocetunti satthakena lohitaṃ mocetuṃ. Pajjaṃ abhisaṅkharitunti yena phālitapādā pākatikā honti; taṃ nāḷikerādīsu nānābhesajjāni pakkhipitvā pajjaṃ abhisaṅkharituṃ; pādānaṃ sappāyabhesajjaṃ pacitunti attho. Tilakakkena atthoti piṭṭhehi tilehi attho. Kabaḷikanti vaṇamukhe sattupiṇḍaṃ pakkhipituṃ. Sāsapakuḍḍenāti sāsapapiṭṭhena. Vaḍḍhamaṃsanti adhikamaṃsaṃ āṇi viya uṭṭhahati. Loṇasakkharikāya chinditunti khurena chindituṃ. Vikāsikanti telarundhanapilotikaṃ. Sabbaṃ vaṇapaṭikammanti yaṃkiñci vaṇaparikammaṃ nāma atthi; sabbaṃ anujānāmīti attho.

268.Sāmaṃ gahetvāti idaṃ na kevalaṃ sappadaṭṭhasseva, aññasmimpi daṭṭhavise sati sāmaṃ gahetvā paribhuñjitabbaṃ; aññesu pana kāraṇesu paṭiggahitameva vaṭṭati. Kato na puna paṭiggahetabboti sace bhūmippatto, paṭiggahetabbo; appattaṃ pana gahetuṃ vaṭṭati.

269.Gharadinnakābādhoti vasīkaraṇapānakasamuṭṭhitarogo. Sītāloḷinti naṅgalena kasantassa phāle laggamattikaṃ udakena āloḷetvā pāyetuṃ anujānāmīti attho.

Duṭṭhagahaṇikoti vipannagahaṇiko; kicchena uccāro nikkhamatīti attho. Āmisakhāranti sukkhodanaṃ jhāpetvā tāya chārikāya paggharitaṃ khārodakaṃ. Muttaharītakanti gomuttaparibhāvitaṃ harītakaṃ. Abhisannakāyoti ussannadosakāyo. Acchakañjiyanti taṇḍulodakamaṇḍo. Akaṭayusanti asiniddho muggapacitapānīyo. Kaṭākaṭanti sova dhotasiniddho. Paṭicchādanīyenāti maṃsarasena.

Guḷādianujānanakathā

272.Sace bhikkhave pakkāpi muggā jāyantīti pakkā muggā sacepi jāyanti, yathāsukhaṃ paribhuñjitabbā. Pakkattā hi te kappiyā eva.

274.Antovutthanti akappiyakuṭiyaṃ vutthaṃ. Sāmaṃ pakkanti ettha yaṃkiñci āmisaṃ bhikkhuno pacituṃ na vaṭṭati. Sacepissa uṇhayāguyā sulasipaṇṇāni vā siṅgiveraṃ vā loṇaṃ vā pakkhipanti, tampi cāletuṃ na vaṭṭati, ‘‘yāguṃ nibbāpemī’’ti pana cāletuṃ vaṭṭati. Uttaṇḍulabhattaṃ labhitvāpi pidahituṃ na vaṭṭati. Sace pana manussā pidahitvāva denti, vaṭṭati; ‘‘bhattaṃ vā mā nibbāyatū’’ti pidahituṃ vaṭṭati. Khīratakkādīsu pana sakiṃ kuthitesu aggiṃ dātuṃ vaṭṭati, punapākassa anuññātattā. Ukkapiṇḍakāpi khādantīti biḷāmūsikagodhāmaṅgusā khādanti. Damakāti vighāsādā.

276.Tato nīhaṭanti yattha nimantitā bhuñjanti, tato nīhaṭaṃ.



以下是完整的简体中文翻译：
267. 允许比丘们油烹：任何加入药品的都是被允许的。过度加入：极度加入；意指加入大量油并调配。
手脚风：手脚的风。各种草药汗液：由各种不同叶片制成的汗液。大汗：大量汗液；意指填满人力大小的坑，用炭火，用沙土等覆盖，在上面铺设各种驱风草药，身体抹油后躺在那里翻滚，使身体出汗。草药水：用各种叶片煮的水；用这些叶片和水反复浇灌以发汗。水缸：用热水填满水缸或盆，进入其中进行发汗。
山风：在每座山上都有风吹过。放血：用手术刀放血。修复伤口：使脚部恢复正常；意指在椰子等处加入各种药品修复伤口，为脚部烹煮适当的药品。油籽的用途：用油籽。吞咽：在伤口处放入食物团。芥末面：芥末粉。增长肉：像楔子一样生长的多余肉。用盐和糖切割：用刀切割。开放剂：油布。所有伤口处理：允许任何伤口处理。
268. 自行获取：不仅仅是蛇咬伤，在其他毒咬伤时也应自行获取；但在其他情况下，接受的则是允许的。已制作不再接受：如果已到地面，则应接受；未到则可以获取。
269. 家庭诱导疾病：由媚药引起的疾病。浸泡泥土：允许犁田者将附着在犁头上的泥土用水浸泡后饮用。
恶劣排泄：排泄功能不良；排泄困难。灰汁：烧干米饭后，用该灰汁浸泡的碱水。蜜制诃子：用牛尿浸泡的诃子。身体充血：身体充满缺陷。米汤：米水。未加工豆汤：未调和的豆汤。已调和豆汤：已清洗调和的豆汤。用遮蔽物：用肉汁。
关于糖等的允许
272. 如果比丘们，即使豆已成熟：如果豆已成熟，可以随意食用。因为成熟，所以是允许的。
274. 在不允许的房屋内住：在不允许的房屋内居住。自行烹饪：比丘不允许烹饪任何食物。即使在热粥中加入叶子、姜或盐，也不允许搅拌，但允许说"我要熄灭粥"而搅拌。获得白米饭后也不允许盖起。如果人们盖好后给予，则允许；允许说"不要使饭冷却"而盖起。在奶酪等煮沸一次后，允许加火，因为允许再次烹饪。野猫、老鼠、蜥蜴也在啃食。剩食者：吃剩余食物。
276. 从那里取出：从被邀请用餐的地方取出。

278.Vanaṭṭhaṃ pokkharaṭṭhanti vane ceva paduminigacche ca jātaṃ. Abījanti taruṇaphalaṃ, yassa bījaṃ na aṅkuraṃ janeti. Nibbaṭṭabījanti bījaṃ nibbaṭṭetvā apanetvā paribhuñjitabbakaṃ ambapanasādi.

279.Duropayo vaṇoti dukkhena ruhati, dukkhena pākatiko hotīti attho. Dupparihāraṃ satthanti sambādhe dukkhena satthaṃ parihareyyaṃ. Satthakammaṃ vā vatthikammaṃ vāti yathāparicchinne okāse yena kenaci satthena vā sūciyā vā kaṇṭakena vā sattikāya vā pāsāṇasakkhalikāya vā nakhena vā chindanaṃ vā phālanaṃ vā vijjhanaṃ vā lekhanaṃ vā na kātabbaṃ; sabbañhetaṃ satthakammameva hoti. Yena kenaci pana cammena vā vatthena vā vatthipīḷanampi na kātabbaṃ; sabbañhetaṃ vatthikammameva hoti. Ettha ca sambādhassa sāmantā dvaṅgulāti idaṃ satthakammaṃyeva sandhāya vuttaṃ. Vatthikammaṃ pana sambādheyeva paṭikkhittaṃ. Tattha pana khāraṃ ādātuṃ yena kenaci rajjukena vā bandhituṃ vaṭṭati. Yadi tena chijjati, succhinnaṃ. Aṇḍavuḍḍhirogepi satthakammaṃ na vaṭṭati, tasmā aṇḍaṃ phāletvā bījāni uddharitvā ‘‘arogaṃ karissāmī’’ti na kattabbaṃ. Aggitāpanabhesajjālimpanesu pana paṭikkhepo natthi. Vaccamagge bhesajjamakkhitā ādānavaṭṭi vā veḷunāḷikā vā vaṭṭati, yāya khārakammaṃ vā karonti, telaṃ vā pavesenti.

280.Pavattamaṃsanti matassa maṃsaṃ. Māghātoti taṃ divasaṃ na labbhā kenaci kiñci jīvitā voropetuṃ. Potthanikanti maṃsacchedanasatthakaṃ vuccati. Kimpimāyāti kimpi imāya. Na bhagavā ussahatīti na bhagavā sakkoti. Yatra hi nāmāti yasmā nāma. Paṭivekkhīti vīmaṃsi; paṭipucchīti vuttaṃ hoti. Appaṭivekkhitvāti appaṭipucchitvā. Sace pana asukamaṃsanti jānāti, paṭipucchanakiccaṃ natthi, ajānantena pana pucchitvāva khāditabbaṃ.

Hatthimaṃsādipaṭikkhepakathā

281.Sunakhamaṃsanti ettha araññakokā nāma sunakhasadisā honti, tesaṃ maṃsaṃ vaṭṭati. Yo pana gāmasunakhiyā vā kokena kokasunakhiyā vā gāmasunakhena saṃyogā uppanno, tassa maṃsaṃ na vaṭṭati, so hi ubhayaṃ bhajatīti. Ahimaṃsanti kassaci apādakassa dīghajātikassa maṃsaṃ na vaṭṭati. Sīhamaṃsādīni pākaṭāneva.

Ettha ca manussamaṃsaṃ sajātitāya paṭikkhittaṃ, hatthiassamaṃsaṃ rājaṅgatāya, sunakhamaṃsañca ahimaṃsañca paṭikūlatāya, sīhamaṃsādīni pañca attano anupaddavatthāyāti. Imesaṃ manussādīnaṃ dasannaṃ maṃsampi aṭṭhipi lohitampi cammampi lomampi sabbaṃ na vaṭṭati, yaṃkiñci ñatvā vā añatvā vā khādantassa āpattiyeva. Yadā jānāti, tadā desetabbā. ‘‘Apucchitvā khādissāmī’’ti gaṇhato paṭiggahaṇe dukkaṭaṃ, ‘‘pucchitvā khādissāmī’’ti gaṇhato anāpatti. Uddissa kataṃ pana jānitvā khādantasseva āpatti, pacchā jānanto āpattiyā na kāretabboti.

Yāgumadhugoḷakādikathā

282.Ekattakoti ekako, natthi me dutiyoti attho. Pahūtaṃ yāguñca madhugoḷakañca paṭiyādāpetvāti so kira satasahassaṃ vayaṃ katvā paṭiyādāpesi. Anumodanāgāthāpariyosāne ‘‘patthayataṃ icchata’’nti padānaṃ ‘‘alameva dātu’’nti iminā sambandho. Sace pana ‘‘patthayatā icchatā’’ti pāṭho atthi, soyeva gahetabbo.



以下是完整的简体中文翻译：
278. 森林中的池塘：在森林和莲花生长的地方。无种子：幼小的果实，没有种子能发芽。应食用的种子：种子应去掉后食用，如芒果等。
279. 难以忍受的风：因痛苦而生，因痛苦而显现。难以处理的病：因痛苦而难以处理。处理工具或装备：在特定的情况下，任何工具、针、刺、钉子、刀、石头等都不应使用；所有这些都是处理工具。任何情况下，不应使用任何工具或装备；所有这些都是装备。这里的痛苦是指痛苦的工具。装备则在痛苦中被禁止。在那里，用绳子绑住的地方可以用任何绳索绑住。如果被切断，则是干净的。即使在眼病中，处理工具也不适用，因此不应切割眼睛，取出种子，想着“我会让它恢复健康”是不应做的。在火焰熏制的药品中没有禁止。在药物中使用的工具或设备，允许使用任何能进行痛苦处理的工具，或是将油倒入其中。
280. 肉的处理：指死者的肉。不可食用：那一天不应让任何生命消失。切割工具：指切割肉的工具。那是什么呢？不是佛陀所能做到的。因为那是名号。反思：思考；询问。少反思：少询问。如果知道某种肉，不必询问，但不知道的则应询问后再食用。
281. 狗肉：这里的野狗是类似于狗的，允许其肉。若是与村狗或其他狗相结合，则其肉不被允许，因为它们是混合的。蛇肉：任何爬行动物的肉都不被允许。狮子肉等显而易见。
这里人肉因种族关系被禁止，象马肉因王族关系被禁止，狗肉与蛇肉因对立关系被禁止，狮子肉等五种自我无害的肉类。因此这十种肉、骨头、血液、皮肤、毛发等都不被允许，知道或不知道的食用都会有违犯。当知道时，应当说明。“在未询问的情况下食用”会有过失，而“在询问后食用”则不算违犯。若是明知而食用则会有违犯，事后知道则不应再犯。
282. 单独的：单独的，没有第二个意思。大量的粥和蜜饼应当被保留；他确实是以一千的方式进行保留。赞美的诗句中“愿望与渴求”与“足够的给予”相关。如果有“愿望与渴求”的说法，则应当接受。

283.Bhojjayāgunti yā pavāraṇaṃ janeti. Yadaggenāti yaṃ ādiṃ katvā. Saggā te āraddhāti sagganibbattakapuññaṃ upacitanti attho. Yathādhammokāretabboti paramparabhojanena kāretabbo, bhojjayāguyā hi pavāraṇā hotīti.

284.Nāhaṃ taṃ kaccānāti tasmiṃ kira avasiṭṭhaguḷe devatā sukhumojaṃ pakkhipiṃsu, sā aññesaṃ pariṇāmaṃ na gacchati, tasmā evamāha. Gilānassa guḷanti tathārūpena byādhinā gilānassa pacchābhattaṃ guḷaṃ anujānāmīti attho.

Pāṭaligāmavatthukathā

285.Sabbasantharinti yathā sabbaṃ santhataṃ hoti, evaṃ.

286.Sunidhavassakārāti sunidho ca vassakāro ca dve brāhmaṇā magadharañño mahāmattā mahāmaccā. Vajjīnaṃ paṭibāhāyāti vajjirājakulānaṃ āyamukhapacchindanatthaṃ. Vatthūnīti gharavatthūni. Cittāni namanti nivesanāni māpetunti tā kira devatā vatthuvijjāpāṭhakānaṃ sarīre adhimuccitvā evaṃ cittāni nāmenti. Kasmā? Amhākaṃ yathānurūpaṃ sakkāraṃ karissantīti attho. Tāvatiṃsehīti loke kira sakkaṃ devarājānaṃ vissakammañca upādāya tāvatiṃsā paṇḍitāti saddo abbhuggato, tenevāha tāvatiṃsehīti, tāvatiṃsehi saddhiṃ mantetvā viya māpentīti attho. Yāvatā ariyaṃ āyatananti yattakaṃ ariyamanussānaṃ osaraṇaṭṭhānaṃ nāma atthi. Yāvatā vaṇippathoti yattakaṃ vāṇijānaṃ ābhatabhaṇḍassa rāsivaseneva kayavikkayaṭṭhānaṃ nāma atthi. Idaṃ agganagaranti tesaṃ ariyāyatanavaṇippathānaṃ idaṃ agganagaraṃ bhavissati. Puṭabhedananti puṭabhedanaṭṭhānaṃ mocanaṭṭhānanti vuttaṃ hoti. Aggito vātiādīsu samuccayattho vā saddo. Tatra hi ekassa koṭṭhāsassa aggito, ekassa udakato, ekassa abbhantarato, aññamaññabhedā antarāyo bhavissati. Uḷumpanti pāragamanatthāya āṇiyo ākoṭetvā kataṃ. Kullanti valliādīhi bandhitvā kataṃ.

Aṇṇavanti sabbantimena paricchedena yojanamattaṃ gambhīrassa ca puthullassa ca udakaṭṭhānassetaṃ adhivacanaṃ. Saranti idha nadī adhippetā. Idaṃ vuttaṃ hoti – ye gambhīraṃ vitthataṃ taṇhāsaraṃ taranti, te ariyamaggasaṅkhātaṃ setuṃ katvāna visajja pallalāni anāmasitvāva udakabharitāni ninnaṭṭhānāni; ayaṃ pana idaṃ appamattakaṃ udakaṃ uttaritukāmopi kullañhi parijano bandhati, buddhā pana buddhasāvakā ca vinā eva kullena tiṇṇā medhāvino janāti.

287.Ananubodhāti abujjhanena. Sandhāvitanti bhavato bhavaṃ gamanavasena sandhāvitaṃ. Saṃsaritanti punappunaṃ gamanavasena saṃsaritaṃ. Mamañceva tumhākañcāti mayā ca tumhehi ca. Atha vā sandhāvitaṃ saṃsaritanti sandhāvanaṃ saṃsaraṇaṃ mamañceva tumhākañca ahosīti evamettha attho daṭṭhabbo. Saṃsitanti saṃsaritaṃ. Bhavanetti samūhatāti bhavato bhavagamanā sandhāvanā taṇhārajju suṭṭhu hatā chinnā appavattikatā.

289.Nīlāti idaṃ sabbasaṅgāhakaṃ. Nīlavaṇṇātiādi tasseva vibhāgadassanatthaṃ. Tattha na tesaṃ pakativaṇṇā nīlā, nīlavilepanānaṃ vicittatāvasenetaṃ vuttaṃ. Paṭivaṭṭesīti pahāresi. Sāhāraṃ dajjeyyāthāti sajanapadaṃ dadeyyātha. Aṅguliṃ phoṭesunti aṅguliṃ cālesuṃ. Ambakāyāti itthikāya. Olokethāti passatha. Apalokethāti punappunaṃ passatha. Upasaṃharathāti upanetha. Imaṃ licchaviparisaṃ tumhākaṃ cittena tāvatiṃsaparisaṃ haratha, tāvatiṃsassa samakaṃ katvā passathāti attho.

Sīhasenāpativatthuādikathā



以下是完整的简体中文翻译：
283. 可食用的粥：能引发邀请的粥。从哪里开始：以此为开始。天堂已经开始：意指积累能引发天堂重生的功德。应按照正法处理：应通过连续的进食来处理，因为可食用的粥会引发邀请。
284. 我不是卡恰那：据说在剩余的糖块中，天神放入了精细的食物，这不会转变给其他人，因此如此说。病人的糖：允许病人在午餐后食用这种糖。
285. 全部铺设：按照全部铺设的方式。
286. 善住和雨作：善住和雨作是两位婆罗门，是摩揭陀国王的大臣。阻止跋耆：为切断跋耆王族的生命。房地：房屋的地基。使心倾向：据说天神附着在土地科学的朗诵者身上，这样使心倾向于建造。为什么？意指他们将按照我们的意愿给予尊重。三十三天：据说在世界上，因帝释天王和毗首羯磨，三十三天被称为智者，因此说"三十三天"，意指与三十三天商议般建造。凡圣处：凡圣人能进入的地方。商业路径：商人买卖货物的地方。这是最高的城市：这将是圣处和商业路径的最高城市。包袱分解：意指解开包袱的地方。从火等处：表示累积的意思。在那里，一部分来自火，一部分来自水，一部分来自内部，将有相互分裂的障碍。钉子：为了渡过而敲打钉子。绳索：用藤蔓等捆绑。
海洋：指最后的范围，约一由旬深广水域的称呼。这里的河：指此处的河流。意指那些渡过深广的欲望之河的人，通过圣道建造桥梁，不触及泥潭，渡过水域充满的低洼之处；即使是想渡过这点水的人也会系绳，但佛陀和佛陀的弟子们无需绳索，聪明的人们已经渡过。
287. 未觉悟：未理解。轮回：从一生到另一生的往返。轮转：反复往返。我和你们：我和你们。或者，轮回往返是我和你们的轮回往返。被系缚：被系缚。生命之网已被切断：从生到生的往返，欲望之绳已被彻底切断。
289. 蓝色：这是包罗万象的。蓝色等：是对其的详细说明。那里并非他们的天然颜色是蓝色，而是因蓝色涂料的多样性而说。还击：打击。给予土地：给予国土。弹动手指：移动手指。对女性：对女人。观看：看。再三观看：反复观看。靠近：接近。将这个离车婆集会用你们的心转向三十三天集会，使之相等并观看。

290.Dhammassa ca anudhammaṃ byākarontīti bhagavatā vuttakāraṇassa anukāraṇaṃ kathenti. Sahadhammiko vādānuvādoti aparehi vuttakāraṇena sakāraṇo hutvā tumhākaṃ vādo viññugarahitabbaṃ kāraṇaṃ koci appamattakopi kiṃ na āgacchati. Idaṃ vuttaṃ hoti ‘‘kiṃ sabbakārenāpi tumhākaṃ vāde gārayhakāraṇaṃ natthī’’ti. Anabbhakkhātukāmāti abhibhavitvā na ācikkhitukāmā.

293.Anuviccakāranti anuviditvā cintetvā tulayitvā kātabbaṃ karohīti vuttaṃ hoti. Ñātamanussānanti loke pākaṭānaṃ. Sādhu hotīti sundaraṃ hoti. Paṭākaṃ parihareyyunti paṭākaṃ ukkhipitvā nagare ghosantā āhiṇḍeyyuṃ. Kasmā? ‘‘Evaṃ no amhākaṃ mahantabhāvo bhavissatī’’ti. Opānabhūtanti paṭiyattaudapāno viya ṭhitaṃ. Kulanti nivesanaṃ. Dātabbaṃ maññeyyāsīti mā imesaṃ deyyadhammaṃ upacchindittha, sampattānañhi dātabbamevāti ovadati. Okāroti avakāro lāmakabhāvo. Sāmukkaṃsikāti attanāyeva uddharitvā gahitā; asādhāraṇaṃ aññesanti attho. Uddissa katanti uddisitvā kataṃ.

294.Paṭiccakammanti attānaṃ paṭicca katanti attho. Atha vā paṭiccakammanti nimittakammassetaṃ adhivacanaṃ, taṃ paṭiccakammaṃ ettha atthīti maṃsampi paṭiccakammanti vuttaṃ. Yo hi evarūpaṃ maṃsaṃ paribhuñjati, sopi tassa kammassa dāyādo hoti, vadhakassa viya tassāpi pāṇaghātakammaṃ hotīti adhippāyo . Jiridantiti jiranti abbhācikkhantā na jiranti, abbhakkhānassa antaṃ na gacchantīti attho. Tikoṭiparisuddhakathā saṅghabhedasikkhāpadavaṇṇanāyaṃ vuttā.

Kappiyabhūmianujānanakathā



以下是完整的简体中文翻译：
290. 对法和法的解释：按照世尊所说的原因解释相应的原因。与法相应的论点和反论：通过他人所说的原因，你们的论点成为智者所责备的原因，是否有任何微小的原因不能到来。这意味着"你们的论点是否完全没有可责备的原因"。不愿揭露：不愿压制并揭示。
293. 经过审慎行动：意指经过仔细思考、权衡后应该做。知名人士：在世界上广为人知的。美好发生：变得美好。应该举起旗帜：举起旗帜在城市中高声宣扬。为什么？"这将成为我们的伟大"。如同水井：如同准备好的水井般站立。家族：住所。应该被认为可以给予：不要切断对这些人的给予，应该给予已到来的人。降低：降低、变得低劣。独特的：由自己提取并获得；意指不与他人共享。为了特定目的而做：为了特定目的而做。
294. 依赖行动：为自己而做。或者，依赖行动：是指标志性行动的称呼，在这里存在依赖行动，因此肉也被称为依赖行动。凡是这样食用肉的人，也成为该行动的继承者，就像杀手一样，这也是杀生行为的意图。衰老的牙齿：他们不会衰老，不会被诽谤，意指不会达到诽谤的尽头。三角清净的论述在僧团分裂学处的解释中已经说过。
关于允许的土地的讨论

295.Sakaṭaparivaṭṭanti sakaṭehi parikkhepaṃ viya katvā acchanti. Paccantimanti abhilāpamattametaṃ ‘‘yaṃ saṅgho ākaṅkhatī’’ti vuttattā pana dhuravihāropi sammannituṃ vaṭṭati, kammavācaṃ avatvā apalokanenāpi vaṭṭatiyeva. Kākoravasaddanti tattha tattha paviṭṭhānaṃ āmisakhādanatthāya anuppageyeva sannipatitānaṃ kākānaṃ oravasaddaṃ. Yasojo nāma kapilasuttapariyosāne pabbajitānaṃ pañcannaṃ satānaṃ aggapuriso.

Ussāvanantikantiādīsu ussāvanantikā tāva evaṃ kattabbā. Yo thambhānaṃ vā upari bhittipāde vā nikhanitvā vihāro kariyati, tassa heṭṭhā thambhapaṭicchakā pāsāṇā bhūmigatikā eva. Paṭhamathambhaṃ pana paṭhamabhittipādaṃ vā patiṭṭhāpentehi bahūhi samparivāretvā ‘‘kappiyakuṭiṃ karoma, kappiyakuṭiṃ karomā’’ti vācaṃ nicchārentehi manussesu ukkhipitvā patiṭṭhāpentesu āmasitvā vā sayaṃ ukkhipitvā vā thambhe vā bhittipādo vā patiṭṭhāpetabbo. Kurundimahāpaccarīsu pana ‘‘kappiyakuṭi kappiyakuṭī’’ti vatvā patiṭṭhāpetabbanti vuttaṃ. Andhakaṭṭhakathāyaṃ ‘‘saṅghassa kappiyakuṭiṃ adhiṭṭhāmī’’ti vuttaṃ. Taṃ pana avatvāpi aṭṭhakathāsu vuttanayena vutte doso natthi. Idaṃ panettha sādhāraṇalakkhaṇaṃ, thambhapatiṭṭhānañca vacanapariyosānañca samakālaṃ vaṭṭati. Sace hi aniṭṭhite vacane thambho patiṭṭhāti, appatiṭṭhite vā tasmiṃ vacanaṃ niṭṭhāti, akatā hoti kappiyakuṭi. Teneva mahāpaccariyaṃ vuttaṃ – ‘‘bahūhi samparivāretvā vattabbaṃ, avassañhi ettha ekassapi vacananiṭṭhānañca thambhapatiṭṭhānañca ekato bhavissatī’’ti.

Iṭṭhakasilāmattikākuṭṭikāsu pana kuṭīsu heṭṭhā cayaṃ bandhitvā vā abandhitvā vā karontu, yato paṭṭhāya bhittiṃ uṭṭhāpetukāmā honti, taṃ sabbapaṭhamaṃ iṭṭhakaṃ vā silaṃ vā mattikāpiṇḍaṃ vā gahetvā vuttanayeneva kappiyakuṭi kātabbā. Iṭṭhakādayo hi bhittiyā paṭhamiṭṭhakādīnaṃ heṭṭhā na vaṭṭanti, thambhā pana upari uggacchanti, tasmā vaṭṭanti. Andhakaṭṭhakathāyaṃ ‘‘thambhehi kariyamāne catūsu koṇesu cattāro thambhā iṭṭhakādikuṭṭe catūsu koṇesu dve tisso iṭṭhakā adhiṭṭhātabbā’’ti vuttaṃ. Tathā pana akatāyapi doso natthi, aṭṭhakathāsu hi vuttameva pamāṇaṃ.

Gonisādikā duvidhā – ārāmagonisādikā, vihāragonisādikāti. Tāsu yattha neva ārāmo na senāsanāni parikkhittāni honti, ayaṃ ‘‘ārāmagonisādikā’’ nāma. Yattha senāsanāni sabbāni vā ekaccāni vā parikkhittāni, ārāmo aparikkhitto, ayaṃ ‘‘vihāragonisādikā’’ nāma. Iti ubhayatrāpi ārāmassa aparikkhittabhāvoyeva pamāṇaṃ. Ārāmo pana upaḍḍhaparikkhittopi bahutaraṃ parikkhittopi parikkhittoyeva nāmāti kurundimahaāpaccariyādīsu vuttaṃ. Ettha kappiyakuṭiṃ laddhuṃ vaṭṭati.


以下是完整的简体中文翻译：
295. 车辆环绕：如同用车辆环绕般站立。边界：尽管只是言说"僧团希望"，但主要居住处也可以被任命，即使不宣读行动词，仅通过同意也是可以的。乌鸦的低语：在各处进入并聚集的乌鸦，为了啃食肉食，发出的低语。耶沙是名字：在迦毗罗经的结尾，出家的五百人中的首领。
在确定柱子等处：确定柱子的方式如下。若在柱子顶部或墙基上挖掘并建造寺院，其下的柱子支撑石头仍在地面上。在安放第一根柱子或第一面墙基时，应由许多人环绕，发出"我们将建造适当的小屋"的声音，在人们举起并安置时，或是触摸，或是自行举起，应安置柱子或墙基。在古注释中说，应说"适当的小屋"后再安置。在安达迦注释中说"我将为僧团确定适当的小屋"。即使不说这些，按照注释中的方式说明也没有过失。这里的一般特征是，柱子安置和言语结束可以同时进行。如果在言语未完成时柱子已安置，或在柱子未安置时言语结束，则适当的小屋未被建造。因此在大注释中说："应由多人环绕并说话，因为在这里一个人的言语结束和柱子安置必须同时进行"。
在砖块、石头、泥块小屋中，无论是否绑定底部支撑，从他们想要抬起墙壁开始，首先应取一块砖、石或泥块，按照之前的方式建造适当的小屋。砖块等不允许在墙壁第一块砖下，但柱子可以向上延伸，因此是允许的。在安达迦注释中说："在用柱子建造时，在四个角落应有四根柱子，在砖块小屋的四个角落应有二至三块砖"。即使不这样做也没有过失，因为注释中已经说明。
牛席有两种：园林牛席和寺院牛席。在没有园林和住所被环绕的地方，这被称为"园林牛席"。在住所全部或部分被环绕，但园林未被环绕的地方，这被称为"寺院牛席"。在两种情况下，园林未被环绕都是标准。在古注释中说，园林即使被半环绕或大部分环绕，也仍被视为被环绕。在这里，可以获得适当的小屋。


Gahapatīti manussā āvāsaṃ katvā ‘‘kappiyakuṭiṃ dema, paribhuñjathā’’ti vadanti, esā gahapati nāma. ‘‘Kappiyakuṭiṃ kātuṃ demā’’ti vuttepi vaṭṭatiyeva. Andhakaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘yasmā bhikkhuṃ ṭhapetvā sesasahadhammikānaṃ sabbesañca devamanussānaṃ hatthato paṭiggaho ca sannidhi ca antovutthañca tesaṃ santakaṃ bhikkhussa vaṭṭati, tasmā tesaṃ gehāni vā tehi dinnā kappiyakuṭi vā gahapatīti vuccatī’’ti vuttaṃ. Punapi vuttaṃ – ‘‘bhikkhusaṅghassa vihāraṃ ṭhapetvā bhikkhunupassayo vā ārāmikānaṃ vā titthiyānaṃ vā devatānaṃ vā nāgānaṃ vā api brahmānaṃ vimānaṃ kappiyakuṭi hotī’’ti, taṃ suvuttaṃ; saṅghasantakameva hi bhikkhusantakaṃ vā gehaṃ gahapatikuṭikā na hoti. Sammutikā nāma kammavācaṃ sāvetvā katāti.

Yaṃ imāsu catūsu kappiyabhūmīsu vutthaṃ āmisaṃ, taṃ sabbaṃ antovutthasaṅkhyaṃ na gacchati. Bhikkhūnañca bhikkhunīnañca antovutthaantopakkamocanatthañhi kappiyakuṭiyo anuññātā. Yaṃ pana akappiyabhūmiyaṃ sahaseyyappahonake gehe vutthaṃ saṅghikaṃ vā puggalikaṃ vā bhikkhussa bhikkhuniyā vā santakaṃ ekarattampi ṭhapitaṃ, taṃ antovutthaṃ; tattha pakkañca antopakkaṃ nāma hoti, etaṃ na kappati. Sattāhakālikaṃ pana yāvajīvikañca vaṭṭati.

Tatrāyaṃ vinicchayo – sāmaṇero bhikkhussa taṇḍulādikaṃ āmisaṃ āharitvā kappiyakuṭiyaṃ nikkhipitvā punadivase pacitvā deti, antovutthaṃ na hoti. Tattha akappiyakuṭiyaṃ nikkhittasappiādīsu yaṃkiñci pakkhipitvā deti, mukhasannidhi nāma hoti. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘antovutthaṃ hotī’’ti vuttaṃ. Tattha nāmamattameva nānākaraṇaṃ. Bhikkhu akappiyakuṭiyaṃ ṭhapitasappiñca yāvajīvikapaṇṇañca ekato pacitvā paribhuñjati, sattāhaṃ nirāmisaṃ vaṭṭati. Sace āmisasaṃsaṭṭhaṃ katvā paribhuñjati, antovutthañceva sāmaṃpākañca hoti. Etenupāyena sabbasaṃsaggā veditabbā.

Imā pana kappiyakuṭiyo kadā jahitavatthukā honti? Ussāvanantikā tāva yā thambhānaṃ upari bhittipāde vā nikhaṇitvā katā, sā sabbesu thambhesu ca bhittipādesu ca apanītesu jahitavatthukā hoti. Sace pana thambhe vā bhittipāde vā parivattenti, yo yo ṭhito tattha tattha patiṭṭhāti, sabbesupi parivattitesu ajahitavatthukāva hoti. Iṭṭhakādīhi katā cayassa upari bhittiatthāya ṭhapitaṃ iṭṭhakaṃ vā silaṃ vā mattikāpiṇḍaṃ vā ādiṃkatvā vināsitakāle jahitavatthukā hoti. Yehi pana iṭṭhakādīhi adhiṭṭhitā, tesu apanītesupi tadaññāsu patiṭṭhitāsu ajahitavatthukāva hoti.

Gonisādikā pākārādīhi parikkhepe kate jahitavatthukā hoti. Puna tasmiṃ ārāme kappiyakuṭi laddhuṃ vaṭṭati. Sace pana punapi pākārādayo tattha tattha khaṇḍā honti, tato tato gāvo pavisanti, puna kappiyakuṭi hoti. Itarā pana dve gopānasīmattaṃ ṭhapetvā sabbasmiṃ chadane vinaṭṭhe jahitavatthukā honti. Sace gopānasīnaṃ upari ekampi pakkhapāsakamaṇḍalaṃ atthi, rakkhati.


以下是完整的简体中文翻译：
家长：人们建造住所并说“我们给予适当的小屋，请享用”，这被称为家长。“我们给予适当的小屋”时也是如此。在安达迦注释中说：“因为除了僧侣之外，其他所有的天人和人类的接收和存在都与僧侣相关，因此这些住所或给予他们的适当小屋被称为家长。”再说一次：“在僧侣的聚集处，或者在女僧、外道、天神、龙或甚至梵天的天宫中，都可以称为适当的小屋”，这说得很好；因为只有与僧团相关的住所才是家长小屋。称为善意的行为。
在这四种适当的地方中，所述的食物，所有的都不算作内供。为了僧侣和女僧的内供和内供释放，适当的小屋被允许。而在不适当的地方，若在没有床的家中，所述的食物，无论是属于僧团还是个人，若在一夜之间安置，这就算作内供；在此处，成熟和内供被称为，这不算作适当的。七日和终生的供养是被允许的。
这里的判定是：小沙弥为僧侣取米等食物，放入适当的小屋，第二天再煮给他，这不算作内供。在那里，若在不适当的小屋中放入任何东西，称为口头接收。大注释中说“算作内供”。在这里，仅仅是名称而已。僧侣在不适当的小屋中放置的食物和终生供养是一起算作的。如果在不适当的言语中柱子已安置，或在柱子未安置时言语结束，则适当的小屋未被建造。因此在大注释中说：“应由多人环绕并说话，因为在这里一个人的言语结束和柱子安置必须同时进行”。
那么这些适当的小屋何时成为放弃之处？如同用柱子在墙基上挖掘而建的小屋，在所有柱子和墙基都被移除时，成为放弃之处。如果柱子或墙基转动，任何在那里的柱子都保持安置，所有被转动的都不算放弃之处。用砖等建造的，为了墙壁而安置的砖、石或泥块等，在被毁坏时成为放弃之处。那些用砖等安置的，即使被移除，在其他地方安置的也不算放弃之处。
牛席在墙等处被环绕时成为放弃之处。再次在那个园林中可以获得适当的小屋。如果墙等地方再次有破损，牛进入后，适当的小屋又会存在。其余的在放置牛席时，若在所有遮蔽处都被移除，则成为放弃之处。如果在牛席上方有一个覆盖的保护罩，仍然可以保护。


Yatra panimā catassopi kappiyabhūmiyo natthi, tattha kiṃ kātabbaṃ? Anupasampannassa datvā tassa santakaṃ katvā paribhuñjitabbaṃ. Tatridaṃ vatthu – karavikatissatthero kira vinayadharapāmokkho mahāsīvattherassa santikaṃ agamāsi. So dīpālokena sappikumbhaṃ passitvā ‘‘bhante kimeta’’nti pucchi. Thero ‘‘āvuso gāmato sappikumbho ābhato, lūkhadivase sappinā bhuñjanatthāyā’’ti āha. Tato naṃ tissatthero ‘‘na vaṭṭati bhante’’ti āha. Thero punadivase pamukhe nikkhipāpesi. Tissatthero puna ekadivase āgato taṃ disvā tatheva pucchitvā ‘‘bhante sahaseyyappahonakaṭṭhāne ṭhapetuṃ na vaṭṭatī’’ti āha. Thero punadivase bahi nīharāpetvā nikkhipāpesi, taṃ corā hariṃsu. So puna ekadivasaṃ āgataṃ tissattheraṃ āha – ‘‘āvuso tayā ‘na vaṭṭatī’ti vutto so kumbho bahi nikkhitto corehi avahato’’ti. Tato naṃ tissatthero āha – ‘‘nanu bhante anupasampannassa dātabbo assa, anupasampannassa hi datvā tassa santakaṃ katvā paribhuñjituṃ vaṭṭatī’’ti.

296-9. Meṇḍakavatthu uttānameva. Api cettha anujānāmi bhikkhave pañca goraseti ime pañca gorase visuṃ paribhogena paribhuñjitumpi anujānāmīti attho. Pātheyyaṃ pariyesitunti ettha sace keci sayameva ñatvā denti, iccetaṃ kusalaṃ; no ce denti, ñātipavāritaṭṭhānato vā bhikkhācāravattena vā pariyesitabbaṃ. Tathā alabhantena aññātikaapavāritaṭṭhānato yācitvāpi gahetabbaṃ. Ekadivasena gamanīye magge ekabhattatthāya pariyesitabbaṃ. Dīghe addhāne yattakena kantāraṃ nittharati, tattakaṃ pariyesitabbaṃ.

Keṇiyajaṭilavatthukathā



以下是完整的简体中文翻译：
在这里如果没有这四种适当的地方，应该怎么做？应当给予未受戒者，并且在其拥有的情况下进行享用。这里的故事是：卡拉维卡提萨长老似乎曾经来到维那耶达哈拉的摩诃西瓦长老那里。他看见了岛上的金色水瓶，便问：“尊者，这是什么？”长老说：“朋友，这是来自村庄的金色水瓶，是为了在雨天享用金色水而准备的。”于是，提萨长老对他说：“不合适，尊者。”长老第二天便在前面放下了它。提萨长老再次在某一天来到那里，看见它后又问：“尊者，在没有床的地方放置是不合适的。”长老第二天将其取出并放下，但被盗贼偷走了。他再次来到提萨长老那里，告诉他说：“朋友，您说‘不合适’的那个水瓶在外面被盗贼偷走了。”于是，提萨长老对他说：“难道尊者，未受戒者的东西应该给予吗？因为给予未受戒者的东西并在其拥有的情况下进行享用是合适的。”
296-9. 关于梅达卡的故事是直接的。即使在这里，我也允许，僧侣们，这五头牛，应该允许以不同的方式进行享用。寻求食物的意思是，如果有人知道并自行给予，这就是善行；如果没有给予，则应根据亲属的限制或乞讨的方式进行寻求。同样，若未获得，应该从他人处请求并获取。每天在行走的路上应为一餐进行寻求。在长途旅行中，应根据需要进行寻求。
关于凯尼雅的故事。

300.Kājehi gāhāpetvāti pañcahi kājasatehi susaṅkhatassa badarapānassa kuṭasahassaṃ gāhāpetvā. Etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvāti ‘‘sādhu bhikkhave pānaṃ apivantā samaṇassa gotamassa sāvakā paccayabāhullikāti vādaṃ na uppādayittha, mayi ca gāravaṃ akattha, mama ca tumhesu gāravaṃ janayittha, iti vo ahaṃ iminā kāraṇena suṭṭhu pasanno’’tiādinā nayena dhammiṃ kathaṃ katvā anujānāmi bhikkhave aṭṭha pānānītiādimāha.

Tattha ambapānanti āmehi vā pakkehi vā ambehi katapānaṃ. Tattha āmehi karontena ambataruṇāni bhinditvā udake pakkhipitvā ātape ādiccapākena pacitvā parissāvetvā tadahupaṭiggahitehi madhusakkarakappūrādīhi yojetvā kātabbaṃ. Evaṃ kataṃ purebhattameva kappati. Anupasampannehi kataṃ labhitvā pana purebhattaṃ paṭiggahitaṃ purebhattaṃ sāmisaparibhogenāpi vaṭṭati, pacchābhattaṃ nirāmisaparibhogena yāva aruṇuggamanā vaṭṭatiyeva. Esa nayo sabbapānesu.

Tesu pana jambupānanti jambuphalehi katapānaṃ. Cocapānanti aṭṭhikehi kadaliphalehi katapānaṃ. Mocapānanti anaṭṭhikehi kadaliphalehi katapānaṃ. Madhukapānanti madhukānaṃ jātirasena katapānaṃ; taṃ pana udakasambhinnaṃ vaṭṭati, suddhaṃ na vaṭṭati. Muddikapānanti muddikā udake madditvā ambapānaṃ viya katapānaṃ. Sālūkapānanti rattuppalanīluppalādīnaṃ sālūke madditvā katapānaṃ. Phārusakapānanti phārusakaphalehi ambapānaṃ viya katapānaṃ. Imāni aṭṭha pānāni sītānipi ādiccapākānipi vaṭṭanti, aggipākāni na vaṭṭanti. Dhaññaphalarasanti sattannaṃ dhaññānaṃ phalarasaṃ. Ḍākarasanti pakkaḍākarasaṃ. Yāvakālikapattānañhi purebhattaṃyeva raso kappati. Yāvajīvikānaṃ paṭiggahetvā ṭhapitasappiādīhi saddhiṃ pakkānaṃ sattāhaṃ kappati. Sace pana suddhaudakena pacati, yāvajīvampi vaṭṭati. Khīrādīhi pana saddhiṃ pacituṃ na vaṭṭati. Aññehi pakkampi ḍākarasasaṅkhyameva gacchati. Kurundiyaṃ pana ‘‘yāvakālikapattānampi sītodakena madditvā kataraso vā ādiccapāko vā vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Ṭhapetvā madhukapuppharasanti ettha madhukapuppharaso aggipāko vā hotu ādiccapāko vā, pacchābhattaṃ na vaṭṭati. Purebhattampi yaṃ pānaṃ gahetvā majjaṃ karonti, so ādito paṭṭhāya na vaṭṭati. Madhukapupphaṃ pana allaṃ vā sukkhaṃ vā bhajjitaṃ vā tena kataphāṇitaṃ vā yato paṭṭhāya majjaṃ na karonti, taṃ sabbaṃ purebhattaṃ vaṭṭati. Ucchuraso nikasaṭo pacchābhattaṃ vaṭṭati . Iti pānāni anujānantena imepi cattāro rasā anuññātāti. Aggihuttamukhā yaññātiādīsu aggihutaṃ seṭṭhaṃ, aggihutaṃ mukhanti vuttaṃ hoti.

Rojamallādivatthukathā

301-2. Rojavatthu uttānatthameva. Tattha saṅkaraṃ akaṃsūti katikaṃ akaṃsu. Uḷāraṃ kho te idanti sundaraṃ kho te idaṃ. Nāhaṃ bhante ānanda bahukatoti nāhaṃ buddhādigatapasādabahumānena idhāgatoti dasseti. Sabbañca ḍākanti sappiādīhi pakkaṃ vā apakkaṃ vā yaṃkiñci ḍākaṃ. Piṭṭhakhādanīyanti piṭṭhamayaṃ khādanīyaṃ; rojo kira idaṃ ubhayampi satasahassaṃ vayaṃ katvā paṭiyādāpesi.



以下是完整的简体中文翻译：
300. 用车辆运输：用五百辆车运输精心准备的柏树饮料一千桶。在这个因缘、这个情况下，作了正法的讨论：说"善哉，僧侣们，饮料虽然不多，但沙门瞿昙的弟子们没有引起关于供养的争论，对我表示了尊敬，并在我与你们之间产生了尊敬，因此我对此非常欢喜"等方式作了正法的讨论，然后说"僧侣们，我允许八种饮料"等。
在这里，芒果饮料是用生或熟的芒果制作。用生芒果制作时，应将嫩芒果捣碎，放入水中，在阳光下用阳光烹煮，过滤，并与当天接受的蜂蜜、糖、樟脑等混合制作。这样制作的只在用餐前允许。若由未受戒者制作，在用餐前接受，可以用有形食物享用，用餐后仅可用无形食物享用，直到黎明。这一原则适用于所有饮料。
在这些饮料中，桃金娘饮料是用桃金娘果制作。可可饮料是用带核的香蕉制作。无核香蕉饮料是用无核香蕉制作。蜂蜜饮料是用蜂蜜的天然汁液制作；这可以与水混合，但纯蜂蜜不允许。葡萄饮料是将葡萄捣碎在水中，类似芒果饮料。睡莲饮料是用捣碎的红睡莲或蓝睡莲制作。鲜果饮料是用鲜果制作，类似芒果饮料。这八种饮料无论是冷的还是阳光烤制的都允许，但火烤的不允许。谷物果汁是七种谷物的果汁。汁液是成熟的汁液。仅在用餐前允许短期饮用的汁液。接受终身供养并存放的酥油等，可以存放七天。如果仅用清水烹煮，可以终身享用。但不允许与牛奶等一起烹煮。其他烹饪的汁液也算作汁液。在古注释中说："短期饮用的饮料，用冷水捣碎，无论是冷的还是阳光烤制的都允许。"除了蜂蜜花汁之外，无论是火烤还是阳光烤制，用餐后都不允许。从一开始就用于制作酒的饮料是不允许的。但是蜂蜜花，无论是鲜的、干的或烘烤的，或用其制作的糖浆，从不用于制作酒的时候开始，都在用餐前允许。甘蔗汁渣在用餐后允许。因此，允许饮料时，这四种汁液也被允许。在祭祀的开端等处，祭祀被称为最高，祭祀的开端被称为最高。
罗阇玛拉等人的故事。
301-2. 罗阇的故事直接明了。在那里，他们没有混合。这是多么美好。我不是，尊者阿难，做了很多。表示他不是因为对佛等的虔诚和尊敬而来到这里。所有的汁液，无论是用酥油等烹煮的成熟或未成熟的任何汁液。面包点心：由面粉制成的点心；据说罗阇为此准备了十万财产。

303.Mañjukāti madhuravacanā. Paṭibhāneyyakāti sake sippe paṭibhānasampannā. Dakkhāti chekā, analasā vā. Pariyodātasippāti niddosasippā. Nāḷiyāvāpakenāti nāḷiyā ca āvāpakena ca. Āvāpako nāma yattha laddhaṃ laddhaṃ āvapanti, pakkhipantīti vuttaṃ hoti. Na ca bhikkhave nahāpitapubbena khurabhaṇḍanti ettha gahetvā pariharitumeva na vaṭṭati, aññassa santakena kese chedetuṃ vaṭṭati. Sace vetanaṃ gahetvā chindati, na vaṭṭati. Yo anahāpitapubbo tassa pariharitumpi vaṭṭati, taṃ vā aññaṃ vā gahetvā kese chedetumpi vaṭṭati.

304.Bhāgaṃ datvāti dasamabhāgaṃ datvā; idaṃ kira jambudīpe porāṇakacārittaṃ, tasmā dasakoṭṭhāse katvā eko koṭṭhāso bhūmisāmikānaṃ dātabbo.

Catumahāpadesakathā



以下是完整的简体中文翻译：
303. 美妙的意思是甜美的言辞。技艺卓越的意思是自己技艺精湛。能干的意思是能切割的，或不懈怠的。精湛的技艺是指无瑕疵的技艺。用管子灌注的意思是用管子和灌注的方式。灌注的意思是将所获得的东西逐一灌注、放入。并且，僧侣们，不应在未洗过的情况下用刀具进行修剪，这里不允许保留，仅可用他人的东西剪发。如果拿到了报酬而进行剪发，这也是不允许的。若在未洗过的情况下，保留的也可以剪发，或者可以用其他东西剪发。
304. 分配的意思是分配十分之一；这在古老的僧团中是流行的，因此在十个部分中，有一个部分应给予土地的主人。


305.Yaṃ bhikkhave mayā idaṃ na kappatīti ime cattāro mahāpadese bhagavā bhikkhūnaṃ nayaggahaṇatthāya āha. Tattha dhammasaṅgāhakattherā suttaṃ gahetvā parimaddantā idaṃ addasaṃsu. Ṭhapetvā dhaññaphalarasanti sattadhaññarasāni pacchābhattaṃ na kappantīti paṭikkhittāni. Tālanāḷikerapanasalabujaalābukumbhaṇḍapussaphalatipusaphalaeḷālukāni , nava mahāphalāni sabbañca aparaṇṇaṃ, dhaññagatikameva. Taṃ kiñcāpi na paṭikkhittaṃ, atha kho akappiyaṃ anulometi, tasmā pacchābhattaṃ na kappati. Aṭṭha pānāni anuññātāni. Avasesāni vettatintiṇikamātuluṅgakapitthakosambakaramandādikhuddakaphalapānāni aṭṭhapānagatikāneva, tāni kiñcāpi na anuññātāni, atha kho kappiyaṃ anulomenti, tasmā kappanti. Ṭhapetvā hi sānulomaṃ dhaññaphalarasaṃ aññaṃ phalapānaṃ nāma akappiyaṃ natthi, sabbaṃ yāmakālikaṃyevāti kurundiyaṃ vuttaṃ.

Bhagavatā cha cīvarāni anuññātāni. Dhammasaṅgāhakattherehi tesaṃ anulomāni dukūlaṃ, pattuṇṇaṃ, cīnapaṭṭaṃ, somārapaṭṭaṃ, iddhimayikaṃ, devadattiyanti aparāni cha anuññātāni. Tattha ‘‘pattuṇṇa’’nti pattuṇṇadese pāṇakehi sañjātavatthaṃ. Dve paṭā desanāmeneva vuttā. Tāni tīṇi koseyyassānulomāni. Dukūlaṃ sāṇassa, itarāni dve kappāsikassa vā sabbesaṃ vā.

Bhagavatā ekādasa patte paṭikkhipitvā dve pattā anuññātā – lohapatto ceva mattikāpatto ca. Lohathālakaṃ, mattikāthālakaṃ, tambalohathālakanti tesaṃyeva anulomāni. Bhagavatā tayo tumbā anuññātā – lohatumbo, kaṭṭhatumbo, phalatumboti. Kuṇḍikā, kañcanako, udakatumboti tesaṃyeva anulomāni. Kurundiyaṃ pana ‘‘pānīyasaṅkhapānīyasarāvakāni etesaṃ anulomānī’’ti vuttaṃ. Paṭṭikā, sūkarantanti dve kāyabandhanāni anuññātāni, dussapaṭṭena rajjukena ca katakāyabandhanāni tesaṃ anulomāni. Setacchattaṃ, kilañjacchattaṃ, paṇṇacchattanti tīṇi chattāni anuññātāni. Ekapaṇṇacchattaṃ tesaṃyeva anulomanti iminā nayena pāḷiñca aṭṭhakathañca anupekkhitvā aññānipi kappiyākappiyānaṃ anulomāni veditabbāni.

Tadahupaṭiggahitaṃ kāle kappatītiādi sabbaṃ sambhinnarasaṃ sandhāya vuttaṃ. Sace hi challimpi anapanetvā sakaleneva nāḷikeraphalena saddhiṃ pānakaṃ paṭiggahitaṃ hoti , nāḷikeraṃ apanetvā taṃ vikālepi kappati. Upari sappipiṇḍaṃ ṭhapetvā sītalapāyāsaṃ denti, yaṃ pāyāsena asaṃsaṭṭhaṃ sappi, taṃ apanetvā sattāhaṃ paribhuñjituṃ vaṭṭati. Baddhamadhuphāṇitādīsupi eseva nayo. Takkolajātiphalādīhi alaṅkaritvā piṇḍapātaṃ denti, tāni uddharitvā dhovitvā yāvajīvaṃ paribhuñjitabbāni. Yāguyaṃ pakkhipitvā dinnasiṅgiverādīsupi telādīsu pakkhipitvā dinnalaṭṭhimadhukādīsupi eseva nayo. Evaṃ yaṃ yaṃ asambhinnarasaṃ hoti, taṃ taṃ ekato paṭiggahitampi yathā suddhaṃ hoti, tathā dhovitvā vā tacchetvā vā tassa tassa kālavasena paribhuñjituṃ vaṭṭati.


以下是完整的简体中文翻译：
305. 僧侣们，这是我不允许的，世尊为了让比丘们掌握方法而说了这四大准则。在这里，法藏编纂者长老们拿着经文并研究后发现了这一点。除了谷物果汁之外，七种谷物果汁在用餐后不被允许。棕榈树、椰子、面包树、葫芦、南瓜、花、豆荚、芋头等九种大果，以及所有的非谷物食品，都遵循谷物的规则。虽然没有被明确禁止，但它允许不合适的东西，因此在用餐后不被允许。八种饮料被允许。其余的如维耶特、丁香、金桔、柑橘、山梨等小果饮料，虽然没有被明确允许，但允许合适的东西，因此是被允许的。除了顺应的谷物果汁外，没有其他果汁是不合适的，一切都是短期的，在古注释中如此说。
世尊允许六种僧衣。法藏编纂者长老们还允许了其他六种：细麻布、棉布、中国丝绸、索马拉丝绸、神奇制品、提婆达多制品。其中"棉布"是指在棉布地区由虫子生成的布。两种布仅仅用地区名称描述。这三种是丝绸的顺应品。细麻布是麻布的，其他两种是棉布或全部的。
世尊禁止了十一种钵，但允许了两种钵——铜钵和陶钵。铜盘、陶盘、铜红盘是它们的顺应品。世尊允许三种水罐——铜水罐、木水罐、果实水罐。水罐、金水罐、水罐是它们的顺应品。在古注释中说："饮水容器和水碗是它们的顺应品。"允许两种身体束带——带子和绳子，用布条和绳子制作的身体束带是它们的顺应品。允许三种遮阳伞——白色遮阳伞、稻草遮阳伞、树叶遮阳伞。一片树叶遮阳伞是它们的顺应品。通过这种方式，不仅要参考巴利文和注释，还要了解其他合适和不合适的顺应品。
"当天接受的在适当时间是允许的"等，是针对所有混合的汁液而言。即使未分离，如果与整个椰子一起接受饮料，去除椰子后即使在不适当的时间也是允许的。在酥油块上方放置冷粥，酥油与粥不混合的，可以去除后七天食用。在蜂蜜糖浆等情况下也是如此。用酸奶、肉桂果等装饰施舍的食物，去除后清洗可以终身食用。在粥中或油中加入生姜等，在枝条蜂蜜等中也是如此。凡是未混合的，即使一起接受，只要按照其本身的情况清洗或切除，就可以根据其时间食用。


Sace pana sambhinnarasaṃ hoti saṃsaṭṭhaṃ, na vaṭṭati. Yāvakālikañhi attanā saddhiṃ sambhinnarasāni tīṇipi yāmakālikādīni attano sabhāvaṃ upaneti, yāmakālikaṃ dvepi sattāhakālikādīni attano sabhāvaṃ upaneti, sattāhakālikampi attanā saddhiṃ saṃsaṭṭhaṃ yāvajīvikaṃ attano sabhāvaññeva upaneti; tasmā tena tadahupaṭiggahitena saddhiṃ tadahupaṭiggahitaṃ vā purepaṭiggahitaṃ vā yāvajīvikaṃ sattāhaṃ kappati dvīhapaṭiggahitena chāhaṃ, tīhapaṭiggahitena pañcāhaṃ…pe… sattāhapaṭiggahitena tadaheva kappatīti veditabbaṃ. Tasmāyeva hi ‘‘sattāhakālikena bhikkhave yāvajīvikaṃ tadahupaṭiggahita’’nti avatvā ‘‘paṭiggahitaṃ sattāhaṃ kappatī’’ti vuttaṃ.

Kālayāmasattāhātikkamesu cettha vikālabhojanasannidhibhesajjasikkhāpadānaṃ vasena āpattiyo veditabbā. Imesu ca pana catūsu kālikesu yāvakālikaṃ yāmakālikanti idameva dvayaṃ antovutthakañceva sannidhikārakañca hoti, sattāhakālikañca yāvajīvikañca akappiyakuṭiyaṃ nikkhipitumpi vaṭṭati, sannidhimpi na janetīti. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Bhesajjakkhandhakavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Kathinakkhandhakaṃ

Kathinānujānanakathā



以下是完整的简体中文翻译：
如果确实是混合的汁液，且是混合的，那是不允许的。因为与自己相结合的混合汁液，三种是短期的，其他的也是与自己相结合的，短期的二者也是与自己相结合的，短期的也与自己相结合的混合汁液，因而在这种情况下，接受的混合汁液或先前接受的混合汁液在短期内是允许的；因此，二者的接受是七天，三者的接受是五天……等等，七者的接受在当天也是允许的。正因为如此，才说“比丘们，短期的混合汁液是允许的”而不说“接受的混合汁液是允许的”。
在时间的限制内，若超过了七天，应根据药物的规定来处理。在这四个时间段中，短期的和短期的，这两者是相互关联的，短期的和长期的也可以放置在不允许的地方，甚至不产生影响。其余的在所有地方都是直接说明的。
药物章节的解释完成。
7. 硬物章节
关于硬物的允许的讨论。

306. Kathinakkhandhake – pāveyyakāti pāveyyaraṭṭhavāsino. Pāveyyaṃ nāma kosalesu pacchimadisābhāge raṭṭhaṃ; tattha vāsinoti vuttaṃ hoti. Kosalarañño ekapitukabhātūnaṃ bhaddavaggiyattherānaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Tesu sabbajeṭṭhako anāgāmī, sabbapacchimako sotāpanno, ekopi arahā vā puthujjano vā natthi. Āraññikāti dhutaṅgasamādānavasena āraññikā; na araññavāsamattena. Piṇḍapātikādibhāvepi tesaṃ eseva nayo. Sīsavasena cetaṃ vuttaṃ. Ime pana terasāpi dhutaṅgāni samādāyeva vattanti. Udakasaṅgaheti udakena saṅgahite ghaṭite saṃsaṭṭhe; thale ca ninne ca ekodakībhūteti attho.

Udakacikkhalleti akkantaakkantaṭṭhāne udakacikkhallo uṭṭhahitvā yāva ānisadā paharati, īdise cikkhalleti attho. Okapuṇṇehīti udakapuṇṇehi. Tesaṃ kira cīvarāni ghanāni, tesu patitaṃ udakaṃ na paggharati ghanattā puṭabaddhaṃ viya tiṭṭhati. Tena vuttaṃ – ‘‘okapuṇṇehi cīvarehī’’ti. ‘‘Oghapuṇṇehī’’tipi pāṭho.

Avivadamānā vassaṃ vasimhāti ettha āgantukaṭṭhāne senāsanaphāsutāya abhāvena ca bhagavato dassanālābhena ukkaṇṭhitatāya ca te bhikkhū phāsuṃ na vasiṃsu, tasmā ‘‘avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vasimhā’’ti nāvocuṃ. Dhammiṃ kathaṃ katvāti bhagavā tesaṃ bhikkhūnaṃ anamataggiyakathaṃ kathesi. Te sabbepi kathāpariyosāne arahattaṃ pāpuṇitvā nisinnaṭṭhānatoyeva ākāse uppatitvā agamaṃsu, taṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘dhammiṃ kathaṃ katvā’’ti. Tato bhagavā ‘‘sace kathinatthāro paññatto abhavissa, ete bhikkhū ekaṃ cīvaraṃ ṭhapetvā santaruttarena āgacchantā na evaṃ kilantā assu, kathinatthāro ca nāmesa sabbabuddhehi anuññāto’’ti cintetvā kathinatthāraṃ anujānitukāmo bhikkhū āmantesi, āmantetvā ca pana ‘‘anujānāmi bhikkhave’’tiādimāha.

Tattha atthatakathinānaṃ voti nipātamattaṃ vokāro; atthatakathinānanti attho. Evañhi sati parato ‘‘so nesaṃ bhavissatī’’ti yujjati. Atha vā voti sāmivacanamevetaṃ. So nesanti ettha pana so cīvaruppādo ye atthatakathinā, tesaṃ bhavissatīti attho.

Tattha anāmantacāroti yāva kathinaṃ na uddhariyati, tāva anāmantetvā caraṇaṃ kappissati , cārittasikkhāpadena anāpatti bhavissatīti attho. Asamādānacāroti ticīvaraṃ asamādāya caraṇaṃ; cīvaravippavāso kappissatīti attho. Gaṇabhojananti gaṇabhojanampi kappissati. Yāvadatthacīvaranti yāvattakena cīvarena attho, tāvattakaṃ anadhiṭṭhitaṃ avikappitaṃ kappissatīti attho. Yo ca tattha cīvaruppādoti tattha kathinatthatasīmāyaṃ matakacīvaraṃ vā hotu saṅghaṃ uddissa dinnaṃ vā saṅghikena tatruppādena ābhataṃ vā, yena kenaci ākārena yaṃ saṅghikacīvaraṃ uppajjati, taṃ tesaṃ bhavissatīti attho.


硬物章节——“来自帕韦耶”的意思是指居住在帕韦耶地区的人。帕韦耶是指在科萨拉（现代地名：卡西）的西南部的地区；在这里被称为居住者。科萨拉国王的一个兄弟与善族长老们的关系是这个名称的由来。在他们之中，所有的长者都是无漏的，所有的后辈都是见道的，没有一个是阿罗汉或普通人。阿拉尼卡是指依靠修行的阿拉尼卡；而不是仅仅在荒野中居住。对于乞食者等，情况也是如此。这是以头发的方式说的。这十三种修行法都是在修行中进行的。关于水的集合，是指用水集合、盛装、混合；在地面和水面上都是同样的意思。
水的清洗是指在特定的地方，水的清洗者起身后，直到安坐时，进行清洗，这样的意思。关于水满的意思是指水满的情况。他们的僧衣是厚重的，掉落的水不会弄湿，因为它的厚度像是被包裹着一样。因此说：“用水满的僧衣。”也有“用洪水满的”这样的说法。
“在没有争论的情况下住在雨季”是指在外来的情况下，由于没有舒适的住所和看到世尊的缘故，这些比丘无法舒适地住下，因此不会说“在没有争论的情况下住在舒适的雨季”。世尊为他们讲述了无量的法义。所有的法义最终都达到阿罗汉的境界，坐在指定的位置上飞升而去，正是因此说：“讲述了法义。”然后世尊思考：“如果有适合的硬物被规定，那么这些比丘在拿着一件僧衣而来时不会疲惫，适合的硬物也是所有佛陀所允许的。”于是，世尊想要允许适合的硬物，便召集比丘，召集后说：“我允许你们。”
在这里“适合的硬物”是指一种名词；“适合的硬物”是指意义。若如此，便合理地说：“他将成为他们的。”或者，这也是一种亲切的说法。这里所说的“他”是指那些适合的僧衣，意思是他们将成为这样的。
在这里“不被召集的行为”是指在未提起硬物之前，不被召集的行为是允许的，符合修行的规范。若不持有三件僧衣，则不允许去做；若与僧衣分开，则不被允许。集体饮食也是允许的。至于在什么程度上，若以至于那样的僧衣，便在不被规定、不被限制的情况下是允许的。无论在此处的僧衣是以何种方式出现，都是为了他们而存在。


Evañca pana bhikkhave kathinaṃ attharitabbanti ettha kathinatthāraṃ ke labhanti, ke na labhantīti? Gaṇanavasena tāva pacchimakoṭiyā pañca janā labhanti, uddhaṃ satasahassampi, pañcannaṃ heṭṭhā na labhanti. Vutthavassavasena purimikāya vassaṃ upagantvā paṭhamapavāraṇāya pavāritā labhanti, chinnavassā vā pacchimikāya upagatā vā na labhanti, aññasmiṃ vihāre vutthavassāpi na labhantīti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Purimikāya upagatānaṃ pana sabbe gaṇapūrakā honti, ānisaṃsaṃ na labhanti, ānisaṃso itaresaṃyeva hoti. Sace purimikāya upagatā cattāro vā honti tayo vā dve vā eko vā, itare gaṇapūrake katvā kathinaṃ attharitabbaṃ. Atha cattāro bhikkhū upagatā, eko paripuṇṇavasso sāmaṇero, so ce pacchimikāya upasampajjati, gaṇapūrako ceva hoti, ānisaṃsañca labhati. Tayo bhikkhū dve sāmaṇerā, dve bhikkhū tayo sāmaṇerā, eko bhikkhu cattāro sāmaṇerāti etthāpi eseva nayo. Sace purimikāya upagatā kathinatthārakusalā na honti, atthārakusalā khandhakabhāṇakatherā pariyesitvā ānetabbā. Kammavācaṃ sāvetvā kathinaṃ attharāpetvā dānañca bhuñjitvā gamissanti. Ānisaṃso pana itaresaṃyeva hoti.

Kathinaṃ kena dinnaṃ vaṭṭati? Yena kenaci devena vā manussena vā pañcannaṃ vā sahadhammikānaṃ aññatarena dinnaṃ vaṭṭati. Kathinadāyakassa vattaṃ atthi, sace so taṃ ajānanto pucchati – ‘‘bhante kathaṃ kathinaṃ dātabba’’nti tassa evaṃ ācikkhitabbaṃ – ‘‘tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññatarappahonakaṃ sūriyuggamanasamaye vatthaṃ ‘kathinacīvaraṃ demā’ti dātuṃ vaṭṭati , tassa parikammatthaṃ ettakā nāma sūciyo, ettakaṃ suttaṃ, ettakaṃ rajanaṃ, parikammaṃ karontānaṃ ettakānaṃ bhikkhūnaṃ yāgubhattañca dātuṃ vaṭṭatī’’ti.

Kathinatthārakenāpi dhammena samena uppannaṃ kathinaṃ attharantena vattaṃ jānitabbaṃ. Tantavāyagehato hi ābhatasantāneneva khalimakkhitasāṭako na vaṭṭati, malīnasāṭakopi na vaṭṭati, tasmā kathinatthārasāṭakaṃ labhitvā suṭṭhu dhovitvā sūciādīni cīvarakammūpakaraṇāni sajjetvā bahūhi bhikkhūhi saddhiṃ tadaheva sibbitvā niṭṭhitasūcikammaṃ rajitvā kappabinduṃ datvā kathinaṃ attharitabbaṃ. Sace tasmiṃ anatthateyeva aññaṃ kathinasāṭakaṃ āharati, aññāni ca bahūni kathinānisaṃsavatthāni deti, yo ānisaṃsaṃ bahuṃ deti, tassa santakeneva attharitabbaṃ. Itaro yathā tathā ovaditvā saññāpetabbo.


以下是完整的简体中文翻译：
比丘们，硬物如此被铺设，那么谁能获得硬物，谁不能获得呢？首先，按照数量来说，最后一组的五个人可以获得，超过十万人也可以，但少于五人则不可以。按照雨季居住的情况，在先前的雨季到达并在第一次布施仪式上被布施的可以获得，断绝雨季或到达后期的则不可以，在其他寺院度过雨季的也不可以，这在大注释中已经说明。到达先前雨季的人都是补充人数，但不获得利益，利益只归属于其他人。如果到达先前雨季的是四人、三人、二人或一人，其他人补充人数后可以铺设硬物。如果四位比丘到达，其中一位是完整雨季的沙弥，如果他在后期受具足戒，他既是补充人数者，也获得利益。三位比丘、两位沙弥，两位比丘、三位沙弥，一位比丘、四位沙弥，情况也是如此。如果到达先前雨季的人不擅长铺设硬物，可以寻找擅长的章节诵读长老来帮助。宣读仪式后，铺设硬物并享用布施，然后离去。利益只归属于其他人。
硬物由谁布施是允许的？由任何天神、人类或五个同法者中的任何一个布施都是允许的。硬物布施者有责任，如果他不知道而询问："尊者，如何布施硬物？"应该这样回答："在日出时分，可以布施三种僧衣中的一种，说'我们布施硬物僧衣'。为准备工作需要这么多针、这么多线、这么多染料，为准备工作的比丘可以获得粥和食物。"
铺设硬物者也应该按照正法和平等来了解。从织布工房带来的布匹不能有油污或污渍，因此获得硬物僧衣后，应该仔细清洗，准备好针等僧衣制作工具，当天与许多比丘一起缝制，完成针线工作后染色，给予适当的点缀，然后铺设硬物。如果在未铺设时带来另一块硬物僧衣，并提供许多硬物利益，谁提供最多利益，就应该用他自己的东西铺设。其他人应该以各种方式劝导和说服。


Kathinaṃ pana kena attharitabbaṃ? Yassa saṅgho kathinacīvaraṃ deti. Saṅghena pana kassa dātabbaṃ? Yo jiṇṇacīvaro hoti. Sace bahū jiṇṇacīvarā honti, vuḍḍhassa dātabbaṃ. Vuḍḍhesupi yo mahāpariso tadaheva cīvaraṃ katvā attharituṃ sakkoti, tassa dātabbaṃ. Sace vuḍḍho na sakkoti navakataro sakkoti, tassa dātabbaṃ. Apica saṅghena mahātherassa saṅgahaṃ kātuṃ vaṭṭati, tasmā ‘‘tumhe bhante gaṇhatha, mayaṃ katvā dassāmā’’ti vattabbaṃ. Tīsu cīvaresu yaṃ jiṇṇaṃ hoti, tadatthāya dātabbaṃ. Pakatiyā dupaṭṭacīvarassa dupaṭṭatthāyeva dātabbaṃ. Sacepissa ekapaṭṭacīvaraṃ ghanaṃ hoti, kathinasāṭako ca pelavo, sāruppatthāya dupaṭṭappahonakameva dātabbaṃ, ‘‘ahaṃ alabhanto ekapaṭṭaṃ pārupāmī’’ti vadantassāpi dupaṭṭaṃ dātuṃ vaṭṭati. Yo pana lobhapakatiko hoti, tassa na dātabbaṃ. Tenāpi ‘‘kathinaṃ attharitvā pacchā sibbitvā dve cīvarāni karissāmī’’ti na gahetabbaṃ. Yassa pana dīyati, tassa yena vidhinā dātabbaṃ, taṃ dassetuṃ ‘‘evañca pana bhikkhave kathinaṃ attharitabba’’nti ārabhitvā suṇātu me bhantetiādikā dānakammavācā tāva vuttā.

Evaṃ dinne pana kathine sace taṃ kathinadussaṃ niṭṭhitaparikammameva hoti , iccetaṃ kusalaṃ. No ce niṭṭhitaparikammaṃ hoti, ‘‘ahaṃ thero’’ti vā ‘‘bahussuto’’ti vā ekenāpi akātuṃ na labbhati, sabbeheva sannipatitvā dhovanasibbanarajanāni niṭṭhāpetabbāni. Idañhi kathinavattaṃ nāma buddhappasatthaṃ. Atīte padumuttaropi bhagavā kathinavattaṃ akāsi. Tassa kira aggasāvako sujātatthero nāma kathinaṃ gaṇhi, taṃ satthā aṭṭhasaṭṭhiyā bhikkhusatasahassehi saddhiṃ nisīditvā akāsi.

Katapariyositaṃ pana kathinaṃ gahetvā atthārakena bhikkhunā ‘‘sace saṅghāṭiyā kathinaṃ attharitukāmo hoti, porāṇikā saṅghāṭi paccuddharitabbā, navā saṅghāṭi adhiṭṭhātabbā. ‘Imāya saṅghāṭiyā kathinaṃ attharāmī’ti vācā bhinditabbā’’tiādinā parivāre vuttavidhānena kathinaṃ attharitabbaṃ. Attharitvā ca pana ‘‘tena kathinatthārakena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo – ‘atthataṃ bhante saṅghassa kathinaṃ, dhammiko kathinatthāro, anumodathā’ti tehi anumodakehi bhikkhūhi ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo – ‘atthataṃ āvuso saṅghassa kathinaṃ, dhammiko kathinatthāro, anumodāmā’’ti evamādinā parivāre vuttavidhāneneva anumodāpetabbaṃ, itarehi ca anumoditabbaṃ. Evaṃ sabbesaṃ atthataṃ hoti kathinaṃ. Vuttañhetaṃ parivāre ‘‘dvinnaṃ puggalānaṃ atthataṃ hoti kathinaṃ – atthārakassa ca anumodakassa cā’’ti (pari. 403). Punapi vuttaṃ – ‘‘na saṅgho kathinaṃ attharati, na gaṇo kathinaṃ attharati, puggalo kathinaṃ attharati, saṅghassa anumodanā gaṇassa anumodanā puggalassa atthārā saṅghassa atthataṃ hoti kathinaṃ, gaṇassa atthataṃ hoti kathinaṃ, puggalassa atthataṃ hoti kathinaṃ’’ti (pari. 414).


硬物由谁铺设？由僧团给予硬物僧衣。僧团又该给谁？给那些穿着旧僧衣的人。如果有许多旧僧衣，则应给予年长者。年长者中，若有大长老能够当天铺设僧衣，则应给予他。如果年长者无法做到，则应给予新近的僧人。此外，僧团也有责任为大长老提供支持，因此应说：“你们可以接受，我们会安排好。”在三种僧衣中，任何旧的都应给予。通常情况下，破旧的僧衣应给予破旧的地方。如果他只有一件厚重的僧衣，且硬物僧衣也是厚重的，则应给予适合的破旧僧衣。即使他声称“我没有得到一件，我会穿上这件”，也应给予破旧的僧衣。若他是贪婪之人，则不应给予。因此，“在铺设硬物后，再缝制两件僧衣”的说法也不应接受。若有人给予，则应按照规定给予，正因如此，“比丘们，听我说，硬物应如此铺设”这样的布施言辞应当被提及。
如果在给予硬物后，若该硬物难以接受，且仅是完成了准备工作，那么这就是善行。如果没有完成准备工作，“我作为长老”或“作为博学者”都无法单独完成，所有人应聚集一起清洗、缝制、染色。因为这被称为硬物的行为，过去的帕杜穆塔佛也曾进行过硬物的铺设。传说中，他的首要弟子苏贾塔长老曾接受硬物，佛陀与八十六千的比丘们一起坐下进行。
在完成的硬物被接受后，若想通过僧袍铺设硬物，旧的僧袍应被取出，新的僧袍应被安置。“我将用这件僧袍铺设硬物”的话应被断言。铺设后，应对那位铺设硬物的比丘说：“尊者，硬物是为僧团的，法义的铺设者，愿你们欣然接受。”并且与那些同意的比丘一起，进行一次合掌礼，并说：“这确实是为僧团的，法义的铺设者，愿我们一起欣然接受。”这样通过相互的认可，所有人都应对此表示认可。如此，所有人都能获得硬物的利益。正如在文中所述：“两个人的利益是为硬物的——为铺设者和认可者。”再次提到：“僧团不铺设硬物，群体不铺设硬物，个人不铺设硬物，只有僧团的认可、群体的认可、个人的铺设，才是为僧团的利益，群体的利益，个人的利益。”


Evaṃ atthate pana kathine sace kathinacīvarena saddhiṃ ābhataṃ ānisaṃsaṃ dāyakā ‘‘yena amhākaṃ kathinaṃ gahitaṃ, tasseva demā’’ti denti , bhikkhusaṅgho anissaro. Atha avicāretvāva datvā gacchanti, bhikkhusaṅgho issaro. Tasmā sace kathinatthārakassa sesacīvarānipi dubbalāni honti, saṅghena apaloketvā tesampi atthāya vatthāni dātabbāni. Kammavācā pana ekāyeva vaṭṭati. Avasese kathinānisaṃse balavavatthāni vassāvāsikaṭṭhitikāya dātabbāni, ṭhitikāya abhāve therāsanato paṭṭhāya dātabbāni, garubhaṇḍaṃ na bhājetabbaṃ. Sace pana ekasīmāya bahū vihārā honti, sabbe bhikkhū sannipātetvā ekattha kathinaṃ attharitabbaṃ, visuṃ visuṃ attharituṃ na vaṭṭati.



在硬物被铺设后，如果与硬物僧衣一起带来的利益被布施者说："我们将把它给予那个为我们获得硬物的人"，比丘僧团则无权决定。如果他们不加考虑就给予并离开，比丘僧团则有权决定。因此，如果硬物铺设者的其他僧衣也很破旧，僧团应经过商议后为他们提供衣物。仪式语言则只有一种是允许的。剩余的硬物利益应该给予在雨季居住地位的强壮衣物，如果没有居住地位，则从长老座位开始给予，不应分割贵重物品。如果在一个界限内有多个寺院，所有比丘应集会在一处铺设硬物，不允许各自分开铺设。


308. Idāni yathā ca kathinaṃ atthataṃ hoti, yathā ca anatthataṃ, taṃ vidhiṃ vitthārato dassetuṃ evañca pana bhikkhave atthataṃ hoti kathinaṃ evaṃ anatthatanti vatvā akaraṇīyañceva mahābhūmikañca anatthatalakkhaṇaṃ tāva dassento na ullikhitamattenātiādike catuvīsati ākāre dassesi. Tato paraṃ atthatalakkhaṇaṃ dassento ahatena atthatantiādike sattarasa ākāre dassesi. Parivārepi hi ‘‘catuvīsatiyā ākārehi anatthataṃ hoti kathinaṃ, sattarasahi ākārehi atthataṃ hoti kathina’’nti idameva lakkhaṇaṃ vuttaṃ.

Tattha ullikhitamattenāti dīghato ca puthulato ca pamāṇaggahaṇamattena. Pamāṇañhi gaṇhanto tassa tassa padesassa sañjānanatthaṃ nakhādīhi vā paricchedaṃ dassento ullikhati, nalāṭādīsu vā ghaṃsati, tasmā taṃ pamāṇaggahaṇaṃ ‘‘ullikhitamatta’’nti vuccati. Dhovanamattenāti kathinadussadhovanamattena. Cīvaravicāraṇamattenāti ‘‘pañcakaṃ vā sattakaṃ vā navakaṃ vā ekādasakaṃ vā hotū’’ti evaṃ vicāritamattena. Chedanamattenāti yathāvicāritassa vatthassa chedanamattena. Bandhanamattenāti moghasuttakāropanamattena. Ovaṭṭiyakaraṇamattenāti moghasuttakānusārena dīghasibbitamattena. Kaṇḍusakaraṇamattenāti muddhiyapattabandhanamattena. Daḷhīkammakaraṇamattenāti dve cimilikāyo ekato katvā sibbitamattena. Atha vā paṭhamacimilikā ghaṭetvā ṭhapitā hoti, kathinasāṭakaṃ tassā kucchicimilikaṃ katvā sibbitamattenātipi attho. Mahāpaccariyaṃ ‘‘pakaticīvarassa upassayadānenā’’ti vuttaṃ. Kurundiyaṃ pana ‘‘pakatipattabaddhacīvaraṃ dupaṭṭaṃ kātuṃ kucchicimilikaṃ alliyāpanamattenā’’ti vuttaṃ. Anuvātakaraṇamattenāti piṭṭhianuvātāropanamattena. Paribhaṇḍakaraṇamattenāti kucchianauvātāropanamattena. Ovaddheyyakaraṇamattenāti āgantukapattāropanamattena . Kathinacīvarato vā pattaṃ gahetvā aññasmiṃ akathinacīvare pattāropanamattena.

Kambalamaddanamattenāti ekavāraṃyeva rajane pakkhittena dantavaṇṇena paṇḍupalāsavaṇṇena vā. Sace pana sakiṃ vā dvikkhattuṃ vā rattampi sāruppaṃ hoti, vaṭṭati. Nimittakatenāti ‘‘iminā dussena kathinaṃ attharissāmī’’ti evaṃ nimittakatena. Ettakameva hi parivāre vuttaṃ. Aṭṭhakathāsu pana ‘‘ayaṃ sāṭako sundaro, sakkā iminā kathinaṃ attharitu’nti evaṃ nimittakammaṃ katvā laddhenā’’ti vuttaṃ. Parikathākatenāti ‘‘kathinaṃ nāma dātuṃ vaṭṭati, kathinadāyako bahuṃ puññaṃ pasavatī’’ti evaṃ parikathāya uppāditena. Kathinaṃ nāma atiukkaṭṭhaṃ vaṭṭati, mātarampi viññāpetuṃ na vaṭṭati, ākāsato otiṇṇasadisameva vaṭṭatīti. Kukkukatenāti tāvakālikena. Sannidhikatenāti ettha duvidho sannidhi karaṇasannidhi ca nicayasannidhi ca. Tattha tadaheva akatvā ṭhapetvā karaṇaṃ karaṇasannidhi. Saṅgho ajja kathinadussaṃ labhitvā punadivase deti, ayaṃ nicayasannidhi.


现在为了展示硬物如何被铺设，如何未被铺设，他说："比丘们，硬物如此被铺设，如此未被铺设"，首先展示了不应做的和大地的未铺设特征，列举了二十四种情况。此后，展示了铺设的特征，列举了十七种情况。在《附录》中也说："硬物以二十四种方式未被铺设，以十七种方式被铺设。"
在这里，"仅仅标记"是指从长度和宽度上测量尺寸。测量尺寸时，为了识别各个部分，他用指甲等标记界限，或在额头等处摩擦，因此这种测量尺寸被称为"仅仅标记"。"仅仅清洗"是指仅清洗硬物僧衣。"仅仅审查僧衣"是指考虑"是五人、七人、九人还是十一人"。"仅仅裁剪"是指按照审查的布料进行裁剪。"仅仅捆扎"是指仅仅放置无用的线。"仅仅卷边"是指按照无用线的方向进行长缝。"仅仅打结"是指在头部缝制布料。"仅仅加固"是指将两个布片一起缝制。或者，第一个布片已经准备好，将硬物僧衣制作成该布片的内部，这也是意思。在大注释中说"通常僧衣的附加给予"。在《库隆迪》中说"将通常缝制的僧衣制作成双层，仅仅粘附"。"仅仅制作顺风"是指在背部添加顺风。"仅仅制作周边"是指在腹部添加顺风。"仅仅添加"是指添加临时布片。或从硬物僧衣取布片，在非硬物僧衣上添加布片。
"仅仅揉搓羊毛毯"是指仅在染料中放置一次，呈现牙白色或苍白色。如果一次或两次染色适当，则允许。"仅仅作为记号"是指"我将用这块布料铺设硬物"。在附录中仅提到这一点。在注释中说"这块布料漂亮，可以用它铺设硬物"，这就是作为记号。"仅仅通过讨论"是指通过讨论"允许布施硬物，硬物布施者会产生大福德"而产生。硬物确实是最高级的，甚至不允许通知母亲，就像从空中降下一样。"仅仅是临时的"。在这里，存储有两种：制作存储和积累存储。其中，当天未制作而保存的是制作存储。僧团今天获得硬物僧衣，第二天给予，这是积累存储。


Nissaggiyenāti rattinissaggiyena. Parivārepi vuttaṃ – ‘‘nissaggiyaṃ nāma kariyamāne aruṇaṃ uṭṭhahatī’’ti. Akappakatenāti anādinnakappabindunā. Aññatra saṅghāṭiyātiādīsu ṭhapetvā saṅghāṭiuttarāsaṅgaantaravāsake aññena paccattharaṇādinā atthataṃ anatthataṃ hotīti. Aññatra pañcakena vā atirekapañcakena vāti pañca vā atirekāni vā khaṇḍāni katvā mahāmaṇḍalaaḍḍhamaṇḍalāni dassetvā kateneva vaṭṭati. Evañhi samaṇḍalikataṃ hoti, taṃ ṭhapetvā aññena acchinnakena vā dvatticatukhaṇḍena vā na vaṭṭati. Aññatra puggalassa atthārāti puggalassa atthāraṃ ṭhapetvā na aññena saṅghassa vā gaṇassa vā atthārena atthataṃ hoti. Nissīmaṭṭho anumodatīti bahiupacārasīmāya ṭhito anumodati.

309.Ahatenāti aparibhuttena. Ahatakappenāti ahatasadisena ekavāraṃ vā dvikkhattuṃ vā dhotena. Pilotikāyāti hatavatthakasāṭakena . Paṃsukūlenāti tevīsatiyā khettesu uppannapaṃsukūlena. Paṃsukūlikabhikkhunā coḷakabhikkhaṃ āhiṇḍitvā laddhacoḷakehi katacīvarenātipi kurundimahāpaccarīsu vuttaṃ. Pāpaṇikenāti āpaṇadvāre patitapilotikaṃ gahetvā kathinatthāya deti, tenāpi vaṭṭatīti attho. Sesaṃ vuttavipallāseneva veditabbaṃ. Imasmiṃ pana ṭhāne ‘‘saha kathinassa atthārā kati dhammā jāyantī’’tiādi bahuaṭṭhakathāsu vuttaṃ, taṃ sabbaṃ parivāre pāḷiārūḷhameva, tasmā tattha āgatanayeneva veditabbaṃ. Na hi tena idha avuccamānena kathinatthārakassa kiñci parihāyati.

310. Evaṃ kathinatthāraṃ dassetvā idāni ubbhāraṃ dassetuṃ kathañca bhikkhave ubbhataṃ hoti kathinantiādimāha. Tattha mātikāti mātaro; janettiyoti attho. Kathinubbhārañhi etā aṭṭha janettiyo. Tāsu pakkamanaṃ anto assāti pakkamanantikā. Evaṃ sesāpi veditabbā.

Ādāyasattakakathā



以"舍弃"是指夜间舍弃。在《附录》中说："当舍弃被执行时，黎明升起。"以"非适当"是指未获得的许可点滴。除了僧袍、上衣、内衣外，通过其他铺设方式，会导致未被铺设。除了五人或超过五人外，制作五个或更多的碎片，展示大圆或半圆，用已制作的是允许的。这样是有圆形的，除此之外，用其他未被切断的或二至四个碎片是不允许的。除了个人的铺设外，不能由僧团或群体的其他铺设者铺设。"在界限之外认可"是指站在外部礼仪界限内认可。
309. "未使用"是指未被使用的。"未使用的许可"是指类似未使用的，一次或两次清洗的。"破布"是指破损的布料。"垃圾衣"是指在二十三个田地中产生的垃圾衣。在《库隆迪》和大注释中说："游荡乞讨并获得破布的比丘，用获得的破布制作僧衣"。"市场商人"是指在市场门口拾取破布，为硬物给予，这也是允许的。其余部分应通过已说明的相反情况理解。在这个地方，"与硬物铺设者一起，有多少法则产生"等在许多注释中已说，这一切都已在《附录》的巴利文中出现，因此应按照那里的方式理解。因为在这里未提及的内容，不会损害硬物铺设者。
310. 这样展示了硬物铺设后，现在展示举起，说："比丘们，硬物如何被举起"等。在这里，"母亲"是指母亲；"生育者"是其意义。硬物举起有八个生育者。其中，"离去结束"是指离去在内。其他也应以此类推。
提举七部分的讨论

311.Na paccessanti na puna āgamissaṃ. Etasmiṃ pana pakkamanantike kathinuddhāre paṭhamaṃ cīvarapalibodho chijjati, pacchā āvāsapalibodho. Evaṃ pakkamato hi cīvarapalibodho antosīmāyameva chijjati, āvāsapalibodho sīmātikkame. Vuttampi cetaṃ parivāre –

‘‘Pakkamanantiko kathinuddhāro, vutto ādiccabandhunā;

Etañca tāhaṃ vissajjissaṃ, cīvarapalibodho paṭhamaṃ chijjati;

Pacchā āvāsapalibodho chijjatī’’ti. (pari. 415);

Cīvaraṃ ādāyāti akatacīvaraṃ ādāya. Bahisīmagatassāti aññaṃ sāmantavihāraṃ gatassa. Evaṃ hotīti tasmiṃ vihāre senāsanaphāsukaṃ vā sahāyasampattiṃ vā disvā evaṃ hoti . Etasmiṃ pana niṭṭhānantike kathinuddhāre āvāsapalibodho paṭhamaṃ chijjati, so hi ‘‘na paccessa’’nti citte uppannamatteyeva chijjati. Vuttampi cetaṃ –

‘‘Niṭṭhānantiko kathinuddhāro, vutto ādiccabandhunā;

Etañca tāhaṃ vissajjissaṃ, āvāsapalibodho paṭhamaṃ chijjati;

Cīvare niṭṭhite cīvarapalibodho chijjatī’’ti.

Etena nayena sesamātikāvibhajanepi attho veditabbo. Ayaṃ pana viseso – ‘‘sanniṭṭhānantike dvepi palibodhā nevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessanti citte uppannamatteyeva ekato chijjantīti. Vuttañhetaṃ –

‘‘Sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro, vutto ādiccabandhunā;

Etañca tāhaṃ vissajjissaṃ, dve palibodhā apubbaṃ acarimaṃ chijjantī’’ti.

Evaṃ sabbakathinuddhāresu palibodhupacchedo veditabbo. So pana yasmā iminā ca vuttanayena parivāre ca āgatabhāvena sakkā jānituṃ, tasmā vitthārato na vutto. Ayaṃ panettha saṅkhepo – nāsanantike āvāsapalibodho paṭhamaṃ chijjati, cīvare naṭṭhe cīvarapalibodho chijjati. Yasmā cīvare naṭṭhe cīvarapalibodho chijjati, tasmā ‘‘nāsanantiko’’ti vuttaṃ.

Savanantike cīvarapalibodho paṭhamaṃ chijjati, tasmā tassa saha savanena āvāsapalibodho chijjati.

Āsāvacchedike āvāsapalibodho paṭhamaṃ chijjati. Cīvarāsāya upacchinnāya cīvarapalibodho chijjati. Ayaṃ pana yasmā ‘‘anāsāya labhati; āsāya na labhati; tassa evaṃ hoti ‘idhevimaṃ cīvaraṃ kāressaṃ, na paccessa’’’ntiādinā nayena itarehi uddhārehi saddhiṃ vomissakadesano anekappabhedo hoti, tasmā parato visuṃ vitthāretvā vutto, idha na vutto. Idha pana savanantikassa anantaraṃ sīmātikkantiko vutto. Tattha cīvarapalibodho paṭhamaṃ chijjati, tassa bahisīme āvāsapalibodho chijjati. Sahubbhāre dve palibodhā apubbaṃ acarimaṃ chijjantīti.

316-

"不再回来的"是指不再回来。在这个情况下，离去时，硬物的举起首先是衣物的束缚被切断，其次是住所的束缚被切断。因为在离去时，衣物的束缚只在内部界限被切断，而住所的束缚则超越了界限。也确实如此在附录中说过——
“离去时硬物的举起，由日月之亲所说；
我将把这个放下，衣物的束缚首先被切断；
随后住所的束缚被切断。”
"带着衣物"是指带着未被使用的衣物。 "外出"是指去往其他的僧院。 "如此"是指在该僧院看到卧具或其他财物时，便如此处理。在这个情况下，接近结束时，硬物的举起，住所的束缚首先被切断，因为它只在"不再回来的"的想法中被切断。也确实如此说过——
"接近结束时硬物的举起，由日月之亲所说；
我将把这个放下，住所的束缚首先被切断；
在衣物完成后，衣物的束缚被切断。"
通过这种方式，其他的母亲的划分也应理解。这里的特别之处在于——"在接近结束时，两个束缚不会因为衣物的缘故而被切断，只有在不再回来的想法中被切断。"这也说过——
"接近结束时硬物的举起，由日月之亲所说；
我将把这个放下，两个束缚不会因为衣物的缘故而被切断。"
因此，在所有硬物的举起中，束缚的切断应被理解。而因为通过这种方式和所说的内容，以及在附录中到来的状态，可以知道，因此没有详细说明。这里的总结是——在"不再回来的"情况下，住所的束缚首先被切断，而在衣物丢失的情况下，衣物的束缚被切断。因为在衣物丢失的情况下，衣物的束缚被切断，因此说"不再回来的"。
在"听见"的情况下，衣物的束缚首先被切断，因此住所的束缚与听见一起被切断。
在"希望切断"的情况下，住所的束缚首先被切断。衣物的希望被切断的情况下，衣物的束缚被切断。这里是因为"在没有希望时获得；在有希望时无法获得；因此如此说‘我将在这里使用这件衣物，不再回来’"等的方式，其他的举起与此相比有许多差异，因此在此没有详细说明。这里的"听见"后面提到的超越界限的情况被提到。在那里，衣物的束缚首先被切断，然后是外部的住所的束缚被切断。与此相伴的两个束缚不会因为衣物的缘故而被切断。

325. Evaṃ ādāyavāre sattakathinuddhāre dassetvā puna samādāyavārepi vippakatacīvarassa ādāyasamādāyavāresupi yathāsambhavaṃ teyeva dassitā. Tato paraṃ antosīmāyaṃ ‘‘paccessaṃ na paccessa’’nti imaṃ vidhiṃ anāmasitvāva ‘‘na paccessa’’nti imameva āmasitvā anadhiṭṭhitenā’’tiādinā nayena ca ye ye yujjanti, te te dassitā. Tato paraṃ ‘‘cīvarāsāya pakkamatī’’tiādinā nayena itarehi saddhiṃ vomissakanayena anekakkhattuṃ āsāvacchedikaṃ dassetvā puna disaṃgamiyavasena ca phāsuvihārikavasena ca niṭṭhānantikesu yujjamānā kathinuddhārā dassitā. Evaṃ pabhedato kathinuddhāraṃ dassetvā idāni ye tena tena kathinuddhārena palibodhā chijjantīti vuttā, tesaṃ paṭipakkhe dassento dveme bhikkhave kathinassa palibodhātiādimāha. Tattha cattenāti yena cittena so āvāso catto hoti, taṃ cattaṃ nāma, tena cattena. Vantamuttesupi eseva nayo. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Kathinakkhandhakavaṇṇanā niṭṭhitā.

8. Cīvarakkhandhakaṃ

Jīvakavatthukathā

326. Cīvarakkhandhake – padakkhiṇāti chekā kusalā. Abhisaṭāti abhigatā. Kehi abhigatāti? Atthikehi atthikehi manussehi; karaṇatthe pana sāmivacanaṃ katvā ‘‘atthikānaṃ atthikānaṃ manussāna’’nti vuttaṃ. Paññāsāya ca rattiṃ gacchatīti paññāsa kahāpaṇe gahetvā rattiṃ gacchati. Negamoti kuṭumbiyagaṇo.

327.Sālavatiṃ kumāriṃ gaṇikaṃ vuṭṭhāpesīti nāgarā dve satasahassāni, rājā satasahassanti tīṇi satasahassāni, aññañca ārāmuyyānavāhanādiparicchedaṃ datvā vuṭṭhāpesuṃ; gaṇikaṭṭhāne ṭhapesunti attho. Paṭisatena ca rattiṃ gacchatīti rattiṃ paṭisatena gacchati. Gilānaṃ paṭivedeyyanti gilānabhāvaṃ jānāpeyyaṃ. Kattarasuppeti jiṇṇasuppe.

328.Kā me deva mātā, ko pitāti kasmā pucchi? Taṃ kira aññe rājadārakā kīḷantā kalahe uṭṭhite ‘‘nimmātiko nippitiko’’ti vadanti. Yathā ca aññesaṃ dārakānaṃ chaṇādīsu cuḷamātāmahāmātādayo kiñci paṇṇākāraṃ pesenti, tathā tassa na koci kiñci peseti. Iti so taṃ sabbaṃ cintetvā ‘‘nimmātikoyeva nu kho aha’’nti jānanatthaṃ ‘‘kā me deva mātā, ko pitā’’ti pucchi.

Yannūnāhaṃ sippaṃ sikkheyyanti yaṃnūna ahaṃ vejjasippaṃ sikkheyyanti cintesi. Tassa kira etadahosi – ‘‘imāni kho hatthiassasippādīni parūpaghātapaṭisaṃyuttāni, vejjasippaṃ mettāpubbabhāgaṃ sattānaṃ hitapaṭisaṃyutta’’nti. Tasmā vejjasippameva sandhāya ‘‘yaṃnūnāhaṃ sippaṃ sikkheyya’’nti cintesi. Apicāyaṃ ito kappasatasahassassa upari padumuttarassa bhagavato upaṭṭhākaṃ ‘‘buddhupaṭṭhāko aya’’nti catuparisantare patthataguṇaṃ vejjaṃ disvā ‘‘aho vatāhampi evarūpaṃ ṭhānantaraṃ pāpuṇeyya’’nti cintetvā sattāhaṃ buddhappamukhassa saṅghassa dānaṃ datvā bhagavantaṃ vanditvā ‘‘ahampi bhagavā tumhākaṃ upaṭṭhāko asukavejjo viya anāgate buddhupaṭṭhāko bhaveyya’’nti patthanamakāsi. Tāya purimapatthanāya codiyamānopesa vejjasippameva sandhāya ‘‘yaṃnūnāhaṃ sippaṃ sikkheyya’’nti cintesi.



这样在带走的部分展示了七种硬物的举起，然后在再次带走的部分，对于被分散的衣物，在带走和再次带走的部分，按照可能的方式展示了相同的内容。此后，在内部界限中，不触及"我将回来与否"这种方式，而只触及"不再回来"，并按照"未被确定"等方式，展示了所有适合的情况。此后，通过"衣物的希望离去"等方式，与其他方式混合，多次展示了希望切断，然后根据方向聚会和舒适居住，展示了在接近结束时适合的硬物举起。这样根据不同情况展示了硬物举起后，现在展示那些通过各种硬物举起而被切断的束缚的相反情况，说："比丘们，这是硬物的两种束缚"等。在这里，"以意"是指以什么意念，该住所被意念占据，这种意念被称为"意念"。在呕吐和排泄中也是同样的道理。其余部分在所有情况下都是显而易见的。
硬物章节的描述已完成。
衣物章节
吉瓦卡的故事
在衣物章节中——"敬礼"是熟练的。"逼近"是接近。被谁逼近？被需要的人所需要；在目的方面，作为所有格，说"需要的需要的人"。"在五十夜中行走"是指拿着五十迦哈波纳在夜晚行走。"城市居民"是指家族群体。
"使萨拉瓦蒂公主，妓女起立"是指城市居民二十万，国王十五万，并给予其他花园、庭院、车辆等的区域，使她起立；意思是在妓女的地方安置。"以一百夜行走"是指在夜晚以一百行走。"应通知病情"是应使人知道病情。"在破旧的筛子"是指破旧的筛子。
"谁是我的母亲，谁是父亲"为什么询问？据说其他王子孩子们在玩耍时，争吵起来说"没有母亲，没有父亲"。就像其他孩子在集市等处，小母亲、大母亲等会送一些礼物，但没有人送他任何东西。因此，他思考了这一切，为了知道"我是否真的没有母亲"，所以询问"谁是我的母亲，谁是父亲"。
"不如我学习技艺"是思考"不如我学习医术"。据说他这样想："这些大象、马等技艺与伤害有关，而医术与慈悲有关，与众生利益相关"。因此，专门指医术思考"不如我学习技艺"。此外，在这之后十万劫，在莲花上尊佛的侍者中，看到被誉为"佛陀侍者"的医生，在四众中传播美德，思考"啊，我也能获得这样的地位"，在佛陀及僧团前供养七天，礼拜佛陀，说"我也希望在未来成为佛陀的侍者，如某某医生"。受到先前愿望的激励，他专门思考医术，思考"不如我学习技艺"。

329.Disāpāmokkhoti sabbadisāsu vidito pākaṭo padhāno vāti attho. Tasmiñca samaye takkasīlato vāṇijā abhayarājakumāraṃ dassanāya agamaṃsu. Te jīvako ‘‘kuto tumhe āgatā’’ti pucchi. ‘‘Takkasīlato’’ti vutte ‘‘atthi tattha vejjasippācariyo’’ti pucchi. ‘‘Āma kumāra, takkasīlāyaṃ disāpāmokkho vejjo paṭivasatī’’ti sutvā ‘‘tena hi yadā gacchatha, mayhaṃ āroceyyāthā’’ti āha. Te tathā akaṃsu. So pitaraṃ anāpucchā tehi saddhiṃ takkasīlaṃ agamāsi. Tena vuttaṃ – ‘‘abhayaṃ rājakumāraṃ anāpucchā’’tiādi.

Icchāmahaṃ ācariya sippaṃ sikkhitunti taṃ kira upasaṅkamantaṃ disvā so vejjo ‘‘kosi tvaṃ tātā’’ti pucchi. So ‘‘bimbisāramahārājassa nattā abhayakumārassa puttomhī’’ti āha. ‘‘Kasmā pana tvamasi tāta idhāgato’’ti, tato so ‘‘tumhākaṃ santike sippaṃ sikkhitu’’nti vatvā icchāmahaṃ ācariya sippaṃ sikkhitunti āha. Bahuñca gaṇhātīti yathā aññe khattiyakumārādayo ācariyassa dhanaṃ datvā kiñci kammaṃ akatvā sikkhantiyeva, na so evaṃ. So pana kiñci dhanaṃ adatvā dhammantevāsikova hutvā ekaṃ kālaṃ upajjhāyassa kammaṃ karoti, ekaṃ kālaṃ sikkhati. Evaṃ santepi abhinīhārasampanno kulaputto attano medhāvitāya bahuñca gaṇhāti, lahuñca gaṇhāti, suṭṭhu ca upadhāreti, gahitañcassa na sammussati.

Satta ca me vassāni adhīyantassa nayimassa sippassa anto paññāyatīti ettha ayaṃ kira jīvako yattakaṃ ācariyo jānāti, yaṃ aññe soḷasahi vassehi uggaṇhanti, taṃ sabbaṃ sattahi vassehi uggahesi . Sakkassa pana devarañño etadahosi – ‘‘ayaṃ buddhānaṃ upaṭṭhāko aggavissāsako bhavissati, handa naṃ bhesajjayojanaṃ sikkhāpemī’’ti ācariyassa sarīre ajjhāvasitvā yathā ṭhapetvā kammavipākaṃ avasesarogaṃ ekeneva bhesajjayogena tikicchituṃ sakkoti, tathā naṃ bhesajjayojanaṃ sikkhāpesi. So pana ‘‘ācariyassa santike sikkhāmī’’ti maññati, tasmā ‘‘samattho idāni jīvako tikicchitu’’nti sakkena vissaṭṭhamatte evaṃ cintetvā ācariyaṃ pucchi. Ācariyo pana ‘‘na iminā mamānubhāvena uggahitaṃ, devatānubhāvena uggahita’’nti ñatvāva tena hi bhaṇetiādimāha. Samantā yojanaṃ āhiṇḍantoti divase divase ekekena dvārena nikkhamitvā cattāro divase āhiṇḍanto. Parittaṃ pātheyyaṃ pādāsīti appamattakaṃ adāsi. Kasmā? Tassa kira etadahosi – ‘‘ayaṃ mahākulassa putto gatamattoyeva pitipitāmahānaṃ santikā mahāsakkāraṃ labhissati, tato mayhaṃ vā sippassa vā guṇaṃ na jānissati, antarāmagge pana khīṇapātheyyo sippaṃ payojetvā avassaṃ mayhañca sippassa ca guṇaṃ jānissatī’’ti parittaṃ dāpesi.

Seṭṭhibhariyādivatthukathā

330.Pasatenāti ekahatthapuṭena. Picunāti kappāsapaṭalena. Yatrahi nāmāti yā nāma. Kimpimāyanti kimpi me ayaṃ. Upajānāmetassa saṃyamassāti katassa ca rogūpasamassa ca upakāraṃ jānāmāti adhippāyo.



"方向解脱"是指在所有方向中被知晓、显著、主要的意思。在那个时候，从塔克西拉（现今巴基斯坦的古代学术中心）的商人前来拜见阿布耶王子。吉瓦卡询问他们："你们从哪里来？"当他们说"从塔克西拉"时，他询问："那里有医术教师吗？"听到"是的，王子，塔克西拉有方向解脱的医生居住"后，说："那么你们去时，请告诉我。"他们如此做了。他未经父亲允许，与他们一起前往塔克西拉。因此说："未经阿布耶王子允许"等。
"老师，我想学习技艺"：据说当他接近时，那位医生询问："孩子，你是谁？"他说："毗伨沙王大臣的孙子，阿布耶王子的儿子。"医生问："你为何来此？"他说："想在你们这里学习技艺"，因此说"老师，我想学习技艺"。"并且获得很多"：不像其他王子贵族向老师付钱后什么都不做就学习，他不是这样。他不付钱，作为正法学生，有时为老师工作，有时学习。即便如此，这位有志的孩子凭借自身聪明才智，能够获得很多，学得快，理解得好，所学不会忘记。
"七年学习，这门技艺的内在并未显现"：据说吉瓦卡能在七年内学会别人需要十六年才能学会的所有内容。天帝释天王想："他将成为佛陀的侍者和最亲密的助手，让我教授他医药知识。"于是附身在老师身上，能用一种药物治疗所有剩余的疾病。他认为是在老师处学习，因此当天帝释天王确信他已经能够治疗后，询问了老师。老师知道这不是通过自己的能力，而是天神的力量，因此说："那么说吧"等。"四处游走一由旬"是指每天从不同的门出去，四天游走。"给予少量资粮"是给予很少的东西。为什么？他想："这位大家族的儿子刚出发就会从父祖那里得到隆重款待，因此不会知道我或我技艺的价值，但在路途中用完资粮并运用技艺后，必定会知道我和我技艺的价值。"所以给予少量。
施主妻子等的故事
"以一掌"是指一个手掌。"用棉布"是指棉花层。"什么名字"是指哪个名字。"这对我意味着什么"是指这对我是什么。"我将了解他的克制"是指我将知道所做和减轻疾病的帮助。

331.Sabbālaṅkāraṃ tuyhaṃ hotūti rājā kira ‘‘sace imaṃ gaṇhissati, pamāṇayutte ṭhāne naṃ ṭhapessāmi. Sace na gaṇhissati, abbhantarikaṃ naṃ vissāsakaṃ karissāmī’’ti cintetvā evamāha. Abhayakumārassāpi nāṭakānampi cittaṃ uppajji ‘‘aho vata na gaṇheyyā’’ti. Sopi tesaṃ cittaṃ ñatvā viya ‘‘idaṃ me deva ayyikānaṃ ābharaṇaṃ, nayidaṃ mayhaṃ gaṇhituṃ patirūpa’’nti vatvā alaṃ devātiādimāha. Adhikāraṃ me devo saratūti katassa upakāraṃ me devo saratūti attho. Rājā pasanno sabbākārasampannaṃ gehañca ambavanuyyānañca anusaṃvaccharaṃ satasahassauṭṭhānakaṃ gāmañca mahāsakkārañca datvā tena hi bhaṇetiādimāha.

Rājagahaseṭṭhivatthukathā

332.Sakkhissasipana tvaṃ gahapatīti kasmā āha? Iriyāpathasamparivattanena kira matthaluṅgaṃ na saṇṭhāti, assa ca tīhi sattāhehi niccalassa nipannassa matthaluṅgaṃ saṇṭhahissatīti ñatvā appeva nāma sattasattamāse paṭijānitvā sattasattadivasepi nipajjeyyāti naṃ evamāha. Teneva parato vuttaṃ ‘‘api ca paṭikacceva mayā ñāto’’ti. Sīsacchaviṃ uppāṭetvāti sīsacammaṃ apanetvā. Sibbiniṃ vināmetvāti sibbiniṃ vivaritvā. Nāhaṃ ācariya sakkomīti tassa kira sarīre mahāḍāho uppajji, tasmā evamāha. Tīhi sattāhehīti tīhi passehi ekekena sattāhena.

333.Janaṃussāretvāti janaṃ nīharāpetvā.

Pajjotarājavatthukathā

334.Jegucchaṃ me sappīti ayaṃ kira rājā vicchikassa jāto, vicchikavisapaṭighātāya ca sappi bhesajjaṃ hoti vicchikānaṃ paṭikūlaṃ, tasmā evamāha. Uddekaṃ dassatīti uggāraṃ dassati. Paññāsa yojanikā hotīti paññāsa yojanāni gantuṃ samatthā hoti. Na kevalañcassa rañño hatthinīyeva, nāḷāgiri nāma hatthī yojanasataṃ gacchati, celakaṇṇo ca muñcakeso cāti dve assā vīsayojanasataṃ gacchanti, kāko dāso saṭṭhiyojanāni gacchati.

Ekassa kira kulaputtassa anuppanne buddhe ekadivasaṃ bhuñjituṃ nisinnassa paccekabuddho dvāre ṭhatvā agamāsi, tasseko puriso ‘‘paccekabuddho āgantvā gato’’ti ārocesi. So sutvā ‘‘gaccha, vegena pattaṃ āharā’’ti āharāpetvā attano sajjitaṃ bhattaṃ sabbaṃ datvā pesesi. Itaro taṃ āharitvā paccekabuddhassa hatthe ṭhapetvā ‘‘ahaṃ bhante tumhākaṃ katena iminā kāyaveyyāvatikena yattha yattha nibbattopi vāhanasampanno homī’’ti patthanaṃ akāsi. So ayaṃ etarahi pajjoto nāma rājā jāto, tāya patthanāya ayaṃ vāhanasampatti.

Sappiṃ pāyetvāti sappiñca pāyetvā; paricārikānañca āhārācāre vidhiṃ ācikkhitvā. Nakhena bhesajjaṃ olumpetvāti nakhena bhesajjaṃ odahitvā; pakkhipitvāti attho. Nicchāresīti virecesi.

Siveyyakadussayugakathā

335.Siveyyakaṃ nāma uttarakurūsu sivathikaṃ avamaṅgalavatthaṃ. Tattha kira manussā mataṃ tena vatthena veṭhetvā nikkhipanti, taṃ ‘‘maṃsapesī’’ti sallakkhetvā hatthisoṇḍakasakuṇā ukkhipitvā himavantakūṭe ṭhapetvā vatthaṃ apanetvā khādanti. Atha vanacarakā vatthaṃ disvā rañño āharanti. Evamidaṃ pajjotena laddhaṃ. Siviraṭṭhe kusalā itthiyo tīhi aṃsūhi suttaṃ kantanti, tena suttena vāyitavatthaṃ etantipi vadanti.

Samattiṃsavirecanakathā



"愿你拥有所有装饰"是国王所说的，"如果他接受这个，我会在合适的地方安置他。如果他不接受，我将对他产生内部的信任。"阿布耶王子的心中也生起了"真希望他不要接受"的想法。他也知道他们的心意，便说："这是我给尊贵的女儿的装饰，这不适合我接受。"国王说："我有权利，愿我能得到帮助。"国王满意地给予了装饰华丽的住宅、果园、百千的赠礼和伟大的款待，因此说了这些。
拉贾戈哈（现代印度的拉贾戈哈）财富的故事
"你能做得到，居士"是为什么这么说？因为在行动路径的转变中，马的头部无法稳定，知道在三个星期内稳定的马头将会保持稳定，因此在七个月内也会如此。正因如此，之前说过"我确实知道"。 "抬起头皮"是指脱掉头皮。"打开缝隙"是指打开缝隙。"我无法学习，老师"：据说他身体上出现了大病，因此这么说。 "在三个星期内"是指在三个星期内。
"让人们聚集"是指让人们聚集起来。
帕贾托王的故事
"我对黄油感到厌恶"是国王因患有黄疸而说的，因黄疸的毒素而黄油成为药物，所以他说了这些。 "展示出"是指展示出高声。 "有五十由旬"是指能够走五十由旬。不仅国王的象，名为那拉吉里（现代印度的纳尔马达河），走一百由旬，耳朵长的和毛发稀疏的两匹马走一百由旬，乌鸦走六十由旬。
据说有一天，一位贵族在未成佛的情况下，坐着吃饭时，独觉佛站在门口，于是有一个人报告说："独觉佛来了。"他听后，便说："去，迅速带来食物。"于是他把自己准备的所有食物都送了出去。另一个人把食物带到独觉佛的手中，便说："尊者，我希望通过你所做的这件事，成为你所依赖的交通工具。"如今，这位国王被称为帕贾托，因这个愿望，他成为了交通工具的财富。
"也将黄油送出"是指将黄油送出；并且给侍女们规定饮食的行为。"用指甲提取药物"是指用指甲提取药物；"放入"是指放入的意思。"清除"是指清理。
西维亚卡的故事
"西维亚卡"是指在北方的西瓦萨（现代印度的西北地区）不吉利的衣物。因为在那里的人们用那衣物包裹着尸体，称之为"肉食者"，并将大象的肚子和鸟类抬起，放在喜马拉雅山上，脱掉衣物后食用。然后森林中的人们看到衣物，便带给国王。这样，这些是通过光明获得的。在西维亚国，聪明的女人用三根手指编织，称之为"编织的衣物"。

336.Sinehethāti kiṃ pana bhagavato kāyo lūkhoti na lūkho? Bhagavato hi āhāre sadā devatā dibbojaṃ pakkhipanti, sinehapānaṃ pana sabbattha dose temeti, sirā mudukā karoti, tenāyaṃ evamāha. Tīṇi uppalahatthānīti ekaṃ oḷārikadosaharaṇatthaṃ, ekaṃ majjhimadosaharaṇatthaṃ, ekaṃ sukhumadosaharaṇatthaṃ. Nacirasseva pakatatto ahosīti evaṃ pakatatte pana kāye nāgarā dānaṃ sampādesuṃ. Jīvako āgantvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘bhagavā ajja nāgarā tumhākaṃ dānaṃ dātukāmā, mā antogāmaṃ piṇḍāya pavisathā’’ti. Mahāmoggallānatthero cintesi – ‘‘kuto nu kho ajja bhagavato paṭhamaṃ piṇḍapāto laddhuṃ vaṭṭatī’’ti. Tato cintesi – ‘‘soṇo seṭṭhiputto khettaparikammato paṭṭhāya aññehi asādhāraṇānaṃ khīrodakasecanasaṃvaddhānaṃ gandhasālīnaṃ odanaṃ bhuñjati, tato bhagavato piṇḍapātaṃ āharissāmī’’ti iddhiyā gantvā tassa pāsādatale attānaṃ dassesi. So therassa pattaṃ gahetvā paṇītaṃ piṇḍapātaṃ adāsi. Therassa ca gamanākāraṃ disvā ‘‘bhuñjatha bhante’’ti āha. Thero tamatthaṃ ārocesi ‘‘bhuñjatha bhante, ahaṃ aññaṃ bhagavato dassāmī’’ti theraṃ bhojetvā gandhehi pattaṃ ubbaṭṭetvā piṇḍapātassa pūretvā adāsi, taṃ thero āharitvā bhagavato adāsi.

Rājāpi kho bimbisāro ‘‘ajja bhagavā kiṃ bhuñjissatī’’ti vihāraṃ āgantvā pavisamānova piṇḍapātagandhaṃ ghāyitvā bhuñjitukāmo ahosi . Bhagavato dvīsuyeva piṇḍapātesu bhājanagatesu devatā ojaṃ pakkhipiṃsu – yañca sujātā adāsi; yañca parinibbānakāle cundo kammāraputto; aññesu kabaḷe kabaḷe pakkhipiṃsu, tasmā bhagavā rañño icchaṃ jānitvā apakkhittojameva thokaṃ piṇḍapātaṃ rañño dāpesi. So paribhuñjitvā pucchi – ‘‘kiṃ bhante, uttarakuruto ābhataṃ bhojana’’nti? ‘‘Na mahārāja, uttarakuruto; apica kho taveva raṭṭhavāsino gahapatiputtassa bhojanaṃ eta’’nti vatvā soṇassa sampattiṃ ācikkhi. Taṃ sutvā rājā soṇaṃ daṭṭhukāmo hutvā cammakkhandhake vuttanayena asītiyā kulaputtasahassehi saddhiṃ soṇassa āgamanaṃ akāsi. Te bhagavato dhammadesanaṃ sutvā sotāpannā jātā. Soṇo pana pabbajitvā arahatte patiṭṭhito. Bhagavāpi etadatthameva rañño piṇḍapātaṃ dāpesi.

Varayācanakathā

337. Evaṃ katabhattakicce bhagavati atha kho jīvako komārabhacco taṃ siveyyakaṃ dussayugaṃ ādāya…pe… etadavoca. Atikkantavarāti ettha vinicchayo mahākhandhake vuttanayeneva veditabbo. Bhagavā bhante paṃsukūliko bhikkhusaṅgho cāti bhagavato hi buddhattaṃ pattato paṭṭhāya yāva idaṃ vatthaṃ, etthantare vīsati vassāni na koci gahapaticīvaraṃ sādiyi, sabbe paṃsukūlikāva ahesuṃ. Tenāyaṃ evamāha. Gahapaticīvaranti gahapatīhi dinnacīvaraṃ. Dhammiyā kathāyāti vatthadānānisaṃsapaṭisaṃyuttāya kathāya. Itarītarenāpīti appagghenapi mahagghenapi; yena kenacīti attho. Pāvāroti salomako kappāsādibhedo. Anujānāmi bhikkhave kojavanti ettha pakatikojavameva vaṭṭati, mahāpiṭṭhiyakojavaṃ na vaṭṭati. Mahāpiṭṭhiyakojavanti uṇṇāmayo pāvārasadiso kojavo.

Kambalānujānanādikathā



"以油脂"：佛陀的身体是否粗糙？对于佛陀，天神们总是在食物中放入天界的精华，但油脂饮料在所有情况下都会引起问题，使头部变软，因此他这样说。"三朵莲花手"：一个是为了去除粗大的缺陷，一个是为了去除中等的缺陷，一个是为了去除细微的缺陷。"不久就恢复正常"：当身体恢复正常时，城市居民准备了供养。吉瓦卡来到佛陀面前说："世尊，今天城市居民想要供养，请不要进入城内托钵。"大目犍连尊者思考："今天佛陀从哪里首先获得托钵食物？"然后想："商主之子苏那从田地耕作开始，用独特的牛奶水浇灌，生长出香米饭，我将从那里为佛陀带来托钵食物。"他以神通前往，在苏那的宫殿下显现自己。苏那接过尊者的钵，给予精美的托钵食物。看到尊者的行为，说："请用，尊者。"尊者说："请用，我将为佛陀带来另一份。"尊者用香料填满钵，给予托钵食物，尊者将其带给佛陀。
国王频婆沙罗来到寺院，询问："佛陀今天将吃什么？"刚进入时就闻到托钵食物的香气，想要品尝。在佛陀仅有两份托钵食物的器皿中，天神放入精华——苏佳陀所给予的，以及在涅槃时旃陀罗工匠之子所给予的，在其他每一口中都放入。因此佛陀知道国王的愿望，只给国王略微放入精华不多的托钵食物。国王食用后询问："尊者，这是从北俱卢（传说中的理想国度）带来的食物吗？"佛陀说："不是，大王，这是你国家的一位居士之子的食物。"并讲述了苏那的财富。听后，国王想见苏那，按照皮革章节所述方式，与八十位贵族一起迎接苏那。他们听了佛陀的法教，成为预流果。苏那出家后成就阿罗汉。佛陀为此目的给国王托钵食物。
请愿的故事
在佛陀用完餐后，吉瓦卡拿着西维亚卡的衣物对佛陀说。关于"超越请求"的判断，应按照大章节所述方式理解。"世尊，佛陀是穿着粪扫衣，比丘僧团也是"：从佛陀成佛开始，直到这件衣服，二十年间没有人接受居士的衣服，所有人都穿着粪扫衣。因此他这样说。"居士衣"是指居士给予的衣服。"在正法的谈话中"是指与衣服布施相关的功德的谈话。"或用其他方式"是指无论价格高低。"外衣"是指有毛的，由棉花等制成。"比丘们，我允许（穿）外衣"：这里指普通的外衣是允许的，大背部外衣是不允许的。大背部外衣是羊毛制成，类似外衣的外衣。
羊毛允许等的故事

338.Kāsirājāti kāsīnaṃ rājā; pasenadissa ekapitikabhātā esa. Aḍḍhakāsiyanti ettha kāsīti sahassaṃ vuccati taṃ agghanako kāsiyo . Ayaṃ pana pañcasatāni agghati, tasmā ‘‘aḍḍhakāsiyo’’ti vutto. Tenevāha – ‘‘upaḍḍhakāsīnaṃ khamamāna’’nti.

339.Uccāvacānīti sundarāni ca asundarāni ca. Bhaṅgaṃ nāma khomādīhi pañcahi suttehi missetvā kataṃ; vākamayamevātipi vadanti.

340.Ekaṃyeva bhagavatā cīvaraṃ anuññātaṃ na dveti te kira itarītarena cīvarenāti etassa ‘‘gahapatikena vā paṃsukūlena vā’’ti evaṃ atthaṃ sallakkhiṃsu. Nāgamesunti yāva te susānato āgacchanti, tāva te na acchiṃsu; pakkamiṃsuyeva. Nākāmā bhāgaṃ dātunti na anicchāya dātuṃ; yadi pana icchanti, dātabbo. Āgamesunti upacāre acchiṃsu. Tenāha bhagavā āha – ‘‘anujānāmi bhikkhave āgamentānaṃ akāmā bhāgaṃ dātu’’nti. Yadi pana manussā ‘‘idhāgatā eva gaṇhantū’’ti denti, saññāṇaṃ vā katvā gacchanti ‘‘sampattā gaṇhantū’’ti sampattānaṃ sabbesampi pāpuṇanti. Sace chaḍḍetvā gatā, yena gahitaṃ, so eva sāmī. Sadisā susānaṃ okkamiṃsūti sabbe samaṃ okkamiṃsu; ekadisāya vā okkamiṃsūtipi attho. Te katikaṃ katvāti laddhaṃ paṃsukūlaṃ sabbe bhājetvā gaṇhissāmāti bahimeva katikaṃ katvā.

342. Cīvarapaṭiggāhakanti yo gahapatikehi saṅghassa dīyamānaṃ cīvaraṃ gaṇhāti. Yo na chandāgatiṃ gaccheyyātiādīsu cīvarapaṭiggāhakesu pacchā āgatānampi attano ñātakādīnaṃ paṭhamataraṃ paṭiggaṇhanto vā ekaccasmiṃ pemaṃ dassetvā gaṇhanto vā lobhapakatikatāya attano pariṇāmento vā chandāgatiṃ gacchati nāma. Paṭhamataraṃ āgatassāpi kodhavasena pacchā gaṇhanto vā duggatamanussesu avamaññaṃ katvā gaṇhanto vā ‘‘kiṃ vo ghare ṭhapanokāso natthi, tumhākaṃ santakaṃ gahetvā gacchathā’’ti evaṃ saṅghassa lābhantarāyaṃ karonto vā dosāgatiṃ gacchati nāma. Yo pana muṭṭhassati asampajāno, ayaṃ mohāgatiṃ gacchati nāma. Pacchā āgatānampi issarānampi bhayena paṭhamataraṃ paṭiggaṇhanto vā ‘‘cīvarapaṭiggāhakaṭṭhānaṃ nāmetaṃ bhāriya’’nti santasanto vā bhayāgatiṃ gacchati nāma. ‘‘Mayā idañcidañca gahitaṃ, idañciṃdañca na gahita’’nti evaṃ jānanto gahitāgahitaṃ jānāti nāma. Tasmā yo na chandāgatiādivasena gacchati, ñātakaaññātakaaḍḍhaduggatesu visesaṃ akatvā āgatapaapāṭiyā gaṇhāti, sīlācārapaṭipattiyutto hoti, satimā medhāvī bahussuto, sakkoti dāyakānaṃ vissaṭṭhavācāya parimaṇḍalehi padabyañjanehi anumodanaṃ karonto pasādaṃ janetuṃ, evarūpo sammannitabbo.

Evañca pana bhikkhave sammannitabboti ettha pana etāya yathāvuttāya kammavācāyapi apalokanenāpi antovihāre sabbasaṅghamajjhepi khaṇḍasīmāyapi sammannituṃ vaṭṭatiyeva. Evaṃ sammatena ca vihārapaccante vā padhānaghare vā na acchitabbaṃ. Yattha pana āgatāgatā manussā sukhaṃ passanti, tādise dhuravihāraṭṭhāne bījaniṃ passe ṭhapetvā sunivatthena supārutena nisīditabbanti.

Tattheva ujjhitvāti ‘‘paṭiggahaṇameva amhākaṃ bhāro’’ti vatvā gahitaṭṭhāneyeva chaḍḍetvā gacchanti. Cīvaranidahakanti cīvarapaṭisāmakaṃ. Yo na chandāgatiṃ gaccheyyātiādīsu cettha ito parañca sabbattha vuttanayeneva vinicchayo veditabbo. Sammutivinicchayopi kathitānusāreneva jānitabbo.

Bhaṇḍāgārasammutiādikathā



"迦尸王"是指迦尸国的王；他是波斯匿王的同父兄弟。"半迦尸"：这里的迦尸被称为千，这是最高价值的迦尸。但这个（衣服）值五百，因此被称为"半迦尸"。因此他说："适合半迦尸的价值"。
"高低"是指美丽的和不美丽的。"织物"是指用苎麻等五种线混合制成；有人说是完全用树皮制成。
"佛陀只允许一件衣服，不是两件"：他们认为这意味着"是居士的还是粪扫衣"。"他们没有到达那里"：只要他们没有从墓地返回，他们就没有到达。"不愿意给予部分"：不是不情愿给予；如果他们愿意，就应该给予。"他们到达时"：在礼貌上他们已经到达。因此佛陀说："比丘们，我允许不愿意的人给予部分。"如果人们说"来到这里的人就拿走"，或者有意识地离开说"到达的人拿走"，那么所有到达的人都能得到。如果丢弃后离开，拿走的人就是主人。"他们同样进入墓地"：他们全部同样进入，或者意指在同一方向进入。"他们做了协议"：他们将分配得到的粪扫衣，在外面做了协议。
"衣服接受者"是指从居士那里接受僧团衣服的人。在"不应该走向偏爱"等情况中，后来到来的人，对自己的亲属优先接受，或者对某人表示偏爱，或者出于贪婪的本性转变，这就是走向偏爱。即使是最先到来的人，出于愤怒后来接受，或者轻视贫困的人，或者说"你们家里没有放置的地方，带走你们的东西"，从而阻碍僧团获得利益，这就是走向过失。如果疏忽不知，这就是走向愚痴。出于对后来到来的权威者的恐惧而优先接受，或者担心"衣服接受的地方真是繁重"，这就是走向恐惧。知道"我接受了这个那个，没有接受这个那个"，这就是知道已接受和未接受。因此，谁不是出于偏爱等原因，不区分熟悉的、陌生的、半贫困的，按照到达的顺序接受，与戒行和实践相连，有正念、有智慧、博学，能够用圆满的词句为施主赞叹并产生净信，这样的人应该被任命。
"比丘们，应该这样任命"：在这里，通过如上所述的仪式，通过告知，在寺院内、全僧团中、破损的界限中都可以任命。被任命者不应在寺院边界或静修处停留。在人们感到舒适的地方，在主要的寺院处，放置扇子，穿着整洁，披着整洁，应该坐下。
"在那里放弃"：说"接受是我们的负担"，在接受的地方丢弃后离开。"衣服存放者"是指衣服的保管。关于"不应该走向偏爱"等，在此和其他地方的判断方式都应按照已经说明的方式理解。任命的判断也应根据已经叙述的方式理解。
仓库任命等的故事

343.Vihāraṃvātiādīsu yo ārāmamajjhe ārāmikasāmaṇerādīhi avivitto sabbesaṃ samosaraṇaṭṭhāne vihāro vā aḍḍhayogo vā hoti, so sammannitabbo. Paccantasenāsanaṃ pana na sammannitabbaṃ. Idaṃ pana bhaṇḍāgāraṃ khaṇḍasīmaṃ gantvā khaṇḍasīmāya nisinnehi sammannituṃ na vaṭṭati, vihāramajjheyeva sammannitabbaṃ.

Guttāguttañca jāneyyāti ettha yassa tāva chadanādīsu koci doso natthi, taṃ guttaṃ. Yassa pana chadanatiṇaṃ vā chadaniṭṭhakā vā yattha katthaci patitā, yena ovassati vā, mūsikādīnaṃ vā paveso hoti, bhittiādīsu vā katthaci chiddaṃ hoti, upacikā vā uṭṭhahanti, taṃ sabbaṃ aguttaṃ nāma. Taṃ sallakkhetvā paṭisaṅkharitabbaṃ. Sītasamaye dvārañca vātapānañca supihitaṃ kātabbaṃ, sītena hi cīvarāni kaṇṇakitāni honti. Uṇhasamaye antarantarā vātappavesanatthaṃ vivaritabbaṃ. Evaṃ karonto hi guttāguttaṃ jānāti nāma.

Imehi pana cīvarapaṭiggāhakādīhi tīhipi attano vattaṃ jānitabbaṃ. Tattha cīvarapaṭiggāhakena tāva yaṃ yaṃ manussā ‘‘kālacīvara’’nti vā ‘‘akālacīvara’’nti vā ‘‘accekacīvara’’nti vā ‘‘vassikasāṭika’’nti vā ‘‘nisīdana’’nti vā ‘‘paccattharaṇa’’nti vā ‘‘mukhapuñchanacoḷa’’nti vā denti, taṃ sabbaṃ ekarāsiṃ katvā missetvā na gaṇhitabbaṃ, visuṃ visuṃ katvāva gaṇhitvā cīvaranidahakassa tatheva ācikkhitvā dātabbaṃ. Cīvaranidahakenāpi bhaṇḍāgārikassa dadamānena idaṃ kālacīvaraṃ…pe… idaṃ mukhapuñchanacoḷanti ācikkhitvāva dātabbaṃ. Bhaṇḍāgārikenāpi tatheva visuṃ visuṃ viya saññāṇaṃ katvā ṭhapetabbaṃ. Tato saṅghena ‘‘kālacīvaraṃ āharā’’ti vutte kālacīvarameva dātabbaṃ…pe… mukhapuñchanacoḷakaṃ āharāti vutte tadeva dātabbaṃ.

Iti bhagavatā cīvarapaṭiggāhako anuññāto, cīvaranidahako anuññāto, bhaṇḍāgāraṃ anuññātaṃ, bhaṇḍāgāriko anuññāto, na bāhulikatāya na asantuṭṭhiyā; apica kho saṅghassānuggahāya. Sace hi āhaṭāhaṭaṃ gahetvā bhikkhū bhājeyyuṃ, neva āhaṭaṃ na anāhaṭaṃ na dinnaṃ nādinnaṃ na laddhaṃ nāladdhaṃ jāneyyuṃ, āhaṭāhaṭaṃ therāsane vā dadeyyuṃ, khaṇḍākhaṇḍaṃ vā chinditvā gaṇheyyuṃ; evaṃ sati ayuttaparibhogo ca hoti, na ca sabbesaṃ saṅgaho kato hoti. Bhaṇḍāgāre pana cīvaraṃ ṭhapetvā ussannakāle ekekassa bhikkhuno ticīvaraṃ vā dve dve vā ekekaṃ vā cīvaraṃ dassanti, laddhāladdhaṃ jānissanti, aladdhabhāvaṃ ñatvā saṅgahaṃ kātuṃ maññissantīti.

Na bhikkhave bhaṇḍāgāriko vuṭṭhāpetabboti ettha aññepi avuṭṭhāpanīyā jānitabbā. Cattāro hi na vuṭṭhāpetabbā – vuḍḍhataro , bhaṇḍāgāriko, gilāno, saṅghato laddhasenāsanoti. Tattha vuḍḍhataro attano vuḍḍhatāya navakatarena na vuṭṭhāpetabbo, bhaṇḍāgāriko saṅghena sammannitvā bhaṇḍāgārassa dinnatāya, gilāno attano gilānatāya, saṅgho pana bahussutassa uddesaparipucchādīhi bahupakārassa bhāranitthārakassa phāsukaṃ āvāsaṃ anuṭṭhāpanīyaṃ katvā deti, tasmā so upakāratāya ca saṅghato laddhatāya ca na vuṭṭhāpetabboti.


关于"寺院等"：在寺院中心，与寺院管理员、沙弥等不分离，在所有人集会的地方，寺院或半建筑，应该被任命。不应该任命边境住处。这个仓库不应该进入破损的界限后由破损界限中的人任命，应该在寺院中心任命。
"应该知道保护与未保护"：首先，凡屋顶等没有任何缺陷的，称为已保护。但是，如果屋顶草或屋顶砖在任何地方掉落，被雨水淋湿，或老鼠等可以进入，墙壁等有任何破洞，或白蚁升起，这一切都称为未保护。应该观察并修复。在寒冷季节，门和通风口应该严密关闭，因为寒冷会使衣服破损。在炎热季节，应该时常开启通风口。这样做，就是知道保护与未保护。
通过这三个衣服接受者等，应该知道自己的职责。对于衣服接受者，人们给予的"季节衣"、"非季节衣"、"特殊衣"、"雨季衣"、"坐垫"、"铺垫"、"擦脸布"等，不应混在一起堆放，而应分开接受，并告知衣服存放者。衣服存放者在给仓库管理员时，应该说明"这是季节衣"等。仓库管理员也应该分开标记存放。然后，僧团说"带来季节衣"时，就应该给季节衣；说"带来擦脸布"时，就应该给擦脸布。
这样，佛陀允许衣服接受者、衣服存放者、仓库、仓库管理员，不是为了过度或不满足，而是为了帮助僧团。如果僧侣直接拿取并分配，他们将无法知道已带来、未带来、已给予、未给予、已获得、未获得的情况，可能会把已带来的给长老，或把衣服切成碎片；这样做是不恰当的使用，也无法照顾到所有人。但在仓库中存放衣服，在丰富的时候，可以给每个比丘三件衣服或两件或一件衣服，他们将知道已得到和未得到的情况，并希望能够照顾到未获得的人。
"比丘们，不应该解除仓库管理员职务"：这里还应该知道其他不应该解除职务的人。有四种不应该解除职务：年长者、仓库管理员、病人、从僧团获得住处的人。其中，年长者不应因年轻人而被解除职务；仓库管理员因被僧团任命并获得仓库职责；病人因自身疾病；僧团给予博学者教导和询问等多种帮助，提供舒适的住处，因此因其帮助和从僧团获得的缘故不应该解除职务。


Ussannaṃhotīti bahu rāsikataṃ hoti, bhaṇḍāgāraṃ na gaṇhāti. Sammukhībhūtenāti antoupacārasīmāyaṃ ṭhitena. Bhājetunti kālaṃ ghosetvā paṭipāṭiyā bhājetuṃ. Kolāhalaṃ akāsīti ‘‘amhākaṃ ācariyassa detha, upajjhāyassa dethā’’ti evaṃ mahāsaddaṃ akāsi. Cīvarabhājanakaṅgesu sabhāgānaṃ bhikkhūnaṃ apāpuṇantampi mahagghaṃ cīvaraṃ dento chandāgatiṃ gacchati nāma. Aññesaṃ vuḍḍhatarānaṃ pāpuṇantampi mahagghaṃ cīvaraṃ adatvā appagghaṃ dento dosāgatiṃ gacchati nāma. Mohamūḷho cīvaradānavattaṃ ajānanto mohāgatiṃ gacchati nāma. Mukharānaṃ navakānampi bhayena apāpuṇantameva mahagghaṃ cīvaraṃ dento bhayāgatiṃ gacchati nāma. Yo evaṃ na gacchati, sabbesaṃ tulābhūto pamāṇabhūto majjhatto hoti, so sammannitabbo. Bhājitābhājitanti ‘‘ettakāni vatthāni bhājitāni, ettakāni abhājitānī’’ti jānanto ‘‘bhājitābhājitañca jāneyyā’’ti vuccati.

Uccinitvāti ‘‘idaṃ thūlaṃ, idaṃ saṇhaṃ, idaṃ ghanaṃ, idaṃ tanukaṃ, idaṃ paribhuttaṃ, idaṃ aparibhuttaṃ, idaṃ dīghato ettakaṃ puthulato ettaka’’nti evaṃ vatthāni vicinitvā. Tulayitvāti ‘‘idaṃ ettakaṃ agghati, idaṃ ettaka’’nti evaṃ agghaparicchedaṃ katvā. Vaṇṇāvaṇṇaṃ katvāti sace sabbesaṃ ekekameva dasagghanakaṃ pāpuṇāti, iccetaṃ kusalaṃ; no ce pāpuṇāti, yaṃ nava vā aṭṭha vā agghati, taṃ aññena ekaagghanakena ca dviagghanakena ca saddhiṃ bandhitvā etena upāyena same paṭivīse ṭhapetvāti attho. Bhikkhū gaṇetvā vaggaṃ bandhitvāti sace ekekassa diyamāne divaso nappahoti, dasa dasa bhikkhū gaṇetvā dasa dasa cīvarapaṭivīse ekavaggaṃ bandhitvā ekaṃ bhaṇḍikaṃ katvā evaṃ cīvarapaṭivīsaṃ ṭhapetuṃ anujānāmīti attho. Evaṃ ṭhapitesu cīvarapaṭivīsesu kuso pātetabbo. Tehipi bhikkhūhi puna kusapātaṃ katvā bhājetabbaṃ.

Sāmaṇerānaṃ upaḍḍhapaṭivīsanti ettha ye sāmaṇerā attissarā bhikkhusaṅghassa kattabbakammaṃ na karonti, uddesaparipucchāsu yuttā ācariyupajjhāyānaṃyeva vattapaṭipattiṃ karonti, aññesaṃ na karonti, etesaṃyeva upaḍḍhabhāgo dātabbo. Ye pana purebhattañca pacchābhattañca bhikkhusaṅghasseva kattabbakiccaṃ karonti, tesaṃ samako dātabbo. Idañca piṭṭhisamaye uppannena bhaṇḍāgāre ṭhapitena akālacīvareneva kathitaṃ. Kālacīvaraṃ pana samakameva dātabbaṃ. Tatruppādavassāvāsikaṃ sammuñjanībandhanādi saṅghassa phātikammaṃ katvā gahetabbaṃ. Etañhettha sabbesaṃ vattaṃ. Bhaṇḍāgārikacīvarepi sace sāmaṇerā āgantvā ‘‘bhante mayaṃ yāguṃ pacāma, bhattaṃ pacāma, khajjakaṃ pacāma, appaharitakaṃ karoma, dantakaṭṭhaṃ āharāma, raṅgachalliṃ kappiyaṃ katvā dema, kiṃ amhehi na kataṃ nāmā’’ti ukkuṭṭhiṃ karonti, samabhāgova dātabbo. Etaṃ ye ca virajjhitvā karonti, yesañca karaṇabhāvo na paññāyati, te sandhāya vuttaṃ. Kurundiyaṃ pana ‘‘sace sāmaṇerā ‘kasmā mayaṃ bhante saṅghakammaṃ na karoma, karissāmā’ti yācanti, samapaṭivīso dātabbo’’ti vuttaṃ.


丰富时：数量众多，仓库无法容纳。"在场时"：站在内部礼仪界限内。"分配时"：鸣锣示意，按顺序分配。"制造喧哗"：大声喊叫"请给我们的老师，请给我们的和尚"。在衣服分配过程中，没有分配给同等比丘时给予高价衣服，就是走向偏爱。没有给予其他年长者高价衣服，却给予低价衣服，就是走向过失。不知衣服分配职责的愚痴者，就是走向愚痴。因为害怕年轻比丘而没有分配高价衣服，就是走向恐惧。谁不这样做，对所有人都公平、有度量、中立，谁就应该被任命。"已分配和未分配"：知道"这么多衣服已分配，这么多未分配"，就称为"知道已分配和未分配"。
"挑选时"："这个粗糙，这个精细，这个厚，这个薄，这个已使用，这个未使用，长度如此，宽度如此"，这样挑选衣服。"称量时"："这个值这么多，那个值那么多"，这样确定价值。"分辨好坏"：如果每人能得到十价值的，这是最好的；如果不能，就把九价值或八价值的与另一件一价值或二价值的衣服搭配，以此方法在相同份额中放置。"计算比丘并捆扎成组"：如果分配一天不够，就计算十个比丘，十个比丘分成一组，制作一个包，这样放置衣服份额。在放置衣服份额后，应该抛洒草籽。这些比丘还应再次抛洒草籽并分配。
"沙弥的半份额"：那些不独立、不为比丘僧团做应做之事，只参与教导和询问，只遵循阿阇黎和和尚的行为和实践，不为其他人做，只给这些人半份额。那些在午餐前后为比丘僧团做应做之事的，应给予同等份额。这是在背部时期，在仓库存放的非季节衣服中说的。季节衣服应该平等分配。在那里，应该为僧团做繁荣的事，如清扫、捆绑等。这是所有人的职责。在仓库衣服中，如果沙弥来说："尊者，我们煮粥、煮饭、准备点心、做少量食物、带牙木、准备适当的颜料，我们做了什么没有做？"大声抱怨，应该给予同等份额。这是针对那些违反并且无法显示做事能力的人说的。在《库伦第》中说："如果沙弥说'为什么我们不做僧团的工作，我们将要做'，应该给予相同份额。"


Uttaritukāmoti nadiṃ vā kantāraṃ vā uttaritukāmo; satthaṃ labhitvā disā pakkamitukāmoti attho. Sakaṃ bhāgaṃ dātunti idaṃ bhaṇḍāgārato cīvarāni nīharitvā puñje kate ghaṇṭiyā pahaṭāya bhikkhusaṅghe sannipatite satthaṃ labhitvā gantukāmo ‘‘satthato mā parihāyī’’ti etamatthaṃ sandhāya vuttaṃ. Tasmā anīhatesu vā cīvaresu appahaṭāya vā ghaṇṭiyā asannipatite vā saṅghe dātuṃ na vaṭṭati. Cīvaresu pana nīhatesu ghaṇṭiṃ paharitvā bhikkhusaṅghe sannipatite cīvarabhājakena ‘‘imassa bhikkhuno koṭṭhāsena ettakena bhavitabba’’nti takketvā nayaggāhena cīvaraṃ dātabbaṃ. Tulāya tulitamiva hi samasamaṃ dātuṃ na sakkā, tasmā ūnaṃ vā hotu adhikaṃ vā, evaṃ takkena nayena dinnaṃ sudinnaṃ. Neva ūnakaṃ puna dātabbaṃ, nātirittaṃ paṭiggaṇhitabbanti.

Atirekabhāgenāti dasa bhikkhū honti, sāṭakāpi daseva, tesu eko dvādasa agghati, sesā dasagghanakā. Sabbesu dasagghanakavasena kuse pātite yassa bhikkhuno dvādasagghanako kuso pātito, so ‘‘ettakena mama cīvaraṃ pahotī’’ti tena atirekabhāgena gantukāmo hoti. Bhikkhū ‘‘atirekaṃ āvuso saṅghassa santaka’’nti vadanti, taṃ sutvā bhagavā ‘‘saṅghike ca gaṇasantake ca appakaṃ nāma natthi, sabbattha saṃyamo kātabbo, gaṇhantenāpi kukkuccāyitabba’’nti dassetuṃ ‘‘anujānāmi bhikkhave anukkhepe dinne’’ti āha. Tattha anukkhepo nāma yaṃkiñci anukkhipitabbaṃ anuppadātabbaṃ kappiyabhaṇḍaṃ; yattakaṃ tassa paṭivīse adhikaṃ, tattake agghanake yasmiṃ kismiñci kappiyabhaṇḍe dinneti attho.

Vikalake tosetvāti ettha cīvaravikalakaṃ puggalavikalakanti dve vikalakā. Cīvaravikalakaṃ nāma sabbesaṃ pañca pañca vatthāni pattāni, sesānipi atthi, ekekaṃ pana na pāpuṇāti, chinditvā dātabbāni. Chindantehi ca aḍḍhamaṇḍalādīnaṃ vā upāhanatthavikādīnaṃ vā pahonakāni khaṇḍāni katvā dātabbāni, heṭṭhimaparicchedena caturaṅgulavitthārampi anuvātappahonakāyāmaṃ khaṇḍaṃ katvā dātuṃ vaṭṭati, aparibhogaṃ pana na kātabbanti evamettha cīvarassa appahonakabhāvo cīvaravikalakaṃ. Chinditvā dinne pana taṃ tositaṃ hoti, atha kusapāto kātabbo. Sacepi ekassa bhikkhuno koṭṭhāse ekaṃ vā dve vā vatthāni nappahonti, tattha aññaṃ sāmaṇakaṃ parikkhāraṃ ṭhapetvā yo tena tussati, tassa taṃ bhāgaṃ datvā pacchā kusapāto kātabbo. Idampi cīvaravikalakanti andhakaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ.

Puggalavikalakaṃ nāma dasa dasa bhikkhū gaṇetvā vaggaṃ karontānaṃ eko vaggo na pūrati, aṭṭha vā nava vā honti, tesaṃ aṭṭha vā nava vā koṭṭhāsā ‘‘tumhe ime gahetvā visuṃ bhājethā’’ti dātabbā. Evamayaṃ puggalānaṃ appahonakabhāvo puggalavikalakaṃ. Visuṃ dinne pana taṃ tositaṃ hoti, evaṃ tosetvā kusapāto kātabboti. Atha vā vikalake tosetvāti yo cīvaravibhāgo ūnako, taṃ aññena parikkhārena samaṃ katvā kusapāto kātabbo.

Cīvararajanakathā



"想要渡过"是指想要渡过河流或峡谷；意指希望获得教导而离开各个方向。"给予自己的份"：这是指从仓库中取出衣物，经过敲钟之后，在比丘僧团聚集时，获得教导而想要前往，意指"不要失去教导"。因此，在未聚集的衣物中，或是敲钟之后未能聚集在僧团中，无法给予衣物。对于已聚集的衣物，敲钟之后在比丘僧团聚集时，由衣物持有者"应当以此比丘的份额给予"为依据，给予衣物。因为无法做到完全公平，因此可以少于或多于，这样的给予才是合适的。既不可再给予不足的，也不可计算过剩的。
"超过部分"是指十位比丘，十件衣物；在这些比丘中，有一位的衣物价值为十二，其余的都是十价值。按十价值的标准分配，若有比丘的衣物价值为十二，则他希望通过超过部分获得衣物。比丘们说"多余的是属于僧团的"，听到后，佛陀为了说明"在僧团和聚集中，确实没有少量，所有地方都应有节制"，说"我允许比丘们在多余的情况下给予"。在这里，多余是指任何可以给予的应给予的物品；若在其周围的物品中有多余的，给予其他合适的物品。
"通过分配而满足"：在这里有两种分配：衣物分配和个人分配。衣物分配是指每人五件衣物，其他的也存在，但每人无法获得，必须切割后再给予。切割后，给予的衣物应为下半部分，底部的宽度也应为四指宽，给予时不得使用二手物品。给予时，若一位比丘的份额不足一件或两件，则应在此基础上给予其他沙弥的物品，满足他。这里也提到"通过盲人法则"。
"个人分配"是指将十位比丘分成一组，若一组不足，则可有八或九位，应该给予这些比丘的份额。这样，个人的不足部分就是个人分配的依据。若给予后感到满足，便可进行适当的分配。或者说，若衣物分配不足，则应与其他物品相等，进行适当的分配。
关于衣物的故事。

344.Chakaṇenāti gomayena. Paṇḍumattikāyāti tambamattikāya. Mūlarajanādīsu haliddiṃ ṭhapetvā sabbaṃ mūlarajanaṃ vaṭṭati. Mañjiṭṭhiñca tuṅgahārañca ṭhapetvā sabbaṃ khandharajanaṃ vaṭṭati. Tuṅgahāro nāma eko sakaṇṭakarukkho, tassa haritālavaṇṇaṃ khandharajanaṃ hoti. Loddañca kaṇḍulañca ṭhapetvā sabbaṃ tacarajanaṃ vaṭṭati. Allipattaṃ nīlipattañca ṭhapetvā sabbaṃ pattarajanaṃ vaṭṭati. Gihiparibhuttaṃ pana allipattena ekavāraṃ rajituṃ vaṭṭati. Kiṃsukapupphañca kusumbhapupphañca ṭhapetvā sabbaṃ puppharajanaṃ vaṭṭati. Phalarajane pana na kiñci na vaṭṭati.

Sītudakāti apakkarajanaṃ vuccati. Uttarāḷumpanti vaṭṭādhārakaṃ, rajanakumbhiyā majjhe ṭhapetvā taṃ ādhārakaṃ parikkhipitvā rajanaṃ pakkhipituṃ anujānāmīti attho. Evañhi kate rajanaṃ na uttarati. Udake vā nakhapiṭṭhikāya vāti sace paripakkaṃ hoti, udakapātiyā dinno thevo sahasā na visarati, nakhapiṭṭhiyampi avisaranto tiṭṭhati. Rajanuḷuṅkanti rajanauḷuṅkaṃ. Daṇḍakathālakanti tameva sadaṇḍakaṃ. Rajanakolambanti rajanakuṇḍaṃ. Omaddantīti sammaddanti. Na ca acchinne theve pakkamitunti yāva rajanabindu gaḷitaṃ na chijjati, tāva na aññatra gantabbaṃ. Patthinnanti atirajitattā thaddhaṃ. Udake osāretunti udake pakkhipitvā ṭhapetuṃ. Rajane pana nikkhante taṃ udakaṃ chaḍḍetvā cīvaraṃ madditabbaṃ. Dantakāsāvānīti ekaṃ vā dve vā vāre rajitvā dantavaṇṇāni dhārenti.

Chinnakacīvarānujānanakathā

345.Acchibaddhanti caturassakedārakabaddhaṃ. Pāḷibaddhanti āyāmato ca vitthārato ca dīghamariyādabaddhaṃ. Mariyādabaddhanti antarantarā rassamariyādabaddhaṃ. Siṅghāṭakabaddhanti mariyādāya mariyādaṃ vinivijjhitvā gataṭṭhāne siṅghāṭakabaddhaṃ; catukkasaṇṭhānanti attho. Saṃvidahitunti kātuṃ. Ussahasi tvaṃ ānandāti sakkosi tvaṃ ānanda. Ussahāmi bhagavāti tumhehi dinnanayena sakkomīti dasseti. Yatra hi nāmāti yo nāma. Kusimpi nāmātiādīsu kusīti āyāmato ca vitthārato ca anuvātādīnaṃ dīghapattānametaṃ adhivacanaṃ. Aḍḍhakusīti antarantarā rassapattānaṃ nāmaṃ. Maṇḍalanti pañcakhaṇḍikacīvarassa ekekasmiṃ khaṇḍe mahāmaṇḍalaṃ. Aḍḍhamaṇḍalanti khuddakamaṇḍalaṃ. Vivaṭṭanti maṇḍalañca aḍḍhamaṇḍalañca ekato katvā sibbitaṃ majjhimakhaṇḍaṃ.

Anuvivaṭṭanti tassa ubhosu passesu dve khaṇḍāni. Gīveyyakanti gīvāveṭhanaṭṭhāne daḷhīkaraṇatthaṃ aññaṃ suttasaṃsibbitaṃ āgantukapattaṃ. Jaṅgheyyakanti jaṅghapāpuṇanaṭṭhāne tatheva saṃsibbitaṃ pattaṃ. Gīvaṭṭhāne ca jaṅghaṭṭhāne ca pattānamevetaṃ nāmantipi vadanti. Bāhantanti anuvivaṭṭānaṃ bahi ekekaṃ khaṇḍaṃ. Iti pañcakhaṇḍikacīvarenetaṃ vicāritanti. Atha vā anuvivaṭṭanti vivaṭṭassa ekapassato dvinnaṃ ekapassato dvinnanti catunnampi khaṇḍānametaṃ nāmaṃ. Bāhantanti suppamāṇaṃ cīvaraṃ pārupantena saṃharitvā bāhāya upari ṭhapitā ubho antā bahimukhā tiṭṭhanti, tesaṃ etaṃ nāmaṃ. Ayameva hi nayo mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttoti.

Ticīvarānujānanakathā



"用六根"是指用牛皮。 "用白土"是指用红土。 在根本的土壤中，除了金属外，所有的土壤都可以使用。 "用红土和绿土"是指所有的土壤都可以使用。 "用绿土"是指一种特定的树木，其绿色的土壤就是土壤。 "用黄土和根茎"是指所有的土壤都可以使用。 "用蓝土"和"用红土"是指所有的土壤都可以使用。 "用家中土壤"则需要用黄土来一次性使用。 "用金合欢花和红花"是指所有的花土壤都可以使用。 在果土中则没有任何土壤可用。
"冷水"是指不流动的土壤。"用北部的土壤"是指在土壤的中心放置土壤的容器，允许将土壤装入容器中。 因为这样制作的土壤不会流失。 如果水和指尖的土壤是成熟的，水会迅速流出，指尖的土壤也不会流失。 "用土壤的水"是指用水的土壤。 "用杖的土壤"是指同样的土壤。 "用搅拌"是指混合。 只要没有破损的土壤，土壤的滴水就不会中断，直到土壤的水流失。 "用指尖"是指因过多的土壤而变得坚硬。 "用水倒出"是指将水装入土壤中。 然而，在土壤流出时，必须将水倒掉，衣服也必须搅拌。 "用牙色的土壤"是指一次性使用一件或两件衣服。
"用四方的捆绑"是指用方形的捆绑。 "用长的捆绑"是指纵向和横向的长捆绑。 "用捆绑的边界"是指在内部的短捆绑。 "用狮子背的捆绑"是指用边界将捆绑的部分固定在狮子的位置；意指四个地方。 "用合适的"是指制作。 "你有能力，安达"是指"你有能力，安达"。 "我有能力，佛陀"是指"你们给予我"的意思。 "在何处"是指"在何处"的意思。 "任何事情都是"是指任何事情都是长的、宽的，或是有气流等，都是这个意思。 "半个"是指内部的短部分。 "用圈"是指五个部分的衣服，每个部分都是一个大圈。 "半圈"是指小圈。 "用圈和半圈"是指将圈和半圈结合在一起形成中间部分。
"用圈"是指两侧的两个部分。 "用肩带"是指在肩部固定的地方，确保不松动的附加部分。 "用腿部"是指在腿部的地方同样固定的部分。 "在肩部和腿部的地方"的衣服也可以称为同样的。 "用手臂"是指在外部的每个部分。 这就是用五个部分的衣服进行的分析。 或者说，"用肩带"是指将圈的部分结合在一起形成的四个部分。 "用手臂"是指将适量的衣服收拢在一起，放在手臂上，两端朝外放置。 这就是在《大论》中所说的。
"关于三件衣物的分析"。

346.Cīvarehiubbhaṇḍiketi cīvarehi ubbhaṇḍe kate; yathā ukkhittabhaṇḍā honti evaṃ kate; ukkhittabhaṇḍikabhāvaṃ āpāditeti attho. Cīvarabhisinti ettha bhisīti dve tīṇi ekato katvā bhisisaṅkhepena saṃharitacīvarāni vuttāni. Te kira bhikkhū ‘‘dakkhiṇāgirito bhagavā lahuṃ paṭinivattissatī’’ti tattha gacchantā jīvakavatthusmiṃ laddhacīvarāni ṭhapetvā agamaṃsu. Idāni pana cirena āgamissatīti maññamānā ādāya pakkamiṃsu. Antaraṭṭhakāsūti māghassa ca phagguṇassa ca antarā aṭṭhasu. Na bhagavantaṃ sītaṃ ahosīti bhagavato sītaṃ nāhosi. Etadahosi yepi kho te kulaputtāti na bhagavā ajjhokāse anisīditvā etamatthaṃ na jānāti, mahājanasaññāpanatthaṃ pana evamakāsi. Sītālukāti sītapakatikā; ye pakatiyāva sītena kilamanti. Diguṇaṃ saṅghāṭinti dupaṭṭaṃ saṅghāṭiṃ. Ekacciyanti ekapaṭṭaṃ. Iti ‘‘bhagavā attanā catūhi cīvarehi yāpeti, amhākaṃ pana ticīvaraṃ anujānātī’’ti vacanassa okāsaṃ upacchindituṃ diguṇaṃ saṅghāṭiṃ anujānāti, ekaccike itare. Evañhi nesaṃ cattāri bhavissantīti.

Atirekacīvarādikathā

348.Aggaḷaṃ acchupeyyanti chiddaṭṭhāne pilotikakhaṇḍaṃ laggāpeyyaṃ. Ahatakappānanti ekavāraṃ dhotānaṃ. Utuddhaṭānanti ututo dīghakālato uddhaṭānaṃ hatavatthakānaṃ, pilotikānanti vuttaṃ hoti. Pāpaṇiketi antarāpaṇato patitapilotikacīvare. Ussāho karaṇīyoti pariyesanā kātabbā. Paricchedo panettha natthi, paṭṭasatampi vaṭṭati. Sabbamidaṃ sādiyantassa bhikkhuno vasena vuttaṃ. Aggaḷaṃ tunnanti ettha uddharitvā allīyāpanakhaṇḍaṃ aggaḷaṃ, suttena saṃsibbitaṃ tunnaṃ; vaṭṭetvā karaṇaṃ ovaṭṭikaṃ. Kaṇḍusakaṃ vuccati muddikā. Daḷhīkammanti anuddharitvāva upassayaṃ katvā allīyāpanakaṃ vatthakhaṇḍaṃ.

349-351. Visākhāvatthu uttānatthaṃ. Tato paraṃ pubbe vinicchitameva. Sovaggikanti saggappattahetukaṃ. Tenevāha ‘‘sovaggika’’nti . Sokaṃ apanetīti sokanudaṃ. Anāmayāti arogā. Saggamhi kāyamhīti saggopapannā.

353.Puthujjanā kāmesu vītarāgāti jhānalābhino.

356.Sandiṭṭhoti diṭṭhamattakamitto. Sambhattoti ekasambhogo daḷhamitto. Ālapitoti ‘‘mama santakaṃ yaṃ iccheyyāsi, taṃ gaṇhāhī’’ti evaṃ vutto. Etesu tīsu aññataranāmena saddhiṃ jīvati, gahite attamano hotīti imehi gahitavissāso ruhati.

Pacchimavikappanupagacīvarādikathā

359.Paṃsukūlakatoti katapaṃsukūlo. Garuko hotīti jiṇṇajiṇṇaṭṭhāne aggaḷāropanena garuko hoti. Suttalūkhaṃ kātunti sutteneva aggaḷaṃ kātunti attho. Vikaṇṇo hotīti suttaṃ acchetvā acchetvā sibbantānaṃ eko saṅghāṭikoṇo dīgho hoti. Vikaṇṇaṃ uddharitunti dīghakoṇaṃ chindituṃ. Okiriyantīti chinnakoṇato gaḷanti. Anuvātaṃ paribhaṇḍanti anuvātañceva paribhaṇḍañca. Pattā lujjantīti mahantesu pattamukhesu dinnāni suttāni gaḷanti, tato pattā lujjanti. Aṭṭhapadakaṃ kātunti aṭṭhapadakacchannena pattamukhaṃ sibbituṃ.

360.Anvādhikampi āropetunti āgantukapattampi dātuṃ. Idaṃ pana appahonake āropetabbaṃ. Sace pahoti, āgantukapattaṃ na vaṭṭati, chinditabbameva.

361.Na ca bhikkhave saddhādeyyanti ettha sesañātīnaṃ dento vinipātetiyeva. Mātāpitaro pana sace rajje ṭhitā patthayanti, dātabbaṃ.



"用衣物的捆绑"是指用衣物进行的捆绑；就像被抬起的物品一样，捆绑的状态就是被抬起的物品。 "用衣物的捆绑"是指将两三件衣物一起捆绑的意思。 据说比丘们在前往"南方山"时，带着在"吉瓦卡的住所"获得的衣物而返回。 现在他们认为会在很长时间后才会回来，于是带着衣物离开。 "在两国之间"是指在"马嘎"和"法古那"之间的八个地方。 "没有给佛陀的冷"是指佛陀没有感到寒冷。 这句话的意思是那些贵族子弟们并不知晓佛陀的真实处境，但为了让大众了解，佛陀这样做了。 "冷的衣物"是指因寒冷而痛苦的衣物； "双层的袈裟"是指双层的袈裟。 "单层的"是指单层的衣物。 因此，"佛陀以四件衣物来维持，而我们则被允许使用三件衣物"的说法，允许使用双层的袈裟，某些情况下允许使用单层的。 这样，他们的四件衣物才会存在。
关于多余的衣物等问题。
"用夹子"是指在切割的地方放置的碎片。 "用已洗的衣物"是指一次性洗过的衣物。 "用长的衣物"是指从长时间以来一直使用的衣物，指的是已被切割的衣物。 "用坏的衣物"是指从内部掉落的衣物。 "必须努力去做"是指需要努力去寻找。 这里没有限制，甚至可以使用一百件。 这一切都是为了使比丘能够享用。 "用夹子"是指将衣物提起并放置的夹子，缠绕在一起的夹子；用夹子进行的操作。 "用切割的衣物"是指未被提起的衣物。 "必须用衣物"是指将衣物放置在适当的地方。
349-351. 维萨卡的故事是为了解释。 之后是早先的决定。 "适合的"是指适合进入天堂的原因。 因此说"适合的"。 "消除悲伤"是指消除悲伤。 "无病"是指健康的。 "在天堂的身体"是指在天堂出生的。
"普通人对欲望的放下"是指对禅定的获得。
"可见的"是指仅仅看见的朋友。 "聚合的"是指一个聚合的朋友。 "被告知"是指"你想要的东西，拿走吧"的意思。 在这三者中，任意一者与他人共同生活，若被抓住则感到愉快。
关于后期的衣物等问题。
"用尘土的衣物"是指用尘土制成的衣物。 "重的"是指在衰老的地方用夹子加重。 "用细布"是指用细布制作的衣物。 "破损的"是指用切割的方式制作的衣物。 "破损的衣物"是指用切割的方式制作的衣物。 "用细布"是指用细布制作的衣物。 "用衣物的边缘"是指用衣物的边缘。 "用衣物的边缘"是指用衣物的边缘。 "用衣物的边缘"是指用衣物的边缘。
"也可以加上"是指也可以给予来访的衣物。 但这需要在不够的情况下给予。 如果可以的话，来访的衣物是不适合的，只能切割。
"比丘们没有给予信任"是指在这里给予其他信任的人会导致堕落。 但如果父母在王位上期待，则应给予。

362.Gilānoti gilānatāya gahetvā gantuṃ asamattho. Vassikasaṅketanti vassike cattāro māse. Nadīpāranti nadiyā pāre bhattaṃ bhuñjitabbaṃ hoti. Aggaḷaguttivihāroti sabbesveva cetesu gilānavassikasaṅketanadīpāragamanaatthatakathinabhāvesu aggaḷaguttiyeva pamāṇaṃ. Gutte eva hi vihāre etesu kāraṇesu nikkhipitvā bahi gantuṃ vaṭṭati, na agutte. Āraññakassa pana vihāro na sugutto hoti, tena bhaṇḍukkhalikāya pakkhipitvā pāsāṇasusira rukkhasusirādīsu suppaṭicchannesu ṭhapetvā gantabbaṃ.

Saṅghikacīvaruppādakathā



"生病"是指因病而无法行走。 "雨季的约定"是指雨季的四个月。 "河流的彼岸"是指应该在河流的彼岸用餐。 "用夹子保护的住所"是指在所有这些情况下，如生病、雨季、约定、河流的彼岸行走，以及其他情况下，都应该用夹子保护。 因为只有在受到保护的住所中，在这些情况下才能放置物品并离开，而在未受保护的住所中则不行。 对于森林中的住所来说，是不容易受到保护的，因此应该将物品放入小袋中，并藏在石头的洞穴或树木的洞穴等隐蔽的地方。
关于僧团衣物的产生的故事。


363.Tuyheva bhikkhu tāni cīvarānīti aññattha gahetvā haṭānipi tuyheva; na tesaṃ añño koci issaroti. Evañca pana vatvā anāgatepi nikkukkuccā gaṇhissantīti dassetuṃ idha panātiādimāha. Tasseva tāni cīvarāni yāva kathinassa ubbhārāti sace gaṇapūrake bhikkhū labhitvā kathinaṃ atthataṃ hoti, pañcamāse; no ce atthataṃ hoti, ekaṃ cīvaramāsameva. Yaṃ ‘‘saṅghassa demā’’ti vā denti, ‘‘saṅghaṃ uddissa demā’’ti vā denti, ‘‘vassaṃvutthasaṅghassa demā’’ti vā denti, ‘‘vassāvāsikaṃ demā’’ti vā denti, sacepi matakacīvaraṃ avibhajitvā taṃ vihāraṃ pavisanti, taṃ sabbaṃ tasseva bhikkhuno hoti. Yampi so vassāvāsatthāya vaḍḍhiṃ payojetvā ṭhapitaupanikkhepato vā tatruppādato vā vassāvāsikaṃ gaṇhāti, sabbaṃ suggahitameva hoti. Idamettha lakkhaṇaṃ, yena tenākārena saṅghassa uppannaṃ vatthaṃ atthatakathinassa pañcamāse, anatthatakathinassa ekaṃ cīvaramāsaṃ pāpuṇātīti. Yaṃ pana ‘‘idaṃ idha vassaṃvutthasaṅghassa demā’’ti vā ‘‘vassāvāsikaṃ demā’’ti vā vatvā dinnaṃ, taṃ anatthatakathinassāpi pañcamāse pāpuṇāti. Tato paraṃ pana uppannaṃ vassāvāsikaṃ pucchitabbaṃ – ‘‘kiṃ atītavasse idaṃ vassāvāsikaṃ, udāhu anāgatavasse’’ti! Kasmā? Piṭṭhisamaye uppannattā.

Utukālanti vassānato aññaṃ kālaṃ. Tāni cīvarāni ādāya sāvatthiṃ gantvāti ettha tāni cīvarāni gatagataṭṭhāne saṅghikāneva honti, bhikkhūhi diṭṭhamattamevettha pamāṇaṃ. Tasmā sace keci paṭipathaṃ āgacchantā ‘‘kuhiṃ āvuso gacchasī’’ti pucchitvā tamatthaṃ sutvā ‘‘kiṃ āvuso mayaṃ saṅgho na homā’’ti tattheva bhājetvā gaṇhanti, suggahitāni. Sacepi esa maggā okkamitvā kañci vihāraṃ vā āsanasālaṃ vā piṇḍāya caranto ekaṃ gehameva vā pavisati, tatra ca naṃ bhikkhū disvā tamatthaṃ pucchitvā bhājetvā gaṇhanti, suggahitāneva.

Adhiṭṭhātunti ettha adhiṭṭhahantena vattaṃ jānitabbaṃ . Tena hi bhikkhunā ghaṇṭiṃ paharitvā kālaṃ ghosetvā thokaṃ āgametvā sace ghaṇṭisaññāya vā kālasaññāya vā bhikkhū āgacchanti, tehi saddhiṃ bhājetabbāni. No ce āgacchanti, ‘‘mayhimāni cīvarāni pāpuṇantī’’ti adhiṭṭhātabbāni. Evaṃ adhiṭṭhite sabbāni tasseva honti, ṭhitikā pana na tiṭṭhati.

Sace ekekaṃ uddharitvā ‘‘ayaṃ paṭhamabhāgo mayhaṃ pāpuṇāti, ayaṃ dutiyabhāgo’’ti evaṃ gaṇhāti, gahitāni ca suggahitāni honti, ṭhitikā ca tiṭṭhati. Evaṃ pāpetvā gaṇhantenāpi adhiṭṭhitameva hoti. Sace pana ghaṇṭiṃ paharitvā vā appaharitvā vā kālampi ghosetvā vā aghosetvā vā ‘‘ahamevettha mayhameva imāni cīvarānī’’ti gaṇhāti, duggahitāni honti. Atha ‘‘añño koci idha natthi, mayhaṃ etāni pāpuṇantī’’ti gaṇhāti, suggahitāni.

Pātite kuseti ekakoṭṭhāse kusadaṇḍake pātitamatte sacepi bhikkhusahassaṃ hoti, gahitameva nāma cīvaraṃ. Nākāmā bhāgo dātabbo. Sace pana attano ruciyā dātukāmā honti, dentu. Anubhāgepi eseva nayo.

Sacīvarānīti ‘‘kālacīvarampi saṅghassa itova dassāma, visuṃ sajjiyamāne aticiraṃ hotī’’ti khippaṃyeva sacīvarāni bhattāni akaṃsu. There āgamma uppannānīti tumhesu pasādena khippaṃ uppannāni.


"你们的比丘们那些衣物"是指在其他地方被拿走的，确实是你们的；没有其他人可以称为主。 这样说是为了表明未来也会被接受。 这些衣物，直到困难的抬起，如果获得了团体的比丘，便会有困难的意义，在第五个月；如果没有意义，则只有一件衣物一个月。 "我们将给予僧团"或"我们将给予僧团"、"我们将给予雨季的僧团"或"我们将给予雨季的居士"，即使他们不分配已故的衣物，进入那个住所的，所有这些都属于那个比丘。 如果他是为了雨季的利益而增加的，或者是由于安置的原因而获得的雨季衣物，所有的都被很好地保管。 这就是这里的特征，凭借这种方式，僧团所产生的衣物在困难的第五个月，非困难的则达到一个衣物一个月。 但如果说"这是我们给予雨季的僧团"或"这是我们给予雨季的居士"，那么在非困难的情况下也能在第五个月获得。 之后，产生的雨季居士的衣物应询问——"这是过去的雨季的衣物，还是未来的雨季的衣物呢？" 为什么？ 因为在后背的时候产生。
"雨季"是指与雨季不同的时间。 "带着这些衣物前往萨瓦提"是指这些衣物在去过的地方都是僧团的，只有比丘们所见的才是标准。 因此，如果有人在前往的路上问"你们要去哪里，朋友？"，听到这个后就会说"我们不是僧团吗？"然后在那里讨论并接受，这都是被很好地保管的。 即使这个道路偏离了，进入某个住所或食堂，若比丘们看到他，会询问并讨论，然后接受，这也是被很好地保管的。
"坚持"是指在这里要了解坚持的行为。 因此，比丘们敲响钟声，发出声音，稍微靠近，如果是根据钟声或时间的意识而来的比丘们，就应该与他们讨论。 如果他们没有来，就应该坚持"这些衣物会到达我这里"。 如此坚持的所有衣物都是属于他的，但如果站着则不成立。
如果每件衣物被抬起，"这第一部分属于我，这第二部分"这样接受，所接受的衣物都是被很好地保管的，站着也是成立的。 如此接受后，接受者也是被坚持的。 如果敲响钟声，或轻轻敲响，或发出任何声音，或不发声，"我在这里只有这些衣物"这样接受，则是被不好地保管。 然后"这里没有其他人，只有我获得的这些"这样接受，都是被很好地保管的。
"在地上放置"是指在某个地方放置的衣物，如果有一千个比丘，所接受的衣物便是。 不应给予不愿意的部分。 如果他们愿意根据自己的喜好给予，则给予。 在分配中也是同样的道理。
如果是"衣物"是指"时间的衣物也在这里给僧团"，在完全准备好的情况下很快就会成为衣物。 他们回到后，迅速产生的衣物。


Saṅghassa demāti cīvarāni dentīti sakalampi cīvarakālaṃ saṇikaṃ saṇikaṃ dentiyeva. Purimesu pana dvīsu vatthūsu pacchinnadānattā adaṃsūti vuttaṃ. Sambahulā therāti vinayadharapāmokkhatherā. Idaṃ pana vatthuṃ saddhiṃ purimena dvebhātikavatthunā parinibbute bhagavati uppannaṃ, ime ca therā diṭṭhapubbā tathāgataṃ, tasmā purimesu vatthūsu tathāgatena paññattanayeneva kathesuṃ.

Upanandasakyaputtavatthukathā

364.Gāmakāvāsaṃagamāsīti appeva nāma cīvarāni bhājentā mayhampi saṅgahaṃ kareyyunti cīvarabhājanakālaṃ sallakkhetvāva agamāsi. Sādiyissasīti gaṇhissasi. Ettha ca kiñcāpi tassa bhāgo na pāpuṇāti. Atha kho ‘‘nagaravāsiko ayaṃ mukharo dhammakathiko’’ti te bhikkhū ‘‘sādiyissasī’’ti āhaṃsu. Yo sādiyeyya āpatti dukkaṭassāti ettha pana kiñcāpi lahukā āpatti, atha kho gahitāni gahitaṭṭhāne dātabbāni. Sacepi naṭṭhāni vā jiṇṇāni vā honti, tasseva gīvā. Dehīti vutte adento dhuranikkhepe bhaṇḍagghena kāretabbo.

Ekādhippāyanti ekaṃ adhippāyaṃ; ekaṃ puggalapaṭivīsameva dethāti attho. Idāni yathā so dātabbo, taṃ dassetuṃ tantiṃ ṭhapento idha panātiādimāha. Tattha sace amutra upaḍḍhaṃ amutra upaḍḍhanti ekekasmiṃ ekāhamekāhaṃ vā sattāhaṃ sattāhaṃ vā sace vasati, ekekasmiṃ vihāre yaṃ eko puggalo labhati, tato tato upaḍḍhaṃ upaḍḍhaṃ dātabbaṃ. Evaṃ ekādhippāyo dinno hoti. Yattha vā pana bahutaranti sace ekasmiṃ vihāre vasanto itarasmiṃ sattāhavārena aruṇameva uṭṭhāpeti, evaṃ purimasmiṃ bahutaraṃ vasati nāma. Tasmā tato bahutaraṃ vasitavihārato tassa paṭivīso dātabbo. Evampi ekādhippāyo dinno hoti. Idañca nānālābhehi nānūpacārehi ekasīmavihārehi kathitaṃ, nānāsīmavihāre pana senāsanaggāho paṭippassambhati. Tasmā tattha cīvarapaṭivīso na pāpuṇāti. Sesaṃ pana āmisabhesajjādi sabbaṃ sabbattha antosīmagatassa pāpuṇāti.

Gilānavatthukathā

365.Mañcake nipātesunti evaṃ dhovitvā aññaṃ kāsāvaṃ nivāsetvā mañcake nipajjāpesuṃ; nipajjāpetvā ca panāyasmā ānando muttakarīsakiliṭṭhaṃ kāsāvaṃ dhovitvā bhūmiyaṃ paribhaṇḍaṃ akāsi. Yo bhikkhave maṃ upaṭṭhaheyya, so gilānaṃ upaṭṭhaheyyāti yo maṃ ovādānusāsanīkaraṇena upaṭṭhaheyya, so gilānaṃ upaṭṭhaheyya; mama ovādakārakena gilāno upaṭṭhātabboti ayamevettha attho. Bhagavato ca gilānassa ca upaṭṭhānaṃ ekasadisanti evaṃ panettha attho na gahetabbo. Saṅghena upaṭṭhātabboti yassete upajjhādayo tasmiṃ vihāre natthi, āgantuko hoti ekacāriko bhikkhu, so saṅghassa bhāro, tasmā saṅghena upaṭṭhātabbo. No ce upaṭṭhaheyya, sakalassa saṅghassa āpatti. Vāraṃ ṭhapetvā jaggantesu pana yo attano vāre na jaggati, tasseva āpatti. Saṅghattheropi vārako na muccati. Sace sakalo saṅgho ekassa bhāraṃ karoti, eko vā vattasampanno bhikkhu ahameva jaggissāmīti paṭijaggati, saṅgho āpattito muccati.



关于"给予僧团"：给予衣物是指慢慢地给予整个衣物时间。 在前面两种情况下，由于给予被切断，所以说他们没有给予。 "许多长老"是指律藏的首席长老。 这个故事是在佛陀涅槃后与之前的两兄弟的故事一起产生的，这些长老曾经见过如来，因此在前面的故事中按照如来所制定的方式讲述。
优南达释迦子的故事
364. "我去村落住处"是指他仔细计算了分配衣物的时间，希望他们也能关照我。 "你将接受"是指你将获得。 在这里，尽管他的部分没有到达。 然而，"这是城市居民，善于说法的人"，那些比丘说"你将接受"。 "谁接受谁就犯轻微罪"在这里，尽管是轻微的罪，但接受的衣物必须在接受的地方给予。 即使衣物丢失或破旧，也归属于他。 当被要求给予时，不给予者将被处以物品的价值。
"一个目的"是指一个目的；意思是给予一个特定的人。 现在为了展示如何给予，提出了这个原则。 在那里，如果在一处一半，在另一处一半，如果每天或每七天居住，在每个住处一个人获得，那么应该从那里一半一半地给予。 这就是给予了一个目的。 或者在更多的地方，如果在一个住处居住，在另一个住处七天内仅仅在黎明时起来，这就意味着在前一个住处居住更多。 因此，应该从居住时间更长的住处给予他的份额。 这也是给予了一个目的。 这是根据不同的获得和不同的服务，在同一界限内的住处所说的，但在不同界限的住处，住处的获得被中止。 因此，在那里无法获得衣物的份额。 其余的物品、药品等，只要在界限内，都可以获得。
生病的故事
365. "放在床上"是指洗净后穿上另一件袈裟放在床上；阿难尊者洗净了被尿液和污垢弄脏的袈裟，并在地上散布。 "比丘们，谁服侍我，谁就服侍病人"是指谁通过给予教导和指示来服侍我，谁就服侍病人；这里的意思是通过我的教导者来服侍病人。 不应理解为佛陀生病和服侍是一样的。 "应由僧团服侍"是指在那个住处没有和尚等人，来访的是单独的比丘，他是僧团的负担，因此应由僧团服侍。 如果不服侍，整个僧团都有罪。 除了轮流之外，在值班时，谁在自己的值班时不值班，谁就有罪。 即使僧团的长老也不能逃避轮值。 如果整个僧团承担一个人的负担，或者一个有德行的比丘说"我将值班"并值班，僧团就可以免于犯罪。

366.Abhikkamantaṃ vā abhikkamatītiādīsu vaḍḍhantaṃ vā ābādhaṃ ‘‘idaṃ nāma me paribhuñjantassa vaḍḍhati, idaṃ paribhuñjantassa parihāyati, idaṃ paribhuñjantassa tiṭṭhatī’’ti yathābhūtaṃ nāvikarotīti evamattho daṭṭhabbo. Nālanti na patirūpo, na yutto upaṭṭhātuṃ. Bhesajjaṃ saṃvidhātunti bhesajjaṃ yojetuṃ asamattho hoti. Āmisantaroti āmisaṃ assa antaranti āmisantaro. Antaranti kāraṇaṃ vuccati; āmisakāraṇā yāgubhattapattacīvarāni patthento upaṭṭhātīti attho.

Matasantakakathā

367.Kālaṅkateti kālakiriyāya. Gilānupaṭṭhākānaṃ dātunti ettha anantaraṃ vuttāya kammavācāya dinnampi apaloketvā dinnampi dinnameva hoti, vaṭṭati.



关于"前进"或"正在前进"等情况，是指病情加重时，"这种情况对我服用时会增加，对那个服用时会减少，对另一个服用时会保持稳定"，不应该不如实地描述。 "不"是指不恰当的，不适合照料。 "准备药物"是指无法调配药物。 "物质间隔"是指他的物质间隔。 "间隔"被称为原因；意思是出于物质的原因，希望稀粥、饭食、钵和衣服而照料。
关于死亡财产的故事
"死亡"是指生命终止。 关于给予病人照料者：在这里，无论是紧接着前面提到的仪式宣告而给予，还是经过询问而给予，都是给予，是允许的。


369.Yaṃ tattha lahubhaṇḍaṃ yaṃ tattha garubhaṇḍanti ettha lahubhaṇḍagarubhaṇḍānaṃ nānākaraṇaṃ parato vaṇṇayissāma. Gilānupaṭṭhākalābhe pana ayaṃ ādito paṭṭhāya vinicchayo –

Sace sakale bhikkhusaṅghe upaṭṭhahante kālaṃ karoti, sabbepi sāmikā. Atha ekaccehi vāre kate ekaccehi akateyeva kālaṃ karoti, tattha ekacce ācariyā vadanti – ‘‘sabbepi attano vāre sampatte kareyyuṃ, tasmā sabbepi sāmino’’ti. Ekacce vadanti – ‘‘yehi jaggito te eva labhanti, itare na labhantī’’ti. Sāmaṇere kālaṅkate sace cīvaraṃ atthi, gilānupaṭṭhākānaṃ dātabbaṃ. No ce atthi yaṃ atthi, taṃ dātabbaṃ. Aññasmiṃ parikkhāre sati cīvarabhāgaṃ katvā dātabbaṃ.

Bhikkhu ca sāmaṇero ca sace samaṃ upaṭṭhahiṃsu, samako bhāgo dātabbo. Atha sāmaṇerova upaṭṭhahati, bhikkhussa saṃvidahanamattameva hoti, sāmaṇerassa jeṭṭhakabhāgo dātabbo. Sace sāmaṇero bhikkhunā ānītaudakena yāguṃ pacitvā paṭiggāhāpanamattameva karoti, bhikkhu upaṭṭhahati, bhikkhussa jeṭṭhakabhāgo dātabbo.

Bahū bhikkhū samaggā hutvā upaṭṭhahanti, sabbesaṃ samako bhāgo dātabbo. Yo panettha visesena upaṭṭhahati, tassa viseso kātabbo. Yena pana ekadivasampi gilānupaṭṭhākavasena yāgubhattaṃ vā pacitvā dinnaṃ, nahānaṃ vā paṭiyāditaṃ, sopi gilānupaṭṭhākova. Yo samīpaṃ anāgantvā bhesajjataṇḍulādīni peseti, ayaṃ gilānupaṭṭhāko na hoti. Yo pariyesitvā gāhāpetvā āgacchati, ayaṃ gilānupaṭṭhākova.

Eko vattasīsena jaggati; eko paccāsāya, matakāle ubhopi paccāsīsanti, ubhinnampi dātabbaṃ. Eko upaṭṭhahitvā gilānassa vā kammena attano vā kammena katthaci gato ‘‘puna āgantvā jaggissāmī’’ti, etassapi dātabbaṃ. Eko ciraṃ upaṭṭhahitvā ‘‘idāni na sakkomī’’ti dhuraṃ nikkhipitvā gacchati, sacepi taṃdivasameva gilāno kālaṃkaroti, upaṭṭhākabhāgo na dātabbo.

Gilānupaṭṭhāko nāma gihi vā hotu pabbajito vā, antamaso mātugāmopi, sabbe bhāgaṃ labhanti. Sace tassa bhikkhuno pattacīvaramattameva hoti, aññaṃ natthi; sabbaṃ gilānupaṭṭhākānaṃyeva dātabbaṃ. Sacepi sahassaṃ agghati, aññaṃ pana bahumpi parikkhāraṃ te na labhanti; saṅghasseva hoti. Avasesaṃ bhaṇḍaṃ bahukañceva mahagghañca, ticīvaraṃ appagghaṃ; tato gahetvā ticīvaraparikkhāro dātabbo. Sabbañcetaṃ saṅghikatova labbhati.

Sace pana so jīvamānoyeva sabbaṃ attano parikkhāraṃ nissajjitvā kassaci adāsi, koci vā vissāsaṃ aggahesi, yassa dinnaṃ, yena ca gahitaṃ, tasseva hoti. Tassa ruciyā eva gilānupaṭṭhākā labhanti, aññesaṃ adatvā dūre ṭhapitaparikkhārāpi tattha tattha saṅghasseva honti. Dvinnaṃ santakaṃ hoti avibhattaṃ, ekasmiṃ kālaṅkate itaro sāmī . Bahūnampi santake eseva nayo. Sabbesu matesu saṅghikaṃ hoti. Sacepi avibhajitvā saddhivihārikādīnaṃ denti adinnameva hoti. Vibhajitvā dinnaṃ pana sudinnaṃ. Taṃ tesu matesupi saddhivihārikādīnaṃyeva hoti, na saṅghassa.

Kusacīrādipaṭikkhepakathā

371. Kusacīrādīsu akkanāḷanti akkanāḷamayaṃ. Potthakoti makacimayo vuccati. Sesāni paṭhamapārājikavaṇṇanāyaṃ vuttāni. Tesu potthake eva dukkaṭaṃ. Sesesu thullaccayānīti. Akkadussakadalidussaerakadussāni pana potthakagatikāneva.



"这里的轻负担"和"这里的重负担"是指轻负担和重负担的不同情况将在此详细说明。 关于病人照料者的规定，从一开始就有明确的判断——
如果在整个比丘团体中进行照料，所有人都是主人。 然后在某些情况下，有的已照料，有的未照料，关于这些情况，某些老师说——"如果每个人都在自己的时间内照料，那么所有人都是主人"。 有的人说——"那些照料的人才能获得，其他人无法获得"。 如果在小比丘的照料时间内有衣物，则应给予病人照料者。 如果没有，那么就应给予有的。 在其他物品的情况下，应在分配衣物的基础上给予。
比丘和小比丘如果同时照料，则应给予相等的份额。 然后如果只有小比丘在照料，则比丘仅仅是象征性地照料，小比丘的份额应给予。 如果小比丘仅仅是接受了比丘所煮的稀粥，则比丘照料，小比丘的份额应给予。
许多比丘齐心协力照料，所有人应给予相等的份额。 但如果某个特别的人在这里照料，则应给予他的特别份额。 如果在某一天，病人照料者煮了稀粥，或准备了洗澡的水，他也是病人照料者。 如果有人没有来，而是从远处发送药物等，他就不算是病人照料者。 如果他经过寻找而回来，他就是病人照料者。
一个人轮流照料；一个人负责，到了死亡时，两者都应给予。 如果一个人照料病人或因自己的原因去过其他地方，"我会再回来照料"，那么他也应给予。 如果一个人长期照料，"现在我无法照料"而离开，尽管那一天病人照料者照料，照料者的份额不应给予。
病人照料者无论是家人还是出家人，至少母亲也应获得份额。 如果那位比丘的钵和衣物仅有这一份，则没有其他；所有的都应给予病人照料者。 即使他价值一千，其他物品也无法获得；应归于僧团。 剩余的物品，无论是大量还是贵重，三件衣物少量；应从中取出三件衣物的物品给予。 所有这些都应归于僧团。
如果他在世时，将所有自己的物品都放弃，给予他人，或有人接受了信任，他所给予的物品，归于他。 根据他的喜好，病人照料者将获得，其他人则在远处放置的物品也归于僧团。 两者的份额是未分开的，一个时间段内另一个是主人。 对于许多人来说，情况也是如此。 在所有的情况下，都是归于僧团的。 如果不分配，而是给予信士等，则是给予不当。 分配给予则是给予得当。 在这些情况下，信士等的物品也是归于僧团的，而不是归于僧团。
关于良好衣物的排除
关于良好衣物，"可怜的衣物"是指可怜的衣物。 "书籍"是指有虫的书。 其他的在第一条戒律的解释中已提到。 在这些书籍中，犯轻微罪。 其他的则是粗糙的衣物。 可怜的衣物、可怜的衣物和可怜的衣物则是书籍的使用。

372. Sabbanīlakādīni rajanaṃ dhovitvā puna rajitvā dhāretabbāni. Na sakkā ce honti dhovituṃ, paccattharaṇāni vā kātabbāni. Dupaṭṭacīvarassa vā majjhe dātabbāni. Tesaṃ vaṇṇanānattaṃ upāhanāsu vuttanayameva. Acchinnadasadīghadasāni dasā chinditvā dhāretabbāni. Kañcukaṃ labhitvā phāletvā rajitvā paribhuñjituṃ vaṭṭati. Veṭhanepi eseva nayo. Tirīṭakaṃ pana rukkhachallimayaṃ; taṃ pādapuñchanaṃ kātuṃ vaṭṭati.

374.Patirūpe gāhaketi sace koci bhikkhu ‘‘ahaṃ tassa gaṇhāmī’’ti gaṇhāti, dātabbanti attho. Evametesu tevīsatiyā puggalesu soḷasa janā na labhanti, satta janā labhantīti.

Saṅghebhinnecīvaruppādakathā

376.Saṅgho bhijjatīti bhijjitvā kosambakabhikkhū viya dve koṭṭhāsā honti. Ekasmiṃ pakkheti ekasmiṃ koṭṭhāse dakkhiṇodakañca gandhādīni ca denti, ekasmiṃ cīvarāni. Saṅghassevetanti sakalassa saṅghassa dvinnampi koṭṭhāsānaṃ etaṃ hoti, ghaṇṭiṃ paharitvā dvīhipi pakkhehi ekato bhājetabbaṃ. Pakkhassevetanti evaṃ dinne yassa koṭṭhāsassa udakaṃ dinnaṃ, tassa udakameva hoti; yassa cīvaraṃ dinnaṃ, tasseva cīvaraṃ. Yattha pana dakkhiṇodakaṃ pamāṇaṃ hoti, tattha eko pakkho dakkhiṇodakassa laddhattā cīvarāni labhati, eko cīvarānameva laddhattāti ubhohipi ekato hutvā yathāvuḍḍhaṃ bhājetabbaṃ. Idaṃ kira parasamudde lakkhaṇanti mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Tasmiṃyeva pakkheti ettha pana itaro pakkho anissaroyeva. Cīvarapesanavatthūni pākaṭāneva.

Aṭṭhacīvaramātikākathā



所有的蓝色等物品经过清洗后，再次清洗后应当保存。如果无法清洗，则应当准备替代品。 对于有污垢的袈裟，应该给予中间的部分。 这些的颜色差异在腰带中已经说明。 割断十根长线后应当保存。 得到衣物后，经过清洗后可以使用。 处理也是同样的道理。 而树皮制成的衣物，应当作为脚的保护来使用。
"适合的买家"是指如果有比丘说"我将接受他"时，意指应当给予。 在这三十人中，有十六人无法获得，七人能够获得。
关于僧团分配衣物的故事
"僧团破裂"是指像科萨曼卡比丘一样，分成两个部分。 在一个部分中，给予水和香等，在另一个部分中，给予衣物。 "属于僧团的"是指整个僧团对这两个部分都有权，敲钟后应当一起分配。 "属于部分的"是指这样给予的，某部分的水是属于那部分的；给予的衣物也是属于那部分的。 如果右侧的水是标准，那么在一个部分中，由于获得右侧的水，获得衣物；而在另一个部分中，仅获得衣物，因此两者应当一起按比例分配。 这在《大阿毗达摩》中有说明。 在这部分中，另一个部分则是无主的。 衣物的分配是显而易见的。
关于八件衣物的目录

379. Idāni ādito paṭṭhāya vuttacīvarānaṃ paṭilābhakhettaṃ dassetuṃ ‘‘aṭṭhimā bhikkhave mātikā’’tiādimāha. Sīmāya detītiādi puggalādhiṭṭhānanayena vuttaṃ. Ettha pana sīmāya dānaṃ ekā mātikā, katikāya dānaṃ dutiyā…pe… puggalassa dānaṃ aṭṭhamā. Tattha sīmāya dammīti evaṃ sīmaṃ parāmasitvā dento sīmāya deti nāma. Esa nayo sabbattha.

Sīmāya deti, yāvatikā bhikkhū antosīmagatā tehi bhājetabbantiādimhi pana mātikāniddese sīmāya detīti ettha tāva khaṇḍasīmā, upacārasīmā, samānasaṃvāsasīmā, avippavāsasīmā, lābhasīmā, gāmasīmā, nigamasīmā, nagarasīmā, abbhantarasīmā, udakukkhepasīmā, janapadasīmā, raṭṭhasīmā, rajjasīmā, dīpasīmā, cakkavāḷasīmāti pannarasa sīmā veditabbā.

Tattha khaṇḍasīmā sīmākathāyaṃ vuttāva. Upacārasīmā parikkhittassa vihārassa parikkhepena aparikkhittassa parikkhepārahaṭṭhānena paricchinnā hoti. Apica bhikkhūnaṃ dhuvasannipātaṭṭhānato vā pariyante ṭhitabhojanasālato vā nibaddhavasanakaāvāsato vā thāmamajjhimassa purisassa dvinnaṃ leḍḍupātānaṃ anto upacārasīmā veditabbā, sā pana āvāsesu vaḍḍhantesu vaḍḍhati, parihāyantesu parihāyati. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘bhikkhūsupi vaḍḍhantesu vaḍḍhatī’’ti vuttaṃ. Tasmā sace vihāre sannipatitabhikkhūhi saddhiṃ ekābaddhā hutvā yojanasatampi pūretvā nisīdanti, yojanasatampi upacārasīmāva hoti, sabbesaṃ lābho pāpuṇāti. Samānasaṃvāsaavippavāsasīmādvayampi vuttameva.

Lābhasīmā nāma neva sammāsambuddhena anuññātā, na dhammasaṅgāhakattherehi ṭhapitā; apica kho rājarājamahāmattā vihāraṃ kāretvā gāvutaṃ vā aḍḍhayojanaṃ vā yojanaṃ vā samantato paricchinditvā ‘‘ayaṃ amhākaṃ vihārassa lābhasīmā’’ti nāmalikhitake thambhe nikhaṇitvā ‘‘yaṃ etthantare uppajjati, sabbaṃ taṃ amhākaṃ vihārassa demā’’ti sīmaṃ ṭhapenti, ayaṃ lābhasīmā nāma. Gāmanigamanagaraabbhantaraudakukkhepasīmāpi vuttā eva. Janapadasīmā nāma – kāsikosalaraṭṭhādīnaṃ anto bahū janapadā honti, tattha ekeko janapadaparicchedo janapadasīmā. Raṭṭhasīmā nāma kāsikosalādiraṭṭhaparicchedo. Rajjasīmā nāma ‘‘coḷabhogo keraḷabhogo’’ti evaṃ ekekassa rañño āṇāpavattiṭṭhānaṃ. Dīpasīmā nāma samuddantena paricchinnamahādīpā ca antaradīpā ca. Cakkavāḷasīmā nāma cakkavāḷapabbateneva paricchinnā.

Evametāsu sīmāsu khaṇḍasīmāya kenaci kammena sannipatitaṃ saṅghaṃ disvā ‘‘ettheva sīmāya saṅghassa demī’’ti vutte yāvatikā bhikkhū antokhaṇḍasīmagatā, tehi bhājetabbaṃ. Tesaṃyeva hi taṃ pāpuṇāti. Aññesaṃ sīmantarikāya vā upacārasīmāya vā ṭhitānampi na pāpuṇāti. Khaṇḍasīmāya ṭhite pana rukkhe vā pabbate vā ṭhitassa heṭṭhā vā pathavīvemajjhagatassa pāpuṇātiyeva. ‘‘Imissā upacārasīmāya saṅghassa dammī’’ti dinnaṃ pana khaṇḍasīmāsīmantarikāsu ṭhitānampi pāpuṇāti. ‘‘Samānasaṃvāsasīmāya dammī’’ti dinnaṃ pana khaṇḍasīmāsīmantarikāsu ṭhitānaṃ na pāpuṇāti. Avippavāsasīmālābhasīmāsu dinnaṃ tāsu sīmāsu antogatānaṃ pāpuṇāti. Gāmasīmādīsu dinnaṃ tāsaṃ sīmānaṃ abbhantare baddhasīmāya ṭhitānampi pāpuṇāti. Abbhantarasīmāudakukkhepasīmāsu dinnaṃ tattha antogatānaṃyeva pāpuṇāti. Janapadaraṭṭharajjadīpacakkavāḷasīmāsupi gāmasīmādīsu vuttasadisoyeva vinicchayo.


现在从一开始就说明已经提到的衣物获得领域，说"诸比丘，有八种目录"等。 "在界限内给予"等是按照个人指定的方式说明的。 在这里，在界限内给予是一种目录，在集会中给予是第二种目录……个人给予是第八种。 在那里，"我在界限内给予"是指触及界限而给予，就是在界限内给予。 这一方法在所有情况下都适用。
"在界限内给予"，凡在界限内的比丘都应该分配等。 在目录说明中，在界限内给予时，有十五种界限应当了解：残缺界限、接触界限、共同居住界限、不离开界限、获得界限、村庄界限、聚落界限、城市界限、内部界限、水投掷界限、地区界限、国家界限、王国界限、岛屿界限、世界界限。
在这些中，残缺界限已在界限讨论中说明。 接触界限是指被围绕的住处的周围，或未被围绕但适合围绕的地方。 此外，从比丘固定集会的地方，或周边的用餐大厅，或固定居住的住处，以中等体力的人能投掷两次石块的范围内，应当了解为接触界限。 随着住处的扩大而扩大，随着收缩而收缩。 在《大集》中说"即使比丘增多也增大"。 因此，如果在住处与集会的比丘一起，即使坐满一百由旬，这一百由旬也是接触界限，所有人都能获得。 共同居住界限和不离开界限已经说明。
获得界限实际上不是由正等正觉者允许，也不是由法藏长老确立；而是国王、大臣建造寺院后，在周围划定一个、半由旬或一由旬的范围，并在名字记录的柱子上刻写"这是我们寺院的获得界限"，说"在这范围内产生的一切，都归于我们的寺院"，这就是获得界限。 村庄、聚落、城市、内部、水投掷界限也已说明。 地区界限是指迦尸、拘萨罗等国家内部的许多地区，每个地区的划分就是地区界限。 国家界限是指迦尸、拘萨罗等国家的划分。 王国界限是指每个国王统治的范围。 岛屿界限是指被海洋包围的大岛和小岛。 世界界限是指被世界山包围。
在这些界限中，如果在残缺界限看到由任何仪式集会的僧团，说"我在这个界限内给予僧团"，凡在残缺界限内的比丘，应由他们分配。 这确实归属于他们。 即使站在其他界限间隔或接触界限中，也无法获得。 但站在残缺界限的树上、山上或地面中间的，确实可以获得。 在接触界限内给予，站在残缺界限和界限间隔中的也可获得。 在共同居住界限内给予，站在残缺界限和界限间隔中的则不可获得。 在不离开界限和获得界限内给予，站在那些界限内的可以获得。 在村庄界限等内给予，站在那些界限内的围合界限中也可获得。 在内部界限和水投掷界限内给予，只有站在那里面的才可获得。 在地区、国家、王国、岛屿、世界界限中，与村庄界限等的判断相似。


Sace pana jambudīpe ṭhito ‘‘tambapaṇṇidīpe saṅghassa dammī’’ti deti, tambapaṇṇidīpato ekopi gantvā sabbesaṃ gaṇhituṃ labhati. Sacepi tatreva eko sabhāgabhikkhu sabhāgānaṃ bhāgaṃ gaṇhāti, na vāretabbo. Evaṃ tāva yo sīmaṃ parāmasitvā deti, tassa dāne vinicchayo veditabbo.

Yo pana asukasīmāyāti vattuṃ na jānāti, kevalaṃ sīmāti vacanamattameva jānanto vihāraṃ gantvā ‘‘sīmāya dammī’’ti vā ‘‘sīmaṭṭhakasaṅghassa dammī’’ti vā bhaṇati, so pucchitabbo – ‘‘sīmā nāma bahuvidhā, katarasīmaṃ sandhāya bhaṇasī’’ti ? Sace vadati – ‘‘ahaṃ asukasīmāti na jānāmi, sīmaṭṭhakasaṅgho bhājetvā gaṇhātū’’ti katarasīmāya bhājetabbaṃ? Mahāsīvatthero kirāha – ‘‘avippavāsasīmāyā’’ti. Tato naṃ āhaṃsu – ‘‘avippavāsasīmā nāma tiyojanāpi hoti, evaṃ sante tiyojane ṭhitā lābhaṃ gaṇhissanti, tiyojane ṭhatvā āgantukavattaṃ pūretvā ārāmaṃ pavisitabbaṃ bhavissati, gamiko tiyojanaṃ gantvā senāsanaṃ āpucchissati, nissayapaṭipannassa tiyojanātikkame nissayo paṭippassambhissati, pārivāsikena tiyojanaṃ atikkamitvā aruṇaṃ uṭṭhāpetabbaṃ bhavissati, bhikkhuniyā tiyojane ṭhatvā ārāmappavesanaṃ āpucchitabbaṃ bhavissati, sabbampetaṃ upacārasīmāya paricchedavaseneva kātuṃ vaṭṭati. Tasmā upacārasīmāyameva bhājetabba’’nti.

Katikāyāti samānalābhakatikāya. Tenevāha – ‘‘sambahulā āvāsā samānalābhā hontī’’ti. Tatrevaṃ katikā kātabbā, ekasmiṃ vihāre sannipatitehi bhikkhūhi yaṃ vihāraṃ saṅgaṇhitukāmā samānalābhaṃ kātuṃ icchanti, tassa nāmaṃ gahetvā asuko nāma vihāro porāṇakoti vā buddhādhivutthoti vā appalābhoti vā yaṃkiñci kāraṇaṃ vatvā taṃ vihāraṃ iminā vihārena saddhiṃ ekalābhaṃ kātuṃ saṅghassa ruccatīti tikkhattuṃ sāvetabbaṃ. Ettāvatā tasmiṃ vihāre nisinnopi idha nisinnova hoti, tasmiṃ vihārepi saṅghena evameva kātabbaṃ. Ettāvatā idha nisinnopi tasmiṃ nisinnova hoti. Ekasmiṃ lābhe bhājiyamāne itarasmiṃ ṭhitassa bhāgaṃ gahetuṃ vaṭṭati. Evaṃ ekena vihārena saddhiṃ bahūpi āvāsā ekalābhā kātabbā.

Bhikkhāpaññattiyāti attano pariccāgapaññāpanaṭṭhāne. Tenevāha – ‘‘yattha saṅghassa dhuvakārā kariyantī’’ti. Tassattho – yasmiṃ vihāre imassa cīvaradāyakassa santakaṃ saṅghassa pākavaṭṭaṃ vā vattati, yasmiṃ vā vihāre bhikkhū attano bhāraṃ katvā sadā gehe bhojeti, yattha vā anena āvāso kārito, salākabhattādīni vā nibaddhāni, yena pana sakalopi vihāro patiṭṭhāpito, tattha vattabbameva natthi, ime dhuvakārā nāma. Tasmā sace so ‘‘yattha mayhaṃ dhuvakārā karīyanti, tattha dammī’’ti vā ‘‘tattha dethā’’ti vā bhaṇati, bahūsu cepi ṭhānesu dhuvakārā honti, sabbattha dinnameva hoti.


如果站在印度大陆（即瞻部洲）上说"我在淡巴洲给予僧团"，即使从淡巴洲来的一个人也可以获得全部。 即使在那里一个同类比丘获得同类的份额，也不应阻止。 首先，凡触及界限而给予的，应了解其给予的判断。
如果不知道说"在某某界限"，仅仅知道"界限"这个词，进入寺院后说"在界限内给予"或"给予界限八人僧团"，他应被询问："界限有多种，你指的是哪个界限？"如果回答："我不知道是哪个界限，请界限八人僧团分配"，应在哪个界限分配？ 大长老希瓦曾说："在不离开界限"。 然后有人对他说："不离开界限甚至可以是三由旬，这样的话，站在三由旬内的将获得利益，站在三由旬将履行来访者的义务，进入寺院，旅行者走三由旬将告别住处，依止者超过三由旬将失去依止，受戒者超过三由旬将在黎明起来，比丘尼站在三由旬将请求进入寺院，所有这些都应在接触界限的范围内进行。 因此应在接触界限内分配。"
关于协议，是指共同获得的协议。 因此说："许多住处将成为共同获得"。 在那里应如此协议，在一个寺院集会的比丘希望以共同获得的方式管理这个寺院，取其名字说"某某寺院是古老的"或"佛陀居住过"或"少量获得"或以任何理由，说这个寺院希望与该寺院共同获得，应宣告三次。 这样，坐在那个寺院的人也算坐在这里，在那个寺院也应同样做。 这样，在这里坐的人也算在那里坐。 在一个获得中分配时，站在另一个获得中的人可以获得份额。 这样，可以与一个寺院一起，许多住处可以共同获得。
关于布施，是在自己放弃的地方。 因此说："在僧团经常工作的地方"。 其意义是：在哪个寺院，这个衣物施主的东西对僧团有固定的运作，或在哪个寺院比丘经常在家中供养，或由他建立住处，或有固定的饭食等，或由他完全建立寺院，在那里没有什么可说的，这些是固定的工作。 因此，如果他说"在我有固定工作的地方给予"或"在那里给予"，即使在多处有固定工作，给予也是有效的。


Sace pana ekasmiṃ vihāre bhikkhū bahutarā honti, tehi vattabbaṃ – ‘‘tumhākaṃ dhuvakāre ekattha bhikkhū bahū ekattha appakā’’ti. Sace ‘‘bhikkhugaṇanāya gaṇhathā’’ti bhaṇati, tathā bhājetvā gaṇhituṃ vaṭṭati. Ettha ca vatthabhesajjādi appakampi sukhena bhājiyati. Yadi pana mañco vā pīṭhakaṃ vā ekameva hoti, taṃ pucchitvā yassa vā vihārassa ekavihārepi vā yassa senāsanassa so vicāreti, tattha dātabbaṃ. Sace ‘‘asukabhikkhu gaṇhātū’’ti vadati, vaṭṭati. Atha ‘‘mayhaṃ dhuvakāre dethā’’ti vatvā avicāretvāva gacchati, saṅghassāpi vicāretuṃ vaṭṭati. Evaṃ pana vicāretabbaṃ – ‘‘saṅghattherassa vasanaṭṭhāne dethā’’ti vattabbaṃ. Sace tassa senāsanaṃ paripuṇṇaṃ hoti, yattha nappahoti, tattha dātabbaṃ. Sace eko bhikkhu ‘‘mayhaṃ vasanaṭṭhāne senāsanaparibhogabhaṇḍaṃ natthī’’ti vadati, tattha dātabbaṃ.

Saṅghassa detīti vihāraṃ pavisitvā ‘‘imāni cīvarāni saṅghassa dammī’’ti deti. Sammukhībhūtenāti upacārasīmāya ṭhitena saṅghena ghaṇṭiṃ paharitvā kālaṃ ghosetvā bhājetabbaṃ. Sīmaṭṭhassa asampattassāpi bhāgaṃ gaṇhanto na vāretabbo. Vihāro mahā hoti, therāsanato paṭṭhāya vatthesu diyyamānesu alasajātikā mahātherā pacchā āgacchanti, ‘‘bhante vīsativassānaṃ diyyati, tumhākaṃ ṭhitikā atikkantā’’ti na vattabbā, ṭhitikaṃ ṭhapetvā tesaṃ datvā pacchā ṭhitikāya dātabbaṃ.

Asukavihāre kira bahuṃ cīvaraṃ uppannanti sutvā yojanantarikavihāratopi bhikkhū āgacchanti, sampattasampattānaṃ ṭhitaṭṭhānato paṭṭhāya dātabbaṃ. Asampattānampi upacārasīmaṃ paviṭṭhānaṃ antevāsikādīsu gaṇhantesu dātabbameva. ‘‘Bahiupacārasīmāya ṭhitānaṃ dethā’’ti vadanti, na dātabbaṃ. Sace pana upacārasīmaṃ okkantehi ekābaddhā hutvā attano vihāradvāre vā antovihāreyeva vā honti, parisavasena vaḍḍhitā nāma hoti sīmā , tasmā dātabbaṃ. Saṅghanavakassa dinnepi pacchā āgatānaṃ dātabbameva. Dutiyabhāge pana therāsanaṃ āruḷhe āgatānaṃ paṭhamabhāgo na pāpuṇāti, dutiyabhāgato vassaggena dātabbaṃ.

Ekasmiṃ vihāre dasa bhikkhū honti, ‘‘dasa vatthāni saṅghassa demā’’ti denti, pāṭekkaṃ bhājetabbāni . Sace ‘‘sabbāneva amhākaṃ pāpuṇantī’’ti gahetvā gacchanti, duppāpitāni ceva duggahitāni ca gatagataṭṭhāne saṅghikāneva honti. Ekaṃ pana uddharitvā ‘‘idaṃ tumhākaṃ pāpuṇātī’’ti saṅghattherassa datvā ‘‘sesāni amhākaṃ pāpuṇantī’’ti gahetuṃ vaṭṭati.

Ekameva vatthaṃ saṅghassa demāti āharanti, abhājetvāva amhākaṃ pāpuṇantīti gaṇhanti, duppāpitañceva duggahitañca. Satthakena pana haliddiādinā vā lekhaṃ katvā ekaṃ koṭṭhāsaṃ ‘‘imaṃ ṭhānaṃ tumhākaṃ pāpuṇātī’’ti saṅghattherassa pāpetvā ‘‘sesaṃ amhākaṃ pāpuṇātī’’ti gahetuṃ vaṭṭati. Yaṃ pana vatthasseva pupphaṃ vā vali vā, tena paricchedaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Sace ekaṃ tantaṃ uddharitvā ‘‘idaṃ ṭhānaṃ tumhākaṃ pāpuṇātī’’ti saṅghattherassa datvā ‘‘sesaṃ amhākaṃ pāpuṇātī’’ti gaṇhanti, vaṭṭati. Khaṇḍaṃ khaṇḍaṃ chinditvā bhājiyamānaṃ vaṭṭatiyeva.


如果在一个寺院中比丘众多，应对他们说："你们的固定工作中，有些地方比丘众多，有些地方比丘很少。"如果说"按比丘数量获得"，则可以如此分配并获得。在这里，衣物、药品等即使很少也可以轻易分配。如果只有一张床或一个座椅，应询问后给予，无论是哪个寺院或哪个住处的人负责，就在那里给予。如果说"某某比丘获得"，这是可以的。如果说"在我的固定工作处给予"后未经考虑就离开，僧团也可以考虑。应如此考虑：应说"在僧团长老的居住处给予"。如果他的住处已满，应在无法容纳的地方给予。如果一个比丘说"在我的居住处没有住处使用的物品"，就在那里给予。
"给予僧团"是指进入寺院后说"我将这些衣物给予僧团"。"在场"是指站在接触界限内的僧团，敲钟后宣告时间，应当分配。即使界限八人未到场，获得份额的也不应被阻止。如果寺院很大，从长老座位开始给予衣物时，懒惰的大长老后来才到，不应说"尊者，已经给予二十年，你的资格已过"，应先给予长老们，然后再给予资格。
听说在某寺院衣物众多，即使从相隔一由旬的寺院的比丘也来，应从到场者的站立处开始给予。即使未到场但进入接触界限的，在随从等获得时也应给予。说"给予站在接触界限外的人"，不应给予。但如果进入接触界限并聚集在自己寺院门口或寺院内，随着人数增加，界限也被认为扩大，因此应给予。即使给予僧团新人，后来到达的人也应给予。在第二部分，长老座位已被占据时，先前到达的人无法获得第一部分，应从第二部分通过雨安居给予。
在一个寺院中有十个比丘，说"给予僧团十件衣物"，应个别分配。如果说"全部都归我们"并带走，在去往的地方，未充分获得和未正确获得的都属于僧团。可以取出一件说"这归你们"，给予僧团长老，然后说"其余归我们"。
带来一件衣物给僧团，说"未分配就归我们"并获得，这是未充分获得和未正确获得。但可以用颜料等制作标记，将一部分说"这部分归你们"给僧团长老，然后说"其余归我们"。衣物的花纹或褶皱不能用作划分。如果取出一根线说"这部分归你们"给僧团长老，然后说"其余归我们"，这是可以的。逐段切割分配也是可以的。


Ekabhikkhuke vihāre saṅghassa cīvaresu uppannesu sace pubbe vuttanayeneva so bhikkhu ‘‘sabbāni mayhaṃ pāpuṇantī’’ti gaṇhāti, suggahitāni, ṭhitikā pana na tiṭṭhati. Sace ekekaṃ uddharitvā ‘‘idaṃ mayhaṃ pāpuṇātī’’ti gaṇhāti, ṭhitikā tiṭṭhati. Tattha aṭṭhitāya ṭhitikāya puna aññasmiṃ cīvare uppanne sace eko bhikkhu āgacchati, majjhe chinditvā dvīhipi gahetabbaṃ. Ṭhitāya ṭhitikāya puna aññasmiṃ cīvare uppanne sace navakataro āgacchati, ṭhitikā heṭṭhā orohati. Sace vuḍḍhataro āgacchati, ṭhitikā uddhaṃ ārohati. Athañño natthi, puna attano pāpetvā gahetabbaṃ.

‘‘Saṅghassa demā’’ti vā ‘‘bhikkhusaṅghassa demā’’ti vā yena kenaci ākārena saṅghaṃ āmasitvā dinnaṃ pana paṃsukūlikānaṃ na vaṭṭati, ‘‘gahapaticīvaraṃ paṭikkhipāmi paṃsukūlikaṅgaṃ samādiyāmī’’ti vuttattā, na pana akappiyattā . Bhikkhusaṅghena apaloketvā dinnampi na gahetabbaṃ. Yaṃ pana bhikkhu attano santakaṃ deti, taṃ bhikkhudattiyaṃ nāma vaṭṭati, paṃsukūlaṃ pana na hoti. Evaṃ santepi dhutaṅgaṃ na bhijjati. ‘‘Bhikkhūnaṃ dema, therānaṃ demā’’ti vutte pana paṃsukūlikānampi vaṭṭati. ‘‘Idaṃ vatthaṃ saṅghassa dema, iminā upāhanatthavikapattatthavikaāyogaaṃsabaddhakādīni karontū’’ti dinnampi vaṭṭati.

Pattatthavikādīnaṃ atthāya dinnāni bahūnipi honti, cīvaratthāyapi pahonti, tato cīvaraṃ katvā pārupituṃ vaṭṭati. Sace pana saṅgho bhājitātirittāni vatthāni chinditvā upāhanatthavikādīnaṃ atthāya bhājeti, tato gahetuṃ na vaṭṭati. Sāmikehi vicāritameva hi vaṭṭati, na itaraṃ.

‘‘Paṃsukūlikasaṅghassa dhamakaraṇapaṭādīnaṃ atthāya demā’’ti vuttepi gahetuṃ vaṭṭati, parikkhāro nāma paṃsukūlikānampi icchitabbo. Yaṃ tattha atirekaṃ hoti, taṃ cīvarepi upanetuṃ vaṭṭati. Suttaṃ saṅghassa denti, paṃsukūlikehipi gahetabbaṃ. Ayaṃ tāva vihāraṃ pavisitvā ‘‘imāni cīvarāni saṅghassa dammī’’ti dinnesu vinicchayo.

Sace pana bahiupacārasīmāyaṃ addhānappaṭipanne bhikkhū disvā ‘‘saṅghassa dammī’’ti saṅghattherassa vā saṅghanavakassa vā āroceti, sacepi yojanaṃ pharitvā parisā ṭhitā hoti, ekabaddhā ce, sabbesaṃ pāpuṇāti. Ye pana dvādasahi hatthehi parisaṃ asampattā, tesaṃ na pāpuṇāti.

Ubhatosaṅghassa detīti ettha ‘‘ubhatosaṅghassa dammī’’ti vuttepi ‘‘dvidhā saṅghassa dammi, dvinnaṃ saṅghānaṃ dammi, bhikkhusaṅghassa ca bhikkhunisaṅghassa ca dammī’’ti vuttepi ubhatosaṅghassa dinnameva hoti. Upaḍḍhaṃ dātabbanti dvebhāge same katvā eko dātabbo. ‘‘Ubhatosaṅghassa ca tuyhañca dammī’’ti vutte sace dasa dasa bhikkhū ca bhikkhuniyo ca honti, ekavīsati paṭivīse katvā eko puggalassa dātabbo, dasa bhikkhusaṅghassa, dasa bhikkhunisaṅghassa yena puggaliko laddho so saṅghatopi attano vassaggena gahetuṃ labhati. Kasmā? Ubhatosaṅghaggahaṇena gahitattā.

‘‘Ubhatosaṅghassa ca cetiyassa ca dammī’’ti vuttepi eseva nayo. Idha pana cetiyassa saṅghato pāpuṇanakoṭṭhāso nāma natthi, ekapuggalassa pattakoṭṭhāsasamova koṭṭhāso hoti.


在一个寺院中，如果比丘众多，应该说："你们的固定工作中，许多比丘在一起，少数比丘在一起。"如果说"按比丘数量获得"，则可以如此分配。如果在衣物、药品等方面，即使数量很少也可以轻易分配。如果取出一件说"这归我"，则可以保持固定。如果在固定的情况下又有其他衣物出现，如果有一个比丘来到中间，应当将其分为两部分。如果在固定的情况下又有其他衣物出现，如果新来的比丘年龄较小，固定的应降下来。如果新来的比丘年长，固定的应升上去。如果没有其他比丘，应再次拿回自己的。
说"给予僧团"或"给予比丘僧团"，以任何方式给予僧团的，不应适用于乞丐，因说"我拒绝给予乞丐的衣物"而不应被视为不适当。比丘僧团给予的，若不看也不可获得。比丘所给予的，是指比丘的权利，而乞丐则不适用。即使如此，修行者也不会被打破。如果说"给予比丘，给予长老"，乞丐也适用。"这件衣物是给予僧团的，愿能用于腰带、衣物、身体的使用"等给予也是适用的。
为了使衣物、腰带等而给予的，许多也可用于衣物，之后可将衣物制成。若僧团将衣物切割并用于腰带等，则不可获得。只有经过审查的才可获得，其他则不可。
即使说"给予乞丐僧团的法器"，也可获得，修行者的需求应被考虑。如果有多余的，亦可给予衣物。进入僧团时，给予衣物，乞丐也应获得。这样进入寺院后说"我将这些衣物给予僧团"时，进行判断。
如果在外接触界限中看到比丘说"给予僧团"，应向僧团长老或僧团的负责人报告。如果在一由旬内聚集，若是单一聚集，所有人都能获得。但若是以十二只手聚集的人，则无法获得。
说"给予双僧团"时，即使说"我给予双僧团"，"我给予两个僧团，给予比丘僧团和比丘尼僧团"，也应给予双僧团。应将两部分相同地给予一个。若说"我给予双僧团和你"，若有十个比丘和十个比丘尼，应将二十个分开给予一个人，十个给予比丘僧团，十个给予比丘尼僧团，所获得的也应由个人按照雨安居的规定获得。为什么？因为双僧团的获得是被视为获得的。
即使说"我给予双僧团和圣地"，也是同样的道理。在这里，圣地的僧团并没有获得的地方，单一的个人也应获得。


‘‘Ubhatosaṅghassa ca tuyhañca cetiyassa cā’’ti vutte pana dvāvīsati koṭṭhāse katvā dasa bhikkhūnaṃ, dasa bhikkhunīnaṃ, eko puggalassa, eko cetiyassa dātabbo. Tattha puggalo saṅghatopi attano vassaggena puna gahetuṃ labhati, cetiyassa ekoyeva.

‘‘Bhikkhusaṅghassa ca bhikkhunīnañca dammī’’ti vutte pana na majjhe bhinditvā dātabbaṃ, bhikkhū ca bhikkhuniyo ca gaṇetvā dātabbaṃ. ‘‘Bhikkhusaṅghassa ca bhikkhunīnañca tuyhañcā’’ti vutte pana puggalo visuṃ na labhati, pāpuṇanaṭṭhānato ekameva labhati. Kasmā? Bhikkhusaṅghaggahaṇena gahitattā. ‘‘Bhikkhusaṅghassa ca bhikkhunīnañca tuyhañca cetiyassa cā’’ti vuttepi cetiyassa ekapuggalapaṭivīso labbhati, puggalassa visuṃ na labbhati, tasmā ekaṃ cetiyassa datvā avasesaṃ bhikkhū ca bhikkhuniyo ca gaṇetvā bhājetabbaṃ.

‘‘Bhikkhūnañca bhikkhunīnañca dammī’’ti vuttepi majjhe bhinditvā na dātabbaṃ, puggalagaṇanāya eva vibhajitabbaṃ. ‘‘Bhikkhūnañca bhikkhunīnañca tuyhañca cetiyassa cā’’ti evaṃ vuttepi cetiyassa ekapuggalapaṭivīso labbhati, puggalassa visuṃ natthi, bhikkhū ca bhikkhuniyo ca gaṇetvā eva bhājetabbaṃ. Yathā ca bhikkhusaṅghaṃ ādiṃ katvā nayo nīto, evaṃ bhikkhunisaṅghaṃ ādiṃ katvāpi netabbo. ‘‘Bhikkhusaṅghassa ca tuyhañcā’’ti vutte puggalassa visuṃ na labbhati, vassaggeneva gahetabbaṃ. ‘‘Bhikkhusaṅghassa ca cetiyassa cā’’ti vutte pana cetiyassa visuṃ paṭivīso labbhati. ‘‘Bhikkhusaṅghassa ca tuyhañca cetiyassa cā’’ti vuttepi cetiyasseva labbhati, na puggalassa.

‘‘Bhikkhūnañca tuyhañcā’’ti vuttepi visuṃ na labbhati. ‘‘Bhikkhūnañca cetiyassa cā’’ti vutte pana cetiyassa labbhati. ‘‘Bhikkhūnañca tuyhañca cetiyassa cā’’ti vuttepi cetiyasseva visuṃ labbhati, na puggalassa. Bhikkhunisaṅghaṃ ādiṃ katvāpi evameva yojetabbaṃ.

Pubbe buddhappamukhassa ubhatosaṅghassa dānaṃ denti, bhagavā majjhe nisīdati, dakkhiṇato bhikkhū vāmato bhikkhuniyo nisīdanti, bhagavā ubhinnaṃ saṅghatthero , tadā bhagavā attanā laddhapaccaye attanāpi paribhuñjati, bhikkhūnampi dāpeti. Etarahi pana paṇḍitamanussā sadhātukaṃ paṭimaṃ vā cetiyaṃ vā ṭhapetvā buddhappamukhassa ubhatosaṅghassa dānaṃ denti. Paṭimāya vā cetiyassa vā purato ādhārake pattaṃ ṭhapetvā dakkhiṇodakaṃ datvā buddhānaṃ demāti, tattha yaṃ paṭhamaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ denti, vihāraṃ vā āharitvā idaṃ cetiyassa demāti piṇḍapātañca mālāgandhādīni ca denti, tattha kathaṃ paṭipajjitabbanti? Mālāgandhādīni tāva cetiye āropetabbāni, vatthehi paṭākā, telena padīpā kātabbā, piṇḍapātamadhuphāṇitādīni pana yo nibaddhacetiyajaggako hoti pabbajito vā gahaṭṭho vā, tasseva dātabbāni. Nibaddhajaggake asati āhaṭabhattaṃ ṭhapetvā vattaṃ katvā paribhuñjituṃ vaṭṭati. Upakaṭṭhe kāle bhuñjitvā pacchāpi vattaṃ kātuṃ vaṭṭatiyeva.


如果说"给予双僧团和你和圣地"，应将二十二个部分分开，十个给比丘，十个给比丘尼，一个给个人，一个给圣地。在那里，个人可以根据自己的雨安居再次获得，而圣地只有一个。
如果说"给予比丘僧团和比丘尼"，不应在中间分开，应同时计算比丘和比丘尼后给予。如果说"给予比丘僧团和比丘尼和你"，个人不能单独获得，只能从获得的地方获得。为什么？因为被视为比丘僧团的获得。即使说"给予比丘僧团和比丘尼和你和圣地"，圣地只能获得一个人的份额，个人不能单独获得，因此应给圣地一份，其余部分应计算比丘和比丘尼后分配。
即使说"给予比丘和比丘尼"，也不应在中间分开，应按个人数量分配。即使说"给予比丘和比丘尼和你和圣地"，圣地只能获得一个人的份额，个人不能单独获得，应计算比丘和比丘尼后分配。就像以比丘僧团为开头进行处理，也应以比丘尼僧团为开头进行处理。如果说"给予比丘僧团和你"，个人不能单独获得，只能通过雨安居获得。如果说"给予比丘僧团和圣地"，圣地可以单独获得一份。即使说"给予比丘僧团和你和圣地"，也只有圣地可以获得，个人不可以。
即使说"给予比丘和你"，也不能单独获得。如果说"给予比丘和圣地"，圣地可以获得。即使说"给予比丘和你和圣地"，圣地也可以单独获得，个人不可以。以比丘尼僧团为开头也应如此处理。
过去，在佛陀为首的双僧团的布施中，佛陀坐在中间，比丘坐在右侧，比丘尼坐在左侧，佛陀是双方僧团的长老，当时佛陀自己获得的也自己享用，也给比丘享用。现在，有智慧的人将圣像或圣地放置，然后给予佛陀为首的双僧团。在圣像或圣地前的支架上放置钵，给予右侧水，说"我们给予诸佛"。首先给予可食用的和可食的，或将寺院带来说"这给予圣地"，并给予托钵、花环、香等。应如何处理？花环、香等应放置在圣地上，用布做旗帜，用油点灯，而托钵、蜂蜜、糖等应由经常照料圣地的出家人或在家人给予。如果没有固定照料者，可以带来食物后履行仪式后享用。在适当的时间用餐后，稍后再履行仪式也是可以的。


Mālāgandhādīsu ca yaṃ kiñci ‘‘idaṃ haritvā cetiyassapūjaṃ karothā’’ti vutte dūrampi haritvā pūjetabbaṃ. ‘‘Bhikkhaṃ saṅghassa harā’’ti vuttepi haritabbaṃ. Sace pana ‘‘ahaṃ piṇḍāya carāmi, āsanasālāya bhikkhū atthi, te āharissantī’’ti vutte ‘‘bhante tuyhaṃyeva dammī’’ti vadati, bhuñjituṃ vaṭṭati. Atha pana ‘‘bhikkhusaṅghassa dassāmī’’ti harantassa gacchato antarāva kālo upakaṭṭho hoti, attano pāpetvā bhuñjituṃ vaṭṭati.

Vassaṃvuṭṭhasaṅghassa detīti vihāraṃ pavisitvā ‘‘imāni cīvarāni vassaṃvuṭṭhasaṅghassa dammī’’ti deti. Yāvatikā bhikkhū tasmiṃ āvāse vassaṃvuṭṭhāti yattakā vassacchedaṃ akatvā purimavassaṃvuṭṭhā, tehi bhājetabbaṃ, aññesaṃ na pāpuṇāti. Disāpakkantassāpi sati paṭiggāhake yāva kathinassubbhārā dātabbaṃ, anatthate pana kathine antohemante evañca vatvā dinnaṃ, pacchimavassaṃvuṭṭhānampi pāpuṇātīti lakkhaṇaññū vadanti. Aṭṭhakathāsu panetaṃ na vicāritaṃ.

Sace pana bahiupacārasīmāyaṃ ṭhito ‘‘vassaṃvuṭṭhasaṅghassa dammī’’ti vadati, sampattānaṃ sabbesaṃ pāpuṇāti. Atha ‘‘asukavihāre vassaṃvuṭṭhasaṅghassā’’ti vadati, tatra vassaṃvuṭṭhānameva yāva kathinassubbhārā pāpuṇāti. Sace pana gimhānaṃ paṭhamadivasato paṭṭhāya evaṃ vadati, tatra sammukhībhūtānaṃ sabbesaṃ pāpuṇāti. Kasmā? Piṭṭhisamaye uppannattā. Antovasseyeva ‘‘vassaṃ vasantānaṃ dammī’’ti vutte chinnavassā na labhanti, vassaṃ vasantāva labhanti. Cīvaramāse pana ‘‘vassaṃ vasantānaṃ dammī’’ti vutte pacchimikāya vassūpagatānaṃyeva pāpuṇāti, purimikāya vassūpagatānañca chinnavassānañca na pāpuṇāti.

Cīvaramāsato paṭṭhāya yāva hemantassa pacchimo divaso, tāva vassāvāsikaṃ demāti vutte kathinaṃ atthataṃ vā hotu anatthataṃ vā atītavassaṃvuṭṭhānameva pāpuṇāti. Gimhānaṃ paṭhamadivasato paṭṭhāya vutte pana mātikā āropetabbā – ‘‘atītavassāvāsassa pañca māsā atikkantā, anāgato catumāsaccayena bhavissati, kataravassāvāsassa detī’’ti? Sace ‘‘atītavassaṃvuṭṭhānaṃ dammī’’ti vadati, taṃantovassaṃvuṭṭhānameva pāpuṇāti, disāpakkantānampi sabhāgā gaṇhituṃ labhanti.

Sace ‘‘anāgate vassāvāsikaṃ dammī’’ti vadati, taṃ ṭhapetvā vassūpanāyikadivase gahetabbaṃ. Atha ‘‘agutto vihāro, corabhayaṃ atthi, na sakkā ṭhapetuṃ, gaṇhitvā vā āhiṇḍitu’’nti vutte ‘‘sampattānaṃ dammī’’ti vadati, bhājetvā gahetabbaṃ. Sace vadati ‘‘ito me bhante tatiye vasse vassāvāsikaṃ na dinnaṃ, taṃ dammī’’ti, tasmiṃ antovasse vuṭṭhabhikkhūnaṃ pāpuṇāti. Sace te disā pakkantā, añño vissāsiko gaṇhāti, dātabbaṃ. Atha ekoyeva avasiṭṭho, sesā kālaṅkatā, sabbaṃ ekasseva pāpuṇāti. Sace ekopi natthi, saṅghikaṃ hoti, sammukhībhūtehi bhājetabbaṃ.


在花环、香等中，如果有人说"带来这个供奉圣地"，即使从远处带来也应供奉。即使说"带托钵给僧团"，也应带来。如果说"我去托钵，在僧众食堂有比丘，他们将带来"，对方说"尊者，我将给予你"，可以享用。如果带给比丘僧团，在走的中途时间适当时，可以拿回自己享用。
"给予雨安居僧团"是指进入寺院后说"我将这些衣物给予雨安居僧团"。在那个住处雨安居的比丘，无论是完成雨安居还是未完成上一年雨安居的，都应由他们分配，其他人不能获得。即使离开方向，如果有接受者，应给予直到结束浴衣。但在未结束浴衣时，即使这样说，通晓标志的人说后来雨安居者也可获得。但在注释中未经讨论。
如果站在外接触界限说"给予雨安居僧团"，所有到场者都可获得。如果说"在某寺院给予雨安居僧团"，那里雨安居者可获得直到结束浴衣。如果从夏季第一天开始这样说，所有在场者都可获得。为什么？因为在背面时出现。在雨安居期间说"给予正在居住者"，已结束雨安居的不能获得，正在居住的可以获得。在衣物月份说"给予正在居住者"，只有后半期雨安居者可获得，前半期雨安居者和已结束雨安居的不能获得。
从衣物月份开始直到冬季最后一天，说"给予雨安居居住者"，无论浴衣是否已铺设，只有上一年雨安居者可获得。从夏季第一天开始说时，应提出问题："上一年雨安居已过五个月，未来将在四个月后，给予哪一年的雨安居？"如果说"给予上一年雨安居"，那些在雨安居期间的可获得，离开方向的也可按比例获得。
如果说"给予未来雨安居"，应在雨安居开始日获得。如果说"寺院无人看管，有盗贼危险，不能放置，也不能带走"，说"给予到场者"，应分配后获得。如果说"尊者，三年来未给予我雨安居，现在给予"，那些在雨安居期间的比丘可获得。如果他们已离开方向，另一个值得信赖的人获得，应给予。如果只剩一个，其余已去世，全部给予这一个。如果连一个也没有，应为僧团所有，由在场者分配。


Ādissa detīti ādisitvā paricchinditvā deti; yāguyā vātiādīsu ayamattho – yāguyā vā…pe… bhesajje vā ādissa deti. Tatrāyaṃ yojanā – bhikkhū ajjatanāya vā svātanāya vā yāguyā nimantetvā tesaṃ gharaṃ paviṭṭhānaṃ yāguṃ deti, yāguṃ datvā pītāya yāguyā ‘‘imāni cīvarāni, yehi mayhaṃ yāgu pītā, tesaṃ dammī’’ti deti, yehi nimantitehi yāgu pītā, tesaṃyeva pāpuṇāti. Yehi pana bhikkhācāravattena gharadvārena gacchantehi vā gharaṃ paviṭṭhehi vā yāgu laddhā, yesaṃ vā āsanasālato pattaṃ āharitvā manussehi nītā, yesaṃ vā therehi pesitā, tesaṃ na pāpuṇāti. Sace pana nimantitabhikkhūhi saddhiṃ aññepi bahū āgantvā antogehañca bahigehañca pūretvā nisinnā, dāyako ca evaṃ vadati – ‘‘nimantitā vā hontu animantitā vā, yesaṃ mayā yāgu dinnā, sabbesaṃ imāni vatthāni hontū’’ti sabbesaṃ pāpuṇanti. Yehi pana therānaṃ hatthato yāgu laddhā , tesaṃ na pāpuṇanti. Atha so ‘‘yehi mayhaṃ yāgu pītā, sabbesaṃ hontū’’ti vadati, sabbesaṃ pāpuṇanti. Bhattakhādanīyesupi eseva nayo.

Cīvare vāti pubbepi yena vassaṃ vāsetvā bhikkhūnaṃ cīvaraṃ dinnapubbaṃ hoti, so ce bhikkhū bhojetvā vadati – ‘‘yesaṃ mayā pubbe cīvaraṃ dinnaṃ, tesaṃyeva imaṃ cīvaraṃ vā suttaṃ vā sappimadhuphāṇitādīni vā hontū’’ti, sabbaṃ tesaṃyeva pāpuṇāti. Senāsane vāti yo mayā kārite vihāre vā pariveṇe vā vasati, tassidaṃ hotū’’ti vutte tasseva hoti. Bhesajje vāti ‘‘mayaṃ kālena kālaṃ therānaṃ sappiādīni bhesajjāni dema, yehi tāni laddhāni, tesaṃyevidaṃ hotū’’ti vutte tesaṃyeva hoti.

Puggalassa detīti ‘‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dammī’’ti evaṃ parammukhā vā pādamūle ṭhapetvā ‘‘imaṃ bhante tumhākaṃ dammī’’ti evaṃ sammukhā vā deti. Sace pana ‘‘idaṃ tumhākañca tumhākaṃ antevāsikānañca dammī’’ti evaṃ vadati, therassa ca antevāsikānañca pāpuṇāti. Uddesaṃ gahetuṃ āgato gahetvā gacchanto ca atthi, tassāpi pāpuṇāti. ‘‘Tumhehi saddhiṃ nibaddhacārikabhikkhūnaṃ dammī’’ti vutte uddesantevāsikānaṃ vattaṃ katvā uddesaparipucchādīni gahetvā vicarantānaṃ sabbesaṃ pāpuṇāti. Ayaṃ puggalassa detīti imasmiṃ pade vinicchayo. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Cīvarakkhandhakavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Campeyyakkhandhakaṃ

Kassapagottabhikkhuvatthukathā

380. Campeyyakkhandhake – gaggarāya pokkharaṇiyā tīreti gaggarānāmikāya itthiyā kāritapokkharaṇiyā tīre. Tantibaddhoti tasmiṃ āvāse kattabbatātantipaṭibaddho. Ussukkampi akāsi yāguyātiādīsu manussehi āgantukesu āgatesu ācikkheyyāthāti vuttaṭṭhāneyeva ussukkaṃ kātuṃ vaṭṭati; na avuttaṭṭhāne. Gaccha tvaṃ bhikkhūti satthā tassa bhikkhuno tattheva senāsanaṃ sappāyanti addasa, tenevamāha.

382.Adhammena vaggakammaṃ karontītiādīnaṃ parato pāḷiyaṃyeva nānākaraṇaṃ āgamissati.



给予的意思是，先设定后切割再给予；在提到食物时，意思是——给予食物或药品等。这里的安排是——比丘因应邀请或自愿进入他人家中给予食物，给予食物后，向邀请者说：“这些衣物，因我所饮用的食物而得，特此给予”，那些因邀请而饮用的食物，便是给予他们的。那些在比丘行乞时，从家门口出入或进入家中获得食物，或是从食堂取来的食物，或是由长老送来的食物，则不应获得。如果邀请的比丘与其他许多人一起坐下，施主便会这样说：“无论是被邀请的还是未被邀请的，皆是我所给予的食物，愿这些衣物都给予他们”，所有人都可获得。那些从长老手中获得食物的，则不应获得。于是施主便说：“我所饮用的食物，愿皆给予他们”，所有人都可获得。对于饭食的给予也是如此。
关于衣物，若在过去的某个雨季已给予比丘的衣物，若比丘在用餐时说：“我曾给予他们衣物”，那么这件衣物或食物、蜜、糖等皆应给予他们。关于住处，若我在寺院或僧舍中居住，便应如此说。关于药品，我会定期给予长老们食物等药品，若他们获得这些药品，便应如此给予。
关于个人的给予，若说“这件衣物是给予某某”，便是将其放在面前或脚下，若说“这是给予你们的”，则给予长老和随行者。若说“这是给予你们和你们的随行者”，则长老和随行者皆可获得。若有来访者，便可获得。若说“这是给予你们的”，则所有随行者皆可获得。此为个人的给予的判断。其余的部分在各处皆相同。
《衣物法典》已完成。
9. 冈比耶法典
关于迦萨波戈达比丘的衣物
在冈比耶法典中，提到在嘎嘎河岸边的女子所建的池塘。提到“被束缚的”，意味着在该住处的应做的事情。应提到，若有客人到来，便应在此地做出反应；而不是在未提到的地方。佛陀对那位比丘说：“去吧，你的僧舍在那里，适合你。”因此，他如此说。
关于“不正当的行为”的部分，将在后面的经文中详细讨论。

385.Aññatrāpi dhammā kammaṃ karontīti aññatrāpi dhammaṃ kammaṃ karonti, ayameva vā pāṭho. Bhūtena vatthunā kataṃ dhammena kataṃ nāma hoti, tathā na karontīti attho. Aññatrāpi vinayā kammaṃ, aññatrāpi satthusāsanā kammanti etesupi eseva nayo. Ettha pana vinayoti codanā ca sāraṇā ca. Satthusāsananti ñattisampadā anussāvanasampadā ca; tāhi vinā kammaṃ karontīti attho. Paṭikuṭṭhakatanti paṭikuṭṭhañceva katañca; yaṃ aññesu paṭikkosantesu kataṃ taṃ paṭikuṭṭhañceva hoti katañca; tādisampi kammaṃ karontīti attho.

387.Chayimāni bhikkhave kammāni adhammakammantiādīsu pana ‘‘dhammo’’ti pāḷiyā adhivacanaṃ. Tasmā yaṃ yathāvuttāya pāḷiyā na kariyati, taṃ adhammakammanti veditabbaṃ. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana pāḷiyaṃyeva āgato. So ca kho ñattidutiyañatticatutthakammānaṃyeva vasena. Yasmā pana ñattikamme ñattidutiyañatticatutthesu viya hāpanaṃ vā aññathā karaṇaṃ vā natthi, apalokanakammañca sāvetvāva kariyati, tasmā tāni pāḷiyaṃ na dassitāni, tesaṃ sabbesampi kammānaṃ vinicchayaṃ parato vaṇṇayissāma.

Catuvaggakaraṇādikathā

388. Idāni yadidaṃ chaṭṭhaṃ dhammena samaggakammaṃ nāma, taṃ yehi saṅghehi kātabbaṃ, tesaṃ pabhedaṃ dassetuṃ ‘‘pañca saṅghā’’tiādi vuttaṃ. Kammappattoti kammaṃ patto, kammayutto kammāraho; na kiñci kammaṃ kātuṃ nārahatīti attho.

389.Catuvaggakaraṇañce bhikkhave kammaṃ bhikkhunicatutthotiādi parisato kammavipattidassanatthaṃ vuttaṃ. Tattha ukkhittakaggahaṇena kammanānāsaṃvāsako gahito, nānāsaṃvāsakaggahaṇena laddhinānāsaṃvāsako. Nānāsīmāya ṭhitacatutthoti sīmantarikāya vā bahisīmāya vā hatthapāse ṭhitenāpi saddhiṃ catuvaggo hutvāti attho.

393.Pārivāsikacatutthotiādi parivāsādikammānaṃyeva parisato vipattidassanatthaṃ vuttaṃ, tesaṃ vinicchayaṃ parato vaṇṇayissāma.

394.Ekaccassa bhikkhave saṅghamajjhe paṭikkosanā ruhatītiādi paṭikuṭṭhakatakammassa kuppākuppabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Pakatattassāti avipannasīlassa pārājikaṃ anajjhāpannassa. Ānantarikassāti attano anantaraṃ nisinnassa.

Dvenissāraṇādikathā

395.Dvemā bhikkhave nissāraṇātiādi vatthuto kammānaṃ kuppākuppabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Tattha ‘‘appatto nissāraṇaṃ, tañce saṅgho nissāreti, sunissārito’’ti idaṃ pabbājanīyakammaṃ sandhāya vuttaṃ. Pabbājanīyakammena hi vihārato nissārenti, tasmā taṃ ‘‘nissāraṇā’’ti vuccati. Tañcesa yasmā kuladūsako na hoti, tasmā āveṇikena lakkhaṇena appatto. Yasmā panassa ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaṃ kareyyāti vuttaṃ, tasmā sunissārito hoti. Tañce saṅgho nissāretīti sace saṅgho tajjanīyakammādivasena nissāreti, so yasmā tattha ‘‘tiṇṇaṃ bhikkhave bhikkhūnaṃ ākaṅkhamāno saṅgho tajjanīyakammaṃ kareyya – eko bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako, eko bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno, eko gihisaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihisaṃsaggehī’’ti (cūḷava. 395) evaṃ ekekenapi aṅgena nissāraṇā anuññātā, tasmā sunissārito.



在其他地方也有法则在执行，意思是也在其他地方执行法则。根据已存在的衣物所做的，称为已做的法则，因此不应再执行。其他地方的戒律，其他地方的师父教导等，均有相同的道理。在这里，戒律是指劝导和警戒。师父教导是指通知和回忆；没有这些就无法执行法则。关于反对的，指的是反对和已做的；在其他地方被反对的事情，亦是反对和已做的；也可以这样执行法则。
这些行为，诸比丘，称为不法行为等，"法"在巴利文中是指的。由此可知，未按照上述巴利文所做的，便应理解为不法行为。这是概述，详细内容在巴利文中已有提及。此法则仅适用于第二和第四的行为。因为在通知的行为中，像第二和第四的行为一样，不存在放弃或其他的行为，且不应在未观察的行为中执行，因此这些在巴利文中未被展示，我们将从外部对所有这些行为进行判断。
《四分法典及相关讨论》
现在谈到的第六种称为法则一致的行为，那是应由诸僧团共同执行的，因此提到“有五个僧团”。获得行为是指获得的行为，适合于行为；没有什么行为是不可做的。
关于四分法典，诸比丘，行为是指比丘第四的，提到此以显示行为的损失。在那里，因抛弃而被抓住的行为，因被抓住而获得的行为。处于不同的界限的比丘，无论是处于中界限或外界限，若在手脚上也与之相同。
关于在比丘团中的反对，提到此以显示反对行为的性质。常态是指没有堕落的行为，不处于堕落状态。紧接着是指坐在自己身边的人。
《二次放弃法则及相关讨论》
有两种放弃，诸比丘，提到此以显示行为的性质。在那里“未获得的放弃，若僧团放弃，称为良好的放弃”，这是指放弃的行为。因放弃行为而从寺院放弃，因此称为“放弃”。因为这并不是家族的污名，因此被称为未获得。因为他所希望的僧团会执行放弃行为，因此称为良好的放弃。若僧团放弃，若僧团因放弃行为而放弃，因此在这里“若有三位比丘，僧团希望放弃行为——一位是贪婪者，争吵者，争执者，在僧团中制造纷争；一位是愚者，未成熟，常犯错误，未能安住；一位是居住在家中，未能遵循家规”，因此每一个方面都被允许放弃，因此称为良好的放弃。

396.Osāraṇāti pavesanā. Tattha tañce saṅgho osāretīti upasampadakammavasena paveseti. Dosāritoti duosārito. Sahassakkhattumpi upasampādito anupasampannova hoti ācariyupajjhāyā ca sātisārā, tathā seso kārakasaṅgho, na koci āpattito muccati. Iti ime ekādasa abhabbapuggalā dosāritā. Hatthacchinnādayo pana dvattiṃsa suosāritā, upasampāditā upasampannāva honti, na te labbhā kiñci vattuṃ. Ācariyupajjhāyā pana kārakasaṅgho ca sātisārā, na koci āpattito muccati.

397.Idha pana bhikkhave bhikkhussa na hoti āpatti daṭṭhabbātiādi abhūtavatthuvasena adhammakammaṃ, bhūtavatthuvasena dhammakammañca dassetuṃ vuttaṃ. Tattha paṭinissajjitāti paṭinissajjitabbā.

Upālipucchākathā

400. Upālipañhesupi vatthuvaseneva dhammādhammakammaṃ vibhattaṃ. Tattha dve nayā – ekamūlako ca dvimūlako ca. Ekamūlako uttānoyeva. Dvimūlake yathā sativinayo amūḷhavinayena saddhiṃ ekā pucchā katā, evaṃ amūḷhavinayādayopi tassapāpiyyasikādīhi. Avasāne pana upasampadārahaṃ upasampādetīti ekameva padaṃ hoti. Parato bhikkhūnampi sativinayaṃ ādiṃ katvā ekekena saddhiṃ sesapadāni yojetabbāni.

Tajjanīyakammakathā

407.Idha pana bhikkhave bhikkhu bhaṇḍanakārakotiādi ‘‘adhammenavaggaṃ, adhammenasamaggaṃ; dhammenavaggaṃ, dhammapatirūpakenavaggaṃ, dhammapatirūpakenasamagga’’nti imesaṃ vasena cakkaṃ bandhitvā tajjanīyādīsu sattasu kammesu paṭipassaddhīsu ca vipattidassanatthaṃ vuttaṃ. Tattha anapadānoti apadānavirahito. Apadānaṃ vuccati paricchedo; āpattiparicchedavirahitoti attho. Tato paraṃ paṭikuṭṭhakatakammappabhedaṃ dassetuṃ sāyeva pāḷi ‘‘akataṃ kamma’’ntiādīhi saṃsanditvā vuttā. Tattha na kiñci pāḷianusārena na sakkā vidituṃ, tasmā vaṇṇanaṃ na vitthārayimhāti.

Campeyyakkhandhakavaṇṇanā niṭṭhitā.

10. Kosambakakkhandhakaṃ

Kosambakavivādakathā

451. Kosambakakkhandhake – taṃ bhikkhuṃ āpattiyā adassane ukkhipiṃsūti ettha ayamanupubbikathā – dve kira bhikkhū ekasmiṃ āvāse vasanti vinayadharo ca suttantiko ca. Tesu suttantiko bhikkhu ekadivasaṃ vaccakuṭiṃ paviṭṭho ācamanaudakāvasesaṃ bhājane ṭhapetvāva nikkhami. Vinayadharo pacchā paviṭṭho taṃ udakaṃ disvā nikkhamitvā taṃ bhikkhuṃ pucchi – ‘‘āvuso, tayā idaṃ udakaṃ ṭhapita’’nti? ‘‘Āmāvuso’’ti. ‘‘Kiṃ tvaṃ ettha āpattibhāvaṃ na jānāsī’’ti? ‘‘Āma, na jānāmī’’ti. ‘‘Hoti, āvuso ettha āpattī’’ti? ‘‘Sace hoti, desissāmī’’ti. ‘‘Sace pana te, āvuso, asañcicca asatiyā kataṃ, natthi āpattī’’ti. So tassā āpattiyā anāpattidiṭṭhi ahosi.

Vinayadharopi attano nissitakānaṃ ‘‘ayaṃ suttantiko āpattiṃ āpajjamānopi na jānātī’’ti ārocesi. Te tassa nissitake disvā ‘‘tumhākaṃ upajjhāyo āpattiṃ āpajjitvāpi āpattibhāvaṃ na jānātī’’ti āhaṃsu. Te gantvā attano upajjhāyassa ārocesuṃ. So evamāha – ‘‘ayaṃ vinayadharo pubbe anāpattī’’ti vatvā ‘‘idāni āpattī’’ti vadati. Musāvādī esoti. Te gantvā ‘‘tumhākaṃ upajjhāyo musāvādī’’ti evaṃ aññamaññaṃ kalahaṃ vaḍḍhayiṃsu. Tato vinayadharo okāsaṃ labhitvā tassa āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ akāsi. Tena vuttaṃ – ‘‘taṃ bhikkhuṃ āpattiyā adassane ukkhipiṃsū’’ti.



放弃是指进入。这里，若僧团放弃，便是通过受戒的行为而进入。被指责的是指被批评。即使达到一千次，若未受戒，仍然是未受戒的；无论是师父还是弟子，均是如此，没有人能从过失中解脱。因此，这里有十一位不应被接受的人。手断等则是三十位可接受的，受戒后仍然是受戒的，不能说他们获得了什么。师父和弟子也如此，没有人能从过失中解脱。
在这里，诸比丘，不应有过失可见，意在显示不法行为与合法行为的不同。这里的“放弃”是指应放弃的。
《乌帕利问答的讨论》
在乌帕利的问题中，法与非法行为被区分。这里有两种方式——一种是单根本的，另一种是双根本的。单根本的仅有一种。双根本的，如同正念戒律与非愚昧戒律相结合，形成一种问题，正如非愚昧戒律等也与其相同。最后，受戒应当是唯一的。若从外部开始，诸比丘应当结合正念戒律与其他各项进行分析。
《放逐行为的讨论》
在这里，诸比丘，若说“贪婪的行为与不贪婪的行为；法的行为与法的相应行为”，是为了显示七种行为的损失。在这里，未堕落是指没有堕落的行为。堕落是指被限制；不受限制的过失是指没有过失。接下来，为了显示反对的行为，巴利文中提到“未做的行为”等等。那里没有任何依据，因此我们不扩展说明。
《冈比耶法典的讨论》已完成。
科萨姆巴法典
关于科萨姆巴的争议
在科萨姆巴法典中，提到那位比丘因过失而未见而被抬起的故事——两个比丘住在同一个住所中，一个遵循戒律，另一个则是教义的遵循者。在这两人中，教义的比丘有一天进入厕所，除了放置洗手水的容器外便离开。遵循戒律的人随后进入，看到那水后，便问那比丘：“朋友，你放下这水了吗？”“是的，朋友。”他问：“你不知道这里有过失吗？”“是的，我不知道。”他又问：“这里确实有过失吗？”“如果有，我会告诉你。”他接着说：“如果你无所顾忌地放置，那就没有过失。”因此，他对那位比丘的过失持有不认为是过失的看法。
遵循戒律的人也向自己的依靠者报告：“这位教义的比丘即使犯了过失也不知道。”他们看到他的依靠者说：“你们的老师即使犯了过失也不知道。”于是他们去报告他们的老师。他这样说：“这位遵循戒律的人以前没有过失，如今却说有过失。”这就是谎言。因此，他们去说：“你们的老师是个说谎者。”于是彼此之间的争论加剧。随后，遵循戒律的人找到机会，因那位比丘的过失而进行抬起的行为。因此说：“他因过失而未见而被抬起。”

453.Bhinno bhikkhusaṅgho bhinno bhikkhusaṅghoti ettha na tāva bhinno; apica kho yathā deve vuṭṭhe ‘‘idāni sassaṃ nipphanna’’nti vuccati, avassañhi taṃ nipphajjissati, evameva iminā kāraṇena āyatiṃ avassaṃ bhijjissati, so ca kho kalahavasena na saṅghabhedavasena, tasmā ‘‘bhinno’’ti vuttaṃ. Sambhamaatthavasena cettha āmeḍitaṃ veditabbaṃ.

454.Etamatthaṃbhāsitvā uṭṭhāyāsanā pakkāmīti kasmā evaṃ bhāsitvā pakkāmi? Sace hi bhagavā ukkhepake vā ‘‘akāraṇe tumhehi so bhikkhu ukkhitto’’ti vadeyya, ukkhittānuvattake vā ‘‘tumhe āpattiṃ āpannā’’ti vadeyya, ‘‘etesaṃ bhagavā pakkho, etesaṃ bhagavā pakkho’’ti vatvā āghātaṃ bandheyyuṃ, tasmā tantimeva ṭhapetvā etamatthaṃ bhāsitvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

455.Attanā vā attānanti ettha yo saṅghena ukkhepanīyakatānaṃ adhammavādīnaṃ pakkhe nisinno ‘‘tumhe kiṃ bhaṇathā’’ti tesañca itaresañca laddhiṃ sutvā ‘‘ime adhammavādino, itare dhammavādino’’ti cittaṃ uppādeti, ayaṃ tesaṃ majjhe nisinnova tesaṃ nānāsaṃvāsako hoti, kammaṃ kopeti, itaresampi hatthapāsaṃ anāgatattā kopeti. Evaṃ attanā vā attānaṃ nānāsaṃvāsakaṃ karoti. Samānasaṃvāsakanti etthāpi yo adhammavādīnaṃ pakkhe nisinno ‘‘adhammavādino ime, itare dhammavādino’’ti tesaṃ majjhaṃ pavisati, yattha vā tattha vā pana pakkhe nisinno ‘‘ime dhammavādino’’ti gaṇhāti, ayaṃ attanā vā attānaṃ samānasaṃvāsakaṃ karotīti veditabbo.

456.Kāyakammaṃ vacīkammanti ettha kāyena paharantā kāyakammaṃ upadaṃsenti, pharusaṃ vadantā vacīkammaṃ upadaṃsentīti veditabbā. Hatthaparāmāsaṃ karontīti kodhavasena hatthehi aññamaññaṃ parāmasanaṃ karonti. Adhammiyāyamāneti adhammiyāni kiccāni kurumāne. Asammodikāvattamānāyāti asammodikāya vattamānāya. Ayameva vā pāṭho. Sammodanakathāya avattamānāyāti attho. Ettāvatā na aññamaññanti ettha dve pantiyo katvā upacāraṃ muñcitvā nisīditabbaṃ, dhammiyāyamāne pana sammodikāya vattamānāya āsanantarikāya nisīditabbaṃ, ekekaṃ āsanaṃ antaraṃ katvā nisīditabbaṃ.

457-458.Mā bhaṇḍanantiādīsu ‘‘akatthā’’ti pāṭhasesaṃ gahetvā ‘‘mā bhaṇḍanaṃ akatthā’’ti evamattho daṭṭhabbo. Adhammavādīti ukkhittānuvattakesu aññataro. Ayaṃ pana bhikkhu bhagavato atthakāmo, ayaṃ kirassa adhippāyo ‘‘ime bhikkhū kodhābhibhūtā satthu vacanaṃ na gaṇhanti, mā bhagavā ete ovadanto kilamitthā’’ti tasmā evamāha. Bhagavā pana ‘‘pacchāpi saññaṃ labhitvā oramissantī’’ti tesaṃ anukampāya atītavatthuṃ āharitvā kathesi. Tattha anatthatoti anattho ato; etasmā me purisā anatthoti vuttaṃ hoti. Atha vā anatthatoti anatthado. Sesaṃ pākaṭameva.



"比丘僧团已分裂"，在这里尚未分裂；就像雨水降落时说"现在庄稼已成熟"一样，这必然会成熟，同样地，由于这个原因，未来必然会分裂，但这是因争吵而非僧团分裂，因此说"已分裂"。在这里应理解为重复强调其意义。
为何在说完这些话后起身离开？如果世尊对放逐者说"你们无故放逐这位比丘"，或对跟随放逐者说"你们犯了过失"，他们可能会说"这是世尊的立场"并怀恨在心，因此只保留基本事实，说完这些话后起身离开。
关于"自己或自身"，那些坐在被僧团放逐的非法论者一方的人，询问"你们说什么"，听到双方的观点后，产生"这些是非法论者，那些是法论者"的想法，即使坐在他们中间，也成为他们的非同住者，破坏行为，因为其他人未在手掌范围内而破坏。这样，他通过自己使自己成为非同住者。关于"同住"，那些坐在非法论者一方的人，说"这些是非法论者，那些是法论者"，进入他们的中间，或坐在某一方说"这些是法论者"，应理解为他通过自己使自己成为同住者。
关于身体行为和语言行为，通过身体打击称为身体行为，说粗鲁的话称为语言行为。通过愤怒握手，意指用手相互抚摸。进行非法行为，意指做非法之事。不和谐地行动，意指不和谐地行动。或者这就是原文。不参与和解交谈，是其意。在此情况下不相互理解，应该分两排就座，放弃礼仪；但在进行法律和和解交谈时，应在座位间隔处就座，每个座位之间留出间隔。
457-458. 在"不要争吵"等处，取"未做"的剩余文本，意思应理解为"不要未做争吵"。非法论者是被放逐追随者中的一个。这位比丘是关心世尊利益的，他的意图是"这些比丘被愤怒所困，不接受世尊的教导，不要让世尊疲惫地训诫他们"，因此如此说。世尊则因怜悯他们，说"他们稍后会有所觉悟"，讲述了过去的事情。在那里，"无利益"意指无利；意即"这些人对我无利"。或者"无利益"意指带来损害。其余部分显而易见。

464.Puthusaddotiādigāthāsu pana puthu mahā saddo assāti puthusaddo. Samajanoti samāno ekasadiso jano; sabbo cāyaṃ bhaṇḍanakārakojano samantato saddanicchāraṇena puthusaddo ceva sadiso cāti vuttaṃ hoti. Na bālo koci maññathāti tattha koci ekopi ‘‘ahaṃ bālo’’ti na maññittha; sabbepi paṇḍitamāninoyeva. Nāññaṃ bhiyyo amaññarunti koci ekopi ‘‘ahaṃ bālo’’ti ca na maññittha; bhiyyo ca saṅghasmiṃ bhijjamāne aññampi ekaṃ ‘‘mayhaṃ kāraṇā saṅgho bhijjatī’’ti idaṃ kāraṇaṃ na maññitthāti attho.

Parimuṭṭhāti parimuṭṭhassatino. Vācāgocarabhāṇinoti rākārassa rassādeso kato , vācāgocarā na satipaṭṭhānādigocarā. Bhāṇino ca kathaṃ bhāṇino? Yāvicchanti mukhāyāmaṃ yāva mukhaṃ pasāretuṃ icchanti, tāva pasāretvā bhāṇino, ekopi saṅghagāravena mukhasaṅkocaṃ na karotīti attho. Yena nītāti yena kalahena imaṃ nillajjabhāvaṃ nītā. Na taṃ vidūti na taṃ jānanti, ‘‘evaṃ sādīnavo aya’’nti.

Ye ca taṃ upanayhantīti taṃ ‘‘akkocchi maṃ, avadhi ma’’ntiādikaṃ ākāraṃ ye ca upanayhanti. Sanantanoti porāṇo.

Pareti paṇḍite ṭhapetvā tato aññe bhaṇḍanakārakā pare nāma. Te ettha saṅghamajjhe kalahaṃ karontā ‘‘mayaṃ yamāmase upayamāma; satataṃ samitaṃ maccusantikaṃ gacchāmā’’ti na jānanti. Ye ca tattha vijānantīti ye tattha paṇḍitā ‘‘mayaṃ maccusamīpaṃ gacchāmā’’ti vijānanti. Tatosammanti medhagāti evañhi te jānantā yonisomanasikāraṃ uppādetvā medhagānaṃ kalahānaṃ vūpasamāya paṭipajjanti.

Aṭṭhicchinnāti ayaṃ gāthā brahmadattañca dīghāvukumārañca sandhāya vuttā. Tesampi hoti saṅgati, kasmā tumhākaṃ na hoti, yesaṃ vo neva mātāpitūnaṃ aṭṭhīni chinnāni, na pāṇā hatā, na gavāssadhanāni haṭānīti.

Sace labhethātiādigāthā paṇḍitasahāyassa ca bālasahāyassa ca vaṇṇāvaṇṇadīpanatthaṃ vuttā. Abhibhuyya sabbāni parissayānīti pākaṭaparissaye ca paṭicchannaparissaye ca abhibhavitvā tena saddhiṃ attamano satimā careyya.

Rājāvaraṭṭhaṃ vijitanti yathā attano vijitaṃ raṭṭhaṃ mahājanakarājā ca arindamamahārājā ca pahāya ekakā cariṃsu; evaṃ careyyāti attho. Mātaṅgaraññeva nāgoti mātaṅgo araññe nāgova. Mātaṅgoti hatthī vuccati; nāgoti mahantādhivacanametaṃ. Yathā hi mātuposako mātaṅganāgo araññe eko cari, na ca pāpāni akāsi. Yathā ca pālileyyako, evaṃ eko care, na ca pāpāni kayirāti vuttaṃ hoti.

Pālileyyakagamanakathā



在"普塔萨达"等诗句中，普塔是大的声音意思是普塔萨达。同类是指相同、相似的人；所有这些制造争吵的人都通过声音发出普遍的声音，因此被称为普遍的和相似的。没有愚者会这样想，在那里没有人会说"我是愚者"；所有人都认为自己是聪明的。没有人会认为更多，没有人会说"我是愚者"；在僧团分裂时，没有人会认为"因为我的原因僧团分裂"。
失去正念是指失去正念。言语行为的说话者是指r的简短替代，言语行为不是正念等处的行为。说话者如何说话？只要他们希望张开嘴，就张开嘴说话，即使是一个人也因为尊重僧团而不会收缩嘴。被带到哪里是指通过什么争吵把他们带到无耻的地步。他们不知道，不明白"这是如此有害"。
那些怀恨在心的人是指那些说"他侮辱了我，打了我"等的人。古老的是指古老的。
除了智者外，其他制造争吵的人都被称为"其他"。他们在僧团中制造争吵，不知道"我们正走向死亡，接近死亡"。那些了解的人是指那些智者知道"我们正接近死亡"。因此他们产生正确的思考，努力平息争吵。
"骨头被折断"这首诗是指婆罗门大臣和长寿王子。即使他们有联系，为什么你们没有，他们的父母骨头未断，生命未丧，牛马财产未被抢夺。
"如果能获得"等诗句是为了显示智者朋友和愚者朋友的优劣。战胜所有危险是指战胜明显和隐藏的危险，与他一起愉快、有正念地生活。
如国王征服领土，就像大王和阿仁达马王放弃自己的王国独自生活；应该这样生活。森林中的象王就是森林中的象。玛唐格意指大象；那伽是伟大的称号。就像养育母亲的大象在森林中独自生活，没有做坏事。就像帕利莱亚卡，应该独自生活，不做坏事。
《帕利莱亚卡行走的讨论》

467.Pālileyyake viharati rakkhitavanasaṇḍeti pālileyyakaṃ upanissāya rakkhitavanasaṇḍe viharati. Hatthināgoti mahāhatthī. Hatthikalabhehīti hatthipotakehi. Hatthicchāpehīti khīrūpakehi daharapotakehi. Chinnaggānīti tehi purato purato gacchantehi chinnaggāni khāyitāvasesāni khāṇusadisāni tiṇāni khādati. Obhaggobhagganti tena hatthināgena uccaṭṭhānato bhañjitvā bhañjitvā pātitaṃ. Assa sākhābhaṅganti etassa santakaṃ sākhābhaṅgaṃ te khādanti. Āvilānīti tehi paṭhamataraṃ otaritvā pivantehi ālulitāni kaddamodakāni pivati. Ogāhāti titthato.

Nāgassa nāgenāti hatthināgassa buddhanāgena. Īsādantassāti rathaīsāsadisadantassa. Yadeko ramatī vaneti yasmā buddhanāgo viya ayampi hatthināgo eko pavivitto vane ramati; tasmāssa nāgassa nāgena cittaṃ sameti, ekībhāvaratiyā ekasadisaṃ hotīti attho.

Yathābhirantaṃ viharitvāti ettha temāsaṃ bhagavā tattha vihāsīti veditabbo. Ettāvatā kosambakehi kira ubbāḷho bhagavā temāsaṃ araññaṃ pavisitvā vasīti sabbattha kathā patthaṭā ahosi.

Atha kho kosambakā upāsakāti atha kho imaṃ kathāsallāpaṃ sutvā kosambivāsino upāsakā.

Aṭṭhārasavatthukathā

468.Adhammaṃ dhammotiādīni aṭṭhārasa bhedakaravatthūni saṅghabhedakakkhandhake vaṇṇayissāma.

475.Taṃukkhittakaṃ bhikkhuṃ osāretvāti taṃ gahetvā sīmaṃ gantvā āpattiṃ desāpetvā kammavācāya osāretvā. Tāvadeva uposathoti taṃdivasameva uposathakkhandhake vuttanayeneva sāmaggīuposatho kātabbo.

476.Amūlā mūlaṃ gantvāti na mūlā mūlaṃ gantvā; taṃ vatthuṃ avinicchinitvāti attho. Ayaṃ vuccati upāli saṅghasāmaggī atthāpetā byañjanūpetāti atthato apagatā, ‘‘saṅghasāmaggī’’ti imaṃ pana byañjanamattaṃ upetā.



帕利莱亚卡在保护的森林中栖息，依靠保护的森林而栖息。大象是指大象。通过小象们，指的是小象。通过奶象，指的是幼小的小象。被切断的草是指那些在前面走动的切断的草，剩下的草像沙子一样被吃掉。被打碎的部分是指通过那头象的高处被打碎而掉落的部分。树枝的断裂是指那些在其周围的树枝断裂的部分被吃掉。被浑浊的水是指那些先降落后饮用的浑浊的水。被覆盖是指站着的状态。
大象的象是指大象的佛陀的象。指的是像战车一样的象。因为一个人在森林中玩耍，正如佛陀的象一样，这头大象也独自在森林中玩耍；因此他的心与大象的心相合，因统一而相似。
如所愿地栖息，在这里应理解为佛陀在那里的栖息。至此，佛陀在科萨姆巴被提升，进入森林栖息，成为各处讨论的主题。
于是，科萨姆巴的信士们，听到这番谈话后，科萨姆巴的信士们。
《十八种事物的讨论》
"不法与法"等是指十八种分裂事物，我们将在僧团分裂的部分中进行说明。
把那位被放逐的比丘放逐，意指抓住他，前往界限，讲述过失，借助行为的语言放逐他。正是在那一天，按照那天的内容，应该如同在安居日那样进行完全的安居。
不去根本的根，是指不去根本；意指对那事物没有进行分辨。这称为乌帕利，僧团的和合被确立，作为意义不再存在，"僧团的和合"，这是仅仅是名称而已。

477.Saṅghassa kiccesūti saṅghassa karaṇīyesu uppannesu. Mantanāsūti vinayamantanāsu. Atthesu jātesūti vinayaatthesu uppannesu. Vinicchayesūti tesaṃyeva atthānaṃ vinicchayesu. Mahatthikoti mahāupakāro. Paggahārahoti paggaṇhituṃ vutto.

Anānuvajjo paṭhamena sīlatotiādimhiyeva tāva sīlato na upavajjo. Avekkhitācāroti apekkhitācāro; ālokite vilokite sampajānakārītiādinā nayena upaparikkhitācāro. Aṭṭhakathāsu pana ‘‘appaṭicchannācāro’’ti vuttaṃ.

Visayhāti abhibhavitvā. Anuyyutaṃ bhaṇanti anuññātaṃ anapagataṃ bhaṇanto. Yasmā hi so anuyyutaṃ bhaṇati, usūyāya vā agatigamanavasena vā kāraṇāpagataṃ na bhaṇati, tasmā atthaṃ na hāpeti. Usūyāya pana agatigamanavasena vā bhaṇanto atthaṃ hāpeti, kāraṇaṃ na deti, tasmā so parisagato chambhati ceva vedhati ca. Yo īdiso na hoti, ayaṃ ‘‘paggahāraho’’ti dasseti.

Kiñca bhiyyo ‘‘tatheva pañha’’nti gāthā, tassattho – yathā ca anuyyutaṃ bhaṇanto atthaṃ na hāpeti, tatheva parisāya majjhe pañhaṃ pucchito samāno na ceva pajjhāyati, na ca maṅku hoti. Yo hi atthaṃ na jānāti, so pajjhāyati. Yo vattuṃ na sakkoti, so maṅku hoti. Yo pana atthañca jānāti, vattuñca sakkoti; so na pajjhāyati, na maṅku hoti. Kālāgatanti kathetabbayuttakāle āgataṃ. Byākaraṇārahanti pañhassa atthānulomatāya byākaraṇānucchavikaṃ. Vacoti vadanto; evarūpaṃ vacanaṃ bhaṇantoti attho. Rañjetīti toseti. Viññūparisanti viññūnaṃ parisaṃ.

Ācerakamhica saketi attano ācariyavāde. Alaṃ pametunti vīmaṃsituṃ taṃ taṃ kāraṇaṃ paññāya tulayituṃ samattho. Paguṇoti kataparicayo laddhāsevano. Kathetaveti kathetabbe. Viraddhikovidoti viraddhaṭṭhānakusalo.

Paccatthikā yena vajantīti ayaṃ gāthā yādise kathetabbe paguṇo, taṃ dassetuṃ vuttā. Ayañhettha attho – yādisena kathitena paccatthikā ca niggahaṃ gacchanti, mahājano ca saññapanaṃ gacchati; saññattiṃ avabodhanaṃ gacchatīti attho. Yañca kathento sakaṃ ādāyaṃ attano ācariyavādaṃ na hāpeti, yasmiṃ vatthusmiṃ adhikaraṇaṃ uppannaṃ, tadanurūpaṃ anupaghātakaraṃ pañhaṃ byākaramāno tādise kathetabbe paguṇo hotīti.

Dūteyyakammesu alanti aṭṭhahi dūtaṅgehi samannāgatattā saṅghassa dūteyyakammesu samattho. Suṭṭhu uggaṇhātīti samuggaho. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā nāma āhunaṃ āhutipiṇḍaṃ samuggaṇhanti, evaṃ pītisomanassajāteneva cetasā saṅghassa kiccesu samuggaho, saṅghassakiccesu tassa tassa kiccassa paṭiggāhakoti attho. Karaṃ vacoti vacanaṃ karonto. Na tena maññatīti tena vacanakaraṇena ‘‘ahaṃ karomi, saṅghabhāraṃ nittharāmī’’ti na mānātimānaṃ jappeti.

Āpajjati yāvatakesu vatthūsūti yattakesu vatthūsu āpattiṃ āpajjamāno āpajjati. Hoti yathā ca vuṭṭhitīti tassā ca āpattiyā yathā vuṭṭhānaṃ hoti. Ete vibhaṅgāti yesu vatthūsu āpajjati, yathā ca vuṭṭhānaṃ hoti, imesaṃ atthānaṃ jotakā ete vibhaṅgā. Ubhayassāti ubhaye assa. Svāgatāti suṭṭhu āgatā. Āpattivuṭṭhānapadassa kovidoti āpattivuṭṭhānakāraṇakusalo.

Yāni cācaranti yāni ca bhaṇḍanakāraṇādīni ācaranto tajjanīyakammādivasena nissāraṇaṃ gacchati. Osāraṇaṃ taṃvusitassa jantunoti taṃ vattaṃ vusitassa jantuno, yā osāraṇā kātabbā, etampi jānāti. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.


"僧团的职责"是指僧团应做的事情。 "商议"是指纪律的商议。 "在事物上产生"是指在纪律事物上产生。 "在决策上"是指那些事情的决策。 "大事"是指重大利益。 "应接受"是指被提及的接受。
"不受责备的第一性"是指在此处的第一性不受责备。 "观察的行为"是指观察的行为；通过观察、观察和正念的方式进行的观察行为。在注释中则说"不被遮蔽的行为"。
"通过控制"是指通过征服。 "被允许说"是指被允许且不被阻止地说。因为他是被允许说的，所以他不说因嫉妒或因不被允许而不说，因此不放弃事物。而因嫉妒或因不被允许而说的话会放弃事物，因此他在聚会上感到惊讶和痛苦。像这样的人，显示出"应接受"。
此外，更进一步的"如是提问"的诗句，其意是——正如他不放弃事物，被问到问题时也不感到羞愧，也不感到窘迫。谁如果不知道事物，就会感到羞愧。谁如果不能说出，就会感到窘迫。而谁知道事物且能说出；他就不会感到羞愧，也不会感到窘迫。 "适时"是指在适当的时间到来时。 "能解释"是指根据问题的内容进行解释的能力。 "言语"是指说话；说出这种言语。 "使人愉悦"是指使人满足。 "智者的聚会"是指智者的集会。
"如同自己的老师"是指在自己的老师的教导下。 "足够的考虑"是指能够仔细思考并进行比较。 "丰盛"是指获得的积累。 "应说"是指应当说的。 "擅长于"是指擅长于特定的地方。
"对抗"是指在应说的情况下，显示出应接受的能力。这里的意思是——通过这样的说法，对抗者会受到惩罚，民众也会受到警示；警示是指对事物的理解。并且在说话时不放弃自己的教导，若在某个事物中出现问题，适当地解释不造成伤害的问题，便会成为那样的能力。
"使者的工作"是指在八个使者的工作中，因具备使者的特征而适合于僧团的使者工作。 "很好地记住"是指良好的记忆。这里的意思是——如同食物的供养被很好地记住，正如因愉悦和快乐而产生的心情，也会在僧团的职责中被很好地记住，作为僧团的职责，承担各自的责任。 "说出言语"是指说出言语。 "不因此自满"是指通过说出"我做了，我完成了僧团的责任"而不自满。
"在各个事物中犯过失"是指在各个事物中犯过失。 "如同被唤醒"是指如同被唤醒。 "这些分开"是指在各个事物中犯过失，正如被唤醒一样，这些分开。 "两者"是指两者都有。 "欢迎"是指很好地到来。 "在过失和唤醒的情况下"是指擅长于过失和唤醒的原因。
"那些行为"是指那些行为和制造争吵等的行为，因而会导致放逐。 "放逐"是指被放逐的生物，指的是被放逐的生物，知道那些应当放逐的事情。其余部分显而易见。


Kosambakakkhandhakavaṇṇanā niṭṭhitā.

Samantapāsādikāya vinayasaṃvaṇṇanāya

Mahāvaggavaṇṇanā samattā.

Mahāvagga-aṭṭhakathā niṭṭhitā.


科萨姆巴部分的解释已完成。
《全面清净》的戒律赞颂
大品的解释已完成。
大品注释已完成。





请提供需要翻译的文本，我将为您进行完整直译。





